Lai runātu par ēnu ekonomiku, vispirms ir jāprecizē, ka šobrīd visbiežāk tiek pieminēta pelēkā ekonomika, lai gan pastāv arī melnā un arī paralēlā ekonomika, jeb «balto apkaklīšu» ekonomika. Pamatā darbs ministrijās dažādās darba grupās ēnu ekonomikas mazināšanā ir vērsts uz pelēkās ekonomikas mazināšanu. Šī brīža situācija, kad uzņēmēji cenšas izdzīvot, valsts budžeta ieņēmumi ir nepietiekami, liela daļa darbinieku ir gatavi strādāt par niecīgu atalgojumu, pat bez darba līgumiem un garantijām, ko sniedz sociālā nodokļa maksājumi par darbinieku, ir ļoti labvēlīga pelēkās ekonomikas uzplaukumam.
Pelēkā ekonomika ir saistīta ar oficiāli nereģistrētu legālu preču un pakalpojumu tirdzniecību. Notiek izvairīšanās no oficiālās uzskaites ar mērķi samazināt izmaksas uz nodokļu nomaksas rēķina un ne tikai. Tai pat laikā valsts pārvalde nesteidzas samazināt izdevumus, reorganizējot un racionalizējot valsts pārvaldi. Nevienai no grupām – ne valsts pārvaldei, ne darba devējiem, ne darbiniekiem šai situācijā neklājas viegli un katra no minētajām grupām cenšas savas problēmas risināt, galvenokārt, domājot par savām interesēm. Bet bez savām interesēm pastāv arī visas sabiedrības kopējās intereses.
Tikko kā tika izstrādāts pasākumu plāns ēnu ekonomikas samazināšanai un godīgas konkurences veicināšanai ir vērsts uz ēnu ekonomikas cēloņu novēršanu. Tika meklēti ilgtermiņa risinājumi sekojošās tautsaimniecības nozarēs: būvniecība, transports un loģistika, metālapstrāde, mazumtirdzniecība, lauksaimniecība, mežniecība, zivsaimniecība, veselības aprūpe, izložu un azartspēļu joma. Galvenais princips, kurš tika īstenots, iekļaujot konkrētos pasākumus plānā, ir pēc iespējas padarīt neizdevīgāku darbošanos ēnu ekonomikā un izdevīgāku legālajā ekonomikā, radot motivāciju arī turpmāk darboties legāli. Diemžēl pasākumu plānā netika iekļauti pasākumi tādās jomās kā, piemēram, veselības aizsardzība, kur liela daļa privātā biznesa uzņēmumu, neveicot uzskaiti par savu darbību, rada negodīgu konkurenci nozarē.
Bez tam būtiski ir apzināties un valdībai pieņemt pareizos lēmumus tādos jautājumos kā nodokļu sloga samazināšana darbaspēkam, lielāku ienākumu nodrošināšana darbiniekiem (ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma celšana) un visiem iespējamiem līdzekļiem jānodrošina, lai tie uzņēmēji, kuri maksā nodokļus, netiktu vēl vairāk kontrolēti, lai viņus arī atbalstītu publiskajos iepirkumos.
Galvenokārt uzmanība jāveltī nereģistrētajai uzņēmējdarbībai, kur būtiska loma ir tiesībsargājošo iestāžu kapacitātei. Savi uzdevumi jāveic arī valsts pārvaldei – godprātīgi jāveic funkciju audits. Tāpat jāstimulē jaunu darba vietu radīšana, šī uzdevuma veikšanā iesaistot privātos uzņēmējus. Nopietns solis ēnu ekonomikas samazināšanas virzienā būtu tā sauktās «0» deklarācijas ieviešana. Tās ieviešana ir nepiedodami aizkavējusies. Viss šis darbs jāveic savstarpēji koordinējot darbības ministriju starpā.
Vēl joprojām tiesiskās vides uzlabošana, lielākas kontroles un pastiprinātu sodu sistēmas ieviešana tiek uzskatīta gandrīz vai par panaceju visu problēmu risināšanā, tomēr praksē ir pierādījies, ka pārmērīgi aizliegumi vai sodi, vai ekonomika ar augstu birokrātijas un dažādu ierobežojumu līmeni nesekmē ekonomiski aktīvos iedzīvotājus veidot legālu, ilgtspējīgu biznesu. Svarīgāk pat par ideālu likumdošanu ir morāles un ētikas normu iedzīvināšana, jo, lai cik labs un pareizs arī nebūtu likums, ja nebūs morāles un ētikas principu, tad likums arī netiks pildīts un vienmēr tiks meklēti apkārtceļi. Tas attiecas gan uz darba devējiem un darbiniekiem, gan arī uz valsts pārvaldē strādājošiem. Godprātīga un atbildīga attieksme vienam pret otru ļaus kopējiem spēkiem izveidot Latviju tādu, lai ar to lepotos.