Viņpus Atlantijas nekustamo īpašumu tirgū izdara pēckrīzes secinājumus; amerikāņu sapnis nevilina arī jaunos
Amerikas Savienotajās Valstīs, kur pārkreditētais hipotekārais tirgus bija 2008. un sekojošo gadu globālās krīzes pirmais domino kauliņš, jau pēckrīzes laikā patērētāji, šķiet, izdarījuši secinājumus un mazina savas ambīcijas uz dzīves līmeņa augstumu tieši šai segmentā. Tā var spriest pēc britu Barclays bankas datiem. Bankas analītiķis Stīvens Kims vērtē, ka pēc pamatīgākās krīzes kopš Lielās depresijas laikiem pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā Amerikas nekustamā īpašuma tirgū pašlaik sākas ilgtermiņa tendence, kas maina izpratni par to, kas tad ir kārtīga amerikāņa māja. Proti, vēl nesen pareiza atbilde uz šādu jautājumu būtu, ka tā ir aizvien lielāka māja, bet nu vismaz Barclays vērtējumā ir sasniegti griesti, un var teikt, ka ambīcijas iet pat pretējā virzienā – uz leju.
Cita korekcija hrestomātiskajā amerikāņa sapnī, kura nemainīgās daļas aizvien ir bijušas sava māja priekšpilsētā un savs autiņš, ir attieksme pret īpašumu. Proti, paralēli pieprasījumam tirgū pēc apmēros mazākiem mājokļiem pieaug burzīšanās īres tirgū, un aizvien vairāk amerikāņu dod priekšroku īrētam mājoklim. Kopumā ņemot, tā šķiet tiešām vēsturiska pārmaiņa, kas iet pretēji pēdējo 40 gadu tendencei.
Visu rakstu Pieprasa mazākas mājas lasiet 1. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.