AS Latvijas elektriskie tīkli (LET) akcionāru sapulces laikā veikti grozījumi uzņēmuma statūtos un valdes sastāvā, liecina AS Latvenergo paziņojums Nasdaq Riga.

Arī turpmāk LET vadībā darbosies līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Guntis Stafeckis, kurš, pārdalot līdzšinējās LET funkcijas un daļēji nododot tās AS Augstsprieguma tīkls (AST) pārziņā, no 1.februāra būs arī vienīgais valdes loceklis. LET vadības komandā darbu turpinās bijušie valdes locekļi Jānis Kirkovalds un Vita Andersone.

Atbilstoši tiesību aktiem no 2015. gada 1. janvāra AS Augstsprieguma tīkls pārņem lielāko daļu līdz šim AS Latvijas elektriskie tīkli” realizēto funkciju. Tādējādi no jaunā gada 430 zinoši jomas speciālisti līdzšinējo darbu turpinās, strādājot AS Augstsprieguma tīkls, un to pienākums būs līdz šim AS Latvijas elektriskie tīkli apkalpošanā esošā pārvades tīkla (330 kV un 110 kV elektrolīnijas un apakšstacijas/sadales punkti) darbības nodrošināšana un ikdienas uzturēšana, kā arī jaunu tīklu izbūve un esošo tīklu pārbūve vai atjaunošana. Savukārt AS Latvijas elektriskie tīkli veiks pārvades sistēmas aktīvu pārvaldības funkciju un nodrošinās finansējuma piesaisti tīklu attīstībai.

No 16. novembra AS Latvijas elektriskie tīkli valdes priekšsēdētājas pienākumus sāk pildīt Vita Andersone, liecina AS Latvenergo paziņojums Nasdaq Riga.

Jauno valdes priekšsēdētāju raksturo ilgstoša darba pieredze enerģētikas nozarē, kā arī ekonomikas un finanšu jautājumos. Andersone līdz šim ir bijusi AS Latvijas elektriskie tīkli finanšu direktore, AS Latvijas elektriskie tīkli valdes locekle, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētāja vietniece .

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Guntis Stafeckis no 16. novembra stājas AS Latvenergo valdes locekļa amatā.

AS Latvijas elektriskie tīkli ir AS Latvenergo meitassabiedrība, kas nodrošina pārvades aktīvu finansēšanu un iznomāšanu Latvijas pārvades sistēmas operatoram.

Katru gadu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS Augstsprieguma tīkls atbilstību sertificēšanas prasībām, tostarp tās veiktos pasākumus neatkarības nodrošināšanai un elektroenerģijas sistēmas īpašnieka AS Latvijas elektriskie tīkli spēju ievērot saistības, kas izriet no Elektroenerģijas tirgus likuma.

Izvērtējot komersantu sniegto informāciju, SPRK secina – AS Augstsprieguma tīkls atbilst sertificēšanas prasībām un tās veiktie pasākumi neatkarības nodrošināšanai ir pietiekami.

AS Augstsprieguma tīkls ir ievērojusi Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktās prasības neatkarības nodrošināšanai. Regulatora uzmanības lokā nav nonākuši tādi dokumenti vai informācija, kas liecinātu, ka AS Augstsprieguma tīkls rīcībā esošais personāls, tehniskie un finanšu resursi nav pietiekami, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto pārvades sistēmas operatora pienākumu izpildi. AS Augstsprieguma tīkls ir izstrādājusi un ievēro pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānu un pilda tai Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.714/2009 noteiktos pienākumus.

Projekts Kurzemes loks, kura otrajā kārtā ir izbūvēta 330 kilovoltu (kV) gaisvadu augstsprieguma elektrolīnija no Grobiņas līdz Ventspilij, ir solis pretī Latvijas integrēšanai Eiropas elektroenerģijas tirgū, - tādu atziņu Kurzemes loka posma atklāšanas pasākumā Ventspilī pauda amatpersonas.

Liberalizējot elektronerģijas tirgu, parādās nepieciešamība ar elektrolīnijām savienot ne tikai ražotnes un pilsētas, bet arī reģionus un valstis. Šādai atziņai piekrīt arī ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V), kurš uzsvēra: «Mums ir vienotais tirgus, brīva preču kustība Eiropā, gandrīz brīva cilvēku kustība, taču mūsu enerģijas tirgus faktiski ir izolēts - tā tas ir gan elektroenerģijas gadījumā, gan arī īpaši attiecībā uz gāzes tirgu.»

«Šis ir ļoti nozīmīgs solis mūsu izolācijas izbeigšanai. Tas mums arī palīdzēs veidot savienojumus ar Lietuvu un Zviedriju. Šiem soļiem nav tikai simboliska nozīme, bet arī praktiski ieguvumi. Pirmkārt, mēs iegūsim pieeju Skandināvijas valstu samērā lētajiem energoresursiem. Kurzemes loks nodrošinās lielākas elektroenerģijas jaudas Kurzemes reģionam, vismaz piekrastes reģionam, kas, cerams, nākotnē arī veicinās rūpniecības attīstību šajā reģionā,» prognozēja ekonomikas ministrs.

Noslēdzies reorganizācijas process, kurā AS "Augstsprieguma tīkls" pievienota kompānija AS "Latvijas elektriskie tīkli", informē AS "Augstsprieguma tīkls".

Sekmīgi noslēdzies Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas īpašuma tiesību reformas juridiskais process - pārvades tīkls jeb augstsprieguma elektropārvades līnijas, apakšstacijas un ar tiem saistītie nekustamie īpašumi ir nodoti Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) īpašumā, reorganizācijas rezultātā AST pievienojot līdzšinējo pārvades sistēmas aktīvu īpašnieku AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET). Ieraksts par LET pievienošanu Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrā veikts 25.novembrī.

"Esmu pārliecināts, ka pilnīga īpašumtiesību nodalīšanas modeļa ieviešana atstās pozitīvu iespaidu uz pārvades sistēmas operatora darbību. Aktīvu piederības maiņas rezultātā ir ievērojami pieaugusi AST bilances vērtība, pieaugs arī peļņas rādītāji, jo visa peļņa paliks AST rīcībā, vienlaikus ir mazināts administratīvais slogs. Arī no enerģētikas politikas īstenošanas puses raugoties, šis ir racionāls solis pārvades sistēmas darbībā, tai skaitā arī elektroenerģijas tirgus attīstībā un turpmākā integrācijā Eiropas Savienībā", norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

A/s Latvijas elektriskie tīkli (LEC) noslēguši iepirkuma konkursu par līniju atjaunošanu un uzturēšanas remontu 2,2 miljonu eiro apmērā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kopumā konkursā pieteicās seši uzņēmumi, no kuriem par uzvarētājiem tika atzīta SIA Reck, SIA Latvijas Energoceltnieks, SIA Elsana un SIA Empower.

SIA Latvijas elektriskie tīkli pērn apgrozīja 59,7 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 11,9 miljonus eiro, liecina Lursoft dati. Kompānijā pērn tika nodarbināti vidēji 437 darbinieki.

"SEB banka" ir noslēgusi aizdevuma līgumu ar AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) par finansējuma piešķiršanu 116,2 miljonu eiro apmērā un overdrafta līgumu par 20 miljoniem eiro, informē bankas pārstāvji.

Iegūtos līdzekļus AST izmantos AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET) saistību refinansēšanai, pēc AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET) akciju ieguldīšanas AST pamatkapitālā.

Kā nākamais solis plānota LET pievienošana AST līdz šā gada 31.decembrim. Tādējādi ir noslēdzies vairākus gadus ilgušais process par AST aktīvu pārņemšanu no AS "Latvenergo" (Latvenergo) koncerna, kas tika darīts ar mērķi, lai nodrošinātu, ka ar 2020. gada 1. jūliju sāktu darboties jaunais elektroenerģijas pārvades sistēmas pārvaldības modelis.

Varis Boks, AST valdes priekšsēdētājs: "SEB banka ir ilggadīgs AST partneris un piedāvāja labāko finansējuma modeli AST un Latvijas elektroenerģijas patērētājiem, papildus augsti novērtējam veiksmīgo sadarbību. No LET pārņemto saistību refinansēšana ļaus AST realizēt plānotos attīstības projektus efektīvāk un sniegs finanšu ekonomiju pārvades tīkla attīstībā."

Šodien, 7.augustā, AS Latvijas elektriskie tīkli Rīgas TEC-1 teritorijas augstsprieguma apakšstacijā reģistrēts tehnoloģiskais traucējums, tādēļ Rīgā Teikas, Čiekurkalna, Mežaparka rajonu apkaimēs bija traucēta elektroenerģijas piegāde.

Kā biznesa portālam db.lv sacīja AS Latvenergo Komunikācijas direktors Andris Siksnis, pateicoties operatīvai dienestu rīcībai, avārijas atslēgumu izdevās novērst un 40 minūšu laikā atjaunot elektroapgādi Čiekurkalna un Teikas apkaimē. AS Sadales tīkls veicot pārslēgumus elektroiekārtās, nepilnas stundas laikā pilnībā visiem klientiem atjaunoja elektroenerģijas piegādi.

AS Latvenergo atbildīgie dienesti izmeklējot un analizējot tehnoloģiskā traucējuma iemeslus.

Komentējot baumas par sprādzienu, A. Siksnis uzsvēra: «Rīgas TEC-1 teritorijas apakšstacijā tehnoloģiskā traucējuma laikā vienlaicīgi slēdzās vairāki 110 kV jaudas slēdži, radot paaugstinātu trokšņu līmeni apkārtnē, kas nav indentificējams kā sprādziens.»

Ministru kabinets šā gada 8. oktobra sēdē lēma līdz 2020. gada 1. jūlijam veikt pilnīgu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu, visus elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvus nododot pārvades sistēmas operatoram AS «Augstsprieguma tīkls» (AST), informē Ekonomikas ministrija.

Īpašumtiesību nodalīšanai paredzētajos aktīvos ietilpst 330kV un 110kV pārvades līnijas, iekārtas, inženierbūves, kā arī ar pārvades aktīviem saistītais nekustamais īpašums.

Visi elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvi šobrīd ir AS «Latvijas elektriskie tīkli» (LET) īpašumā, kas reorganizācijas veidā tiks nodoti pārvades sistēmas operatoram AS «Augstsprieguma tīkls» (AST), kas tādējādi kļūs arī par pārvades sistēmas īpašnieku.

Pilnīga īpašumtiesību nodalīšana atstās pozitīvu iespaidu uz pārvades sistēmas operatora - AST darbību, kā arī veicinās pārvades tīkla attīstības iespējas. No enerģētikas politikas īstenošanas puses raugoties, pilnīgas īpašumtiesību nodalīšanas modeļa ieviešana ir efektīvs solis pārvades sistēmas darbībā, tai skaitā arī elektroenerģijas tirgus attīstībā un turpmākā integrācijā ES, norāda ministrija.

Šodienas AS "Latvenergo" ārkārtas akcionāru sapulcē nolemts palielināt uzņēmuma pamatkapitālu par 178,1 miljonu eiro, liecina kompānijas paziņojums "Nasdaq Riga".

Pamatkapitāls tiks palielināts, ieguldot tajā AS "Latvenergo" iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu un nosakot AS "Latvenergo" pamatkapitālu 790,3 miljonu eiro apmērā. Atbilstošas izmaiņas apstiprinātas AS "Latvenergo" statūtos.

AS "Latvenergo" pamatkapitāla palielināšana saistīta ar 2019.gada 8.oktobra Ministru Kabineta lēmumu atbalstīt pilnīgu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu. Lēmuma izpildes rezultātā šī gada jūnijā tika samazināts AS "Latvenergo" pamatkapitāls, izņemot no AS "Latvenergo" aktīvu bāzes AS "Latvijas elektriskie tīkli" kapitāldaļas, un AS "Latvijas elektriskie tīkli" tika nodalīta no Latvenergo koncerna.

Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes; virs 100 tūkst. eiro gadā gan nopelna vien dažviet

Tas izriet no DB analīzes, pētot lielāko valstij daļēji un pilnībā piederošo uzņēmumu vadītāju pērnā gada deklarācijas. No tām arī secināms, ka pagājušajā gadā vadītāju algas augušas, tiesa, dažos uzņēmumos krietni straujāk nekā citos.

Visstraujākais algas pieaugums vērojams par valsts naudu uzturētajā a/s Air Baltic Corporation, kas arī iepriekš izcēlusies ar dāsni atalgotiem vadītājiem. Nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis pāri par 935 tūkst. eiro, par teju 300 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš un 550 tūkst. eiro vairāk nekā 2012. gadā. Skopošanās nav vērojama arī attiecībā uz citiem aviokompānijas valdes locekļiem – Martins Sedlackis saņēmis 520,8 tūkst. eiro, kas ir par 128 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš, bet Vitolds Jakovļevs – 358,9 tūkst. eiro. Arī viņa alga pērn krietni pieaugusi – 2013. gadā V. Jakovļevs saņēma 276,5 tūkst. eiro, liecina deklarācija.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atbalstījusi interešu projektus, kas paredz starp Igauniju un Latviju izbūvēt jaunu elektroenerģijas starpvalstu savienojumu, un pieņēma lēmumu par ieguldījumu izmaksu sadalījumu starp Latviju un Igauniju.

Projekta īstenošana palielinās Igaunijas un Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmu starpvalstu savienojuma jaudu, tādejādi veicinot elektroenerģijas biržas cenu izlīdzināšanos Igaunijā un Latvijā.

Lai realizētu elektroenerģijas pārvades tīkla Latvijas – Igaunijas trešā starpvalsturnsavienojuma izbūvi starp Latviju un Igauniju, paredzēts īstenot kopīgo interešu projektus - starpsavienojums starp Kilingi – Nõmme un Rīgas TEC2 apakšstaciju un Iekšzemes līnija starp Harku un Sindi. Tā kā projektus plānots īstenot, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu CEF (Connecting Europe Facility, Nr.1316/2013) regulas ietvaros, projekta virzītājiem no Latvijas - AS Augstsprieguma tīkls un AS Latvijas elektriskie tīkli un no Igaunijas - AS Elering – ir jāsaņem enerģētikas nozaru regulatoru lēmums par pārrobežu izmaksu sadalījumu. Tāpat kā Latvijas regulators, arī Igaunijas regulators atbalsta minētos projektus.

Elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot Latvijas un Lietuvas apgabalā pašlaik fiksēta būtiski augstāka elektroenerģijas cena nekā Skandināvijas valstīs un Igaunijā.

Ja Skandināvijā un Igaunijā minimālā elektroenerģijas cena ir 31,54 eiro (22,17 lati) par megavatstundu un maksimālā, piemēram, Igaunijā sasniedz 42,42 eiro (29,81 lats) par MWh, tad Latvijas un Lietuvas apgabalos minimālā cena ir 33,03 eiro (23,21 lats) par MWh, bet maksimālā tā dēvētajās maksimumstundās no plkst.8 līdz 15 - 100,02 eiro (70,29 lati) par MWh.

Līdz ar to elektroenerģijas augstākā cena Latvijā 2,4 reizes pārsniedz augstāko cenu Igaunijā.

Kā biznesa portālam skaidroja Latvenergo, Igaunijas-Latvijas ierobežotās pārvades dēļ, ko izraisīja līnijas šķērsgriezuma 100% noslogojums gandrīz visas diennakts garumā, Latvijai un Lietuvai, kur rodas elektroenerģijas deficīts, nebija iespējams importēt lētāku elektroenerģiju no Somijas un Igaunijas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atbalstījusi projektus, kas paredz starp Igauniju un Latviju izbūvēt jaunu elektroenerģijas starpvalstu savienojumu, un pieņēmusi lēmumu par ieguldījumu izmaksu sadalījumu starp Latviju un Igauniju, informē SPRK pārstāvji.

Projektu mērķis, izbūvējot 330kV elektropārvades līnijas, ir novērst elektropārvades līniju pārslodzi Latvijas - Igaunijas starpvalstu savienojumā, palielinot caurlaides spēju Latvijas - Igaunijas starpvalstu savienojumam par 500 - 600 MW.

«Tas ievērojami palielinās elektroapgādes drošumu Baltijas valstīs un atbilst Eiropas Savienības mērķim izveidot vienotu un integrētu elektroenerģijas tirgu, novēršot Baltijas elektroenerģijas tirgus izolāciju,» teikts SPRK paziņojumā.

Elektroenerģijas pārvades tīkla Latvijas - Igaunijas trešo starpvalstu savienojumu plānots izbūvēt līdz 2020. gadam, paredzot 75% projekta izdevumu segšanai piesaistīt ES finansējumu 133,25 miljonu eiro apmērā. Latvijas pārvades sistēmas finansējamās izmaksas veido 25,8 miljonus eiro, Igaunijas - 18,8 miljonus eiro.

Noslēgušās trīs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) organizētās publiskās konsultācijas par tarifu aprēķināšanas metodikām elektroenerģijas un ūdenssaimniecības jomās, kuru laikā SPRK ir saņēmis vairākus viedokļus, informē SPRK.

Lai nodrošinātu izsvērtu pieeju, kuru vienveidīgi piemērot visās konsultētajās metodikās, SPRK nolemj pagarināt termiņu līdz kuram šajā gadā nosakāma kapitāla atdeves likme – līdz 2016.gada 30.decembrim.

Par grozījumiem Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā un Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā SPRK ir saņēmis 10 viedokļus - no AS Augstsprieguma tīkls, Būvmateriālu ražotāju asociācijas, Ekonomikas ministrijas, AS Latvenergo, AS Latvijas elektriskie tīkli , AS Latvijas Gāze, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas, biedrības Rīgas aktīvo senioru alianse un Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības, biedrības Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, SIA RTO Elektrotīkli un no AS Sadales tīkls.

AS VEF kārtējā akcionāru sapulcē tika ievēlēta padome jaunā sastāvā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Divi no padomes locekļiem jau iepriekš ieņēma padomes locekļu amatus.

Pirmo reizi par AS VEF padomes locekļiem ievēlēts Egīls Arājs, Ervīns Kampāns un Laila Līduma.

Egīls Arājs ir absolvējis Latvijas Universitātes. Kopš 2011.gada strādā AS Latvijas

elektriskie tīkli. Egīls Arājs ir AS VEF 21 907 akciju īpašnieks.

Laila Līduma ir absolvējusi Latvijas Universitāti. Kopš 2010.gada strādā ERGO

Life Insurance SE Latvijas filiālē. Laila Līduma ir AS VEF 122 727 akciju īpašniece.

Ervīns Kampāns ir absolvējis Latvijas Tehnisko Universitāti, Kopš 2012.gada strādā TELE2 Eesti AS.

Ervīnam Kampānam nepieder neviena AS VEF akcija.

Augstsprieguma apakšstacijā Viskaļi Jelgavā uzsākti vērienīgi rekonstrukcijas darbi, kuri turpināsies līdz 2018.gadam, informē Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Rekonstrukcijas gaitā paredzēta 110 un 330kV (kilovolti) iekārtu rekonstrukcija, kas būtiski uzlabos elektroapgādes drošumu Jelgavas pilsētas un apkārtnes iedzīvotājiem. Šis punkts ir nozīmīgs arī raugoties no Latvijas pārvades tīklu viedokļa, jo apakšstacija Viskaļi ir tā dēvētā mezgla apakšstacija, no kuras tiek nodrošinātas arī starpvalstu saites ar Lietuvu, kā arī caur Salaspili, Valmieru - ar Igauniju.

AS Latvijas elektriskie tīkli valdes priekšsēdētājs Guntis Stafeckis skaidro, ka pašlaik objektā ir uzsākti pirmās kārtas rekonstrukcijas darbi - ir veikta iekārtu atslēgšana, darbu zonas sagatavošana un norit darbs pie veco iekārtu un to konstrukciju demontāžas darbiem. Pēc šo darbu pabeigšanas paredzēta jaunu 330kV iekārtu uzstādīšana. Rekonstrukciju kopumā var raksturot ar vārdiem - efektivitāte un drošība.

Atbildīga attieksme pret darbiniekiem, autovadītāju labsajūtas un prasmju vairošana un stresa faktoru mazināšana līdz ar pastāvīgu autoparka tehniskā stāvokļa uzlabošanu – tās ir Latvijas uzņēmumu autoparku zelta īpašības, liecina gada balvas Drošākais uzņēmuma autoparks 2018 rezultāti.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa apbalvošanas ceremonijā 29. novembrī Rīgas Motormuzejā 9 uzņēmumi atzīti par Zelta kategorijas laureātiem, bet pavisam apbalvoti 33 uzņēmumu autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 tūkstoši transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem – šoferiem.

AS «Sadales tīkls» akcionāra sapulce ievēlēja jaunus uzņēmuma valdes locekļus, kuri darbu sāks 3. aprīlī, pilnvaru termiņš ir 5 gadi, informē AS Latvenergo.

Par AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāju iecelts Sandis Jansons, par valdes locekli ievēlēts Jānis Kirkovalds, valdē darbu turpinās līdzšinējie tās locekļi Baiba Priedīte, Inga Āboliņa un Raimonds Skrebs.

Sandis Jansons darbam AS «Sadales tīkls» valdē ir izvēlēts publiski izsludinātā kandidātu atlases konkursa rezultātā, valdes priekšsēdētāja amatā viņu iecēla akcionāra sapulcē. Sandis Jansons ieguvis izglītību Latvijas Universitātē biznesa vadībā un Rīgas Ekonomikas augstskolā EMBA. Pēdējo desmit gadu darba pieredze – AS «Rīgas Dzirnavnieks» (Lantmannen) ģenerāldirektors, valdes loceklis; SIA «SBE Latvija» (Lantmannen) valdes loceklis; SIA «Magnum Medical» rīkotājdirektors, SIA «LM Center» īpašnieks.

Turpinot elektrolīnijas Kurzemes loks trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šogad plānots zem sprieguma ieslēgt četrus 110 kV posmus – Ventspils–Dundaga, Sloka-Dzintari, Tume-Tukums un Dzintari-Priedaine, informē Augstsprieguma tīkls (AST).

Kopējais elektrolīnijas Kurzemes loks garums ir 214 km un tās būvniecība izmaksās aptuveni 127 miljonus eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

«Šobrīd pieņemam, ka ietekme uz pārvades tarifiem būs nebūtiska. Izmaksas, kuras netiek segtas Eiropas Savienības programmas ietvaros, sedz pārvades sistēmas īpašnieks AS Latvijas elektriskie tīkli, kuriem šāds pienākums noteikts Elektroenerģijas tirgus likumā, papildus izmaksu segšanai tiek novirzīti Pārvades sistēmas operatora pārslodzes maksas ieņēmumi,» skaidro AST valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Pašlaik projekta ietvaros izbūvēti 444 balsti, kas ir vairāk nekā 62% no kopumā elektrolīnijai nepieciešamajiem, tāpat 113 km garumā izvilkti vadi. Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība LEC, RECK un Empower. «Šobrīd būvniecība tiek veikta posmos Ventspils-Dundaga, Talsi-Kandava, Tume-Tukums, Tukums-Ķemeri, Sloka-Dzintari un Dzintari-Priedaine. Katrā posmā ir cita gatavības pakāpe un darbu temps, bet kopsummā darbi rit veiksmīgi un uz doto brīdi puse no plānotajiem darbiem ir veikta,» par darba gaitu stāsta A.Staltmanis. AST norāda, ka pārbūvētās līnijas pārsvarā atrodas līdzšinējā līniju trasē. 110 kV ķēdes zem sprieguma tiek ieslēgtas pakāpeniski pēc kārtējā posma izbūvēšanas. Savukārt līnijas 330 kV ķēdes darbā tiks ieslēgtas pēc pilnīgas darbu pabeigšanas, kas plānota 2019.gadā.

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2014.gada 9 mēnešos ir 748,9 miljoni eiro un peļņa - 30,0 miljoni eiro (2013. gada 9 mēnešos attiecīgi - 819,1 miljons eiro un 32,9 miljoni eiro), liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Negatīvi koncerna rezultātus galvenokārt ietekmēja mazāka Daugavas HES izstrāde, savukārt Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulēto tarifu Latvijā 2014. gada 9 mēnešos veido 37,6 miljonus eiro (2013.gadā kopumā - 44,2 miljoni eiro).

2014. gada 9 mēnešos veiktas investīcijas 114,6 miljonu eiro apmērā. Gandrīz 10 miljoni eiro 2014. gada 9 mēnešos ir ieguldīti Daugavas hidroagregātu rekonstrukcijā.

No 2014. gada vidus Latvenergo koncerns visu saražoto elektroenerģiju piedāvā Nord Pool Spot biržā, tādējādi vairākas reizes palielinot elektroenerģijas piedāvājumu un likviditāti Latvijas tirdzniecības apgabalā. Kopumā 2014. gada 9 mēnešos Latvenergo koncerna elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms ir 2 688 GWh, kas ir par 29% mazāk nekā 2013.gada 9 mēnešos. 2014. gads Daugavas ūdens pieteces ziņā ir zemākais, kāds novērots pēdējo 10 gadu laikā. Līdz ar to šajā gadā izstrāde DHES ir 1 597 GWh, kas ir par 33% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

AS Latvenergo izsludinājusi iepirkumu 150 miljonu eiro (105 miljonu latu) aizdevuma piesaistei, informēja uzņēmuma preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Finansējums paredzēts 2014.-2016.gada investīciju programmas finansēšanai un refinansēšanas vajadzībām. Galvenie investīciju projekti, kas pašlaik tiek īstenoti, ir pārvades sistēmas izbūves projekts Kurzemes loks un vērienīgas sadales tīklu sistēmas programmas, kā arī Daugavas hidroelektrostacijas hidroagregātu atjaunošanas programma.

Kā informē uzņēmums, iepirkuma priekšmets ir sadalīts divās pasūtījuma daļās. Pirmā pasūtījuma daļa ir par aizdevuma līguma slēgšanu 100 miljoniem eiro ar aizdevuma atmaksas termiņu pieci gadi un iespēju aizdevuma atmaksas termiņu pagarināt par diviem gadiem. Otrā pasūtījuma daļa ir par aizdevuma līguma slēgšanu līdz 50 miljoniem eiro ar aizdevuma atmaksas termiņu - septiņi gadi.

Latvijas energokompānija «Latvenergo», kas pašlaik nodarbina 4000 darbinieku, plāno strādājošo skaitu samazināt par vienu ceturto daļu jeb 1000 darbiniekiem, trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Darbinieku skaitu plānots samazināt, efektivizējot kompānijas darbību. Lielākais samazinājums - 800 strādājošo - skars «Latvenergo» koncerna uzņēmumu «Sadales tīkls», kura pārziņā ir elektroenerģijas sadale.

Žīgurs skaidroja, ka darbinieku skaitu plānots samazināt, automatizējot procesus, uzraugot elektrotīklu kā vienotu veselumu un optimizējot tehniskas resursu ģeogrāfiskās atrašanās vietas. No pašreizējām 50 «Sadales tīkla» bāzes stacijām tiks uzturētas vien 27.

«Elektroinženieri dodas uz šīm bāzēm, saņem darba uzdevumu, iekāpj automašīnā un dodas uz objektu. Šo bāzes staciju tīkla optimizācijas rezultātā būtiski pieaugs mobilitāte. Tāpat mēs ceram, ka uzlabosies ceļu stāvoklis, un bojājuma vietā būs iespējams nokļūt ātri. Katrā ziņā mūsu mērķis ir bojājuma vietā nokļūt ne ilgāk kā stundas laikā,» sacīja A. Žīgurs.

AS Latvenergo akcionāru sapulcē apstiprināts lēmums par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu, informēja uzņēmuma Finanšu un kredītu vadības direktors Jānis Irbe.

Izmaiņas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrētas šā gada 30.oktobrī.

Līdz ar to AS Latvenergo pamatkapitāls ir palielināts par 435 760 EUR, apmaksājot jaunās emisijas akcijas ar mantisko ieguldījumu, valsts īpašumu ar kopējo vērtību 435 760 EUR. Tādejādi AS Latvenergo pamatkapitāls sasniedzis 1 288 446 357 EUR.

Akcionāru sapulcē tika apstiprināti AS Latvenergo pamatkapitāla palielināšanas noteikumi un AS Latvenergo statūti jaunā redakcijā. Pamatkapitālā tika ieguldītas 330 zemes vienības un 4 zemes vienību domājamās daļas ar kopējo platību 9.0140 ha, kas ir līdz šim AS Latvenergo izmantoti valsts īpašuma objekti.

Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ieņēmumi 2020. gadā bija 147 milj. eiro (2019. gadā – 185 milj. eiro), bet peļņa – 10 milj. eiro (2019. gadā – 7 milj. eiro), informē uzņēmumā.

Augstsprieguma tīkls koncerna (AST koncerns) ieņēmumi bija 145 milj. eiro, bet pārskata gada pelņa – 65 milj. eiro, liecina AST akcionāru pilnsapulces apstiprinātais AST koncerna 2020. gada pārskats. AST peļņas pieaugums galvenokārt saistāms ar pārvades sistēmas aktīvu pārņemšanu AST īpašumā, un no peļņas 8 milj. eiro tiks izmaksāti valstij dividendēs, savukārt AST koncerna konsolidētā peļņa dividendēs netiek sadalīta.

"Koncerna augstā peļņa attiecībā pret ieņēmumiem skaidrojama ar to, ka pērn AST ieguva izšķirošu ietekmi gāzes pārvades sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus), par valstij izdevīgu cenu iegādājoties 68,46% uzņēmuma akciju. Lielāko daļu koncerna pelņas veido starpība starp akciju iegādes cenu un aktīvu bilances vērtību, kas bija jāatspoguļo AST koncerna grāmatvedībā. Tāpat koncerna rādītājus iespaidoja apstāklis, ka 2020. jūnijā AST savā īpašumā pārņēma pārvades sistēmas aktīvus, pievienojot sev to īpašnieku - AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET). Tas AST ļaus dividendēs valstij par pērno gadu izmaksāt 8 milj. EUR, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā sākotnēji valsts budžetā bija plānots iemaksāt. Savukārt ieņēmumi no elektroenerģijas pārvades, ko reglamentē apstiprinātais pārvades tarifs, 2020. gadā nav būtiski mainījušies un tie ir atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai kapitāla atdeves likmei", norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.