Valdo preču zīmes un SIA Voldemārs īpašnieks, Latvijas uzņēmējs Valdemārs Vaļkūns šonedēļ oficiāli sācis pildīt Lietuvas pierobežas novada Biržu mēra pienākumus, liecina medijiem sniegtā informācija.

V. Vaļkūns par Biržu mēru tika ievēlēts pirmajās tiešajās Lietuvas pašvaldības vadītāju vēlēšanās 15.martā, savukārt 14.aprīlī jaunievēlētā dome un mērs oficiāli sāka pildīt savus pienākumus.

V. Vaļkūns ir dzimis Biržos 1959.gadā, taču 1975.gadā, vēl būdams 16 gadus vecs, ģimenes apstākļu dēļ pārcēlās dzīvot uz Rīgu, kur ieguva vidējo izglītību, bet vēlāk arī augstāko. 1993.gadā V. Vaļkūns izveidoja uzņēmumu Voldemārs. Sākotnēji V. Vaļkūns bija Latvijas pilsonis, taču vēlāk pieņēma Lietuvas pilsonību. 2007.gadā V. Vaļkūns tika ievēlēts par Biržu domes deputātu, bet no 2008. līdz 2012.gadam V. Vaļkūns bija Lietuvas Seima deputāts no Biržu vienmandāta apgabala.

«Lai gan Latvijas mediji, atsaucoties uz Lietuvas medijiem, publicējuši informāciju, ka Latvijā iepriekš pastāvīgi dzīvojošais Lietuvas Seima deputāts Valdemārs Vaļkūns izlicis pārdošanā savu biznesu Latvijā, tas gluži neatbilst patiesībai,» teikts SIA Voldemārs padomes priekšsēdētājas Ilonas Barkānes paziņojumā.

Viņa nenoliedz, ka gadījumā, ja būtu kāds labs piedāvājums, tad tas tiktu izvērtēts, piebilstot: «domāju, ka tā rīkotos arī daudzi citi uzņēmēji, taču nav pareizi domāt, ka šobrīd notiek kāda īpaša aktivitāte, lai veiksmīgi strādājošs un peļņu nesošs uzņēmums tiktu pēc iespējas steidzīgāk pārdots».

SIA Voldemārs padomes priekšsēdētāja atzīst, ka lietuviešiem varētu būt interese «lai viņš [V. Vaļkūns] ar savu naudu veido biznesu un darba vietas Lietuvā, nevis Latvijā, kur ir uzaudzis un nodzīvojis lielāko sava mūža daļu». I. Barkāne atzīst, ka vairāk nekā trīs gadus uzņēmumu Voldemārs vada menedžeru komanda, un tas ir noticis līdz ar V. Vaļkūna ievēlēšanu Lietuvas Seimā. Lietuvā, tāpat kā Latvijā, Seima deputāts nedrīkst ieņemt vēl kādu amatu. «Varbūt ar to ir skaidrojams, kāpēc V. Vaļkūns ir gatavs pārdot biznesu Latvijā,» norāda SIA Voldemārs padomes priekšsēdētāja.

SIA Voldemārs, kas līdz šim bija pazīstams kā pārtikas preču ražotājs un izplatītājs, uzsākusi arī nepārtikas preču izplatīšanu.

Kā vēsta kompānija, a/s Ķīmiskā rūpnīca Spodrība nomainījusi savu stratēģisko izplatītāju Latvijā, turpmāk produkcijas izplatīšanu uzticot SIA Voldemārs.

«Sadarbības uzsākšana ar Spodrību mums aizsāk jaunu virzienu - nepārtikas preču distribūciiju. Šo lēmumu daudz pārdomājām un esam pārliecināti, ka līdzšinējās pozīcijas pārtikas distribūcijā no tā necietīs, gluži otrādi - plašāks sortiments vēl vairāk aktivizēs sadarbību ar veikaliem,» stāsta SIA Voldemārs komercdirektore Iveta Švarce. Voldemārs pazīstams gan ar Valdo, Tautas, Draugu un Pepi pārtikas produktiem un to izplatīšanu, gan arī kā distributors un vairumtirgotājs citu vietējo un ārvalstu ražotāju produkcijai, tai skaitā Ķekavas avots ūdens, Piebalgas alus alus un kvass, Anatols garšvielas, Gamma-A zivju konservi un citu.

Pērn pārtikas produktu vairumtirgotājs SIA " Voldemārs" apgrozījis 15,64 miljonus eiro, kas ir par 3,15% vairāk nekā 2018.gadā. Savukārt peļņa samazinājusies no 84,48 tūkstošiem eiro 2018.gadā līdz 74,74 tūkstošiem eiro pērn, liecina uzņēmuma gada pārskats "Lursoft".

SIA "Voldemārs" aizvadītajā gadā 6,66% no kopējā apgrozījuma veidojis eksports. Kā norādīts pārskatā, tā galvenie eksporta klienti atrodas Eiropā – Lietuvā, Lielbritānijā, Īrijā, Igaunijā un citi.

2020.gadā SIA "Voldemārs" plāno palielināt pārdošanas apjomus un palielināt uzņēmuma peļņu, kas saistīts ne tikai ar jaunu klientu piesaisti gan Baltijā, gan arī Eiropā, bet arī ar produkcijas klāsta paplašināšanu un procesu optimizēšanu. Tas tikšot panākts, ieviešot jaunus peļņu nesošus produktus, piesaistot jaunus partnerus distribūcijai un samazinot izmaksas.

Tāpat arī SIA "Voldemārs" plāno palielināt noliktavas un loģistikas pakalpojumu apjomus, lai samazinātu izmaksu daļu piegādātajai precei un palielinātu peļņu, kuru paredzēts arī kāpināt, turpinot darbu pie ražošanas procesa optimizācijas.

Pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Voldemārs, kura produkcija pazīstama ar zīmolu Valdo, plāno pelēkos zirņus Eiropas Savienībā (ES) pozicionēt kā unikālu Latvijas produktu, stāsta uzņēmuma komercdirektore Iveta Švarce.

Viņa stāstīja, ka pelēkie zirņi ir unikāls Latvijas produkts, ko īpaši iecienījuši latvieši, tāpēc citviet ES plānots pelēkos zirņus piedāvāt kā mūsu valstī īpaši audzētu produktu.

Pagaidām Valdo domā, kādā veidā prezentēt un pozicionēt pelēkos zirņus ES, taču plašākas aktivitātes paredzētas šā gada rudenī, kad Latvijā būs ienākusies zirņu raža.

Pēc I. Švarces sacītā, Valdo patlaban tirgo aptuveni 80% no visiem Latvijā nopērkamajiem pelēkajiem zirņiem, taču uzņēmuma produktu portfelī pelēkie zirņi ieņem nelielu daļu.

Patlaban lielākā daļa Valdo pelēko zirņu tiek tirgota Latvijā un tajās ES valstīs, kurās dzīvo latvieši, taču pēc pelēko zirņu pārdošanas veicināšanas kampaņas ES, uzņēmums paredz, ka šo Latvijas produktu novērtēs arī citu valstu iedzīvotāji.

Lietuvas Seima deputāts Valdemārs Vaļkūns izlicis pārdošanā savu biznesu Latvijā.

Pārdošanā piedāvāta daudzprofilu kompānija SIA Voldemārs, kas specializējas pārtikas un nepārtikas preču ražošanā un izplatīšanā, kā arī tās īpašumā ir loģistikas centrs un biroja ēkas, vēsta laikraksts Biznes & Baltija.

Pircējus meklēs Latvijas uzņēmums Eventus Corporate Finanse. Kā laikrakstam pastāstīja uzņēmuma projektu vadītājs Aleksejs Prigožins – attiecīgs līgums ticis noslēgts 2010. gada decembrī. Savu biznesu Latvijā lietuviešu uzņēmējs plānojis pārdot jau 2008. gadā.

Vispirms uzņēmējs vēlējies pārdot nekustamo īpašumu, piemēram, biroju centru Valdo. Tomēr savus plānus uzņēmējs nav paspējis realizēt un kopš tā laika samazinājušās nekustamā īpašuma cenas.

No pārtikas preču vairumtirgotāja SIA Voldemārs valdes locekles amata, ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību kopīgi ar vismaz vienu no valdes locekļiem, atbrīvota Lilija Onufrijčuka.

Viņas vietu valdē ieņems Danuta Valpētere, liecina informācija oficiālā laikraksta Latvijas Vēstnesis mājaslapā.

DB maijā jau rakstīja, ka SIA Voldemārs, kas līdz šim bija pazīstams kā pārtikas preču ražotājs un izplatītājs, uzsākusi arī nepārtikas preču izplatīšanu. A/s Ķīmiskā rūpnīca Spodrība nomainīja savu stratēģisko izplatītāju Latvijā, tās produkciju tagad izplata SIA Voldemārs.

SIA Voldemārs 2009.gada konsolidētā peļņa bija 442,83 tūkst. Ls, savukārt apgrozījums bija 13,55 milj. Ls. Uzņēmums dibināta1992. gadā, savu biznesu uzsākot ar siera tirdzniecību, bet laika gaitā preču sortiments kļuva arvien plašāks. 2002. gadā, uzbūvējot vienu no lielākajiem loģistikas kompleksiem Latvijā, SIA Voldemārs uzsāka jaunu biznesa virzienu. Noliktavu platības veido 7886 m², kur var novietot 12572 paletes. 2003. gada septembrī Bauskas ielā tika atklāts Valdo biroju komplekss.

Pārtikas produktu vairumtirgotājas SIA Voldemārs valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Valdemārs Vaļkuns, liecina Lursoft dati.

Viņš stājies līdzšinējās valdes priekšsēdētājas Valentīnas Drabņicas vietā.

Uzņēmuma valdes locekļu amatā turpina darboties Danuta Valpētere un Iveta Švarce.

2012. gadā SIA Voldemārs apgrozījums veidoja 11,9 milj. Ls, bet zaudējumi – 140,7 tūkst. Ls.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, kas veido 12,9 milj. Ls, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500, SIA Voldemārs ierindojas 342. vietā.

Uzņēmums reģistrēts 1992. gadā.

Pārtikas produktu vairumtirgotājs SIA "Voldemārs", kas strādā ar zīmolu "Valdo", reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 1,12 miljoni eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank".

"Voldemārs" ir ieķīlājis krājumus, nemateriālos līdzekļus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības. Reģistrētā komercķīla nodrošina noslēgtās kredītlīnijas līgumu.

Komercķīla reģistrēta pirmdien, 13.februārī.

Šī ir patlaban uzņēmuma vienīgā aktīvā komercķīla.

Jau vēstīts, ka "Voldemārs" apgrozījums 2021.gadā pieauga par 9,2% un bija 19,225 miljoni eiro, savukārt kompānijas peļņa saruka par 23,4% - līdz 222 341 eiro.

Kompānija "Voldemārs" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 908 054 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Valdemārs Valkiūns.

Konsolidācija vairumtirdzniecības nozarē ir neizbēgama.

Tā, komentējot ziņu, ka viens no lielākajiem pārtikas produktu vairumtirgotājiem SIA Voldemārs izlikts pārdošanai, norāda PROMO Cash&Carry valdes loceklis Aigars Ģērmanis.

Skaidrojot situāciju, PROMO Cash&Carry valdes loceklis atzīst, ka Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir vairāk mazu vairumtirdzniecības uzņēmumu, kas liecina – konsolidācija nozarē nav bijusi pietiekami spēcīga. Viņš salīdzina – ja Igaunijā no lielākajiem vairumtirgotājiem ap 80 % pērn bijuši rentabli, tad Latvijā ap 60 % strādājuši ar zaudējumiem un peļņa bijusi nelielai daļai. Tieši sadrumstalotība un zemā rentabilitāte esot saistīta ar to, ka joprojām liels spēks ir mazumtirgotājiem. A. Ģērmanis saredz, ka nozare turpinās konsolidēties.

Latvijas loģistikas un pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Voldemārs, kas pazīstams ar zīmolu Valdo, gatavojas investēt septiņus miljonus litu (divus miljonus eiro) Lietuvas Liķēnu minerālūdens ražošanas atjaunošanā.

Pirmais minerālūdens urbums Lietuvas Biržu rajona Liķēnos tika veikts 1960.gadā. No 1964.gada minerālūdens, kas tur tika iegūts no 432 metru dziļuma, bija pazīstams ar nosaukumu Likenai, bet ūdens no vairāk nekā kilometra dziļuma - ar nosaukumu Aukštaitija.

Pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas šā minerālūdens ieguve apsīka, bet urbumu vieta šobrīd pieder Panevēžas republikāniskajai slimnīcai.

Voldemāra īpašnieks, bijušais Lietuvas Seima deputāts Valdemārs Vaļķūns izteicis cerību, ka ar slimnīcas vadību izdosies vienoties par sadarbību.

«Tam būtu jābūt kopuzņēmumam - šāda darbības forma būtu pieņemama abām pusēm. Mēs par saviem līdzekļiem uzceltu modernu minerālūdens ražotni, bet ūdens piegādātāja būtu slimnīca. Šāda sadarbība nestu labumu visam Biržu rajonam - dabiskais minerālūdens veikalu plauktos savā ziņā kļūtu par reklāmu Liķēnu dziednīcām,» viņš piebildis.

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Mainījusies a/s Ventbunkers padome – to pametis Aleksandrs Popovs un viņa vietā stājies kādreizējais uzņēmuma valdes loceklis Voldemārs Škutāns, liecina Lursoft pieejamā informācija.

A/s Ventbunkers valdes locekļi ir rīdzinieki Mihails Dementjevs, Alvis Hāza un Jānis Hāze, kā arī Austrijā dzīvojošais Francs Harrands. Uzņēmumu vada arī tā padomes priekšsēdētājs Rudolfs Meroni, padomes priekšsēdētāja vietnieki Daimārs Škutāns un Gints Laiviņš-Laivenieks, un padomes locekļi Arita Linde, Diāna Jukna, Valdis Škutāns un jaunieceltais Voldemārs Škutāns.

Voldemārs Škutāns no 2010. gada 26. janvāra līdz 2010. gada 1. martam darbojies uzņēmuma valdē, pildot valdes locekļa amata pienākumus.

A/s Ventbunkers revidents ir SIA Ernst&Young Baltic.

Db.lv jau rakstīja, ka a/s Ventbunkers kravu apgrozījums gada pirmajā ceturksnī samazinājies teju par pusi (43,83%), salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Latvijā politiķiem trūkst mugurkaula un kompetences; energoneatkarības jomā būtu jāsāk kaut ko darīt, ne tikai tukši muldēt

Tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņš atgādina, ka Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā (ES) pirms desmit gadiem kā nabadzīgākā valsts, un šobrīd valstij tiek uzspiestas dažādas ES prasības, kuras izstrādā un faktiski pieņem bagātās valstis, kas pēc sava sociāli ekonomiskās attīstības līmeņa ir daudz reižu bagātākas nekā Latvija. Tāpēc tām realizēt prasības ir daudz vienkāršāk, savukārt mēs, akli sekojot šīm prasībām, pieturamies pie principa, ka precīzi tās pildīsim, un pēc tam brīnāmies, ka Latvijai ļoti grūti klājas.

Darbaspēka jautājums

Eiropas Savienībā šobrīd lielas galvassāpes rada bezdarbs, salīdzinoši lielais nabadzīgo iedzīvotāju skaits, kā arī nevienlīdzība starp dažādiem sabiedrības slāņiem.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir viena no aktualitātēm Eiropā, un diskusijas par šo tēmu turpinās, taču kopumā tās bijušas bez īpašiem pārsteigumiem, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Eiropas Komisijas attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs.

Protams, atšķirības ir novērojamas starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, bet tā nav jauna tendence, jo eiroskeptiķi bijuši vienmēr – arī EP, piemēram, Nacionālā fronte Francijā un Neatkarības partija Lielbritānijā. Turklāt abas valstis Eiropas Savienībā (ES) ir tik nozīmīgas, ka to nevar ignorēt, tāpēc sagaidāma šo rezultātu ietekme uz ES politiku. Arī Dānijā EP vēlēšanās ir uzvarējuši labējie eiroskeptiķi – Tautas partija. Tāpat pirmo reizi Eiropā tiek pielietots mehānisms, kad Eiropas Komisijas (EK) prezidentu iesaka ES dalībvalstu vadītāji, balstoties uz EP vēlēšanu rezultātiem, lai to vēlāk apstiprinātu EP. Šobrīd vēl pāragri teikt, vai institucionālā cīņa par EK prezidenta amatu, kas notiks šogad, būs saspringta vai relatīvi mierīga, stāstīja A. Piebalgs. Jāatgādina, ka šobrīd kā EK prezidenta potenciālie kandidāti tiek minēts Žans Klods Junkers – ilggadējais Luksemburgas premjers, un Vācijas sociāldemokrāts un nesenais Parlamenta prezidents Martins Šulcs.

Kompānija Valdo Latvijas tirgū sākusi piedāvāt jaunu alu, kas ražots Lietuvas pilsētā Biržos.

Kā teikts uzņēmuma izplatītajā informācijā, šis alus pēc senatnīgām receptēm tiek izgatavots alusdarītavā Rinkuškiai. Latvijas tirgū tiek ieviests tumšais nefiltrētais un gaišais alus.

Šī alusdarītava dibināta 1991. gadā un šobrīd ar 4 % Lietuvas tirgū ieņem 5. vietu aiz četrām lielākajām alus kompānijām. Starp privātajiem miestiņa brūvētājiem Rinkuškiai ir lielākā Lietuvā.

Valdo zīmola īpašnieks SIA Voldemārs nodarbojas ar pārtikas tirdzniecību un šobrīd izplata arī tādu zīmolu alus kā Bauska, Tērvete, Piebalga un Užava. SIa Voldemārs piegādā preces Rimi Latvia, Mego, Maxima Latvija u.c.

Latvijā pazīstamiem hokejistiem daļēji piederošajā Mālpils biotehnoloģiju centrā iegūtais slieku komposts jau, sākot ar šo nedēļu, ir nopērkams Latvijas veikalos, tai skaitā lielveikalos un to ķēdēs.

Loģistiku uzņēmusies nodrošināt SIA Voldemārs, uzņēmums, kas plašāk pazīstams ar savu preču zīmi Valdo, kā arī noliktavas un loģistikas pakalpojumiem.

Šobrīd veikaliem tiks izplatīts vien 1 litra iepakojums, taču pēcāk tiek plānoti arī lielāki iepakojumi. Produkcija tiek tirgota ar preču zīmi GrowoOrganic.

«Mēs esam vairāk pazīstami ar savu darbību pārtikas segmentā, taču lai mazinātu riskus, mēs jau vairākus gadus darbojamies nepārtikas segmentā, tai skaitā savulaik esam strādājuši gan kā Spodrība distribūcijas partneris, gan arī šobrīd, izplatot ražotāja Unia produktus Tytan, kā arī matu lakas Salon, un citas nepārtikas preces,» skaidro SIA Voldemārs komercdirektore Iveta Švarce.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Arājs, klīnikas EGV (reproduktīvās veselības aprūpe un neauglības ārstēšana) vadītājs:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Būt par ārstu un palīdzēt cilvēkiem ir mana bērnības sapņa piepildījums, jo pats kā pacients esmu izgājis sarežģītam ārstēšanas procesam. Manā ģimenē nav neviena mediķa, tāpēc vecāki bija patīkami pārsteigti, kad uzzināja, ka stāšos Rīgas Stradiņa universitātē un studēšu medicīnu.

Studiju laikā biju pārliecināts, ka kļūšu par ķirurgu, tomēr, pateicoties, Dr. med. Voldemāram Lejiņam - manam pasniedzējam un arī ģimenes draugam -, kas mērķtiecīgi virzīja mani uz ginekoloģu, jau vairāk nekā piecus gadus esmu ginekologs.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Šī gada jūnija "Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla" (LatBAN) biedru kopsapulcē tika ievēlēta jaunā biedrības valde.

Jaunajā valdes sastāvā turpmāko gadu darbosies privātie investori Helmuts Lejnieks, Juris Birznieks, Voldemārs Brēdiķis, Uldis Dzērve, Guntars Stabulnieks un Ansis Spridzāns. Par jauno valdes priekšsēdētāju ir izvēlēts Helmuts Lejnieks un viņa vietnieks būs Voldemārs Brēdiķis.

Jūnijā tiks organizēta pirmā valdes sēde, kurā jaunā valde vienosies par stratēģiskā mērķa izpildi un veicamajām aktivitātēm privātā riska kapitāla attīstībā.

"Par spīti ekonomiskajai krīzei un tās ietekmei gan uz privāto investoru darbību, gan LatBAN organizācijas darbību, lielu pārsteigumu radīja tas, ka 2020.gadā LatBAN biedri jaunuzņēmumos ir investējuši 1 800 000 miljonus eiro. Tāpat arī organizācijai pievienojušies vairāki jauni biedri gan tepat no Latvijas, gan no Beļģijas, Anglijas, Igaunijas," stāsta Juris Birznieks, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

No ceturtdienas, 5.jūnija, Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) interneta platformu direktora amatā stāsies Voldemārs Oliņš, kurš turpmāk veidos LTV un LR mājaslapu, kā arī apvienotā ziņu portāla lsm.lv stratēģisko attīstību, organizēs un vadīs visus projektus, kas saistīti ar portālu darbību, liecina citiem medijiem izplatītā informācija.

V.Oliņam ir bijusi plaša pieredze vadošu portālu redaktora darbā, kas palīdzēšot pilnveidot sabiedrisko mediju modernizācijas virzienu.

Voldemārs Oliņš bijis portālu apollo.lv un db.lv galvenais redaktors, reklāmas mediju plānotājs uzņēmumā OMD Latvia, kā arī darbojies citos interneta mediju un mārketinga projektos.

«Mēs ļoti ceram, ka tagad varēsim ar svaigu skatu novērtēt padarīto, straujāk attīstīt iecerēto, kā arī nonākt līdz jaunām idejām. Jaunais direktors arī administratīvi būs sasniegums Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas sadarbībā, jo tādējādi tiks izveidota arī vienota interneta platformu attīstības struktūrvienība abās organizācijās. Tas būtiski atvieglos darbu, lai kopīgi plānotu attīstību visās sabiedrisko mediju interneta platformās gan saturiski, gan tehnoloģiski,» komentē sabiedrisko mediju ziņu portāla lsm.lv galvenā redaktore Marta Cerava.

Lai arī biznesam imigrantu piesaiste būtu izdevīga, tomēr jāuzmanās, lai valsts nesaņemtu bumerangu pabalstu un imigrācijas problēmu veidā; mazajām valstīm, kādas ir Latvija un Lietuva, jāspēj izspēlēt zelta trumpjus Eiropas līmenī

Baltijas valstis Latvija un Lietuva, politikas un biznesa mikslis ir sirdij tuvas tēmas SIA Voldemārs (Valdo) valdes priekšsēdētājam Valdemāram Vaļkūnam. Visu politikas un biznesa kokteili viņam labāk palīdz saprast nesen iegūtais maģistra grāds psiholoģijā. V. Vaļkūns no 2008.gada līdz 2012.gadam bijis Lietuvas Seima deputāts un neslēpj, ka politika viņu ir interesējusi vienmēr, taču Latvijā viņš vairāk ir pazīstams kā SIA Voldemārs dibinātājs. Šis uzņēmums izveidots pirms vairāk nekā 20 gadiem – 1992.gadā. V. Vaļkūns ir arī Dienas Biznesa uzņēmēja kluba biedrs, kurš apvieno ietekmīgus Latvijas biznesa pārstāvjus.

Latvijas reklāmas tēva Ērika Stendzenieka pirms vienpadsmit gadiem izveidotais Latvian Art Directors Club (LADC) jeb Latvijas radošo direktoru klubs, darba tirgū laiž pirmos reklāmas skolas «produktus».

Rīt, 10. maijā no plkst. 11.00 līdz 17.00 intelektuālajā kultūras klubā Cafe Film Noir gaidāms pēdējais pārbaudījums - studentu labāko darbu prezentācijas, savukārt piektdien, 13.maijā – izlaidums reklāmas aģentūrā McCANN Riga.

LADC pārstāv Ēriks Stendzenieks, Voldemārs Dūdums, Andris Rubīns, Jānis Joņevs, Zigurds Zaķis, Miķelis Baštiks, Aleksandrs Bētiņš un daudzi citi, kas pērn vasarā aizsāka iniciatīvu LADC skola, vienojot 17 talantīgākos jauniešus no visas Latvijas. Topošajiem reklāmistiem tika dota iespēja 10 mēnešu garumā apgūt visas reklāmas zinības Latvijas lielākajās radošajās aģentūrās un studijās pie reklāmas un dizaina praktiķiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiks sagatavots un drīzumā virzīts izskatīšanai valdībā likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu, pirmdien žurnālistus informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Šo likumprojektu valdība varētu skatīt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā, bet pēc tam tas tiks virzīts gala lēmuma pieņemšanai Saeimā.

Bērziņa atzina, ka plānots izvērtēt iespēju ļaut Rēzeknes pašvaldību vadīt administratoram līdz 2025.gada pašvaldības vēlēšanām, nerīkojot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas.

Iecerēts, ka Rēzeknē administratora funkcijas varētu pildīt trīs pārstāvji, kuriem varētu būt kompetence finanšu, juridiskajā vai citās jomās, kas saistītas ar pašvaldības darbu.

Ņemot vērā, ka likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu jāizskata valdībā un gala lēmums jāpieņem Saeimā, ātrākais, kad varētu tikt atlaista dome, varētu būt marta beigas, atzina Bērziņa.