Ilva Žaka kopā ar vīru Artūru radījuši mazo biznesu - svētku piekabi, kuru iespējams piegādāt uz jebkuru vēlamo bērnu ballītes norises vietu.

Idejas autore un iniciatore Ilva stāsta, ka bizness tapis, apvienojot aizraušanos un hobiju. Ilva pēc profesijas ir pasākumu vadītāja un organizatore, kura šajā jomā darbojas jau vairāk nekā 10 gadu. «Ideja radās ģimenei īpaši saspringtā laikā, kad mūsu meitiņa Odrija nepārtraukti slimoja. Bērna slimošanas dēļ daudz laika pavadot mājās, nācās rast veidu, kā sevi nodarbināt. Mana klusā vēlme vienmēr bijusi radīt ko inovatīvu, ko tādu, kas vēl Latvijā nav redzēts un kas sagādātu prieku man pašai un citiem. Vienu dienu vīram prātā «iešāvās» ideja, ka varētu organizēt bērnu ballītes piekabē. Es ideju papildināju, radot vīziju par to, kā pati piekabe varētu izskatīties. Sākotnēji idejas potenciālu pārbaudījām, ļaujot piekabes piedāvājumu izbaudīt Odrijai un krustbērniem, un vērojot viņu reakciju, vēlāk parādījās interese arī no kaimiņu bērniem. Redzot, cik daudz prieka un pozitīvu emociju Svētku piekabe sagādā bērniem, iebraucot ballītes norises vietas pagalmā, sapratām, ka mūsu idejai ir arī biznesa potenciāls. Šobrīd piedāvājam piekabes nomu ikvienam interesentam,» aizrautīgi stāsta I.Žaka.

71% Latvijas jauniešu seko līdzi video blogeru un Instagram slavenību aktivitātēm tiešsaistē, turklāt teju trešdaļa paši vēlētos par tādiem kļūt.

Par to liecina aptauja, ko veikusi Samsung Skola nākotnei un LR Kultūras ministrija.

«Aptaujā jaunie cilvēki minējuši, ka influenceru saturu skata, lai kavētu laiku un izklaidētos. Tomēr daudzi arī atzinuši, ka interneta slavenību viedoklis palīdz viņiem pieņemt lēmumus par to, kam ticēt, ko uzskatīt par pareizu, kas ir un kas nav stilīgi. Vēlme sekot līdzi atpazīstamiem cilvēkiem ir saprotama, tomēr jāpatur prātā, ka tiešsaistē mēdzam atspoguļot labākos dzīves brīžus un glaimojošākos pašportretus, kas ne vienmēr ataino patieso ikdienu,» saka Egle Tamelīte, Samsung Skola nākotnei iniciatīvas vadītāja Baltijā.

«Puse jauniešu atzīst, ka, sekojot citu cilvēku sociālo tīklu aktivitātēm, ir izjutuši skaudību. Pirms izlemt, kam ticēt un ko uzskatīt par stilīgu, jauniešiem būtu jāizvērtē, ar kādu mērķi saturs radīts,» papildina E. Tamelīte.

Korporatīvajās ballītēs nereti priekšroka tiek dota dīdžeju priekšnesumiem, nevis mūziķu apvienībām, kas spēlē dzīvajā; izmaksas nav noteicošais izvēles kritērijs

Kādreiz dīdžeji bija tikai klubos, tagad šādu muzikālu izklaidi piedāvā teju katrs sevi cienošs bārs. Visvairāk viņi tiek nodarbināti dažādos svētkos un festivālos, taču bieži vien ir manāmi arī privātos un korporatīvos pasākumos. Ar dīdžejiem strādā gandrīz visas pasākumu aģentūras, daži ir izveidojuši paši savus uzņēmumus.

Pieprasījums pēc dīdžejiem korporatīvajos pasākumos ir audzis, īpaši pieprasīti ir labi sava amata pratēji, atzīst SIA Elker īpašnieks Kaspars Erminass jeb DJ Erminass, kurš pirms pieciem gadiem savu hobiju pārvērta biznesā. «Šobrīd tiem dīdžejiem, kuri dara savu darbu labi, par pasūtījumu trūkumu nav jāsūdzas. Savulaik dīdžejošana bija sezonāls darbs, bet pašlaik pieprasījums ir izlīdzinājies, pasākumi notiek visa gada garumā,» stāsta K. Erminass. Labs dīdžejs, pēc viņa teiktā, ir tāds, pie kura mūzikas ir pilnas deju grīdas un lēkā gan tīņi, gan seniori.

Ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju mēdz iegādāties preces iegādāties slavenību ietekmē. Sabiedrībā pazīstamu cilvēku piemērs uz žurnālu vākiem vai televīzijas reklāmās visizteiktāk ietekmē jauniešu auditoriju. Trešdaļa respondentu līdz 20 gadu vecumam atzīst, ka šāda veida reklāma ir būtisks arguments, izvēloties preci, raksta Diena.

Šādi secinājumi iegūti Naudas plānošanas centra 400 dažāda vecuma cilvēku aptaujā. Skeptiķu vairākums gan smīkņā par to, ka slavenības īstenībā nelieto reklamētos produktus, bet par dalību reklāmā saņem augstus honorārus, kas sadārdzina preci.

Dažādu tautību pārstāvji ir līdzīgās domās par svarīgākajiem preces izvēles faktoriem, savukārt vecuma grupās vērojamas krasas atšķirības. Modi kā svarīgāko min piektā daļa jauniešu un mazāk nekā divsimtā daļa pensijas vecuma respondentu. Taču slavenību reklamētām precēm uzticas trešā daļa jauniešu līdz 20 gadu vecumam un piektā daļa cilvēku - vecāki par 50 gadiem. Vismazāk no slavenībām ietekmējas iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 40 gadiem - tikai septītā daļa.

Hakeri, kas internetā publiskojuši ASV pirmās lēdijas Mišelas Obamas un slavenību finansiālā stāvokļa un personīgās informācijas datus, tos ieguvuši no kredītinformāciju apkopojošām kompānijām.

Pirmdien kāda Krievijas tīmekļa vietne publiskoja 15 slavenību un amatpersonu finanšu stāvokļa datus. Tikuši publiskoti ASV pirmās lēdijas, Federālā Izmeklēšnas biroja (FIB) vadītāja, bijušā Kalifornijas gubernatora un filmu zvaigznes Arnolda Švarcenegera, ASV viceprezidenta Džo Baidena, gubernatora Mita Romnija, filmu zvaigznes Mela Gibsona, mūziķa Jay-Z un citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku personīgos datus, ieskaitot informāciju par to finansiālo stāvokli un sociālo apdrošināšanu.

Hakeru piekļuvi savai informācijai atzinušas trīs lielākās ASV kredītkompānijas Experian Plc, Equifax Inc. un TransUnion Corp, vēsta Bloomberg. TransUnion norāda, ka hakeru rīcībā jau bijis «ievērojamu daudzumu» minēto personu datu, kas iegūti no citiem avotiem, kā, piemēram, bankām un veikaliem. Hakeri pēc tam datus izmantojuši, lai piekļūtu tos interesējošai informācijai.

Mirušais popa karalis Maikls Džeksons (Michael Jackson) pagājušā gada laikā nopelnījis vairāk naudas nekā jebkurš cits mūziķis vai aktieris (dzīvs vai miris), vēsta Forbes, kas izveidojis Pelnošāko mirušo slavenību topu.

Džeksons ar bruto peļņu 275 miljonu ASV dolāru apmērā ne vien ieņēmis pirmo vietu Pelnošāko mirušo slavenību topā, bet peļņas ziņā pārspējis pārējo 12 mirušo zvaigžņu peļņu kopumā.

Kā norāda Forbes, Džeksona pēcnāves ienākumi nāk no viņa daļas ienesīgajā Sony/ATV katalogā, filmas This Is It un paaugstinātās fanu intereses par viņa mūziku, video un citām ar Džeksonu saistītām lietām.

Lai iekļūtu šā gada sarakstā, mirušajai slavenībai laika posmā no 2009.gada 1.oktobra līdz 2010.gada 1.oktobrim vajadzēja nopelnīt vismaz 5 miljonus ASV dolāru.

13 zvaigznes kopumā nopelnījušas 506 miljonus ASV dolāru.

Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) izmeklēs kiberuzbrukumus, kas veikti ASV slavenībām un kuru rezultātā nozagti slavenību pašu uzņemtie kailfoto. FIB pievērsies šo noziegumu izmeklēšanai pēc tam, kad interneta vidē parādījās amerikāņu aktrises Skārletas Johansones (Scarlett Johansson) kailfoto, vēsta BBC.

Aktrises pašas uzņemto fotogrāfiju parādīšanās interneta telpā nav pirmais slavenību kailfoto nozagšanas gadījums. Pirms tam kiberzagļu uzbrukumos jau cietusi aktrise Džesika Alba (Jessica Alba), Džastins Timberleiks (Justin Timberlake) un viņa kolēģe filmā Noderīgi draugi (Friends with benefits) Mila Kunisa (Mila Kunis).

FIB ir paziņojis, ka patlaban meklē personu vai grupējumu, kas atbildīgs par slavenību privātās informācijas nozagšanu no viņu e-pastiem un citiem interneta kontiem.

Vairākas «zvaigznes» ir kļuvušas par kiberzagļu upuriem, pavēstīja FIB Losandželosas nodaļas pārstāve Lora Aimilere (Laura Eimiller). Viņa nenosauca upuru vārdus, «ņemot vērā nozieguma dabu».

Ko no darba devēja tagad sagaida gados jaunāki darbinieki? Meklējot darbavietu, jaunieši arvien vairāk novērtē stabilitāti un izaugsmes iespējas, savukārt korporatīvās ballītes ir kļuvušas mazāk nozīmīgas.

Stabils atalgojums – prioritāte

Drošības un stabilitātes sajūta šobrīd viennozīmīgi ir visaugstāk novērtētā uzņēmuma sniegtā vērtība. Jauniešiem ir svarīgi, lai uzņēmums par atbilstošu darbu piedāvā garantētu un laicīgi samaksātu atalgojumu. To jo īpaši novērtē studenti un jaunieši, kuriem šī ir pirmā darbavieta, tādējādi kļūstot patstāvīgiem, vienlaikus izkļūstot no "vecāku ligzdas".

Intervējot potenciālos darbiniekus, novēroju, ka jaunieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem arvien lielāku interesi izrāda par uzņēmumiem, kas spēj nodrošināt stabilitāti atalgojuma un sociālo garantiju ziņā, un vienlaikus dinamisku darba ritmu un iespēju gana strauji kāpt pa karjeras kāpnēm.

Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.

Kas notiks brīdī, kad no akciju pieauguma ballītes telpas tiks iznesti dzērieni?

ASV centrālie baņķieri nupat izlēmuši paaugstināt dolāru procentlikmes, kas ir solis ceļā uz monetārās politikas normalizēšanu. Finanšu tirgus dalībnieki šādu rīcību gaidīja, un šobrīd, šķiet, nekas nevar īsti sabojāt to omu. Pēc minētās sapulces bija vērojams mērens prieks par ASV monetārās politikas noteicēju pozitīvo skatījumu uz tautsaimniecību. Pastāv pieņēmums – šāds naudas sadārdzinājums liecina, ka globālā ekonomika ir tik spēcīga, ka tai vairs nav nepieciešams tik liels centrālo banku atbalsts. ASV centrālās bankas Federālā rezervju sistēmas sapulce aizēnoja arī to, ka likmes palielināja Ķīna, un par šāda soļa tuvību signalizēja Anglijas Banka (inflācijai augot, drīz arī citas pasaules centrālās bankas var dot līdzīgus mājienus). Zināms pamats optimismam ir, lai gan... Jāņem vērā, ka augošu likmju laikos riska aktīvi mēdz sadrebēt. Protams, likmes joprojām tiek paaugstinātas no ļoti zema līmeņa. Tiesa gan, finanšu tirgus censoņu nosliece uz cenu pieauguma orģijas turpināšanos sāk kļūt jau nedaudz apdullinoša. ASV akciju buļļu tirgus (cenām ir tendence pieaugt) šomēnes svinēja savu astoņu gadu jubileju, un šī perioda laikā S&P 500 indeksa vērtība ir vairāk nekā trīskāršojusies, palielinoties par 252%. Kopš šā gada sākuma ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir pieaugusi par 6,4%, bet kopš novembra ASV prezidenta vēlēšanām – vairāk nekā par 14,1%.

Db testē Spānijas dienvidu pilsētas Malagas slavenāko bāru ar vairākās valodās divdomīgo nosaukumu El Pimpi.

SAGATAVE VĪKENDAM Patvērums ar divdomīgo nosaukumuViesojoties šajā pilsētā, kājas pašas gluži nemanot aizved uz šo vietu. Bārs atrodas tieši pretī Malagas lepnumam - arābu cietoksnim un romiešu amfiteātrim. No eiroremonta slavenais vīna pagrabs/ bārs/ restorāns El Pimpi bijis pasargāts - bāra darbinieki lepojas, ka liela daļa no tā iekārtojuma saglabājusies kopš pagājušā gadsimta sākuma, ko apliecina daudzās antīkās buļļu cīņu afišas, kas rotā sienas. Daļa bāra noklāta ar vīteņaugiem un puķupodiem, kas ir tipiska vietējo ēku dekorācija.

Polijas galvaspilsētā Varšavā izsolītas leģendārās aktrises Merlinas Monro (Marilyn Monroe), Odrijas Hepbernas (Audrey Hepburn) u.c. slavenību fotogrāfijas, ziņo pasaules mediji.

Kopumā izsolē, kurā varēja solīt arī par M. Monro fotogrāfijām, iegādei tika piedāvāti 238 amerikāņu modes un slavenību fotogrāfa Miltona Grīna (Milton Green) uzņemti attēli, vēsta AP.

Lielākā daļa M. Monro fotogrāfiju tika uzņemtas laikā no 1953. līdz 1957. gadam, kad M. Grīns darbojās arī kā viņas padomdevējs un biznesa partneris. Viņa uzņemtos melnbaltos fotoattēlus, kuros aktrise redzama provokatīvās pozās, augsti novērtējuši kolekcionāri - izsoles laikā fotogrāfija, kurā M. Monro redzama melnās zeķēs, tika pārdota par 50 tūkst. Polijas zlotu jeb aptuveni 16 tūkst. ASV dolāru. Attēls ar aktrisi, ģērbušos balerīnas kleitā, tika nosolīts par 20 tūkstošiem ASV dolāru.

Ņemot vērā dažādus reklāmas līgumus, ārkārtīgi lielās algas un citus ienākumus, slavenību kopējais bagātību apmērs var sasniegt simtiem miljonus dolāru, raksta Business Insider.

Kompānija Wealth-X, kas veic pētījumus par bagātnieku īpašumu apmēriem, apkopojusi 20 bagātāko slavenību sarakstu, kurā iekļauti tikai aktieri, mūziķi un profesionāli sportisti, kas aizvien strādā. Tas nozīmē, ka saraksta ārpusē palikušas tādas slavenības kā Opra Vinfrija un Maikls Džordans, kuri patlaban lielākoties pilda menedžeru lomas, nevis darbojas savā jomā. Tāpat tajā nav iekļauti cilvēki, kuri strādā aizskatuvē, piemēram, direktori vai režisori.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras ir pasaulē turīgākās slavenības!

Visvairāk pelnošo mirušo slavenību saraksta augšgalā ierindojies Rock & Roll karalis Elvis Preslijs (Elvis Presley), liecina Forbes apkopotais saraksts.

Db.lv rakstīja, ka 2006. gadā E. Presliju no troņa gāza populārās grupas Nirvana solists Kurts Kobeins, kas 2006. gadā bija sapelnījis 50 miljonus USD, kamēr E. Preslijs tikai 42 miljonus.

Visvairāk pelnošo mirušo slavenību saraksts:

1. Elvis Preslijs (Elvis Presley) - 52 miljoni USD.

E. Preslijs mira 1977. gada 16. augustā, 42 gadu vecumā.

2. Čarlzs Šulcs (Charles M. Schulz ) - 33 miljoni USD.

Č. Šulcs mira 2000. gada 12. februārī, 77 gadu vecumā.

3. Hīts Ledžers (Heath Ledger) - 20 miljoni USD.

Vecrīgā, telpās, kur iepriekš atradies naktsklubs, atvērta jauna izklaides vieta ģimenēm - galerija "Fantasy", kas izveidota sadarbībā ar leļļu mākslinieci Vladlenu.

Kopumā galerijā ir vairāk nekā 60 dažādu izmēru lelles, kas iekārtotas ekspozīcijās, aptverot trīs dažādu tematiku kolekcijas: latviešu stāsti un pasakas, pasaules mīti un leģendas, spoku stāsti.

Kopumā "Fantasy" izveidē - telpu pielāgošanā un iekārtošanā, kā arī ekspozīcijās ieguldīti aptuveni 150 000 eiro.

"Fantasy" īpašniecei "Latvian amusement agency" pieder vēl divas izklaides vietas Latvijā - izklaides parks "Avārijas brigāde" un izklaides centrs "ABpark Spice Home".

""Fantasy" ideja dažādos iespējamajos izpildījumos virmoja jau sen. Izpētot dažādus daļēji līdzīgus projektus citās valstīs, iegūstot vērtīgas idejas un mēģinot atrast savu nišu, tapa esošais galerijas modelis, kas ir vizuāli ļoti atšķirīgs no pārējā piedāvājuma, ko šobrīd iespējams aplūkot citos tūrisma objektos. Var droši teikt, ka no projekta idejas pirmsākumiem apritējuši jau aptuveni divi gadi. Tāpat kā citos projektos, bija svarīgi šo vietu izveidot tā, lai to var apmeklēt visa ģimene un lai tas reizē būtu krāšņi, interesanti, izzinoši un arī liela daļa redzēto tēlu būtu atpazīstama dažādām paaudzēm," stāsta "Latvian amusement agency" īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Rotaļīgas, uzmanību piesaistošas un pat nedaudz divdomīgas reklāmas, kvalitatīvas seksa rotaļlietas un personīga uzmanība klientiem ir tikai daži no aspektiem, kas liek klientiem apmeklēt Fantazijos.lt veikalus Lietuvā. Un kopš 10. jūnija erotisko preču veterāni aicina Latvijas iedzīvotājus turpināt rotaļāties - un ne tikai - jo Rīgā tika atvērts pirmais “YesYes.lv” veikals. Tas sola, ka, ienākot pa durvīm, pircēji atradīs ne tikai pieaugušo rotaļlietas, bet arī BDSM darbnīcu un īpaši pieaugušajiem paredzētu ballīšu telpu.

Viens no lielākajiem erotisko preču veikaliem

Jaunais fiziskais veikals sola pārsteigt pircējus ne tikai ar plašo pieaugušo preču klāstu, bet arī ar savu izmēru. Tā platība ir vairāk nekā 100 kvadrātmetri, kas to padara par otru lielāko erotisko preču veikalu Latvijā.

“Mēs piedāvājam plašu produktu klāstu - no seksīgas apakšveļas līdz erotiskām rotaļlietām. Papildus tam mēs piedāvājam arī pieredzi. Tāpēc mums vajadzēja ne tikai telpas, kas būtu ērtas klientiem, bet arī vēlējāmies, lai telpās būtu atsevišķa istaba, kurā cilvēki varētu izklaidēties. Šajā telpā cilvēki varēs rīkot vecpuišu, vecmeitu un citas ballītes. Šajās ballītēs klienti varēs uzzināt par baudas anatomiju, par to, kuras lietas darbojas, kuras ne un kāpēc. Klienti varēs uzzināt arī par seksa rotaļlietu vēsturi un to, kā tās izmantot, lai gūtu maksimālu baudu. Šo ballīšu programma ir ļoti dinamiska, tāpēc tās būs ne tikai izglītojošas, bet arī jautras, un tajās būs arī stand-up komēdijas elementi,” stāsta Povilas Klusaitis.

Dzīvot ir labi, bet labi dzīvot - vēl labāk… To mums vēsta krievu kino klasika, turklāt runa ir par filmu, kas uzņemta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Taču tajā paustā atziņa joprojām ir dzīva Latvijas valsts aparātā.

Proti, Valsts kanceleja ir izstrādājusi noteikumu projektu, kas paredz savulaik premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) aizliegto valsts aparāta iestāžu ballīšu un citu tamlīdzīgu korporatīvo pasākumu rīkošanas, atjaunošanu. Godmanis minēto rīkojumu parakstīja, ņemot vērā, ka valstij naudas nav, un tas bija laiks, kad mūsu valdība ar izstieptu roku devās pie SVF, Eiropas Komisijas un citiem starptautiskajiem aizdevējiem.

Šobrīd Valsts kanceleja acīm redzami uzskata, ka ekonomiskās problēmas Latvijā ir beigušās, un ballēties par nodokļu maksātāju naudu atkal var uz nebēdu. Droši vien tādā veidā ir paredzēts saliedēt štata darbiniekus ar ministriju dažādu ārpakalpojumu sniedzējiem, kuru darbs valsts iestādēm izmaksā vēl dārgāk nekā štatā strādājošie.

Puse jeb 52% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka arī pašvaldībās vajadzētu atļaut rīkot referendumus, savukārt pretējās domās ir trešdaļa jeb 32% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, liecina aģentūras TNS sadarbībā ar LNT raidījumu 900 sekundes veiktais pētījums.

19% aptaujāto uzskata, ka pašvaldībās noteikti vajadzētu atļaut rīkot referendumus, bet 33% uzskata, ka pašvaldībās drīzāk vajadzētu atļaut rīkot referendumus. 13% respondentu ir viedoklis, ka pašvaldībās noteikti nevajadzētu ļaut rīkot referendumus, bet 19% aptaujāto iedzīvotāju domā, ka pašvaldībās drīzāk nevajadzētu ļaut rīkot referendumus.

16% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes, laikā no 2012. gada 18. līdz 20. decembrim ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, laika posmā no 14.oktobra līdz 11.novembrim Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenos sociālu kampaņu.

Kampaņas laikā vairāki fotoradari visā Latvijā veiks OCTA un tehniskās apskates kontroli ārpuskārtas režīmā – t.i. neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma. Uzsākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēš, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir 1 - 3%.

«Kampaņas ietvaros veiksim plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte, ko valsts uzspiedusi autovadītājiem, bet gan drošības garants pašam autovadītājam, pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Pirms kampaņas LTAB veiktajā aptaujā secināts, ka gandrīz puse (46,5%) autovadītāju nezina, ka par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas OCTA un tehniskās apskates fotoradari un policijas ekipāžas vienas diennakts laikā var sodīt vairākkārtīgi. Tāpat salīdzinoši daudz ir to autovadītāju, kas vispār nav informēti, ka fotoradari un policijas ekipāžas spēj pārbaudīt ne vien braukšanas ātrumu, bet arī to, vai automašīnai ir derīga OCTA (18,5% respondentu) un tehniskā apskate (21,5% respondentu).

Rīgas apgabaltiesa šodien koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā - no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.

Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par zvērināta advokāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Kannu kinofestivāla laikā nozagta kaklarota 1,9 miljonu eiro vērtībā. Šī ir jau otrā zādzība, kas skārusi šāgada pasākumu, ziņo BBC.

Dārgais Šveices juveliera De Grisogono izstrādājums pazudis pēc slavenību ballītes piecu zvaigžņu viesnīcā kūrorta pilsētā Cap d'Antibes.

Turklāt zādzība notikusi, «neskatoties uz vērienīgajiem drošības pasākumiem», tai skaitā 80 apsargiem un policiju.

Pagājušajā nedēļā jau Kannās jau tika nozagtas aktieriem paredzētas dārglietas vairāk nekā viena miljona ASV dolāru apmērā. Zādzība skāra Šveices juvelieri Chopard un notika Novotel viesnīcā.

Bruņotas laupīšanas laikā no viesnīcas Kannās, Franču Rivjērā, nozagti juvelierizstrādājumi aptuveni 40 miljonu eiro vērtībā.

Francijas policija atklājusi, ka zādzība notikusi svētdienas rītā Karltonas viesnīcā, kur norisinās juvelierizstrādājumu izstāde. Pagaidām nav skaidrs, kam nozagtie juvelierizstrādājumi piederējuši, bet izstādi organizēja Krievijas izcelsmes Izraēlas miljardierim, ar Vladimiru Putinu saistītajam Ļevam Levievam piederošā juvelierdarbnīca Leviev. Policija uzsākusi izmeklēšanu.

Bruņotās zādzības laikā neviens nav cietis. Noziedznieks iegājis viesnīcā un, piedraudot ar šaujamieroci, juvelierizstrādājumus salicis portfelī un neviena netraucēts devies projām, sacījuši aculiecinieki.

Šā gada maijā Kannās jau notika divas vērienīgas juvelierizstrādājumu zādzības. Kannu Kinofestivālu apmeklējošo slavenību ballītes laikā tika nozagta kaklarota 1,9 miljonu eiro vērtībā, bet nedēļu pirms tam tika nozagtas aktieriem paredzētās dārglietas vairāk nekā viena miljona ASV dolāru apmērā.

Pēc šī gada Eiropas čempionāta rīkošanas nākamgad Jūrmalā netiks sperts nākamais solis uz priekšu un Pasaules kausa etaps tur netiks organizēts, aģentūrai LETA atklāja Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidents Atis Sausnītis.

Augustā Jūrmalā notika Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) rīkotais Eiropas čempionāta finālturnīrs, kur zeltu ieguva Riodežaneiro olimpisko spēļu vicečempioni Paolo Nikolai un Daniele Lupo no Itālijas, viņiem finālā apspēlējot pašmāju duetu Aleksandru Samoilovu un Jāni Šmēdiņu.

Pēdējo gadu laikā ar katru sezonu Jūrmalā notikuši arvien augstākas raudzes pludmales volejbola turnīri. Nākamais loģiskais solis būtu Pasaules kausa posma rīkošana, tomēr Sausnītis norādīja, ka vismaz nākamgad tas notiks. Tiesa, LVF esot pieteikusies uz Eiropas U-22 čempionāta rīkošanu.

«Šogad uz Eiropas čempionātu neieradās neviena no valsts augstākajām amatpersonām. Uzaicināti bija visi, bet uz apbalvošanu bija iekšlietu ministrs un paldies aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par piedalīšanos izlozes procesā. Tomēr Eiropas čempionāta fināls ir pašas lielākās sacensības kontinentā. Amatpersonu ierašanās ir attieksmes jautājums,» izteicās Sausnītis.

Vairākas pasākumu nozares organizācijas valdībai, Kultūras, Ekonomikas un Veselības ministrijām, kā arī Konkurences padomei un Valsts policijai nosūtījušas vēstuli, aicinot novērst negodīgu konkurenci un tirgus kropļošanu saistībā ar pulcēšanās ierobežojumu kontroli.

Pašnodarbināto mūziķu biedrības (PMB) mājaslapā publicētā informācija liecina, ka organizācijas lūdz līdz 12.jūlijam vienoties par saprotamu, visiem pasākumu rīkošanas tirgus spēlētājiem vienlīdzīgu noteikumu izsludināšanu, nepieļaujot negodīgas konkurences veidošanos un tirgus kropļošanu.

Vēstuli bez PMB parakstījuši arī Latvijas pasākumu nozares speciālistu platformas "Latvijas Pasākumu forums" direktors Mārcis Gulbis, Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Millers, Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands, Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis, Latvijas Mūzikas attīstības biedrības "Latvijas Mūzikas eksports" izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke un Latvijas pasākumu norišu vietu asociācijas valdes loceklis Jānis Zvirbulis.

Ārvalstīs sacensības par vērienīgāko un grandiozāko uguņošanas sarīkošanu gadu no gada vēršas plašumā, savukārt Latvijas debesīs izšaujas krietni pieticīgākas ugunspuķes. Priekam jau nevajag daudz, turklāt uguņošanas laikā ir iespējams sajust tautieša plecu un kopīgi nosvinēt, piemēram, Latvijas dzimšanas dienu.

Lai cik drēgns un auksts būtu krastmalā, tāpat ļaudis tur stāvgrūdām pulcējas, lai noskatītos 18. novembra vai Jaunā gada salūtu. Kas uguņošanā tik ļoti piesaista cilvēkus? Psihologi skaidro, ka salūta vērošana rosina dopamīna izstrādāšanos smadzenēs, rosinot laimes sajūtu. Pastāv arī versija, ka raķešu sprakstoņa un košās dzirksteles raisa ļaudīs neapzinātas atmiņas par paša visuma izcelšanos – par lielo sprādzienu.

Patīk skatīties ugunī

Cilvēkiem nepieciešami svētki, tā ir atpūta no ikdienas. Īpaša diena. Un nav nemaz jāmeklē grandiozi publiski notikumi – arvien biežāk ar personīgo salūtu tiek sveikti gan jaunlaulātie kāzu dienā, gan skolu beidzēji izlaidumā un bagātnieki savās jubilejās, nemaz nerunājot par tām četrām raķetēm, ko katrs mikrorajona iedzīvotājs savā pagalmā uzlaiž gaisā ik Ziemassvētkus vai Jauno gadu. Kādreiz uguņošana bija kaut kas ekskluzīvs, taču šobrīd to var sarīkot jebkurš – jāiegriežas vien specializētā veikalā un jāizvēlas sev tīkamāka pirotehnikas pakete.