Laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai Rīgā ir sarucis par divām ar pusi nedēļām, sasniedzot 26,3 mēnešus, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības apskats.
Savukārt Viļņā tas palielinājās par gandrīz divām nedēļām, sasniedzot 36,9 mēnešus, bet Tallinā par aptuveni trīs ar pusi nedēļām, sasniedzot 25,8 mēnešus. Aprēķinā tiek pieņemts, ka mājsaimniecība pirmās iemaksas krāšanai katru mēnesi novirza 30% no saviem neto ienākumiem.
Rīgā standarta mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai 3.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 164 eiro jeb aptuveni 115 latus mēnesī (salīdzinot ar 124 latiem 1.ceturksnī), kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā tas būtu 223 un 215 eiro (jeb 157 un 151 latu).
Mājokļu pieejamība Rīgā joprojām ir krietni labāka nekā Viļņā, bet nedaudz sliktāka nekā Tallinā. Šī gada 3.ceturksnī Swedbank MPI, ko aprēķina mājsaimniecībai, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējām neto algām attiecīgajā pilsētā un vēlas iegādāties vidēja izmēra (55 m2) dzīvokli, Viļņā un Tallinā sasniedza attiecīgi 113 un 163,6 punktus, savukārt Rīgā – 152.
Rīgā mājokļu pieejamība uzlabojās, galvenokārt pateicoties straujākam procentu likmju kritumam (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni tās saruka par 47 bāzes punktiem). Mājokļu pieejamību uzlaboja arī neliels algu kāpums un dzīvokļu cenu samazināšanās.
Arī īres maksas pakāpeniski aug, vidēji par 2-4% salīdzinājumā ar pērnā gada 3.ceturksni, kas gan ir lēnāks temps par vidējo mājokļu cenu pieaugumu. Atbilde uz jautājumu par to, īrēt vai pirkt mājokli, ir atkarīga no ļoti daudziem faktoriem.
Piemēram, vidējam dzīvoklim sērijveida ēkā mikrorajonā gada kredīta maksājums (pie 20 gadu termiņa un pašreizējas vidējās procentu likmes) pašlaik ir nedaudz mazāks (par 330 latiem jeb 15%) nekā gada īres maksājums. Tomēr īrei ir vairākas priekšrocības.
Pirmkārt, ar īrēto mājokli dzīvošanas vietas maiņa ir daudz vieglāka, kamēr ar nopirkto mājokli manevra iespējas ir krietni ierobežotākas (piem., pārcelties uz citu vietu vai uz mazāku mājokli). Otrkārt, īrējot, nav jāuzņemas ilgtermiņa saistības. Savukārt, lai paņemtu kredītu, ir nepieciešams uzkrāt pirmajai iemaksai, kas var būt grūti (jo īpaši, ja tajā pat laika jāturpina maksāt īri). Turklāt, pērkot mājokli, iedzīvotāji uzņemas vairākus riskus, piemēram, kas notiks ar procentu likmēm, ar nekustāmā īpašuma cenām (īres maksas parasti ir stabilākas nekā nekustāmā īpašuma cenas).
Kopumā, ja mājsaimniecība tiešām plāno dzīvot vienā mājoklī vismaz 5-10 gadus, tad pirkt dzīvokli var būt izdevīgāks risinājums, skaidro eksperti. Ilgstoši īrējot dzīvoklī, būs jāmaksā par tā nolietošanos, lai arī mājoklis pieder kādam citam. Šis laiks gan ir atkarīgs no tā, kas notiek ar procentu likmēm un nekustāmā īpašuma cenām − ja īpašuma cena neaug un/vai procentu likmes palielinās, tad paies ilgāks laiks, kamēr dzīvokļa iegāde atpelnītos. Savukārt, ja nekustamā īpašuma cenas aug, tad šis periods ir īsāks.