Pakalpojumu izmantošana un starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība pasaulē pēdējos 30 gados būtiski paplašinājusies, jaunākajā pētījumā par Latvijas pakalpojumu eksportētāju ekonomisko raksturojumu norāda Latvijas Bankas eksperti Konstantīns Beņkovskis un Oļegs Tkačevs.

Pakalpojumu eksports pasaulē no 1980. gada līdz 2014. gadam auga straujāk nekā preču eksports (vidēji par 7,8% gadā). Latvijā – valstī ar kopumā ļoti atvērtu tautsaimniecību – pakalpojumu eksports un imports ir nozīmīga ārējās tirdzniecības sastāvdaļa jau kopš 20. gadsimta 90. gadu vidus.

Pakalpojumu eksporta īpatsvars Latvijas kopējā eksportā un pakalpojumu eksporta attiecība pret IKP pastāvīgi pārsniedz pasaules un ES vidējo līmeni. Vērtējot tā pievienotās vērtības daļu, šķiet, ka pakalpojumu nozīme Latvijas tautsaimniecībā ir vēl lielāka – pakalpojumu devums pievienotajā vērtībā pieaudzis no 61,1% 1995. gadā līdz aptuveni 75% 2014. gadā.

Pārmaiņas notikušas arī Latvijas pakalpojumu sniedzēju tirgoto pakalpojumu struktūrā. 1995. gadā transporta pakalpojumu eksports veidoja aptuveni 60% no kopējā pakalpojumu eksporta, 2013. gadā sarūkot līdz 41,5%. Šajā pašā laikā dažu pakalpojumu kategoriju tirdzniecības apjoms pieauga (piemēram, citu uzņēmējdarbības pakalpojumu pārdošana palielinājās no 6,1% līdz 15,1%, datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu – no 1,6% līdz 5,1%). Augot tirdzniecības iespējām, ko veicināja komunikācijas tehnoloģiju uzlabošanās, notiek pakāpeniska pāreja uz novatoriskiem pakalpojumu veidiem. Kopā ar pakalpojumu eksporta īpatsvara pieaugumu tas noteica pakalpojumu starptautiskās tirdzniecības empīriskās izpētes motivāciju.

Pētījumā parādīts, ka pakalpojumu eksportētāju skaits ir neliels, tomēr viena uzņēmuma pakalpojumu eksporta vērtība salīdzinājumā ar preču eksportētājiem vidēji ir lielāka. Secināts, ka pakalpojumu eksportētāji ir lielāki, ka tie bija izturīgāki nesenās ekonomiskās krīzes laikā un ir produktīvāki salīdzinājumā ar neeksportētājiem un preču eksportētājiem. Tomēr pēdējais secinājums, galvenokārt attiecas uz novatoriskām, zinātnes ietilpīgām tautsaimniecības nozarēm. Izpēte liecina, ka salīdzinājumā ar preču eksportētāju grupu pievienošanās pakalpojumu eksportētāju kopumam varētu būt problemātiskāka, jo Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs pakalpojumu tirgus vēsturiski arvien bijis stingri regulēts; iesaistīšanās pakalpojumu eksportā prasa lielākas pūles salīdzinājumā ar preču eksporta uzsākšanu.