«Mums šobrīd trūkst cilvēku, tāpēc aicinu jūsu ļaudis braukt šurp un strādāt, izmantot mūsu resursus, zemi, dabas bagātības. Var atbraukt uz laiku vai pastāvīgi,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Novgorodas apgabala (Krievija) gubernatora vēlēšanās uzvarējušais Sergejs Mitins, līdzšinējais gubernatora pienākumu izpildītājs.

Gubernators atgādinājis, ka apgabalā joprojām esot izjūtams cilvēku trūkums, daudz ir pensijas vecuma cilvēku, tāpēc sirsnīgi aicinājis, lai mūsu uzņēmēji un speciālisti brauc strādāt Novgorodas apgabalā.

«Mūsu Novgorodas apgabals aktīvi strādā ar Baltijas valstīm, Baltkrieviju un Ukrainu. Tiesa, uzreiz jāatzīmē, ka gandrīz puse no 333 miljoniem dolāru – ārējās tirdzniecības apgrozījuma ar šīm piecām valstīm pērn – attiecas uz Baltkrieviju, ar kuru mums ir ļoti aktīva sadarbība. Baltkrievi mums ceļ arī sociālos objektus, mājas, es pat plānoju, ka mēs kopīgiem spēkiem būvēsim loģistikas centru, lai nodrošinātu Sanktpēterburgas vajadzības. Un Baltkrievija taču neatrodas tuvāk kā Baltijas valstis, ar kurām mēs arī vēlētos tikpat veiksmīgi sadarboties.

Šādi Latvijas zinātnes centru izveidotājs Pauls Irbins pārfrāzē Krišjāņa Valdemāra aicinājumu «Brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā!»

Kosmoss un viss, kas ar to saistīts, ir Paula Irbina aizraušanās. Pirms pāris gadiem viņš pieteicās starptautiskajā projektā, kas vāca brīvprātīgos ceļojumam uz Marsu vienā virzienā. Lai arī ceturtajā atlases kārtā viņa kandidatūra tika atsijāta, viņš ir apņēmības pilns kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas kosmonautiem.

Uzņēmējs ir līdzdarbojies četru t.s. zinātnes centru izveidošanā Latvijā, tagad kaļ plānus par jaunu vērienīgu projektu, kas līdzinātos vai pat pārspētu populāro Ahhaa centru Tartu. Tas būtu pilnībā veltīts kosmosa tematikai.

Fragments no intervijas:

Šobrīd Latvijā zinātkāres centri ir Rīgā, Cēsīs, Lielvārdē un Daugavpilī. Piedāvājums tajos ir līdzīgs vai atšķirīgs?

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 23. martā Biedru kopsapulcē pasniedza Eksporta balvas. Krišjāņa Valdemāra balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma SIA “Peruza”, bet “Sprīdīša balvu” ieguva SIA “Art Fairs Service”.

Latvijā netrūkst uzņēmīgu, perspektīvu un enerģisku uzņēmēju ar lielām ambīcijām un potenciālu. Tieši tāpēc jau par tradīciju ir kļuvusi LTRK Eksporta balvas pasniegšana, lai novērtētu uzņēmēju sasniegumus un motivētu darboties ar aizvien pieaugošu jaudu, tādā veidā ne tikai nesot Latvijas vārdu pasaulē, bet arī vairojot Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Šogad LTRK Eksporta balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma ražošanas iekārtu un robotizēto līniju izgatavotājs SIA “Peruza”. Valdes priekšsēdētājs Roberts Dlohi, saņemot balvu, stāsta: “Šī balva ir mūsu lielisko darbinieku godam sasniegtais rezultāts. Mēs ļoti lepojamies ar saviem darbiniekiem, jo mēs darām to, ko tradicionāli dara Vācija, Zviedrija un citas pasaulē atzītas ražošanas iekārtu ražotājvalstis. Un tas, ka mēs esam iegājuši starptautiskā apritē ar saviem robotizēto ražošanas līniju projektiem, ir liels panākums.” Goda rakstus šajā kategorijā saņēma uzņēmumi SIA “Sport Revolution” un SIA “Mežroze”.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pasniegusi Eksporta apbalvojumus, informē LTRK.

Krišjāņa Valdemāra balvu «Latvji, brauciet jūriņā!» saņēma aviācijas treniņu kompānija SIA «Air Baltic Training», bet «Sprīdīša balvu» saņēma audio efektu uzņēmums «Gamechanger audio».

Goda rakstus Krišjāņa Valdemāra balvas «Latvji, brauciet jūriņā!» ietvaros saņēma sporta aprīkojuma ražotājs SIA «Sport Revolution», kā arī laivu un karogu mastu ražotājs SIA «Zīmes». Savukārt «Sprīdīšu balvas» laureātu vidū, kas saņēma goda rakstus, bija finieru lokšņu un koka paneļu ražotājs SIA «Stiga RM», kā arī zivju pārstrādātājs SIA «Karavela».

«Esam lepni, ka jau desmito reizi pasniedzam šos LTRK nozīmīgos Eksporta apbalvojumus, kas uzņēmumiem noder ne tikai tāpēc, lai priecātos par paveikto, bet arī kļuvuši jau par sava veida kvalitātes un atzinības zīmi,» saka LTRK Eksporta padomes vadītājs un padomes loceklis Enno Ence.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) jau devīto gadu izsludina pieteikšanos eksporta apbalvojumiem – Krišjāņa Valdemāra balvai «Latvji, brauciet jūriņā!» un «Sprīdīša balvai».

Savu vai kolēģu kandidatūras ikviens eksportējošs uzņēmējs var pieteikt līdz šā gada 22.februāra plkst. 17:00, iesniegumu aizpildot tiešsaistē.

Krišjāņa Valdemāra balva «Latvji, brauciet jūriņā!» jau ierasti tiek pasniegta Latvijas uzņēmumam ar lielāko eksporta potenciālu. Komersantus vērtē LTRK Eksporta padome, ņemot vērā šādus kritērijus: ne mazāk kā 51% pamatkapitāla pieder Latvijas rezidentam, kurš savus pakalpojumus un/vai preces eksportē uz vismaz piecām pasaules valstīm. Komersantam ir ne mazāk kā pieci eksporta produkti, tai skaitā inovatīvi, un kopējais eksporta preču un/vai pakalpojumu apjoms ir ne mazāks kā 700 000 eiro.

Latvijas lielākā uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ceturtdien, 17.martā, pasniedza eksporta balvas, kur Kr.Valdemāra balvu Latvji, brauciet jūriņā! saņēma programmatūru attīstītājs Mikrotīkls, bet Sprīdīša balvu saņēma Latekofood.

Balvas tika pasniegtas LTRK gada kopsapulces laikā. Kr.Valdemāra balvai Latvji, brauciet jūriņā kopumā bija izvirzīti trīs uzņēmumi specializēto iekārtu ražotājs Peruza, vertikālo vēja tuneļu ražotājs Aerodium un programmatūru attīstītājs Mikrotīkls, kurš arī to ieguva. Saņemot apbalvojumu uzņēmuma Arnis Riekstiņš norādīja, ka ir patīkami saņemt tik respektablu balvu no LTRK, jo īpaši laikā, kad kompānija svin 20 gadu dibināšanas jubileju.

Kr.Valdemāra balvai Latvji, brauciet jūriņā! varēja pieteikties uzņēmumi, kura 51% pamatkapitāls pieder Latvijas rezidentam, kurš ne mazāk kā piecas preces eksportē vismaz uz piecām pasaules valstīm, kā arī kopējais eksporta preču vai pakalpojumu apjoms ir ne mazāk kā 700 tūkstošu eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) apbalvojumu labākajiem eksportētājiem - Krišjāņa Valdemāra balvu Latvji, brauciet jūriņā! – šogad ieguvusi SIA PET Baltija, savukārt Sprīdīša balvu 8 uzņēmumu konkurencē izcīnīja SIA Helico Aerospace Industries ražotais AirDog, kuram ir lielisks eksporta potenciāls.

Uz prestižo Krišjāņa Valdemāra balvu Latvji, brauciet jūriņā! 2015.gadā tika izvirzītas sekojošu uzņēmumu kandidatūras: AS PET Baltija, SIA Nordtext, SIA SilJa, SIA Art Fairs Service, SIA S.B.C., SIA NP Foods, SIA WWL Houses, SIA Lattelecom, SIA Kurzemes Gaļsaimnieks, SIA Ask.FM, AS RER, AS Energofirma JAUDA, SIA Biosan, SIA TENACXEM, SIA Mikrotīkls, SIA Tilde, AS Liepājas Papīrs, SIA Nordtext.

Starp Sprīdīša balvas finālistiem bankas Citadele simpātiju balvu ieguva velosipēdu ražotājs SIA Blue Shock Taxi.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Kamēr viesuļvētra «Dorians», kas sasniegusi piektās kategorijas orkāna spēku, turpina plosīties Bahamu salās, Dienvidkarolīnas gubernators svētdien devis rīkojumu sākt obligātu piekrastes evakuāciju.

Rīkojums par visas Dienvidkarolīnas piekrastes obligāto evakuāciju stāsies spēkā pirmdien plkst.12 (plkst.20 pēc Latvijas laika).

Tā ir ļoti nopietna viesuļvētra, kuras vēju ātrums sasniedz 295 kilometrus stundā (82 metus sekundē), bet brāzmās - pat 354 kilometrus stundā (98 metrus sekundē), norādījis Dievidkarolīnas gubernators Henrijs Makmāsters, piebilstot, ka tā ir spēcīgākā vētra, kāda pieredzēta, ja ne vēsturē, tad «noteikti spēcīgākā, kādu ikviens no mums šodien ir pieredzējis».

«Mēs apzināmies, ka ar šo paziņojumu nepadarīsim visus laimīgus, taču varam saglabāt visus dzīvus,» uzsvēris gubernators.

«Dorians» svētdien plkst.12.40 (plkst.19.40 pēc Latvijas laika) sasniedza Abako un Lielo Bahamu, kur turpinās plosīties visu svētdienas nakti un pirmdienu, ziņo ASV nacionālais viesuļvētru centrs (NHC).

ASV Kalifornijas štata gubernators Gevins Ņūsoms ceturtdien izdeva rīkojumu visiem štata iedzīvotājiem palikt mājās, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos.

Rīkojums stājas spēkā ceturtdienas vakarā pēc vietējā laika. Tas neaizliedz darboties svarīgākajiem uzņēmumiem, tostarp pārtikas veikaliem un degvielas uzpildes stacijām.

Gubernators sacīja, ka šāda rīcība, kas attiecas uz 39,5 miljoniem cilvēku ASV lielākajā štatā pēc iedzīvotāju skaita, ir "nepieciešama šajā brīdī".

"Mums vajag noliekt uz leju [saslimšanas] līkni Kalifornijas štatā," preses konferencē teica Ņūsoms.

Gubernators sacīja, ka rīkojums tiks īstenots uz "sociālas vienošanās" pamata un viņš neplāno iesaistīt policiju tā izpildes kontrolēšanā.

ASV Aiovas pavalstī notikušajās priekšvēlēšanās Republikāņu partijas kandidāta izvirzīšanai ASV prezidenta vēlēšanām līderpozīcijās izvirzījušies bijušais Masačūsetsas gubernators Mits Romnijs un bijušais Pensilvānijas senators Riks Santorums.

Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem abi politiķi saņēmuši aptuveni vienādu skaitu (25%). No viņiem nedaudz atpaliek Teksasas kongresmenis Rons Pauls (22%). Pārējie kandidāti saņēmuši daudz mazāk balsu, vēsta BBC.

Nākošās republikāņu priekšvēlēšanas notiks Ņūhempšīras pavalstī 10. janvārī. Turpmāko sešu mēnešu laikā savas balsis par republikāņu kandidātiem nodos visu ASV pavalstu Republikāņu partijas atbalstītāji. Savukārt kandidāts, kuram nāksies spēkoties ar pašreizējo ASV prezidenu Baraku Obamu, tiks paziņots augustā republikāņu konventa laikā.

Pēc rezultātu paziņošanas visi trīs līderpozīcijās izvirzījušies republikāņi pauda savu apņēmību turpināt cīņu. «Atšķirība starp viņa [Baraka Obamas] solījumiem pirms četriem gadiem un pašreizējo darbību ir tik milzīga, kādu es nekad neesmu redzējis,» sacīja M. Romnijs.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Krievijas Novgorodas apgabalā konstatēts bīstamā Āfrikas cūku mēra uzliesmojums. Latvijas Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD) pašlaik papildus drošības pasākumus neparedz, tomēr aicina cilvēkus uzmanīties.

Saistībā ar Āfrikas cūku mēri Krievijas Novgorodas apgabalā no 11. maija līdz 20. jūnijam ieviesta karantīna. Slimības perēklis konstatēts mednieku saimniecībā Dubrava, vēsta Regnum. Iznīcinātas aptuveni simts cūkas.

Kā Db.lv norādīja PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga, tad Āfrikas cūku mēris Krievijā ir endēmisks un šobrīd papildus pasākumi netiek paredzēti. Latvijā mēris nav konstatēts, taču jāuzmanās cilvēkiem, kas ceļo uz Krieviju un ved uz Latviju tādus cūkgaļas produktus, kā, piemēram, žāvētu speķi.

Aizvadītā gada sākumā Āfrikas cūku mēris uzliesmoja Krievijas Ļeņingradas apgabalā un uzņēmumiem, kuri nodrošināja transportu cūku eksportēšanai uz Krieviju, pēc atgriešanās Latvijā bija jāveic atkārtota transportlīdzekļa dezinfekcija.

Krievijas izdevniecības Kommersant dibinātājs Vladimirs Jakovļevs aicina Krievijas iedzīvotājus pamest valsti. Pamudinājumu viņš paudis ierakstā sociālajā tīklā Facebook.

«Intuīcija mani nekad vēl it kā nav pievīlusi. Esmu pārliecināts, ka Krievijai vistuvākajā laikā - nedēļās, mēnešos - notiks viens no diviem scenārijiem. Vai nu varas nomaiņa ar pilnīgi neparedzamām un bīstamām sekām, vai arī smaga sociālā krīze ar ielu noziedzību, paša nepieciešamākā trūkumu un reāliem draudiem pilsoņu dzīvībai un veselībai,» brīdina Jakovļevs, kurš pats šobrīd dzīvo Izraēlā.

«Tāpēc bez visādiem jokiem - ja ir iespējams, brauciet prom, un galvenais - vediet prom bērnus.»

Iespējams braukt prom nevis uz visiem laikiem, bet diviem trim mēnešiem, uz pusgadu. «Bet - brauciet prom. Ja šajā laikā nekas nenotiks un situācija sakārtosies, es būšu priecīgs kļūdīties,» piebilst Jakovļevs.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) izsludinājusi pieteikšanos LTRK eksporta apbalvojumiem - Krišjāņa Valdemāra balvai «Latvji, brauciet jūriņā!» un «Sprīdīša balvai».

Krišjāņa Valdemāra balva «Latvji, brauciet jūriņā!» tiek pasniegta Latvijas uzņēmumam ar lielāko eksporta potenciālu. LTRK Eksporta padome uzņēmēju nominētos komersantus vērtē šādās kritēriju kopās: ne mazāk kā 51% pamatkapitāla pieder Latvijas rezidentam, kurš savus pakalpojumus/ preces eksportē uz vismaz piecām pasaules valstīm. Komersantam ir ne mazāk kā pieci eksporta produkti, tai skaitā inovatīvi, un kopējais eksporta preču/ pakalpojumu apjoms ir ne mazāks kā 500 tūkst. latu.

Savukārt «Sprīdīša balva» tiek pasniegta jaunam, inovatīvam Latvijas uzņēmumam ar lielisku eksporta potenciālu. Uzvarētāju LTRK Eksporta padome izraugās komersantus, vērtējot špēc šādiem kritērijiem: mazs uzņēmums, kurš Latvijas tirgū darbojas aptuveni piecus gadus un kurš darbības laikā spējis sasniegt 50% eksporta pieaugumu vai eksporta apgrozījumu - 100 tūkst latu.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) apbalvojumi pasniegti metālizstrādājumu uzņēmumam SIA Krāsainie lējumi un mobilo bērnu koka rotaļlietu izgatavotājam SIA Wedni Toys.

SIA Krāsainie lējumi uz tādām valstīm kā Vjetnama, Taizeme, Malaizija, Izraēla, Indija, Bangladeša, Vācija, Austrija, Polija, Lietuva un Igaunija eksportējusi gan saražoto alumīniju un krāsaino metālu izstrādājumus, gan LED gaismekļus apdzīvotu vietu izgaismošanai diennakts tumšajā laikā.

Sauvukārt SIA WendiToys ir uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā un nodarbojas ar mobilu bērnu koka spēļu laukumu izgatavošanu. Wendi Toys sasniegums eksporta tirgos ir ticis novērtēs, un sadarbību ar Latvijas uzņēmumu uzsācis pasaules rotaļlietu tirdzniecības milzis Toy Saras.

Krišjāņa Valdemāra balvai Latvji, brauciet jūriņā! 2012. gadā nominēti uzņēmumi: kosmētikas ražotājs SIA Attirance, mērinstrumentu, navigācijas instrumentu un rentgenfluorecēšanas iekārtu izgatavotājs SIA Baltic Scientific Instruments, biodīzeļdegvielas ražotājs SIA Bio-Venta, apdrošināšanas kompānija AS BTA, elektromateriālu, elektroiekārtu izgatavotājs AS Energofirma Jauda, alumīnija ražošanas un krāsaino metālu izstrādājumu ražotājs AS Krāsainie lējumi, kosmētikas produktu izgatavotājs SIA Madara Cosmetics, drukas pakalpojumu nodrošinātājs SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala, saldumu ražotājs SIA Pure Chocolate, bezvadu datu pārraides iekārtu izgatavotājs AS SAF Tehnika, un piena pārstrādes uzņēmums AS Smiltenes piens.

Lai atstātu vēstījumu nākamajām paaudzēm par Kosmosa izziņas centra būvniecību Cēsīs, jaunās būves centrā svinīgi ierakta laika kapsula, informē Cēsu novada pašvaldības pārstāve Ilze Sestule.

Īpašās kosmosa raķetes formas kapsulas vēstījums novēlēja cēsniekiem un ikvienam centra viesim atraisīt zinātkāri, paplašināt redzesloku un izglītoties, lai pirmais latvietis izplatījumā būtu tieši cēsnieks. Paredzēts, ka vēstījumu un novēlējumus nākamajām paaudzēm kapsulā varēs ievietot arī jebkurš centra apmeklētājs, jo tajā būs iestrādāta īpaša atmiņas karte, kura būs savienota ar Kosmosa izziņas centra elektronisko viesu grāmatu.

Kapsula tika ierakta, piedaloties Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei, Norvēģijas Karalistes vēstniekam Latvijā Kristianam Ēdegoram (Kristian Ødegaard), akciju sabiedrības “RERE GRUPA” valdes priekšsēdētājam Guntim Āboltiņam-Āboliņam un topošā Kosmosa izziņas centra satura projekta vadītājam Paulam Irbinam.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Inese Liepiņa savus adījumus darina Latvijā, bet lielākā daļa to pircēju ir ASV; viņas rokdarbi tur nonāk ar interneta starpniecību.

Inese pelna, pārdodot savus darinājumus starptautiskajā rokdarbnieku portālā Etsy. «Es adu un pārdodu savas lietas internetā. Tā ir paradīze. Līdz šim esmu savas preces pārdevusi uz 26 valstīm,» viņa saka. Latvijā Inese neko nepārdod, neesot jēgas – par viņas noteikto cenu neviens nepērkot. Sākumā gan Inese mēģināja tirgoties tepat un cenu piemēroja atbilstoši pirktspējai. «Cilvēki pirka vairāk, nekā varēju uzadīt. Tad ieliku internetā par «normālu» pasaules cenu un sāku domāt – kāpēc lai es pārdotu par puscenu Latvijā? Tur var pārdot par adekvātu cenu, es neesmu ierobežota. Es varu darīt, ko gribu, viss, ko vajag – lai tikai pasaulē būtu kāds, kam manis radītais patīk,» tā Inese.

Labdarības veikali palīdz ne vien cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, tie arī saudzē vidi un var veicināt apzinātu patēriņu

Labdarības veikalos Otrā elpa pieaug ziedoto mantu apjoms – 50 līdz 60% apģērba un citu lietu nonāk pie mazturīgajiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām, bet labākās tiek pārdotas veikalos, tādējādi gūstot ienākumus, no kuriem daļa tiek ziedota dažādām iniciatīvām.

Tie, kuri ziedo mantas un iepērkas Otrās elpas veikalos, ir divas dažādas auditorijas. Otrās elpas dibinātāja Elīna Neilande uzskata, ka tā arī ir jābūt – turīgais ziedo, mazāk turīgais pērk, mazturīgais saņem bez maksas. Viņa uzskata, ka laika gaitā aug sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību un tās iesaisti dažādos procesos. Viņa cer, ka ar laiku sociālā uzņēmējdarbība būs norma.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mareks Mamajs, AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs. «Mēs noteikti varam palepoties ar to, ka AS Būvuzņēmums Restaurators šobrīd ir ne tikai vecākais un štata restauratoru ziņā lielākais, bet arī tradīcijām bagātākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā. Iespējams, ka mēs pat esam vienīgie, kas tā droši var teikt, ka strādājam kopš 1951.gada. Un tie nav tikai tukši vārdi vien. Piemēram, nozarē pazīstamais restaurācijas darbu vadītājs un mūsu kolēģis Valdis Uzariņš pagājušā gada nogalē nosvinēja 40 gadu jubileju, kopš viņš strādā šajā uzņēmumā. Manuprāt, tas ir rādītājs,» norāda M. Mamajs.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.