Valdo preču zīmes un SIA Voldemārs īpašnieks, Latvijas uzņēmējs Valdemārs Vaļkūns šonedēļ oficiāli sācis pildīt Lietuvas pierobežas novada Biržu mēra pienākumus, liecina medijiem sniegtā informācija.

V. Vaļkūns par Biržu mēru tika ievēlēts pirmajās tiešajās Lietuvas pašvaldības vadītāju vēlēšanās 15.martā, savukārt 14.aprīlī jaunievēlētā dome un mērs oficiāli sāka pildīt savus pienākumus.

V. Vaļkūns ir dzimis Biržos 1959.gadā, taču 1975.gadā, vēl būdams 16 gadus vecs, ģimenes apstākļu dēļ pārcēlās dzīvot uz Rīgu, kur ieguva vidējo izglītību, bet vēlāk arī augstāko. 1993.gadā V. Vaļkūns izveidoja uzņēmumu Voldemārs. Sākotnēji V. Vaļkūns bija Latvijas pilsonis, taču vēlāk pieņēma Lietuvas pilsonību. 2007.gadā V. Vaļkūns tika ievēlēts par Biržu domes deputātu, bet no 2008. līdz 2012.gadam V. Vaļkūns bija Lietuvas Seima deputāts no Biržu vienmandāta apgabala.

Lai gan Latvijas mediji, atsaucoties uz Lietuvas medijiem, publicē informāciju, ka Latvijā iepriekš pastāvīgi dzīvojošais Lietuvas Seima deputāts Valdemārs Vaļkūns izlicis pārdošanā savu biznesu Latvijā, tas gluži neatbilst patiesībai, norāda SIA Voldemārs padomes priekšsēdētāja Ilona Barkāne.

SIA Voldemārs īpašnieks Valdemārs Vaļkūns vienmēr ir bijis atvērts un gatavs uzklausīt piedāvājumus par iespējamo sadarbību, kas nekad nav liedzis veiksmīgi turpināt uzņēmuma attīstību, uzsver I. Barkāne.

«Gadījumā, ja būtu labs piedāvājums, tas tiktu izvērtēts, un domāju, ka tā rīkotos arī daudzi citi uzņēmēji, taču nav pareizi domāt, ka šobrīd notiek kāda īpaša aktivitāte, lai veiksmīgi strādājošs un peļņu nesošs uzņēmums tiktu pēc iespējas steidzīgāk pārdots,» norāda Ilona Barkāne.

Viņa pieļauj, ka lietuviešu interesēs būtu, lai V. Vaļķūns ar savu naudu veido biznesu un darba vietas Lietuvā, nevis Latvijā.

Pērn pārtikas produktu vairumtirgotājs SIA " Voldemārs" apgrozījis 15,64 miljonus eiro, kas ir par 3,15% vairāk nekā 2018.gadā. Savukārt peļņa samazinājusies no 84,48 tūkstošiem eiro 2018.gadā līdz 74,74 tūkstošiem eiro pērn, liecina uzņēmuma gada pārskats "Lursoft".

SIA "Voldemārs" aizvadītajā gadā 6,66% no kopējā apgrozījuma veidojis eksports. Kā norādīts pārskatā, tā galvenie eksporta klienti atrodas Eiropā – Lietuvā, Lielbritānijā, Īrijā, Igaunijā un citi.

2020.gadā SIA "Voldemārs" plāno palielināt pārdošanas apjomus un palielināt uzņēmuma peļņu, kas saistīts ne tikai ar jaunu klientu piesaisti gan Baltijā, gan arī Eiropā, bet arī ar produkcijas klāsta paplašināšanu un procesu optimizēšanu. Tas tikšot panākts, ieviešot jaunus peļņu nesošus produktus, piesaistot jaunus partnerus distribūcijai un samazinot izmaksas.

Tāpat arī SIA "Voldemārs" plāno palielināt noliktavas un loģistikas pakalpojumu apjomus, lai samazinātu izmaksu daļu piegādātajai precei un palielinātu peļņu, kuru paredzēts arī kāpināt, turpinot darbu pie ražošanas procesa optimizācijas.

Pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Voldemārs, kura produkcija pazīstama ar zīmolu Valdo, plāno pelēkos zirņus Eiropas Savienībā (ES) pozicionēt kā unikālu Latvijas produktu, stāsta uzņēmuma komercdirektore Iveta Švarce.

Viņa stāstīja, ka pelēkie zirņi ir unikāls Latvijas produkts, ko īpaši iecienījuši latvieši, tāpēc citviet ES plānots pelēkos zirņus piedāvāt kā mūsu valstī īpaši audzētu produktu.

Pagaidām Valdo domā, kādā veidā prezentēt un pozicionēt pelēkos zirņus ES, taču plašākas aktivitātes paredzētas šā gada rudenī, kad Latvijā būs ienākusies zirņu raža.

Pēc I. Švarces sacītā, Valdo patlaban tirgo aptuveni 80% no visiem Latvijā nopērkamajiem pelēkajiem zirņiem, taču uzņēmuma produktu portfelī pelēkie zirņi ieņem nelielu daļu.

Patlaban lielākā daļa Valdo pelēko zirņu tiek tirgota Latvijā un tajās ES valstīs, kurās dzīvo latvieši, taču pēc pelēko zirņu pārdošanas veicināšanas kampaņas ES, uzņēmums paredz, ka šo Latvijas produktu novērtēs arī citu valstu iedzīvotāji.

Lai arī biznesam imigrantu piesaiste būtu izdevīga, tomēr jāuzmanās, lai valsts nesaņemtu bumerangu pabalstu un imigrācijas problēmu veidā; mazajām valstīm, kādas ir Latvija un Lietuva, jāspēj izspēlēt zelta trumpjus Eiropas līmenī

Baltijas valstis Latvija un Lietuva, politikas un biznesa mikslis ir sirdij tuvas tēmas SIA Voldemārs (Valdo) valdes priekšsēdētājam Valdemāram Vaļkūnam. Visu politikas un biznesa kokteili viņam labāk palīdz saprast nesen iegūtais maģistra grāds psiholoģijā. V. Vaļkūns no 2008.gada līdz 2012.gadam bijis Lietuvas Seima deputāts un neslēpj, ka politika viņu ir interesējusi vienmēr, taču Latvijā viņš vairāk ir pazīstams kā SIA Voldemārs dibinātājs. Šis uzņēmums izveidots pirms vairāk nekā 20 gadiem – 1992.gadā. V. Vaļkūns ir arī Dienas Biznesa uzņēmēja kluba biedrs, kurš apvieno ietekmīgus Latvijas biznesa pārstāvjus.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Lietuvas Seima deputāts Valdemārs Vaļkūns izlicis pārdošanā savu biznesu Latvijā.

Pārdošanā piedāvāta daudzprofilu kompānija SIA Voldemārs, kas specializējas pārtikas un nepārtikas preču ražošanā un izplatīšanā, kā arī tās īpašumā ir loģistikas centrs un biroja ēkas, vēsta laikraksts Biznes & Baltija.

Pircējus meklēs Latvijas uzņēmums Eventus Corporate Finanse. Kā laikrakstam pastāstīja uzņēmuma projektu vadītājs Aleksejs Prigožins – attiecīgs līgums ticis noslēgts 2010. gada decembrī. Savu biznesu Latvijā lietuviešu uzņēmējs plānojis pārdot jau 2008. gadā.

Vispirms uzņēmējs vēlējies pārdot nekustamo īpašumu, piemēram, biroju centru Valdo. Tomēr savus plānus uzņēmējs nav paspējis realizēt un kopš tā laika samazinājušās nekustamā īpašuma cenas.

Pārtikas produktu vairumtirgotājas SIA Voldemārs valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Valdemārs Vaļkuns, liecina Lursoft dati.

Viņš stājies līdzšinējās valdes priekšsēdētājas Valentīnas Drabņicas vietā.

Uzņēmuma valdes locekļu amatā turpina darboties Danuta Valpētere un Iveta Švarce.

2012. gadā SIA Voldemārs apgrozījums veidoja 11,9 milj. Ls, bet zaudējumi – 140,7 tūkst. Ls.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, kas veido 12,9 milj. Ls, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500, SIA Voldemārs ierindojas 342. vietā.

Uzņēmums reģistrēts 1992. gadā.

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Pārtikas produktu vairumtirgotājs SIA "Voldemārs", kas strādā ar zīmolu "Valdo", reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 1,12 miljoni eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank".

"Voldemārs" ir ieķīlājis krājumus, nemateriālos līdzekļus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības. Reģistrētā komercķīla nodrošina noslēgtās kredītlīnijas līgumu.

Komercķīla reģistrēta pirmdien, 13.februārī.

Šī ir patlaban uzņēmuma vienīgā aktīvā komercķīla.

Jau vēstīts, ka "Voldemārs" apgrozījums 2021.gadā pieauga par 9,2% un bija 19,225 miljoni eiro, savukārt kompānijas peļņa saruka par 23,4% - līdz 222 341 eiro.

Kompānija "Voldemārs" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 908 054 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Valdemārs Valkiūns.

Konsolidācija vairumtirdzniecības nozarē ir neizbēgama.

Tā, komentējot ziņu, ka viens no lielākajiem pārtikas produktu vairumtirgotājiem SIA Voldemārs izlikts pārdošanai, norāda PROMO Cash&Carry valdes loceklis Aigars Ģērmanis.

Skaidrojot situāciju, PROMO Cash&Carry valdes loceklis atzīst, ka Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir vairāk mazu vairumtirdzniecības uzņēmumu, kas liecina – konsolidācija nozarē nav bijusi pietiekami spēcīga. Viņš salīdzina – ja Igaunijā no lielākajiem vairumtirgotājiem ap 80 % pērn bijuši rentabli, tad Latvijā ap 60 % strādājuši ar zaudējumiem un peļņa bijusi nelielai daļai. Tieši sadrumstalotība un zemā rentabilitāte esot saistīta ar to, ka joprojām liels spēks ir mazumtirgotājiem. A. Ģērmanis saredz, ka nozare turpinās konsolidēties.

Latvijas loģistikas un pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Voldemārs, kas pazīstams ar zīmolu Valdo, gatavojas investēt septiņus miljonus litu (divus miljonus eiro) Lietuvas Liķēnu minerālūdens ražošanas atjaunošanā.

Pirmais minerālūdens urbums Lietuvas Biržu rajona Liķēnos tika veikts 1960.gadā. No 1964.gada minerālūdens, kas tur tika iegūts no 432 metru dziļuma, bija pazīstams ar nosaukumu Likenai, bet ūdens no vairāk nekā kilometra dziļuma - ar nosaukumu Aukštaitija.

Pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas šā minerālūdens ieguve apsīka, bet urbumu vieta šobrīd pieder Panevēžas republikāniskajai slimnīcai.

Voldemāra īpašnieks, bijušais Lietuvas Seima deputāts Valdemārs Vaļķūns izteicis cerību, ka ar slimnīcas vadību izdosies vienoties par sadarbību.

«Tam būtu jābūt kopuzņēmumam - šāda darbības forma būtu pieņemama abām pusēm. Mēs par saviem līdzekļiem uzceltu modernu minerālūdens ražotni, bet ūdens piegādātāja būtu slimnīca. Šāda sadarbība nestu labumu visam Biržu rajonam - dabiskais minerālūdens veikalu plauktos savā ziņā kļūtu par reklāmu Liķēnu dziednīcām,» viņš piebildis.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Latvijā politiķiem trūkst mugurkaula un kompetences; energoneatkarības jomā būtu jāsāk kaut ko darīt, ne tikai tukši muldēt

Tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņš atgādina, ka Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā (ES) pirms desmit gadiem kā nabadzīgākā valsts, un šobrīd valstij tiek uzspiestas dažādas ES prasības, kuras izstrādā un faktiski pieņem bagātās valstis, kas pēc sava sociāli ekonomiskās attīstības līmeņa ir daudz reižu bagātākas nekā Latvija. Tāpēc tām realizēt prasības ir daudz vienkāršāk, savukārt mēs, akli sekojot šīm prasībām, pieturamies pie principa, ka precīzi tās pildīsim, un pēc tam brīnāmies, ka Latvijai ļoti grūti klājas.

Darbaspēka jautājums

Mainījusies a/s Ventbunkers padome – to pametis Aleksandrs Popovs un viņa vietā stājies kādreizējais uzņēmuma valdes loceklis Voldemārs Škutāns, liecina Lursoft pieejamā informācija.

A/s Ventbunkers valdes locekļi ir rīdzinieki Mihails Dementjevs, Alvis Hāza un Jānis Hāze, kā arī Austrijā dzīvojošais Francs Harrands. Uzņēmumu vada arī tā padomes priekšsēdētājs Rudolfs Meroni, padomes priekšsēdētāja vietnieki Daimārs Škutāns un Gints Laiviņš-Laivenieks, un padomes locekļi Arita Linde, Diāna Jukna, Valdis Škutāns un jaunieceltais Voldemārs Škutāns.

Voldemārs Škutāns no 2010. gada 26. janvāra līdz 2010. gada 1. martam darbojies uzņēmuma valdē, pildot valdes locekļa amata pienākumus.

A/s Ventbunkers revidents ir SIA Ernst&Young Baltic.

Db.lv jau rakstīja, ka a/s Ventbunkers kravu apgrozījums gada pirmajā ceturksnī samazinājies teju par pusi (43,83%), salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam "Gada investors 2022" par Latvijas nozīmīgākajām investīcijām un konsultācijām iespējkapitāla un biznesa eņģeļu nozarē.

"Gada Investors" ir kopīga Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) iniciatīva, kas dibināta 2015.gadā. Tās mērķis ir veicināt informācijas un zināšanu izplatīšanos par Latvijas biznesa eņģeļu un privātā un iespējkapitāla fondu industriju, godinot investorus, konsultantus un nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu nozares un kopumā Latvijas investīciju vides attīstībā.

Šogad kandidāti "Gada investors" balvai izvirzīti septiņās nominācijās. Īpaši jāatzīmē šī gada jaunumi: "Gada ilgstpējas balva" un "Gada labākā sindicētā investīcija".

Saraksts ar nominantiem ir nodots LVCA un LatBAN biedriem, kuru balsojums noteiks uzvarētājus, kas tiks paziņoti svinīgajā ceremonijā.

Eiropas Savienībā šobrīd lielas galvassāpes rada bezdarbs, salīdzinoši lielais nabadzīgo iedzīvotāju skaits, kā arī nevienlīdzība starp dažādiem sabiedrības slāņiem.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir viena no aktualitātēm Eiropā, un diskusijas par šo tēmu turpinās, taču kopumā tās bijušas bez īpašiem pārsteigumiem, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Eiropas Komisijas attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs.

Protams, atšķirības ir novērojamas starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, bet tā nav jauna tendence, jo eiroskeptiķi bijuši vienmēr – arī EP, piemēram, Nacionālā fronte Francijā un Neatkarības partija Lielbritānijā. Turklāt abas valstis Eiropas Savienībā (ES) ir tik nozīmīgas, ka to nevar ignorēt, tāpēc sagaidāma šo rezultātu ietekme uz ES politiku. Arī Dānijā EP vēlēšanās ir uzvarējuši labējie eiroskeptiķi – Tautas partija. Tāpat pirmo reizi Eiropā tiek pielietots mehānisms, kad Eiropas Komisijas (EK) prezidentu iesaka ES dalībvalstu vadītāji, balstoties uz EP vēlēšanu rezultātiem, lai to vēlāk apstiprinātu EP. Šobrīd vēl pāragri teikt, vai institucionālā cīņa par EK prezidenta amatu, kas notiks šogad, būs saspringta vai relatīvi mierīga, stāstīja A. Piebalgs. Jāatgādina, ka šobrīd kā EK prezidenta potenciālie kandidāti tiek minēts Žans Klods Junkers – ilggadējais Luksemburgas premjers, un Vācijas sociāldemokrāts un nesenais Parlamenta prezidents Martins Šulcs.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

«Neapšaubāmi šajā situācijā ir arī vainīgie, jo katrai darbībai vai bezdarbībai ir arī vārds un uzvārds. Šobrīd policijas uzdevums ir šos vainīgos atrast. Bet jāsaprot tas, ka uz viņiem šajā laikā arī tiek izdarīts milzīgs sabiedrības spiediens. Un bieži vien mums liekas, ka mēs zinām - tas un tas. Bet ar zināšanām vien nepietiek, ir vajadzīgi pierādījumi,» intervijā laikrakstam Diena sacījis bijušais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa.

«Es policijai novēlu pēc iespējas ātrāk tos savākt, bet tajā pašā laikā es ļoti labi zinu, cik tas darbs ir skrupulozs un precīzs un ka nedrīkst šeit kļūdīties un sasteigt. Šeit visiem izmeklētājiem un priekšniekiem novēlu tādu mieru un sapratni, lai viņi ar mugurām kopā stāv un aizstāv un palīdz viens otram strādāt,» paudis Rekšņa.

Uz norādi, ka sabiedrība diezgan atklāti izsaka izbrīnu un pārmetumu, ka neviens vēl nav aizturēts tik smaga nozieguma gadījumā, bijušais Valsts policijas priekšnieks vēlreiz uzsvēris: «Es ļoti labi saprotu šo reakciju, bet tajā pašā laikā nedrīkst sasteigt.»

Latīņu teiciens «Mala herba cito crescit», kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «slikta zāle ātri aug», visai precīzi raksturo Latvijas likumdevēja paradumu reizēm sasteigt un kampaņveidīgi veikt darbu normatīvo aktu izstrādes jomā, tādējādi apdraudot tiesību normu kvalitāti. Ar gandarījumu secināms, ka vismaz vienā šādā gadījumā likumdevējs ir paudis labo gribu apliecināt sabiedrībai izpratni par to, ka darba izpildes ātrums nav vērtējams augstāk par kvalitāti.

Pēc Zolitūdes traģēdijas īpaši aktualizējās jautājums par sen solītajām izmaiņām normatīvajos aktos, kas skar būvniecības jomu Latvijā. Pērnā gada nogalē toreizējais premjerministrs Valdis Dombrovskais izteicās, ka jaunais Būvniecības likums ietver regulējumu, kas šādām traģēdijām neļaus atkārtoties.

Jau 2014.gada 16.janvārī laikraksta Dienas Bizness publikācijā esmu paudis bažas par to, kā valstī notiek normatīvo aktu izstrāde, uzsverot, ka likumdošanas ātrums nekādā gadījumā neaizstāj kvalitāti. Tieši Būvniecības likuma pieņemšanas steiga nozares speciālistus tobrīd satrauca visvairāk, jo brīdī, kad pēc nepilna mēneša Būvniecības likumam būtu jāstājas spēkā, nebija izstrādāti un pieņemti vairāki šo likumu pavadošie dokumenti. 2013.gada decembrī publiski izskanēja, un toreizējais ministru prezidents Valdis Dombrovskis apstiprināja, ka vēl jāpieņem 29 tiesību akti, lai nodrošinātu jaunā Būvniecības likuma darbību. Valdis Dombrovskis toreiz pauda pārliecību, ka tas tiks izdarīts, kā arī mierināja sabiedrību, ka visi Būvniecības likumu pavadošie Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti jau decembrī.

Iedzīvotāju elektroniskā identitāte, atvērtie dati, procesu pilnveidošana un centralizācija – akcenti, kas tiks ņemti IKT projektos ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā

Tā intervijā DB stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Arnis Daugulis. Sarunu gribētu sākt un pateikt, ka, atsaucoties uz DB rakstu «Ar Eiropas Savienības (ES) iepirkumiem kavēties nedrīkst» (DB 26.02.2015.), šo jautājumu vajadzētu paskatīties no otras puses – ES projektus nevar sasteigt, uzsvēra A. Daugulis. Jāatgādina, ka ES par prioritāti šim gadam ir izvirzījusi interneta pieejamību, digitālo pakalpojumu attīstību, kā arī paplašinātas iespējas iedzīvotājiem un uzņēmējiem veikt darījumus digitālā vidē. «Ar ES struktūrfondu plānošanu Latvijā nodarbojas VARAM, šobrīd veidojot nākotnes pakalpojumu koncepcijas. Šajā posmā svarīgi laikus sakārtot visus nepieciešamos dokumentus, lai nekavētos līdzekļu apguve,» DB iepriekš atzīmēja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Šobrīd VARAM strādā ar projektu aprakstiem. Process ir tāds, ka iestādes tos sagatavo, un pēc tam viss tiek izdiskutēts valsts IKT vadītāju forumā. Novērojam, ka sākotnēji iestādes skatās uz projektiem no savas perspektīvas, bet tos izdiskutējot forumā var skaidrāk iezīmēt tās lietas, ko gribam redzēt no konceptuālās arhitektūras viedokļa, kā arī ieraudzīt nianses, kas nav ņemtas vērā no citu iestāžu skatu punkta, skaidroja A. Daugulis. Galvenais akcents ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā būs nevis uz IKT projektiem kā tādiem, bet uz procesu pilnveidošanu.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Latvijā pazīstamiem hokejistiem daļēji piederošajā Mālpils biotehnoloģiju centrā iegūtais slieku komposts jau, sākot ar šo nedēļu, ir nopērkams Latvijas veikalos, tai skaitā lielveikalos un to ķēdēs.

Loģistiku uzņēmusies nodrošināt SIA Voldemārs, uzņēmums, kas plašāk pazīstams ar savu preču zīmi Valdo, kā arī noliktavas un loģistikas pakalpojumiem.

Šobrīd veikaliem tiks izplatīts vien 1 litra iepakojums, taču pēcāk tiek plānoti arī lielāki iepakojumi. Produkcija tiek tirgota ar preču zīmi GrowoOrganic.

«Mēs esam vairāk pazīstami ar savu darbību pārtikas segmentā, taču lai mazinātu riskus, mēs jau vairākus gadus darbojamies nepārtikas segmentā, tai skaitā savulaik esam strādājuši gan kā Spodrība distribūcijas partneris, gan arī šobrīd, izplatot ražotāja Unia produktus Tytan, kā arī matu lakas Salon, un citas nepārtikas preces,» skaidro SIA Voldemārs komercdirektore Iveta Švarce.

Kompānija Valdo Latvijas tirgū sākusi piedāvāt jaunu alu, kas ražots Lietuvas pilsētā Biržos.

Kā teikts uzņēmuma izplatītajā informācijā, šis alus pēc senatnīgām receptēm tiek izgatavots alusdarītavā Rinkuškiai. Latvijas tirgū tiek ieviests tumšais nefiltrētais un gaišais alus.

Šī alusdarītava dibināta 1991. gadā un šobrīd ar 4 % Lietuvas tirgū ieņem 5. vietu aiz četrām lielākajām alus kompānijām. Starp privātajiem miestiņa brūvētājiem Rinkuškiai ir lielākā Lietuvā.

Valdo zīmola īpašnieks SIA Voldemārs nodarbojas ar pārtikas tirdzniecību un šobrīd izplata arī tādu zīmolu alus kā Bauska, Tērvete, Piebalga un Užava. SIa Voldemārs piegādā preces Rimi Latvia, Mego, Maxima Latvija u.c.