«Mums ir ļoti vajadzīgi kvalificēti speciālisti, un mēs ļoti labprāt gribētu redzēt pie sevis cilvēkus no Baltijas valstīm,» aicinot Latvijas cilvēkus braukt dzīvot un strādāt uz Novgorodu Krievijā, sacīja apgabala gubernators Sergejs Mitins.

Novgorodas apgabalā esot izjūtams cilvēku trūkums – joprojām jūtamas sekas pēc kara, kad apgabals zaudējis vienu miljonu iedzīvotāju. Apgabalā daudzi cilvēki ir pensijas un pirmspensijas vecumā. «Tāpēc mēs esam ļoti ieinteresēti, lai pie mums brauc dzīvot jauni un vidēja vecuma cilvēki,» intervijā laikrakstam Diena sacīja S. Mitins.

Jauns ārsts, ierodoties Novgorodā saņemot 200 tūkstošus rubļu (3340 latu) vienreizēju pārcelšanās pabalstu, viņam arī tiek piešķirts pašvaldības apmaksāts dzīvoklis un tiek garantēta alga no 25 tūkstošiem rubļu (417 latu) mēnesī, uzsvēra Novgorodas gubernators.

Protestētāji Viļņā sākuši apmētāt Lietuvas Seima ēku ar akmeņiem, izsitot ar tiem daļu Seima fasādes logu, ziņo diena.lv.

Pirms tam pa ēku protestētāji metuši tikai ar sniega pikām. Ēkā pie ieejas durvīm ir izvietojušies īpašās nozīmes vienības karavīri pilnā ekipējumā, savukārt vēl daži desmiti policistu uzrauga protestētājus ārpusē, bet aktīvi neiesaistās.

Liberāli centriskās partijas līderis Arturas Zuokas bija izgājis ārā pie cilvēkiem un viņam sejā trāpījusi jēla ola, ziņo newsru. Ziņots, ka demonstrantus gaida vairāk nekā 300 policisti, tostarp tādi, kas speciāli apmācīti, kā apspiest šādus grautiņus.

Atsevišķi cilvēki skaļi aicina sapulcējušos mēģināt iekļūt Seima ēkā. Protestētāji pieprasa Seima spīkera vai citu Seima vadības pārstāvju iznākšanu. Protestētāju pirmajās rindās ir ļoti daudz agresīvi noskaņoti jaunieši, un Lietuvas masu pasākumiem nepieredzēti daudz cilvēku, kuri runā savā starpā krievu valodā.

«Mums šobrīd trūkst cilvēku, tāpēc aicinu jūsu ļaudis braukt šurp un strādāt, izmantot mūsu resursus, zemi, dabas bagātības. Var atbraukt uz laiku vai pastāvīgi,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Novgorodas apgabala (Krievija) gubernatora vēlēšanās uzvarējušais Sergejs Mitins, līdzšinējais gubernatora pienākumu izpildītājs.

Gubernators atgādinājis, ka apgabalā joprojām esot izjūtams cilvēku trūkums, daudz ir pensijas vecuma cilvēku, tāpēc sirsnīgi aicinājis, lai mūsu uzņēmēji un speciālisti brauc strādāt Novgorodas apgabalā.

«Mūsu Novgorodas apgabals aktīvi strādā ar Baltijas valstīm, Baltkrieviju un Ukrainu. Tiesa, uzreiz jāatzīmē, ka gandrīz puse no 333 miljoniem dolāru – ārējās tirdzniecības apgrozījuma ar šīm piecām valstīm pērn – attiecas uz Baltkrieviju, ar kuru mums ir ļoti aktīva sadarbība. Baltkrievi mums ceļ arī sociālos objektus, mājas, es pat plānoju, ka mēs kopīgiem spēkiem būvēsim loģistikas centru, lai nodrošinātu Sanktpēterburgas vajadzības. Un Baltkrievija taču neatrodas tuvāk kā Baltijas valstis, ar kurām mēs arī vēlētos tikpat veiksmīgi sadarboties.

Lietuvas Bankas prezidents Vits Vasiļausks otrdien Seima korupcijas apkarošanas komitejai sniedzis liecības attiecībā uz naudas noplūdi no bankas Snoras, ko varēja izraisīt skandalozā publikācija par iespējamo bankas nacionalizāciju, kas dienu pirms šīs bankas darbības apturēšanas parādījās laikrakstā Lietuvos rytas.

«Runa ir par lieliem skaitļiem,» viņš sacījis, atbildot uz jautājumu, vai tas varētu būt presē jau pieminētais miljards litu (204 miljoni latu). Tomēr precīzākas ziņas Vasiļausks atteicies sniegt.

Kā ziņots, 15.novembrī, dienu pirms bankas Snoras darbības apturēšanas, Lietuvos rytas apsūdzēja prezidenti Daļu Grībauskaiti nodomos sagraut mazās Lietuvas bankas. Atsaucoties uz drošiem avotiem, tas vēstīja, ka šajās bankās paredzēts veikt kratīšanas, paziņot par tur atklātām afērām, aizturēt vadītājus, bet pēc tam pašas bankas pārņemt valsts rokās.

«Šāda Lietuvā vēl nedzirdēta operācija, kas atgādina Krievijas varas iestāžu soda akcijas pret nepakļāvīgiem un patstāvīgi domājošiem uzņēmējiem, tiek diriģēta no prezidenta pils. Visas darbības jau tiek saskaņotas arī ar bijušo prezidentes Daļas Grībauskaites vēlēšanu štāba vadītāju, tagadējo Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāju Vitu Vasiļausku,» apgalvoja laikraksts, kurā aptuveni 35% akciju piederēja bankai Snoras.

Grautiņu laikā Viļņā Seima ēkai nodarīti ap 233 tūkst. litu (ap 47 tūkst. Ls) lieli zaudējumi, vēsta Delfi.lt atsaucoties uz Seima preses sekretāri Elgi Trembo.

Pēc viņas teiktā, lielāko zaudējumu daļu veido Seima namam izdauzītie stikli. Tāpat nāksies maksāt par ēkas tīrīšanu, jo agresīvie protestanti neskopojās ar olām, tomātiem un citiem produktiem, kas tika mesti Seima virzienā.

Kā jau vēstīts 16. janvārī pie Seima Viļņā notika līdzīgs grautiņš kā Vecrīgā, paužot savu protestu pret valsts iedarbināto pretkrīzes programmu. Policija aizturēja vairāk kā 100 protestētājos; 15 cilvēki guvuši ievainojumus.

Lietuvas parlaments otrdien atbalstīja samazinātās 9% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ēdināšanas sektoram saglabāšanu līdz nākamā gada beigām, tikmēr sporta un izklaides pasākumiem tā tiks saglabāta līdz jūlijam.

Savukārt 9% samazinātā PVN likme bez termiņa noteikta viesu izmitināšanas, mākslas un kultūras vietām un pasākumiem, elektroniskajām grāmatām un periodiskajiem izdevumiem. 5% PVN likme noteikta valsts kompensētajai speciālajai medicīniskajai pārtikai.

Grozījumus Likumā par pievienotās vērtības nodokli atbalstīja 94 Seima deputāti, desmit bija pret un 27 atturējās.

Pamata PVN likme Lietuvā ir 21%.

Seima balsojums ir pretrunā ar Lietuvas valdības iepriekš atbalstīto nākamā gada valsts budžeta projektu, kas paredzēja, ka ēdināšanas pakalpojumiem samazinātā PVN likme tiks piemērota līdz nākamā gada vidum.

Lietuvas ārlietu ministrs un valdības koalīcijā ietilpstošās konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" līderis Gabrieļus Landsberģis pēc Seima balsojuma atzina, ka lēmuma rezultātā nākamā gada budžetā zaudētie 65 miljoni eiro "ir nozīmīga summa", kuru varētu izmantot citiem mērķiem.

Lietuvas Seima spīkers Arunas Valinskas nācis klajā ar priekšlikumu kaimiņvalsts parlamenta deputātu skaitu samazināt no 141 deputāta līdz 121 tautas priekšstāvim.

Seima spīkers jau sagatavojis attiecīgus Lietuvas Konstitūcijas grozījumus un iesniedzis tos izskatīšanai parlamentā, vēstī lenta.ru.

Deputātu skaita samazināšana, pēc A. Valinskas domām, ļautu ieekonomēt valsts budžeta līdzekļus un «atbilstu tautas gaidītajam».

Pagaidām gan nav zināms, vai Konstitūcijas grozījumi, kas paredz samazināt Seima deputātu skaitu, attiektos uz nesen ievēlēto Lietuvas parlamentu.

Budžeta līdzekļu taupīšanas vārdā Lietuvā jau samazinātas Valsts prezidenta, ministru un Seima deputātu algas, tomēr arī kaimiņvalsts valdība gatavo budžeta grozījumus, kas paredzēs 2009. gada valsts budžeta izdevumus samazināt par aptuveni 1 miljardu ASV dolāru jeb vairāk nekā 500 milj. Ls. Lai samazinātu valsts budžeta izdevumus, sabiedriskajā sektorā strādājošo lietuviešu atalgojumu tiek plānots samazināt par 10 %, bet augstāko amatpersonu, tas ir, ministru un deputātu algas varētu tikt samazinātas par 20 %.

Daži no mūsu kolēģiem vakar bija aculiecinieki notiekošajam Vecrīgā, proti, kā dziesmotais protests Doma laukumā pārauga vandālisma aktos pie Saeimas un tās tuvākajā apkārtnē. Ja arī Jums ir stāsts par to, kas patiesībā notika 13. janvārī, rakstiet mums.

Stāsta žurnāliste Madara Laicāne: „Uz Vecrīgas pusi ar draugiem aizgājām pēc tam, kad LNT ziņās redzējām nobijušos korespondentu sejas, jo nolēmām apskatīt, vai situācija ir tiešām tik dramatiska. Kad nonācām Doma laukuma tuvumā, to no visām pusēm, jau bija bloķējuši policisti, kas gan neizskatījās īpaši draudīgi. Mēģinājām pieiet Doma laukumam no vairākām pusēm. Pie SEB bankas puses bija arī vairāki agresīvi runājoši cilvēki, kas aicināja barā skriet cauri policistu līnijai un pašus policistus apsaukāja un kaunināja. Visdrošāk bija pie Jēkaba ielas, jo tur bija bāzējušās Alfas vienības.

Pēc 21.00 atbrauca vēl papildus vienības un četri policijas suņi. Pēc neilga brīža izskatījās, ka viss ir diezgan mierīgi, tāpēc nolēmām doties projām pa Torņa ielu, bet nejauši iekļuvām jauniešu barā, kas tika „izspiests” cauri Zviedru vārtiem. Vairāki jaunieši kliedza: „Atlaist Saeimu”, bet vairums bija diez gan mierīgi noskaņoti. No pūļa atdalīties neizdevās, jo arī jau no aizmugures nāca Alfa vienības policisti. Tā mēs tikām aizdzīti līdz Pulvertornim, kur pēc neilga brīža tika atdzenāti cilvēki arī no citām tuvējām ielām. Vairums cilvēku, tāpat kā es, bija atnākuši pasākumu tikai novērot, bet bija arī vairāki, kas meta ar ķieģeļiem. Viņus gan uzreiz saņēma civilajās drēbēs ģērbtie policisti, kas bija pūlī. Redzēju arī sievieti, kurai bija pārsista piere. Policisti aizvien cītīgāk spieda cilvēkus ārā no Vecrīgas. Kāds jaunietis iesaucās: „Eu, draugi, ejam visi labāk uz Makdonaldu!”

Lietuvā augsta līmeņa korupcijas lietā otrdien aizturēts arī ceļu un tiltu būves uzņēmuma "Kauno tiltai" valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors Alds Rusevičs.

To trešdien ziņu aģentūrai BNS apstiprināja Lietuvas Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Elena Martinoniene.

Īpašās izmeklēšanas dienesta pārstāve sabiedrisko sakaru jautājumos Renata Ķebliene aģentūrai BNS apstiprināja, ka Rusevičs ir viens no aizdomās turētajiem lietā, tomēr atteicās sniegt konkrētāku informāciju, par ko viņš tiek turēts aizdomās.

"Kauno tiltai" pārstāve sakariem ar presi Ģiedre Samuļonīte-Lekavičiene sacīja, ka nevarot pateikt, kur atrodas Rusevičs.

"Pašlaik man nav informācijas par to, kur ir mūsu vadītājs, es nevaru to pateikt," viņa sacīja aģentūrai BNS.

"Kauno tiltai" pārstāve arī teica, ka otrdien Rusevičs bijis darbā un piedalījies kratīšanā, kas veikta uzņēmumā.

Lietuvas Seims ceturtdien pieņēmis lēmumu no 2020.gada novembra aizliegt tirgot stipro alkoholu ļoti maza izmēra iepakojumā, kā arī pildīt alu, kas stiprāks par sešiem grādiem, un dažus citus dzērienus plastmasas tarā, kuras tilpums pārsniedz 0,2 litrus.

Par šādiem grozījumiem Alkohola kontroles likumā, kuru mērķis ir samazināt alkohola patēriņu sabiedrībā, balsojuši 72 Seima deputāti, pret - viens, bet astoņi parlamenta locekļi no balsošanas atturējušies.

Stājoties spēkā šiem grozījumiem, alkoholiskie dzērieni, kas stiprāki par 22 grādiem, Lietuvas veikalos vairs nebūs nopērkami glāzes lieluma tarā vai citā iepakojumā, kas paredzēts tiešai lietošanai.

Kā izteicies Seima Veselības lietu komitejas deputāts Antans Vinkus, šādi «viena malka dzērieni» domāti «abstinences sindroma mazināšanai».

Vienlaikus Seims aizliedzis Lietuvā tirgot alu, kā arī fermentētos vai alkohola kokteiļu grupām piederošos dzērienus, kas stiprāki par sešiem grādiem, ja tie pildīti plastmasas tarā, kuras tilpums ir lielāks par 0,2 litriem, savukārt ja to stiprums nesasniedz sešus grādus, plastmasas iepakojuma tilpums nedrīkstēs pārsniegt vienu litru.

«Lai gan Latvijas mediji, atsaucoties uz Lietuvas medijiem, publicējuši informāciju, ka Latvijā iepriekš pastāvīgi dzīvojošais Lietuvas Seima deputāts Valdemārs Vaļkūns izlicis pārdošanā savu biznesu Latvijā, tas gluži neatbilst patiesībai,» teikts SIA Voldemārs padomes priekšsēdētājas Ilonas Barkānes paziņojumā.

Viņa nenoliedz, ka gadījumā, ja būtu kāds labs piedāvājums, tad tas tiktu izvērtēts, piebilstot: «domāju, ka tā rīkotos arī daudzi citi uzņēmēji, taču nav pareizi domāt, ka šobrīd notiek kāda īpaša aktivitāte, lai veiksmīgi strādājošs un peļņu nesošs uzņēmums tiktu pēc iespējas steidzīgāk pārdots».

SIA Voldemārs padomes priekšsēdētāja atzīst, ka lietuviešiem varētu būt interese «lai viņš [V. Vaļkūns] ar savu naudu veido biznesu un darba vietas Lietuvā, nevis Latvijā, kur ir uzaudzis un nodzīvojis lielāko sava mūža daļu». I. Barkāne atzīst, ka vairāk nekā trīs gadus uzņēmumu Voldemārs vada menedžeru komanda, un tas ir noticis līdz ar V. Vaļkūna ievēlēšanu Lietuvas Seimā. Lietuvā, tāpat kā Latvijā, Seima deputāts nedrīkst ieņemt vēl kādu amatu. «Varbūt ar to ir skaidrojams, kāpēc V. Vaļkūns ir gatavs pārdot biznesu Latvijā,» norāda SIA Voldemārs padomes priekšsēdētāja.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda aicinājis Seimu jau rudens sesijā pieņemt lēmumu par kompleksiem grozījumiem nodokļu sistēmā, kas nodrošinātu taisnīgākus un samērīgākus nodokļus visām sabiedrības grupām, tai skaitā no 2022.gada sākuma grozīt ar nodokļiem neapliekamo ieņēmumu līmeni.

Iespējamos nodokļu sistēmas grozījumus prezidents pirmdien apspriedis ar finanšu ministri Gintari Skaisti, Seima Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētāju Mīkolu Majausku un visu parlamenta frakciju pārstāvjiem.

Kā žurnālistiem pēc šīs tikšanās sacījusi ministre, faktiski vienīgais priekšlikums, kas tiks iesniegts reizē ar nākamā gada budžetu, būs ar nodokļiem neapliekamā ieņēmumu līmeņa paaugstināšana no pašreizējiem 400 eiro līdz līmenim, par kuru izšķirsies ministrijas darba grupa.

Pēc viņas teiktā, šis solis būtu jāsaskaņo ar paredzamo minimālās mēnešalgas paaugstināšanu.

Valdība iecerējusi minimālo mēnešalgu Lietuvā nākamgad paaugstināt no 642 līdz 730 eiro.

Lietuvas parlaments pieņēmis grozījumus Ceļu satiksmes drošības likumā, kas paredz no nākamā gada ieviest ierobežojumus un aizliegumus elektriskajiem skrejriteņiem un citiem elektriskajiem mikromobilitātes transportlīdzekļiem, informēja Seima preses dienests.

Par grozījumiem balsoja 74 Seima deputāti, trīs bija pret un 30 atturējās. Lietuvas Seimā ir 141 deputāts.

Grozījumi paredz, ka elektroniskie mikromobilitātes transportlīdzekļi tiek definēti kā vienai personai paredzēti elektrodzinēja transportlīdzekļi, kuru maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu (kW), maksimālais rūpnieciski paredzētais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā (km/h) un, ja ir paredzēta sēdvieta, tās augstums nepārsniedz 540 milimetrus. Grozījumi attiecas uz elektriskajiem skrejriteņiem, elektriskajiem skrituļdēļiem, pašbalansējošajiem vienriteņiem, "Segway" un citiem transportlīdzekļiem. Šajā kategorijā netiek iekļauti ratiņkrēsli.

Lietuvas parlaments uzsācis likumprojekta apspriešanu, kurš ļaus pieprasīt informāciju no centrālās bankas par augsti stāvošiem politiķiem, kuri, iespējams, no komercbankas Snoras izņēmuši savus noguldījumus pirms tās nacionalizācijas.

Šādu piedāvājumu izvirzījis partijas «Kārtība un taisnīgums» deputāts Valentīns Mazuronis. Otrdien Lietuvas Seims priekšlikumus pieņēma tālākai izskatīšanai un nodeva apspriešanai parlamenta Likuma un kārtības komitejā.

Saskaņā ar Lietuvas portāla Delfi.lt vēstīto – tā nav pirmā šāda veida iniciatīva, kas iesniegta Seimā. Līdzīgas iniciatīvas iesniegusi parlamenta priekšsēdētāja Irēna Degutene un Seima Ētikas un procedūru komisijas vadītājs Aļģimatas Salamakinas. Tāpat Seima deputāts Žilvins Šilagalis paziņojis, ka ir savācijs lielāko daļu parlamenta deputātu un valdības pārstāvju parakstu, kas ir piekrituši tam, lai tiktu atklāta informācija par iespējamām finanšu operācijām bankā Snoras.

Lai gan Latvijas mediji, atsaucoties uz Lietuvas medijiem, publicē informāciju, ka Latvijā iepriekš pastāvīgi dzīvojošais Lietuvas Seima deputāts Valdemārs Vaļkūns izlicis pārdošanā savu biznesu Latvijā, tas gluži neatbilst patiesībai, norāda SIA Voldemārs padomes priekšsēdētāja Ilona Barkāne.

SIA Voldemārs īpašnieks Valdemārs Vaļkūns vienmēr ir bijis atvērts un gatavs uzklausīt piedāvājumus par iespējamo sadarbību, kas nekad nav liedzis veiksmīgi turpināt uzņēmuma attīstību, uzsver I. Barkāne.

«Gadījumā, ja būtu labs piedāvājums, tas tiktu izvērtēts, un domāju, ka tā rīkotos arī daudzi citi uzņēmēji, taču nav pareizi domāt, ka šobrīd notiek kāda īpaša aktivitāte, lai veiksmīgi strādājošs un peļņu nesošs uzņēmums tiktu pēc iespējas steidzīgāk pārdots,» norāda Ilona Barkāne.

Viņa pieļauj, ka lietuviešu interesēs būtu, lai V. Vaļķūns ar savu naudu veido biznesu un darba vietas Lietuvā, nevis Latvijā.

Notiks mākslas darbu izsole

Privātajā Latviešu Mākslas muzejā 3.jūlijā 19:00 tiek rīkota Latvijas vecmeistaru un mūsdienu mākslas darbu izsole.

Šodien Rīgā notiks veloparāde un velopikniks

Šodien, 27.jūnijā, pulksten 15.00 Rīgā notiks neparasta dizaina velosipēdu parādes brauciens no Šmerļa ielas uz Sūnu salu pie Mīlgrāvja tilta, informēja Rīgas domes pārstāve Ieva Prauliņa.

Notiks plazmas virsmas inženierijas jautājumiem veltīta konference

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Lielajā aulā, Kaļķu ielā 1, 9.jūnijā un 10.jūnijā notiks pirmā starptautiskā RTU un Eiropas Plazmas un virsmas jonu inženierijas komitejas organizētā zinātniskā konference Plazmas virsmas inženierija - aizsardzības un dekoratīvie pārklājumi, kurā ar priekšlasījumiem piedalīsies aptuveni 45 zinātnieki no 12 pasaules valstīm.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Jaunu atomelektrostaciju būve Eiropas Savienības (ES) robežu tuvumā - Baltkrievijā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā - ir jautājums, kas skar ne tikai Lietuvas, bet visa reģiona drošību, uzsvērusi Lietuvas Seima spīkere Irēna Degutiene, runājot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāju ikgadējā konferencē Somijā.

Viņa paudusi pārliecību, ka nepieciešama ciešāka starptautiskā sadarbība, lai jau savlaicīgi aizšķērsotu ceļu tādu varbūtēju nedrošu kodolprojektu attīstīšanai ES kaimiņos, ko šobrīd padara iespējamu tieši starptautiskās sabiedrības uzmanības trūkums.

«Tādēļ Eiropas Savienībai jāatrod recepte, kā ieinteresēt kaimiņvalstis ciešāk sadarboties kodoldrošības jautājumos,» norādījusi spīkere. «Viens no risinājumiem - varētu apsvērt iespēju ierobežot elektroenerģijas importu no trešajām valstīm, ja tās neievēros starptautiskos kodoldrošības standartus.»

Lietuvā tiks apsvērta iespēja Covid-19 iekļaut arodslimību sarakstā, lai pavērtu iespēju sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksāt jebkuras profesijas pārstāvim, kas ar jauno koronavīrusu inficējies darbavietā.

Pašlaik uz šādu pabalstu var pretendēt tikai mediķi, skolotāji un operatīvo dienestu darbinieki, turklāt tikai tad, ja valstī izsludināta karantīna vai ārkārtējā situācija. Ierosinājums šo kārtību grozīt pagājušajā nedēļā izskanēja Seima Veselības lietu komisijā; viedokli par to solījusi izteikt Sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministrija.

Kā pastāstījusi veselības ministra vietniece Živile Simonaitīte, citās Eiropas Savienības valstīs vismaz pagaidām šādas prakses nav, bet Lietuvā pie tā tiks strādāts, lai pēc situācijas izvērtēšanas pieņemtu lēmumus.

Par arodslimību saskaņā ar noteiktu kārtību var tikt atzīti akūti vai hroniski darbinieka veselības traucējumi, ko izraisījis viens vai vairāki kaitīgi faktori darba vidē. Konstatējot saslimšanu ar arodslimību, likums darbiniekam paredz tiesības saņemt pabalstu pilnas iepriekšējās neto darba algas apmērā, bet ir jāpierāda, ka cilvēks saslimis darbavietā, un šai procesā jāiesaista arī Darba inspekcija.

Lietuvai savu nacionālo biznesa interešu protekcionisma mugurkauls ir stiprs, tas ir pat stingrāks par dzelzceļa sliedēm. Pirms gandrīz desmit gadiem it kā remontdarbu dēļ noņemtās sliedes pie Reņģes bija mērķtiecīgi raidīts signāls par tranzīta pārvadājumu ietekmes dalīšanu reģionā, kuru Latvija pareizi saprata, šķiet, tikai nupat. Bija jāpaiet vairāk nekā deviņiem gadiem, lai Latvija pārstātu gaidīt «sliežu remonta» beigas un celtu galdā oficiālu notu.

Lietuvu ar tiesas spriedumu starptautiski par patvaļīgu un varmācīgu konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū beidzot nokauninājusi arī Eiropas Komisija, liekot maksāt soda naudu, kas tikai pirmajā mirklī varētu šķist liela. 28 milj. eiro nav salīdzināma nedz ar kaimiņvalsts sliežu ceļos apgrozīto naudu, ne Latvijas pusei šajos garajos gados nodarītajiem zaudējumiem. Sliktākais ir tas, ka Eiropas Komisijas lēmums sodīt Lietuvu Latvijai var nedot nekādu taustāmu labumu. Sliežu nav un, var gadīties, ka to arī nebūs. DB (05.10. laikrakstā) aptaujātie Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, Satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis un Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška sliedes atjaunot nesola. Tajā pašā laikā Lietuvas Seima spīkers Viktors Pranckietis šonedēļ medijos izteicās, ka leišu nacionālajai dzelzceļa kompānijai «acīmredzot» būs jāatjauno Mažeiķu – Reņģes posms. Ar «acīmredzot» var arī nepietikt, lai sliedes reāli atjaunotu un kustība atkal notiktu. Nepieciešama ievērojami konkrētāka rīcība par izvairīgu spriešanu par to, kas kaut kad varētu vai nevarētu notikt. Pēc Seima spīkera vārdiem uzlikt atpakaļ sliedes varētu būt lētāk, nekā maksāt EK noteikto sodu.

Lietuvas Seima Ekonomikas komiteja centīsies noteikt stingrākus kritērijus, pēc kuriem no Lietuvas nacionālās drošības viedokļa svarīgiem uzņēmumiem būs pienākums ziņot valdībai par liela apmēra darījumiem.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis komitejas vadītājs, Zemnieku un zaļo frakcijas deputāts Virģīnijs Sinkevičs, šāda kārtība tiktu attiecināta ne tikai uz stratēģiskajiem valsts uzņēmumiem, bet arī uz trim lielām privātkapitāla kompānijām - Lietuvas vienīgo jēlnaftas pārstrādes uzņēmumu Orlen Lietuva, minerālmēslojuma ražotāju Achema un televīzijas, interneta un mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju Telia Lietuva, bet īpaša valdības komisijas atļauja būtu vajadzīga ne vairāk kā diviem trim darījumiem gadā.

Pēc viņa teiktā, pašlaik tiek strādāts pie tā, lai likums par nacionālajai drošībai svarīgajiem uzņēmumiem un objektiem tiktu saskaņots gan ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām, gan Lietuvas drošības interesēm, gan Valsts drošības departamenta (VSD) aizrādījumiem, gan ar pašiem uzņēmumiem.

Ap 200 piketētāju pagājušajā nedēļā pulcējušies pie Lietuvas Seima, lai protestētu pret Dānijas kapitāla cūkkopības kompleksu invāziju Lietuvā.

Par to raksta Lietuvas ziņu aģentūra ELTA. Vairāku Lietuvas pašvaldību iedzīvotāji, Zaļās kustības un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji pie Seima pieprasīja izvērtēt kaitējumu, ko šie kompleksi nodara vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātei. «Nesamaziniet sanitārās zonas, jo tad gulēsim kopā ar cūkām!» vēstījuši protestantu plakāti. Protestētāji norādījuši uz to, ka dāņu fermu virca piesārņo ne tikai zemi, tā ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti un smakas atsaucas uz cilvēku veselību.

Db jau rakstīja, ka iedzīvotāju protestu ietekmē Kuldīgas dome noraidījusi ar dāņu kapitālu saistītās SIA LatAgro ieceri būvēt cūkkopības kompleksu Gudenieku pagastā.

Lietuvas valdība saņēmusi piedāvājumus ne tikai atpirkt zemi un ēkas Viļņā, kas atbrīvosies pēc Kauņas Vītauta Dižā universitātes (VDU) un galvaspilsētā esošās Lietuvas Edukoloģijas universitātes (LEU) apvienošanās, bet arī celt šai vietā tā dēvēto ministriju pilsētiņu - ēku kompleksu, uz kuru tiktu pārceltas gandrīz visas ministrijas, raksta portāls 15min.lt.

Kā pastāstījis premjerministra Sauļus Skverneļa padomnieks Skirmants Maļinausks, pagaidām nekāds lēmums par LEU nekustamo īpašumu nav pieņemts. Domājams, ka tas nonāks valsts rīcībā, bet iespējamā «ministriju pilsētiņas» izveide pagaidām ir tikai ierosinājums, kas rūpīgi jāizvērtē. Līdz septembra beigām valsts nekustamo īpašumu apsaimniekotājam Turto bankas (Īpašumu banka) jāizstrādā «ministriju pilsētiņas» investīciju projekts, kas ļautu spriest par visa projekta apjomiem, iespējamajām izmaksām un ieguvumiem un optimālo finansēšanas modeli.

Nekustamā īpašuma konsultāciju aģentūras Newsec Baltics izpētes un analītikas nodaļas vadītājs Mindaugs Kulboks uzskata, ka ministrijas vajadzētu pārcelt, bet ir svarīgi, lai tās paliek pilsētas centrā, un pašreizējā Edukoloģijas universitātes teritorija tam ir vairāk nekā piemērota - tā ir viegli sasniedzama gan ar sabiedrisko transportu, gan, iebraucot no citām pilsētām. Turklāt tādējādi valdība atbalstītu galvaspilsētas pašvaldības politiku aizpildīt neizmantotās teritorijas.

Lietuvā un pārējās Baltijas valstīs ir pārāk liela Zviedrijas kapitāla banku koncentrācija, tādēļ viena no divām Lietuvā strādājošajām zviedru bankām - «SEB bankas» vai «Swedbank» - būtu jāpārdod, uzskata Lietuvas Seima Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Stasis Jakeļūns.

Viņa vadītajai komitejai uzdots izmeklēt pirms desmit gadiem pieredzētās ekonomiskās krīzes apstākļus, un Jakeļūns tršdien žurnālistiem paudis viedokli, ka minēto ieteikumu attiecībā uz zviedru kapitāla bankām varētu ierakstīt izmeklēšanas atzinumos.

«Zviedrija pagaidām neplāno iestāties eirozonā, un tas apstāklis, ka eiro viņiem nav mājas valūta un ka mēs joprojām esam atkarīgi no Zviedrijas banku sistēmas, ir viens no riska faktoriem,» izteicies deputāts.

Pēc viņa teiktā, «tas ir diskutējams jautājums», par ko tiek runāts jau sen.

«Zviedrijas banku koncentrācija ir pārāk liela un rada zināmu apdraudējumu. Tā ir jau desmit vai piecpadsmit gadus veca informācija, kā izriet no noteiktām sarunām,» piebildis Jakeļūns.

Vladimira Antonova kādreizējā futbola kluba Portsmouth FC bankrotu palīdzējusi izraisīt Lietuvas valdība, uzskata Snoras bijušais akcionārs. Finansists uzsver, ka gatavojas Lietuvu iesūdzēt tiesā un pieprasīt no Viļņas kompensāciju valsts budžeta apmērā.

Kluba finanšu probēlmas esot izraisījusi Lietuvas valdība, kas nacionalizējusi Snoras, apgalvoja V. Antonovs. «Visas Portsmouth finansiālās saistības bija izpildītas pilnībā, līdz brīdim, kad Lietuva pārņēma banku,» norādīja V. Antonova pārstāvis. V. Antonovs arī apliecināja, ka iesūdzēs tiesā Lietuvas valdību, lai «notīrītu savu vārdu», ziņo BBC. Futbola klubs Portsmouth FC bankrota statusu ieguva aizvadītās nedēļas nogalē.

Iepriekš Lietuvas laikraksts Verslo Žinios vēstīja, ka Lietuvas komercbankas Snoras bijušie īpašnieki Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranausks gatavojas iesūdzēt Lietuvu starptautiskajā arbitrāžas tiesā Stokholmā un piedzīt no Viļņas 24 miljardus litu (4,8 miljardus latu) lielu kompensāciju.