VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) uzsācis dzelzceļa posma Sarkandaugava - Ziemeļblāzma modernizāciju, lai izbūvētu un elektrificētu otro sliežu ceļu posmā Mangaļi – Ziemeļblāzma, modernizētu signalizācijas sistēmu, izbūvētu gājēju tuneli Mangaļu stacijā un gājēju tiltu pie Ezera ielas dzelzceļa pārbrauktuves.

Dzelzceļa posma Sarkandaugava - Ziemeļblāzma modernizācija tiek veikta projekta “Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizācija” ietvaros, kur pirmie būvniecības darbi jau ir sākušies Mangaļu stacijā un ko veic PA “Belam – Leonhard Weiss”, savukārt būvuzraudzību veic SIA “Firma L4”.

Realizējot projektu Rīgas dzelzceļa mezgla posmā Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma, tiks palielināta caurvedes spēja un kapacitāte, ikdienas satiksmes organizēšanas darba efektivitāte un kvalitāte, kā arī satiksmes drošība un uzticamība.

Vienlaikus tiks samazināts apkārtējās vides piesārņojuma risks un uzlabota iedzīvotāju dzīves kvalitāte, mobilitāte un drošība.

Būvniecības uzņēmums SIA Arčers pabeidzis 2011.gada jūlijā sākto kultūras pils Ziemeļblāzma un tai piegulošā gandrīz 5 ha plašā parka rekonstrukciju un restaurāciju.

Kopumā kompleksā veikta ēku un apkārtējās teritorijas rekonstrukcija, restaurācija, kā arī būvniecība. Restaurēta pils kamerzāle, 3.stāva līmeņa foajē, vēsturiskā kāpņu telpa, Rožu istaba, atsevišķi elementi pils Lielajā zālē. Pils iekštelpas pēc atjaunošanas pamatā saglabājušas to sākotnējo funkcionālo pielietojumu, iespēju robežās maksimāli cenšoties atjaunot un restaurēt kultūrvēsturiski nozīmīgās interjera detaļas, piemēram, gaismas ķermeņus. Rekonstrukcijas gaitā konstatēts, ka ēkas būvniecībā izmantoti dažādi savdabīgi tehniskie risinājumi, kā arī saglabājušies pagājušā gadsimta sākumposmā izmantotie celtniecības materiāli.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei.

Veloceliņa būvniecība plānota maršrutā Vecāķi – Kalngale – Garciems – Garupe – Carnikava – Lilaste no Saulgriežu ielas Rīgas teritorijā līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē, Carnikavas novadā.

Jaunais celiņš iecerēts 20 kilometru garumā. Lai nodrošinātu tā sasaisti ar Rīgas ielu tīklu, nepieciešams veikt veloceliņa turpinājuma projektēšanu un izbūvi Rīgas teritorijā no pilsētas robežas līdz Kāpu prospektam un/vai Saulgriežu ielai aptuveni 420 metru garumā Rīgas pašvaldībai piederošā zemes gabalā, kas ietilpst dabas parkā „Piejūra”.

Veloceliņu plānots izbūvēt ar cieto segumu 2,5-3 metru platumā, ar apgaismojumu, ceļazīmēm un atpūtas laukumiņiem. Veloceliņu aptuveni 18,5 kilometru garumā paredzēts virzīt pa esošiem ceļiem un takām. Kopumā veloceliņa izbūvei nepieciešamā zemes platība ir aptuveni 8,5 hektāri, t.sk., Rīgas pašvaldības teritorijā – 0,12 hektāri, un pārējā daļa – Carnikavas novadā.

No šā gada 16. novembra saistībā ar ziemas sezonas sākšanos divu nakts satiksmes maršrutu sarakstos no mikrorajoniem tiks veiktas izmaiņas. Izmaiņas skars maršrutus N2 (Centrs – Sarkandaugava – Vecmīlgrāvis) un N 3 (Centrs – Bolderāja), informē uzņēmums Rīgas satiksme.

Izmaiņas ir nepieciešamas, jo nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ maršrutu veikšanai ir nepieciešams papildus laiks. Vienlaikus jānorāda, ka no pilsētas centra autobusi aties tāpat kā līdz šim – «apaļās» stundās. No mikrorajoniem (Vecmīlgrāvja un Bolderājas) uz pilsētas centru autobusi aties plkst. 00:45; 01:45; 02:45; 03:45; 04:45.

Rīgas satiksme arī atgādina, ka naktīs no piektdienas uz sestdienu un naktīs no sestdienas uz svētdienu uzņēmums nodrošina nakts satiksmi 9 autobusu maršrutos. Galapunkts pilsētas centrā nakts satiksmes autobusu maršrutiem ir pieturvieta Stacijas laukums/Centrālā stacija. Ikdienā maršrutus apkalpo dzeltenie midibusi.

Latvijā šogad teju uz pusi pieaudzis pieprasījums pēc korporatīvajām Ziemassvētku ballītēm salīdzinājumā ar pagājušo gadu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie pasākumu rīkotāju aģentūru pārstāvji.

Aģentūras Attach projektu vadītāja Elīna Krēvica aģentūrai BNS pastāstīja, ka šogad pieprasījums pēc ballīšu rīkošanas audzis par aptuveni 30-40%, salīdzinot ar pērno gadu.

«Mums ar nožēlu šogad pat ir nācies dažiem uzņēmumiem atteikt pasākuma organizēšanu, jo nav ne brīvu vietu, ne datumu, lai to spētu noorganizēt no mūsu puses» norādīja Krēvica, piebilstot, ka populārākie datumi šogad ir 12.un 13.decembris, kā arī 19.un 20.decembris.

Pēc Attach projektu vadītājas teiktā, šogad īpaši aktīvi pasākumus piesaka arī mazāki uzņēmumi, kas iepriekš Ziemassvētku pasākumus rīkojuši paši.

Sešu mobilitātes punktu izveidei Rīgas dome aizņemsies 25,2 miljonus eiro, šodien nolēma Rīgas dome.

Šādus punktus plānots izveidot dzelzceļa stacijās "Bolderāja", "Dauderi", "Sarkandaugava", "Šķirotava", "Zemitāni" un "Ziemeļblāzma", izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu, paralēli ņemot aizņēmumu Valsts kasē.

Aizņēmumu plānots ņemt uz laiku līdz 20 gadiem ar aizņēmuma pamatsummas atlikto maksājumu līdz trim gadiem.

Mobilitātes punktus Rīgā kopumā plānots veidot par 33,4 miljoniem eiro. Šī projekta ietvaros tiks veikta sešu dzelzceļa staciju - "Bolderāja", "Dauderi", "Sarkandaugava", "Šķirotava", "Zemitāni" un "Ziemeļblāzma" - piegulošās teritorijas labiekārtošana, nodrošinot dzelzceļa stacijas platformas savienošanu ar esošo satiksmes infrastruktūru.

Pirms jūnija sākumā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām politiķi nekautrējas lielīties ar padarītajiem darbiem, un nereti arī greznoties ar svešām spalvām.

Kā pirmās šā gada sākumā televīzijā un radio parādījās apvienības Saskaņas centrs un Gods kalpot Rīgai reklāmas, kurā Rīgas mērs Nils Ušakovs un vicemērs Andris Ameriks uzskaita sasaukuma laikā paveiktos darbus. N. Ušakovs gan norādījis, ka šī nav reklāmas kampaņa, vienkārši iedzīvotājiem tiek stāstīts par izdarīto.

Daudzi no video minētajiem projektiem Rīgā uzsākti pateicoties tieši Eiropas naudas līdzfinansējumam, kas kā zināms ir jāizmanto noteiktā laika periodā, neatkarīgi no pie varas esošā mēra partijas piederības.

Tas attiecas, piemēram, uz skolu un bērnu dārzu siltināšanu. Rīgas domes pārstāvis Viktors Daugamalis norāda, ka pašreizējais aktivitāšu periods ir 2009.gada 3.ceturksnis līdz 2013.gada 4.ceturksnis. Tāpēc šajā laika periodā pašvaldībai bija iespēja realizēt tik daudz projektu saistībā ar izglītības iestāžu renovāciju.

Maija vidū Latvijā pusotru nedēļu ciemojās pirmskara Valsts kancelejas direktora Dāvida Rudzīša dēls, viens no Kārļa Ulmaņa krustdēliem Dainis Rudzītis. Pēc viņa domām, latviešiem joprojām jāmācās vairāk uzsvērt pozitīvo, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

«Tās jaunbūves, ko mēs te redzējām, – jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka, Cēsu koncertzāle, kultūras pils Ziemeļblāzma – ir vienreizējas. Cēsu koncertzālē un Ziemeļblāzmā turklāt ir lieliska akustika. Amerikā tā bieži vien nav. Uzcēla brīnišķīgu koncertzāli pie Detroitas upes, taču nevarēja to izmantot, jo akustika bija briesmīga,» iespaidos ar laikrakstu dalījies sarunu biedrs.

Uz norādi, ka Latvijā daudzi sūdzas par ceļu stāvokli, D. Rudzītis atbildējis: «Par Latvijas ceļiem nevaru sūdzēties, jo Mičiganā, kur dzīvoju, ceļi ir daudz briesmīgāki. Īpaši pēc pašreizējās bargās ziemas. Brīnos, kā vēl neesmu savu mašīnu salauzis.»

Dziesmu un deju svētku ēdināšanas nodrošināšanā vislielākās raizes raisa loģistikas ceļu nodrošināšana, jo Rīgā notiek daudzi ceļu remonti.

Tā sacīja Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanas konkursā uzvarējušā SIA "Baltic Restaurants Latvia" valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars.

Tāpat starp potenciālajiem sarežģījumiem ēdināšanas nodrošināšanā svētku dalībniekiem valdes priekšsēdētājs minēja produktu piegādes loģistikas iespējamos aizkavējumus un konkrētu pārtikas produktu nepieejamību. Trūkstot arī darba roku, kas vērojams visā Latvijas tirgū.

"Esam ar ilggadēju Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pieredzi kā Latvijā, tā Igaunijā, tāpēc apzināmies iespējamos riskus," sacīja Kaugars.

Taujāts par to, kā plānots nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus, Kaugars pauda, ka uzņēmums sadarbosies ar pastāvīgiem un ilgtermiņā pārbaudītiem piegādātājiem un loģistikas partneriem. Ēdiens tiks gatavots vairākās virtuvēs, kuras arī ikdienā nodrošina ēdināšanu vairākiem tūkstošiem apmeklētāju.

2018. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1046 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada deviņos mēnešos bija 995 eiro.

Salīdzinājumam, 2017. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1 016 809 eiro apmērā 69 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 131 darbinieka prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2017. gada deviņos mēnešos bija 897 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2018. gada deviņos mēnešos izmaksātas:

Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) atvēlēs 281 tūkstoti latu logu nomaiņai un 482 tūkstošus latu – jumtu remontam, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

RNP, kas apsaimnieko 4300 dzīvojamās mājas, par minēto summu grasās nomainīt 1829 logus 73 namos, Db.lv stāstīja uzņēmuma komunikācijas nodaļas speciāliste Santa Vaļuma. Viņa norādīja, ka koplietošanas telpu logu nomaiņa nepieciešama lielai daļai māju un katras dzīvojamās mājas koplietošanas telpu logu tehniskais stāvoklis ir atšķirīgs. Paredzēts, ka logu maiņu veiks SIA Fablex un SIA Skonto Plan Ltd. Pie jauniem koplietošanas logiem tiks, piemēram, nams Grēcinieku ielā 30, Ģertrūdes ielā 61, Brīvības gatvē 412 K1, Anniņmuižas bulvārī 64, Dammes ielā 28, Jaunsaules ielā 7a, Kuldīgas ielā46, Slokas ielā 14, Melnsila ielā 26, Salnas ielā 1, Dzelzavas ielā 11, Mārcienas ielā 6, Pārslas ielā 19 un citās ēkās.

Kopumā Rīgā izbūvēti velo ceļi 50 kilometru garumā, savukārt pērn ieviestas pirmās velo joslas Dzirnavu, Elizabetes un Lāčplēša ielās, portālu db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikāciju speciāliste Ilze Dišlere.

Pagājušā gada nogalē arī izbūvēta speciāla nobrauktuve velobraucējiem no Akmens tilta un velo ceļš Vecmīlgrāvis – Vecāķi.

Students Artūrs Buzijans, kurš Rīgā aktīvi pārvietojas ar velosipēdu, dalās pieredzē ar db.lv: «No sākuma, kad velo joslas uztaisīja, man šķita forši, ka tās ir, bet tajā pašā laikā es brīnījos, vai vispār kāds pa tām bija pabraucis. Brīžiem tās bija nebraucamā stāvoklī. Tādas bedres gar sāniem, ka jābrauc iekšā mašīnu joslā. Ar laiku sāka lāpīt bedres un tagad ir diezgan labi.»

«Latviešu valoda ir ļoti veiksmīga ar to, ka brauktuve ir braukšanai un ietve - iešanai. Ar velosipēdu brauc, tāpēc ar braucamo uz ietves nav ko rādīties,» db.lv norāda Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

WT terminal nopērk blakus terminālu.

Kokmateriālu, graudaugu, granulu un minerālmēslu pārkraušanas segmentā strādājošais Rīgas brīvostas uzņēmums WT terminal (WTT) iegādājies kaimiņos esošo Freja, tā palielinot papīrmalkas, šķeldas un granulu pārkraušanas apjomus. Abas teritorijas tiks apvienotas, iekļaujoties brīvajā ekonomiskajā zonā, DB norāda kompānijas līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Pats viņš nācis no meža industrijas, iepriekš strādājis terminālā Vecmīlgrāvis, attīstījis ostas terminālu operatoru Jaunzeltiņi. Darījumu finansējusi banka Citadele ar kredītu 1,6 milj. eiro un riska kapitāla fondu piesaisti. Pirkuma summu viņš gan nenosauc, taču runa esot par vairākiem, bet ne desmitiem milj. eiro.

Bolderājā uzstādītas 29 jaunas videonovērošanas kameras, bet nākamās izvietos Vecmīlgrāvī, informē Rīgas dome.

Kameru uzstādīšana Bolderājā izmaksājusi nepilnus 500 tūkstošus eiro.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais informē: «Protams, ar videonovērošanas kameru izvietošanu vienā mikrorajonā darbs neapstāsies. Nākamā apkaime, kur uzstādīs kameras, būs Vecmīlgrāvis.»

Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass skaidro: «Kā pirmais mikrorajons, kur uzstādīt kameras, tika izvēlēta Bolderāja. Tagad par kārtību un drošību apkaimē rūpējas ne tikai autopatruļas, bet arī Videonovērošanas centra darbinieki. Ir uzstādītas 29 jaunas videonovērošanas kameras. Vēl trīs kameras drīzumā tiks uzstādītas pludmaļu tuvumā, kas kļūs aktuāli, kad atsāksies peldsezona. »

Motivēti un lojāli darbinieki palīdz nodrošināt gan labu klientu apkalpošanas servisu, gan veido uzņēmuma reputāciju un tēlu, domā SIA Clean R grupas valdes locekle Linda Rirdance.

Es ticu, ka darbinieks ir primārais kanāls, kas reprezentē gan pašu uzņēmumu, gan tā sniegtos pakalpojumus, tāpēc katrs cilvēks, kas strādā Clean R, savā ziņā mūs pārdod potenciālajiem darba ņēmējiem un klientiem,” spriež L. Rirdance. Šī iemesla dēļ komandas attiecību stiprināšana, sekošana līdzi darbinieku apmierinātībai un piesaistei, kā arī rūpes par uzņēmuma cilvēkiem un to ģimenēm jebkurā biznesā ir ļoti nozīmīgi faktori, uzsver Clean R grupas valdes locekle.

Saista darbs ar cipariem

“Man vienmēr ir padevusies matemātika, tāpēc vidusskolas laikos sapņoju kļūt par galveno grāmatvedi un ikdienā strādāt ar cipariem,” atminas L. Rirdance. “Matemātika bija viens no maniem mīļākajiem priekšmetiem. Atceros, ka mani klasesbiedri galvenokārt baidījās no eksāmena tieši šajā priekšmetā, taču man galvenie izaicinājumi saistījās ar domrakstu rakstīšanu. Man nepatika spriedelēt un filozofēt, cipari likās kaut kas saprotamāks. Principā jau 14 gados es zināju, ko es gribu, un ļoti mērķtiecīgi uz to gāju. Jau pamatskolā sāku pastiprināti apgūt nepieciešamos priekšmetus, lai veiksmīgi iestātos Rīgas Komercskolā, kas man arī izdevās. Pēc vidusskolas beigšanas mācības turpināju Banku augstskolā, kur apguvu ekonomista specialitāti.Pēc pirmā kursa praksē nokļuvu uzņēmumā SIA Termināls Vecmīlgrāvis (tolaik – AS Mangaļu kuģu remonta rūpnīca), kur arī paliku pēc prakses beigām un nepilnus četrus gadus paralēli studijām strādāju par grāmatvedi,” stāsta L. Rirdance.

Bijušie Latvijas Krājbankas klienti, kuriem bankās glabājās vērtspapīri, kas tika pārdoti izsolē, var vērsties bankā, lai saņemtu sev pienākošos dividenžu maksājumus, informē bankas pārstāvji.

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics ar biržas Nasdaq OMX Riga starpniecību īstenoja to bankas klientu uzglabāto vērtspapīru izsoli, kas noteiktā termiņā netika pārvesti uz citu banku vai brokeru sabiedrību. Izsole veiksmīgi noslēdzās 2012. gada 18. decembrī. Latvijas Krājbanka, atbilstoši FKTK lēmumam, ir arī saņēmusi bijušajiem bankas klientiem, kuriem laika periodā no 2011. gada 23. decembra līdz 2012. gada 21. decembrim bankā bija atvērti vērtspapīru konti, pienākošos dividenžu maksājumus un no 21. janvāra izmaksā tos bijušajiem klientiem.

Bijušie klienti līdz šā gada 28. februārim var iesniegt bankā rīkojumu par minētās izsoles rezultātā iegūto un klientiem piekritīgo naudas līdzekļu, kā arī dividenžu maksājuma pārskaitījumu uz citu banku, personīgi ierodoties bankā vai izmantojot e-paraksta pakalpojumu. Elektroniskā iesnieguma forma ir pieejama Latvijas Krājbankas interneta mājas lapā.

Plānots, ka tuvākā mēneša laikā velobraucēji no centra varēs doties tālāk uz Maskavas forštati un Ķengaragu. Līdz šim veloceļš izbeidzās pie Salu tilta un tālāk varēja nokļūt tikai pa velosipēdistu pašu iebrauktu taciņu un Krasta ielas brauktuvi, raksta Diena.

Veloceliņa Daugavas krastmalā jaunizveidotais posms stiepsies līdz Krasta ielai, Amserv Motors ēkai, bet tālāk velobraucēji varēs izmantot jau esošo infrastruktūru. Nedēļas laikā plānots pabeigt asfaltēšanas darbus, bet pilnībā veloceliņu varēs izmantot pēc mēneša.

Šī veloceļa posma būvniecības izmaksas, ieskaitot projekta izstrādi, ir 55 tūkstoši latu, informēja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Dārdzības dēļ dome turpmākajos gados gan iecerējusi vairs tikai dažu veloceliņu izbūvi, to vietā veidojot velojoslas. Vēl jaunus veloceļus plānots veidot maršrutos Imanta – Bolderāja, Vecmīlgrāvis – Vecāķi, Centrs – Ziepniekkalns un Centrs – Dārziņi.

SIA Satiksmes rissinājumi ok iesniedzis pašvaldībā priekšlikumu ierīkot gaisa tramvaju maršrutā Bolderāja – Vecmīlgrāvis. Projektā plānots investēt 48 miljonus eiro.

Pirms desmit gadiem Rīgas dome šajā maršrutā plānoja ieviest prāmju satiksmi – tika prātots, ka prāmis varētu kursēt reizi pusstundā un varētu vienā reizē pārvadāt 20 kravas automašīnas vai 60 vieglās automašīnas. Vēlāk prāmis varētu kursēt arī reizi 15 minūtēs. Tomēr šis projekts tā arī iegūla atbildīgo amatpersonu atvilknēs.

SIA Satiksmes rissinājumi ok piedāvā ierīkot gaisa tramvaja līniju, kurā vienlaikus kursētu divi vagoni. Katrā vagonā Daugavu varētu šķērsot 60 cilvēki. Pārvadājums maksātu tikpat cik brauciens sabiedriskajā transportā, rīdzinieku karšu īpašniekiem īpašas atlaides nav paredzētas.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties AS PET Baltija ražotnē.

Rūpnīcā no PET pudelēm top plastmasas pārslas, kas tālāk tiek eksportētas uz citām valstīm jaunu produktu izgatavošanai.

AS PET Baltija ir dibināta 2003. gada janvārī un ietilpst Eco Baltia grupā. Patlaban šī ir vienīgā PET pārstrādes rūpnīca Latvijā. Sākotnēji rūpnīcas atrašanās vieta bija Vecmīlgrāvis, taču 2008. gadā kompānija sāka darbu Jelgavā.

Pērn uzņēmuma neauditētais apgrozījums sasniedzis 18,615 miljonus eiro. Kā stāsta SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, apgrozījums palielinājies par 0,2%, kas ir labs rādītājs, ņemot vērā naftas cenu straujo kritumu.

Nekustamā īpašuma tirgus pērn uzņemtie apgriezieni turpina augt un šobrīd jauno mājokļu segmentā vērojama liela aktivitāte. Pieprasījums pēc jauniem un moderniem mājokļiem ir augsts - gandrīz katrā mikrorajonā ir uzcelts kāds jauns mājokļu projekts un vairāki ir būvniecības vai plānošanas procesā.

Pētījumi liecina, ka jauna mājokļa tīkotāji jūtas arvien stabilāk un pārliecinātāk par savu finansiālo situāciju. Nozīmīgu artavu kopējā procesā sniedz arī ALTUM programmas, ko atbalsta un realizēt piedāvā lielākās bankas Latvijā.

Lai ikviens varētu ērti meklēt, pārskatīt un salīdzināt šobrīd pieejamos mājokļu piedāvājumus Rīgā un Pierīgā, nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv īpaši veidotā portāla sadaļā piedāvā vienuviet apskatīt dažādās Rīgas apkaimēs iegādei pieejamos jaunos dzīvokļu projektus, mājas un apbūves zemes.

Ceturtdien atklāta siltumcentrāles Ziepniekkalns biokurināmā koģenerācijas stacija, kura kā kurināmo izmantos šķeldu.

Koģenerācijas stacijas siltuma jauda ir 22 megavati (MW) un elektriskā jauda – četri MW.

Pašlaik tā ir viens no lielākajiem centralizētās siltumapgādes siltumavotiem Latvijā, kur koģenerācijas procesā kā kurināmo izmanto šķeldu.

Siltumcentrāles Ziepniekkalns biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība tika uzsākta pērnā gada oktobrī.

Patlaban, bez jaunās koģenerācijas stacijas Ziepniekkalns, a/s Rīgas siltums darbojas trīs biokurināmā katli - kopš 1996. gada šāds katls darbojas siltumcentrālē Daugavgrīva ar jaudu 7,5 MW, un kopš 2010. gada darbojas divi katli siltumcentrālē Vecmīlgrāvis, kuru kopējā jauda veido 14 MW.

Oktobrī Rīgā ir notikušas nelielas vidējās cenas izmaiņas neremontētu sērijveida dzīvokļu segmentā, un tā sasniegusi 604 eiro par vienu kvadrātmetru, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri ir par 4,3% vairāk, liecina Ober Haus dati.

Neremontētu sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas populārākajos mikrorajonos, piemēram, Teika, Purvciems, Pļavnieki, Ziepniekkalns, Imanta un Āgenskalns, vienistabas dzīvokļiem oktobrī saglabājās vidēji no 23 tūkstošiem līdz 30 tūkstošiem eiro, divistabu dzīvokļiem - no 32 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem eiro, trīsistabu dzīvokļiem - no 36 tūkstošiem līdz 47 tūkstošiem eiro un četristabu dzīvokļiem - no 45 tūkstošiem līdz 52 tūkstošiem eiro.

Pēc Zemesgrāmatas datiem, Rīgas pilsētā reģistrēto dzīvokļu pārdošanas darījumu skaits šā gada oktobra mēnesī bija strauji pieaudzis un veido 895 darījumus, kas, salīdzinot ar septembri, ir par 15% vairāk.

Likums dalītā īpašuma problēmu izbeigšanai gaidīto efektu varētu arī nesasniegt, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta komiteja (MKK) pieņēma lēmumu virzīt tālāk izskatīšanai valdībā likumprojektu Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšana un ar to saistītos grozījumus likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Tomēr pavisam gludi process nevirzās uz priekšu, jo dažādi iebildumi pret likumprojektā ietverto ir tādiem sociālajiem partneriem kā Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK), Latvijas pašvaldību savienībai (LPS) un arī Latvijas Komercbanku asociācijai. Līdz ar to Ministru prezidente Laimdota Straujuma norādīja, ka ir jāpanāk vienošanās strīdīgajos jautājumos. Pats zemes iegādes process varētu sākties 2020. gadā.

A/s Latvijas elektriskie tīkli noslēgusi iepirkumu konkrusu par 110 kV tramnsformatoru piegādi piecām apakšstacijām, liecina informācja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Transformatori tiks pirkti apakšstacijām Brocēni, Iecava, Krasts, Priedaine un Vecmīlgrāvis, liecina informācija IUB.

Konkursā par uzvarētāju tika izraudzīts tas uzņēmums, kas iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Kopumā no septiņām kompānijām par piemērotāko tika atzīta Zagrebas, Horvātijas, firma – Končar - Distributivni i Specijalni Transformatori.

A/s Latvijas elektriskie tīkli, vērtējot pēc gada apgrozījuma, ir 112. lielākais uzņēmums Latvijā. Pērn kompānijas apgrozījums bija 39,6 milj. Ls, bet peļņa – 5,49 milj. Ls.

Sekojot pērn uzņemtajam kursam, dzīvokļu cenas galvaspilsētā arī šogad gatavojas turpināt kāpt. Kā DB jau skaidroja (06.03.2018.), iekārojamākie kumosi galvaspilsētas mājokļu tirgū un līdz ar to visvairāk pakļauti cenu kāpumam ir un paliek dzīvokļi jaunajos projektos. Tas nav nekas pārsteidzošs.

Daudz interesantāks ir fakts, ka joprojām cenu spēj noturēt un pat izrādīt spēcīgu izaugsmi padomju laika sērijveida daudzdzīvokļu namu mitekļu darījumi. Tādos mikrorajonos kā Bolderāja, Vecmīlgrāvis, Ķengarags cenu kāpums gada laikā pat pārsniedzis desmit procentus! Tas pārsteidzis pat nekustamo īpašumu kompāniju ekspertus, kuri negaidīja tik lielu cenu lēcienu padomju dzīvojamā fonda segmentā. Pieprasījums uztur cenu labā līmenī, neskatoties uz problēmām ar šo māju siltināšanu, kas Rīgā notikusi īpaši kusli. Protams, var diskutēt par to, vai vienmēr siltināšanas projekti notiek tikai un vienīgi iedzīvotāju interesēs. Un iedzīvotāju vēsums pret iespēju siltināt droši vien skaidrojams arī ar sabiedrības novecošanos – cilvēkiem gados, cilvēcīgi saprotams, nerūp apkures izmaksu teorētisks ietaupījums nākotnē. Iemesls pircēju interesei par vecā dzīvojamā fonda artefaktiem nav noplacis, lai gan pie šīm ēkām parasti nav atbilstošu automašīnu novietņu, pagalmi nav labiekārtoti atbilstoši mūsdienu prasībām, rēķini par siltumu bieži ir ievērojami lielāki nekā jaunajos projektos. Nemaz nepieminēšu to, ka ik pa laikam aktualizējas temats par šo māju paredzamo kalpošanas laiku, kas pārskatāmā nākotnē bez ieguldījumiem nama remontēšanā tuvojas beigām. Un, visbeidzot, šie nami vienkārši ir pretrunā mūsdienu izpratnei par estētisku mājokli.