Jaunais Grand Scenic ir kļuvis par divpadsmito Renault modeli, kas neatkarīgajos EuroNCAP drošības testos ieguvis augstāko novērtējumu – piecas zvaigznes.

Renault drošību ir izvirzījis par vienu no prioritātēm, un šobrīd Renault ir vienīgais autoražotājs, kurš neatkarīgajos EuroNCAP drošības testos maksimālo vērtējumu ir ieguvis 12 modeļiem. Jaunā Renault Grand Scenic virsbūve veidota tā, lai tā absorbētu enerģiju, samazinot virsbūves deformēšanās pakāpi un pasargājot pasažieru dzīvības. Tas apvienojumā ar trešās paaudzes Renault ierobežojuma un aizsardzības sistēmu (SRP3) garantē ļoti augstu drošības līmeni.

Trešās paaudzes Renault ierobežojuma un aizsardzības sistēma (SRP3) sevī ietver dubultos priekšējo drošības jostu aizsargmehānismus (neļauj ķermenim strauji kustēties uz priekšu), sēdvietu svara kontrolētājus (samazina drošības jostu radīto spiedienu uz ķermeni), kā arī jaunākās paaudzes drošības spilvenus.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Mišelina restorānu kritiķis Endijs Heilers (Andy Hayler), kurš pagājušajā nedēļā viesojās Rīgā, apmeklēja piecus restorānus, novērtējot to atbilstību Mišelina kritērijiem, piešķirot vienu Mišelina zvaigzni savam favorītam, informē Reaton.

Heilers Profesionāļu Dienās sniedza lekciju, kuras laikā stāstīja gan par Mišelina sistēmas rašanos, gan vērtēšanas principiem un trūkumiem, kā arī salīdzināja Mišelina un sevis izstrādāto vērtēšanas sistēmu, meklējot atbildi uz jautājumu – kas īsti ir tiešām labs restorāns?

Ņemot vērā to, ka trīs Mišelina zvaigznes saņēmušo restorānu skaits ir būtiski pieaudzis pēdējo gadu laikā (2004.gadā trīs zvaigznes saņēmuši bija 49 pasaules restorāni, savukārt 2016.gadā – jau 115), jautājums par Mišelina kritērijiem un vērtēšanas kvalitāti tiek uzdots aizvien biežāk. Lai gan sistēmai ir daudz trūkumu, Heilers uzskata, ka šī joprojām ir nozīmīgākā un vērtīgākā restorānu vērtēšanas sistēma pasaulē – nekas labāks, gluži vienkārši, nav stājies tās vietā. Mišelina izmantotie kritēriji tiek turēti noslēpumā – ceļvedī netiek publicēti restorānu apraksti, bet tikai un vienīgi to nosaukumi, adreses un iegūto zvaigžņu skaits. Zināms ir tas, ka vērtēšanu veic anonīmi inspektori, kuri restorānā ierodas papusdienot vai pavakariņot bez iepriekšēja brīdinājuma, un restorāna darbinieki tā arī neuzzina, ka viņus apciemojis Mišelina vērtētājs (protams, izņemot tad, ja restorānam tiek piešķirta zvaigzne).

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Notvert nakts skaistumu nekad nav bijis vienkārši, taču ar pareizo tehnoloģiju atbalstu un nelielu treniņu viss ir iespējams. To pierāda arī fotogrāfs Jānis Zilvers, kuram ierobežota apgaismojuma apstākļos, izmantojot jauno Huawei P60 Pro viedtālruņa kameru, izdevās iemūžināt Gaujas Nacionālā parka krāšņās ainavas. Atskatoties uz pieredzēto, Jānis Zilvers dalās vērtīgos padomos kvalitatīvu attēlu uzņemšanai, aicinot arī citus izmēģināt savus spēkus foto mākslā un nebaidīties no tumsas, jo tā vairs nav šķērslis nedz profesionāliem fotogrāfiem, nedz šīs jomas entuziastiem.

1. Sagatavojies un esi pacietīgs

Kaut gan sākotnēji var šķist, ka foto uzņemšana naktī galvenokārt atkarīga no veiksmes, tā nebūt nav – kvalitatīvu attēlu notveršanai svarīgs ir neatlaidīgs treniņš vairāku vakaru garumā, testējot kameras piedāvātās funkcijas un pielāgojot tās reālajai situācijai. Tāpat svarīga loma ir sagatavošanās darbiem pirms došanās foto medībās, piemēram, maršruta izveidei un fotografējamo objektu izvēlei, kā arī tālruņa statīva iegādei, ja ir sajūta, ka rokas būs grūti noturēt miera stāvoklī.

2. Liec lietā kameras funkcijas

Pirmkārt, dodoties nakts melnumā ar tālruņa kameru, fotogrāfs iesaka likt lietā Huawei P60 Pro kameras pro režīmu, jo tas palīdzēs iegūt attēlus, kas teju vai nebūs atšķirami no profesionālas kameras uzņemtajiem. Pēc fotogrāfa pieredzes var spriest, ka vislabāk izgaismotās fotogrāfijas sanāks, nepietuvinot kameru un neizmantojot platleņķa iespējas.

Lielāka alga, draudzīgāka vide, karjeras iespējas un jauni piedzīvojumi – katram sava motivācija pamest Latviju, lai dotos pretim iespējām rietumos.

Problēmas Latvijā

«Zemas algas. Kad maksās vairāk, cilvēki atgriezīsies.» Šādu atbildi nereti nākas dzirdēt no pašmāju jauniešiem. Kā liecina CSB dati, strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa 2006. gadā bija 216 Ls, tikmēr latvietis Īrijā mēnesī nopelna no 900 līdz 3000 eiro (attiecīgi 630 – 2100 Ls ).

Tomēr atalgojums nav vienīgais faktors, kas mudina jauniešus sākt profesionālo dzīvi ārvalstīs – problēmas cilvēku savstarpējās attiecībās, zemais sabiedrības pašnovērtējums, stereotips, ka rietumos viss ir labāk, vai varbūt vēlme izkāpt no komforta zonas un pamēģināt kaut ko jaunu.

Šonedēļ jaunieši no Aglonas internātvidusskolas iepazinās ar SIA Lettglas stikla ražošanas darbu.

Projekta Lielā dzīves skola ietvaros jaunieši no bērnunamiem, nelabvēlīgām un trūcīgām ģimenēm iepazīstas ar dažādu uzņēmumu darbību, lai nākotnē būtu vieglāk izvēlēties profesiju. Sociālā darbiniece no centra Dardedze Ilvija Razgale, kas iesaistījusies projektā, stāsta, ka kopumā jaunieši ir ļoti atsaucīgi un aktīvi. «Īpašas atšķirības starp Latgales un citu reģionu jauniešiem nav. Viņi pārsteidz ar savu atvērtību,» viņa atklāj. Projektā tika strādāts ar jauniešiem, apzinot viņu prasmes un to, kurām specialitātēm tās labāk atbilstu. I. Razgale atklāj, ka Latgalē, lai gan jaunieši un viņu prasmes ir dažādas, dominē t.s. palīdzošās profesijas, piemēram, psihologs vai sociālais darbinieks. Izteiktas ir arī tehniskās - datorspeciālists. Vizītes uzņēmumos notikušas visos reģionos: Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Iepazīšanās ar uzņēmumu darbu ir pēdējais projekta posms. Drīzumā paredzēts nobeiguma pasākums Rīgā. Latgales jaunieši no Aglonas internātvidusskolas, kopā 25 vecumā no 15 līdz 19 gadiem, viesojās Līvānu uzņēmumā SIA Lettglas, kur iepazinās ar stikla priekšmetu tapšanas procesu.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Aizejošā gada laikā Db.lv lasītāji visvairāk interesējušies par Draugiem.lv un Skype birojiem, gada nozīmīgākajām būvēm, situāciju saistībā ar Swedbank, nepabeigtu un pamestu atrakciju parku Ķīnā, SPA kompleksa būvniecību Liepājā, autobūves kompānijas Honda Motor «noslīkušo» rūpnīcu un investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa piedāvājumu pārdot Latviju Krievijai.

Vislielāko lasītāju uzmanību izpelnījās ieskats Draugiem.lv jaunajā birojā, kuru sociālais portāls rudenī ierīkoja Mārupē. Draugiem.lv jaunais birojs izceļas ar neparastu iekārtojumu.

Lasītājus arī interesēja nozīmīgāko gada būvju apkopojums. Būvniecību joprojām stutē Eiropas Savienības (ES) finansēti projekti, bet privātu pasūtījumu ir maz, vēstīja DB. Pie naudīgākajiem Rīgā pabeigtajiem objektiem var nosaukt divus apjomīgus un nozīmīgus satiksmes infrastruktūras objektus - Dienvidu tilta otro kārtu un vienu no Austrumu maģistrāles posmiem.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin” ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kas saņems “Michelin” zvaigznes.

“Michelin” ceļveža sadarbības partneris ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). “Sadarbība ar prestižo “Michelin” zīmolu būtiski veicinājusi ne tikai ārvalstu gardēžu interesi par Latviju, bet arī pievērsusi uzmanību mūsu valsts daudzveidīgajai dabai, kultūrai un vēsturei. Tagad atliek vien vērot, vai mūsu restorāniem izdosies saglabāt savas pozīcijas un vai iepriekš nosauktajiem 26 restorāniem pievienosies jauni,” tā LIAA direktors Raivis Bremšmits.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni: 19 restorāni atrodas Rīgā un 7 ārpus tās. To starpā ir 1 restorāns ar vienu zvaigzni, 3 “Bib Gourmand” restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

Finanšu krīze turpināsies ilgāk, un tā būs postošāka, nekā līdz šim tika prognozēts. Zvaigznēs saskatāma krīze, kura turpināsies līdz pat 2020.gadam. Tā norādījis Krievijas astrologs un astroloģijas skolas prezidents Pāvels Globa, raksta dp.ru.

"80. gadu beigās es jau brīdināju, ka Krieviju skars ģeopolitiskā krīze," sacīja P. Globa, tiekoties ar žurnālistiem. Tāpat viņš paredzēja, ka pēc ASV 44. prezidenta, kas ir Baraks Obama, inaugurācijas sāksies globālā ekonomiskā krīze, kas ilgs vairāk nekā 10 gadus.

Skaidrojot savu viedokli, P. Globa norāda, ka pasauli sagaida trīs smagi gadi.

Viņš stāsta, ka zvaigznēs ierakstīti trīs krīzes viļņi, no kuriem pēdējais ilgs no 2017. līdz 2020. gadam. Pēc krīzes trešā viļņa pasaule uz visiem laikiem atvadīsies no finanšu krīzes.

Zvaigznēs neapskaužams liktenis paredzēts gan ASV, gan Eiropas Savienībai.

Renault Koleos ir desmitais Renault modelis, kas EuroNCAP drošības testos ieguvis augstāko vērtējumu – piecas zvaigznes. EuroNCAP testos tiek pārbaudīta gan auto pasīvās, gan aktīvās drošības aprīkojums. Renault drošības sistēmu izstrāde balstīta uz reālu gadījumu analīzi, kas ļauj izstrādāt efektīvākās drošības sistēmas.

Renault Koleos EuroNCAP pieaugušo drošības testos ieguva 33 punktus jeb piecas zvaigznes. Bērnu drošības EuroNCAP testos Renault Koleos izcīnīja četras zvaigznes (maksimālais rādītājs ir piecas zvaigznes), bet gājēju drošības testos – divas zvaigznes (maksimālais – četras zvaigznes).

Runājot par pasīvo drošību, Renault Koleos veidots kā „pasažieru izdzīvošanas šūna” sadursmes gadījumā. Koleos pasažieru drošības nolūkos aprīkots ar sešiem drošības spilveniem, drošības jostām ar noespriegojuma ierobežotājiem un citu aprīkojumu, kas nodrošina pēc iespējas efektīvāku pasažieru aizsardzību. Arī pagalvjiem veidots ergonomisks dizains, lai nodrošinātu maksimālu aizsardzību aizmugurējā grūdiena gadījumā. Liela nozīme ir arī Koleos četru riteņu piedziņas sistēmai, ko izstrādājusi Renault-Nissan Alianse un ar kuru aprīkots arī Nissan X-Trail.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Šogad «SEB banka» Latvijā īsteno nebijušu vasaras prakses programmu jauniešiem – «YouthLAB».

Tajā bija aicināti pieteikties studenti, kuri vēlas ne tikai gūt pieredzi darbā bankā un pilnveidoties, bet arī piedalīties tieši jauniešiem domātu bankas pakalpojumu izstrādē. Latvijā programmā šogad ir iesaistīti 16 jaunieši, kuriem prakses vietas «SEB bankā» ir komunikācijas, mārketinga, biznesa attīstības, finanšu un korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldēs. Pagājušā nedēļā programmas dalībniekiem bija iepazīšanas diena, kad viņi tika sadalīti komandās un viņiem tika uzdoti biznesa izaicinājumi, ko būs jāatrisina līdz vasaras beigām. Par to, kā viņiem veiksies ar šo uzdevumu izpildi, jaunieši veidos iknedēļas video blogus, ko publicēs «Youtube» un sociālajos tīklos, stāsta Jeļena Kontusa, «SEB bankas» Korporatīvās komunikācijas pārvaldes Komunikācijas projektu vadītāja.

Starptautiskā ziņu koncerna CNN speciālisti izraudzījušies 17 nepārdomātākos un stulbākos biznesa lēmumus un izteicienus. Pirmajā vietā ierindojies auto industrijas gigants General Motors.

Šādu godu GM izpelnījies ar mikroauto PUMA radīšanu, kas piesaistīja gana lielu sabiedrības uzmanību, tomēr jaunais auto, kas vairāk atgādina rikšu nevis automašīnu un kurā ietilpst tikai divi pasažieri, kuriem bez apstāšanās lemts nobraukt tikai 35 jūdzes (aptuveni 56 kilometri), nespēja kompāniju izglābt no bankrota – 1.jūnijā GM paziņoja mēģinājums izglābt uzņēmumu no izputēšanas nav izdevies.

Pavisam nesen pašmāju tirgū bez liekas ažiotāžas ir nonācijas jaunākās paudzes korejiešu autoražotāja KIA SUV klases modelis Sorento. Jaunais auto ir pārvērties līdz nepazīšanai, turklāt izskats ir tikai redzamā daļa.

Savulaik KIA Sorento iznāciens radīja milzīgu apvērsumu visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Daudzi noteikti vēl atceras, ka 2003. gadā pēc jaunā Sorento parādīšanās cilvēki bija gatavi stāties garā rindā, lai iegūtu vizuāli pievilcīgo auto, kurš kardināli atšķīrās no citiem KIA produktiem. Pieprasījums bija daudzkārt lielāks nekā piedāvājums. Savā ziņā KIA Sorento parādīšanās iezīmēja pilnīgi jaunu korejiešu ražotāja dizaina kursu, kas vēlāk izrādījās pareizs. Otrās paaudzes modelis iegūtās gudrības ir attīstījis vēl augstākā līmenī, vispirms pielabojot pamanītās kļūdas un nepilnības, kā arī pilnveidojot salona iekārtojumu un atrodot lielisku dīzeļmotoru.

Žurnāls Forbes Auto izveidojis sarakstu ar visdrošākajām ģimenes automašīnām pasaulē.

Kā raksta Forbes Auto, tad 12% cilvēku, kas izvēlas pirkt mašīnu, kā visaugstāko prioritāti ierindo drošības testu rezultātus.

Drošāko ģimenes automašīnu TOP 5:

Kia Sedona

NHTSA* - Visos frontālajos un sānu sadursmes testos iegūtas 5 zvaigznes;

IIHS** - vērtējums - Frontālajā testā - labi, sānu testā - labi, aizmugurējā testā labi;

ESP*** - Standarts;

Maksimālais sēdvietu skaits - 7;

Msrp**** - 20 695 Usd.

Honda Pilot (2008)

No Baltijas valstu bankām šā gada pirmajā pusē Latvijas Hansabanka bijusi otra pelnošākā, tā dienā vidēji guvusi ap 400 000 EUR peļņu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Interesants ir fakts, ka no pirmajām desmit pelnošākājām bankām piecas ir tieši no Latvijas. Desmit pelnošākās bankas kopā dienā pelna - 3 157 000 EUR.

2007. gada pirmā pusgada pelnošākās Baltijas bankas:

1. Hansapank EE - 1,258 milj. EUR dienā;

2. Hansabanka LV - 0,393 milj. EUR dienā;

3. SEB Vilniaus bankas LT - 0,351 milj. EUR dienā;

4. SEB Latvijas Unibanka LV - 0,237 milj. EUR dienā;

5. Bankas Hansabankas LT - 0,229 milj. EUR dienā;

6. SEB Eesti Ühispank EE - 0,199 milj. EUR dienā;

7. Rietumu Banka LV - 0,141 milj. EUR dienā;

Andrejs Ēķis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Vai kino industrija ir Latvijas iespēja pasaules mērogā, kāda ir situācija valsts kino nozarē – uz šiem un citiem jautājumiem sarunā ar "Dienas Biznesu" atbild producents un režisors Andrejs Ēķis.

2019. gadā kopumā Igaunijas valdība kino industrijas atbalstam atvēlēja 10,7 milj. eiro, Lietuvas valdība – 6,4 milj. eiro, kamēr Latvijas – nepilnus 6,4 milj. eiro. Cik būtiski būtu šo budžetu palielināt, un vai tas ir izšķirošais faktors tam, cik skatīts būs vietējais kino, cik naudas ieplūdīs atpakaļ valsts kasē un kā uz mums skatīsies ārvalstu producenti, skaidro producents.

A. Ēķis kino industriju Latvijā salīdzina ar vietējo tipogrāfijas nozari. Tehniskajam personālam sokas labi – iespiedēji drukā grāmatas arī eksporta tirgum, kamēr satura veidotāju panākumi ir mazliet vājāki. "Mums ir ārkārtīgi precīzs un augsti kvalificēts darbaspēks, cilvēki, kuri runā angļu valodā un galvenais – labas filmēšanas vietas: dažādu laika posmu vēsturiskās vietas, meži. Filmu šeit var uzņemt ļoti ātri.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Turpinot ieguldīt kino industrijā, ieguvēji būs ne tikai dažādu nozaru pārstāvji, bet arī nākamās paaudzes, pauž "Ego Media" valdes priekšsēdētājs un producents Guntis Trekteris.

Viņš iesaka - pirms tiek veiktas papildu investīcijas ārzemju projektu filmēšanas atbalstam Latvijā, padomāt, kā nākt pretī vietējiem māksliniekiem un producentiem. Interese par pašmāju kino aug, par to liecina arī producenta jaunākā darba - spēlfilmas "Pilsēta pie upes" - apmeklējumu skaits.

LASI ARĪ: TOP 10: Pasaulē visu laiku pelnošākās filmas

Ar kādiem izaicinājumiem producentiem un kino industrijā strādājošajiem nākas saskarties Latvijā? Vai kā nelielai valstij mums šajā nozarē ir arī kādi plusi?

Es domāju, ka ir gan izaicinājumi, gan plusi. Pirmkārt, mums kā mazai valstij ir mazs tirgus. Tas attiecas gan uz finansējumu, gan arī uz darbu izplatīšanu. Izaicinājums ir savākt filmai nepieciešamo finansējumu un arī veiksmīgi to pārdot, jo tirgus ir ļoti, ļoti ierobežots.