Šogad Muzeju naktī – 20.maijā - bez maksas apmeklētājiem durvis vērs rekordliels iestāžu skaits - 172 Latvijas muzeji un citas sabiedrisko dzīvi veidojošas organizācijas, informē Kultūras ministrija.

Šogad nakts pasākumi Latvijas muzejos notiks jau 13. reizi.

Muzeju nakts ik gadu iezīmē vasaras sākumu, kad daudzveidīgo piedāvājumu izbauda aptuveni ceturtdaļmiljons iedzīvotāju visā Latvijā. Šogad muzeji, sabiedriskās dzīves veidotāji un dažādas iestādes sagatavojušas īpaši plašu piedāvājumu, lai 20. maijā kopā varētu domāt par laiku un vienlaikus pieminēt „mūžīgi jauno” dzejnieku Eduardu Veidenbaumu, kam šogad paliek apaļi 150, skaidro kultūras ministre Dace Melbārde.

Šogad Muzeju naktī piedalās ne vien muzeji, bet arī vairāk nekā 30 dažādi sabiedriskās dzīves veidotāji. Plaši iesaistīties paredzējušas arī valsts pārvaldes institūcijas, piemēram, Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Republikas Saeima un citas. Reģionos interesantas aktivitātes rīko pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Šā gada Muzeju nakts tēma ir Laiks, kas apskatīta dažādos griezumos, apmeklētājiem liks ne tikai domāt par laiku, bet arī skaitīt un vizualizēt to. Daudzās vietās apmeklētāji no jauna varēs iepazīt arī šī gada īpašo gaviļnieku Eduardu Veidenbaumu.

Rīgas domes deputāti lems par nakts mēra iecelšanu dzīves kvalitātes uzlabošanai nakts tumšajā laikā, liecina Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā iesniegtā informācija.

Deputātiem tiek piedāvāta prezentācija par to, kā vēsturiski tikusi organizēta nakts dzīve pilsētās. Tiek norādīts, ka, pašplūsmā atstāta, nakts dzīve izpaužas kā cilvēku pastiprināta alkohola lietošana, ballītes un trokšņošana. Savukārt, ja tā tiek apzināti organizēta, tad kļūst daudzveidīga, pilnvērtīga un droša.

Kā piemērs prezentācijā iekļauta Ņujorkas nakts dzīve, kas iedalīta vairākās kategorijās - bāri, ēdināšanas pakalpojumi, māksla un kultūra, sports un atpūta.

Galvenie problēmjautājumi Rīgā esot apgaismojuma neesamība, dažādu aktivitāšu trūkums, drošības izaicinājumi, tostarp konflikti, alkohola un narkotiku lietošana, transporta trūkums, prostitūcija u.c.

Pagājušās nedēļas nogalē desmito reizi visā Latvijā ar daudzveidīgām aktivitātēm notika akcija Muzeju nakts, kuras devīze bija: «Sarkanā krāsa – dzintars».

Šā gada Muzeju nakts noslēdza tematisko trīs gadu ciklu Trejkrāsainā saule, ko iedvesmojušas Raiņa dzejas rindas par sauli, kas «atspīd drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana». Ciklu veidojušas trīs krāsas un trīs Latvijas dārgumi – zilā jūra, zaļais mežs un sarkanais dzintars, iezīmējot dzintara tapšanas ceļu, vienojot jūru ar mežu un brīnumaino saules akmeni – dzintaru.

Eiropas muzeju akcijā Muzeju nakts šogad piedalījās aptuveni 120 Latvijas muzeji, kā arī citas kultūrvēsturiskas institūcijas.

Pasākums tradicionāli norisinājās no sestdienas vakara pulksten 19 līdz svētdienas pirmajai rīta stundai vai ilgāk.

Kompetence starpkultūru izpratnē ir veiksmīga starptautiskā biznesa priekšnoteikums.

Saskaroties ar vietējā tirgus ierobežotību, daudzi Latvijas uzņēmumi ir nonākuši pie atziņas par to, ka ir nepieciešams eksportēt, un daudzi jau to veiksmīgi vai ne tik veiksmīgi dara. «Lai Latvijas uzņēmumi varētu attīstīties un nopelnīt, ir jāiet «ārā» – jāeksportē. Jebkurš eksports vistiešākajā mērā ir saistīts ar komunikāciju ar citas valsts pārstāvi. No tās ir atkarīgs sadarbības ātrums, kas finālā ietekmē arī peļņu,» norāda konsultāciju kompānijas Amber Training International partneris, farmācijas uzņēmuma Lundbeck Latvia vadītājs Andris Dieviņš.

30% neveiksmju eksportā ir izsaucis kompetences trūkums starpkultūru izpratnē, saka kompānijas Intercultural Network Consulting vadītāja Elizabete Aldera-Vuerera (Elisabeth Alder-Wuerrer), kura pati, savulaik vairāk nekā desmit gadus strādājot starptautiskajā organizācijā OPEC un pēc tam arī citos uzņēmumos, ir pārliecinājusies par to, kā kultūra ietekmē savstarpējo komunikāciju.

Kompānijas kultūra sākas ar tās īpašniekiem un saistās ar visiem procesiem, kā un kādi darbinieki tiek pieņemti, kā tie savstarpēji komunicē, kādi ir saskarsmē ar klientiem

Tā DB pauž aptautājie uzņēmēji. «Uzņēmuma kultūra sākas ar dibinātājiem, un viņi ir atbildīgi par to – tā ir viņu kompānija. Kultūra ir visas organizācijas pamats – kā kompānija darbojas, kā pieņem darbā cilvēkus, kā novērtē rezultātus utt. Tas saistās ar pilnīgi visu. Bez labi definētas kultūras ir grūti saprotams uzņēmuma darbības un attīstības virziens,» skaidro Deivids Bizers (David Bizer), personāla atlases kompānijas Talent Fountain partneris.

Optikas salonu tīkls Metropole ir attīstījies kā ģimenes uzņēmums. Tāpēc sākotnēji īpašnieki pulcēja ap sevi cilvēkus ar līdzīgām vērtībām. «Šobrīd redzam, ka neesam kļūdījušies, un tās vērtības, ko mūsu ģimene bija tikai domās definējusi, sākot biznesu, joprojām ir noteicošās. Ir prieks, ka tās ir kļuvušas vēl dziļākas, vēl izteiktākas,» saka Jānis Kossovičs, optikas salonu tīkla Metropole direktors. Pieredze viņam ir iemācījusi, ka stiprus pamatus uzņēmējdarbībai var uzbūvēt kopā ar uzticamiem cilvēkiem, un tieši tobrīd veidoajs uzņēmuma kultūra. J. Kossovičam šķiet svarīgi to radīt dabiski, bez jebkādiem mākslīgiem teorētiskiem pamatprincipiem, jo tie var «neiesakņoties», radīt neizpratni darbiniekos, pārpratumus vai pat neveiksmīgus blakusefektus.

Ne velti kultūra ir viens no fundamentālākajiem jēdzieniem, kad spriežam, piemēram, par tirdzniecības sakariem, un tā nenozīmē tikai sālsmaizi uz dvieļa.

Arī tādas nejēdzības kā kukuļdošana, «aploksnītes», birokrātijas mudžeklis, neprognozējama tiesa u.c. ir kultūra. Kultūra ir tas, kā kaut kas tiek uztverts un saprasts un kā «lietas notiek».

Un notiek tās pa dziļi iebrauktām risēm – vienalga, vai tās būtu produktīvā virzienā, vai gluži pretēji.

Nelāgā kārtā Latvijas kultūrā lobijs un lobēšana tiek uztverta ar dziļām aizdomām, un es paredzu, ka tas vēl labu laiku mocīs mūsu jau tā bieži vien samocīto kopā būšanu un darbošanos. Bet tādi nu ir fakti, cerēt tajā kaut ko drīz panākt ar aģitāciju būtu lieks optimisms, jo vidējā termiņā tas kultūrai ir kā pīlei ūdens. Ilgtermiņā gan attieksmei ir jāmainās, tādēļ pēc iespējas nosvērti par to jau ir jārunā.

Ar amatnieku un kultūras festivālu Līvas ciems un muzeju nakts akciju Akti naktī 18.maijā Liepājā sāksies aktīvā tūrisma sezona.

Oficiālā tūrisma sezonas atklāšana gan paredzēta 11.maijā, kad Liepājā notiks velobrauciens ar devīzi Tērpies tvīdā, brauc uz kino!, tomēr tradicionāli lielāka tūristu plūsma pilsētā manāma ar Līvas ciema norisi.

18. un 19. maijā jau 11. reizi Liepājas ostas promenādē norisināsies amatniecības un tradicionālās kultūras festivāls Līvas ciems, kurā apvienota amatniecība, folklora, radošums, vēsture un mūsdienīga tās interpretācija. Tajā piedalīsies vairāk nekā 200 amatnieku, kuri gan tirgosies ar saviem darinājumiem, gan demonstrēs amata prasmes, iesaistot apmeklētājus.

Līvas ciema tirgū šogad izcelta kokamatniecība. Dažādās kokapstrādes meistardarbnīcās būs iespējams izmēģināt roku koka grebšanā, virpošanā un gravēšanā.

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

AS Rīgas Dzirnavnieks tirgus situācijas izvērtējums liecina, ka Latvijā augstākās kvalitātes auzas nosacīti ir deficīts un šī niša kopumā vērtējama kā neaizpildīta, bet ļoti perspektīva.

Šobrīd auzu kultūra Latvijā galvenokārt tiekot audzēta ar nolūku to izmantot kā lopbarības izejmateriālu. Tāpat nereti auzas tiekot stādītas kā «pārejas kultūra», kad pamata kultūra tiek sēta citviet un attiecīgā platība uz šo laika periodu tiek apstādīta ar auzām, tostarp, lai lauki neaizaugtu ar nezālēm.

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem katru gadu Latvijā ar auzām tiek apsēti vidēji 62 tūkst. hektāru aramzemes.

Pērn ar auzām apsētā platība bija par 4,1 tūkst. hektāru mazāka nekā 2010. gadā. Tajā pašā laikā kopraža un ražība 2011. gadā bija ievērojami labāka nekā 2010. gadā.

Sandis Jansons, AS Rīgas Dzirnavnieks ģenerāldirektors, stāstīja: «Ar auzām apstādītā platība ik gadu ir līdzīga, tajā pašā laikā Latvijā ļoti mazs īpatsvars izaudzēto auzu atbilst augstākajiem kvalitātes standartiem, kas būtu izmantojamas pārtikas produktu ražošanā. Kopumā Latvijā ir tikai dažas zemnieku saimniecības, kas specializējušās šajā nišā, savukārt lielākā daļa auzu kultūru pamatā kultivē kā lopbarības pamata izejvielu. Taču ņemot vērā, ka tendence ēst un kopumā dzīvot veselīgāk pēdējo gadu laikā veicinājusi pieprasījumu pēc graudaugu produktiem, īpaši auzu pārslām, mums kā ražotājam šī brīža kvalitatīvu auzu pārslu piedāvājums ir stipri nepietiekams. Kvalitatīvu auzu niša Latvijā vērtējama kā ļoti perspektīva.»

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Vai nebija jauks pasākums – grāmatu draugu ķēde? 13 tūkstoši rokās sadevās, ziemas salā un spelgoņā padeva grāmatas no rokas rokā, tādējādi apliecinot, kāda mēs liela lasītāju tauta. Un tas nekas, ka Gaismas pili nepieņēma ekspluatācijā un nekādas grāmatas tur krāmēt nemaz nedrīkst.

Vēl vairāk - aizkulisēs runā, ka tajā pašā vakarā ar kravas busiņiem visas aizvestas atpakaļ, no kurienes nākušas. Galvenais, ka jauks mārketinga pasākums izdevās - pa visiem medijiem plaši izrādīts, bija gan ierindas tautai laiku kur pakavēt, gan politiķiem apgrozīties. Un sīkums, ko par Gaismas pili runāja vēl tikai pirms dažiem mēnešiem vai gadiem. Kurš tad vēl atceras, ka tas bija nīstākais projekts, kura dēļ ne tikai politiskās karjeras ir aizgājušas nebūtībā, bet dažs pat dzīvību diezgan burtiskā nozīmē atdevis. Tagad viss pēkšņi izrādījies jauki, un tie paši, kas vēl pirms neilga laika bibliotēku interneta komentāros un publiskos pasākumos sauca par «tautas asiņu izsūcēju», «veikalu Maxima», «aizgājušo oligarhu laikmeta simbolu» un ko tik vēl ne, tagad draudzīgi sadodas ap to rokās kā ap svētāko simbolu. Pamēģiniet tikai kaut ko teikt!

Pasaulē runā par jauno fenomenu darba tirgū – “mūžīgo darbaspēka trūkumu” (Forever Labor Shortage), kas ir tieši saistīts ar demogrāfiju.

Kopš 2. pasaules kara, kad tika piedzīvots demogrāfiskais sprādziens jeb augsta dzimstība (darbspējīgo iedzīvotāju skaits pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pieauga par 17%, bet nākamajā desmitgadē – vēl par 19%), uzņēmumi ir bijuši priviliģētā stāvoklī, ilgstoši baudot darbaspēka pārpilnību.

Šobrīd šie darbinieki ir devušies vai dodas pensijā, savukārt dzimstība samazinās un darbaspēka trūkums, ar kuru saskaras lielā daļā valstu, visticamāk, tāds saglabāsies un, iespējams, vēl pasliktināsies, veidojot to, ko var saukt par “mūžīgo darbaspēka trūkumu”. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijā, tāpēc aktuāls ir jautājums – kā uzņēmumiem to risināt?

Profesionālās un personīgās dzīves līdzsvars – frāze, ko pēdējos pāris gadus dzird gandrīz ikviens. No talantiem un personālvadības profesionāļiem. No vietējiem darba devējiem līdz starptautiskām organizācijām. Skaistos saukļos un mērķtiecīgās aktivitātēs.

Tiesa, realitātē darbinieku atbalstoša kultūra un vide ir sastopama retāk nekā formāli uzņēmumu apgalvojumi un maldīgas puspatiesības. Vai un kāpēc darba tirgus tomēr piespiedīs visus mainīties?

Bieži vien karjera mūsu dzīvē tiek izvirzīta par prioritāti. Cilvēka tieksme gūt profesionālus panākumus aizēno rūpes par sevi un personīgo labsajūtu, kas tieši iespaido fizisko veselību un mentālo labbūtību. Smagnēja darba kultūra jeb “hustle culture”, klusā aiziešana jeb “quiet quitting” un nespēja apturēt lielo atkāpšanos ir satraucošas darba tirgus tendences, kurām starptautiski ir veltīti jauni apzīmējumi. Šie jēdzieni raksturo problēmas, kas lielākoties radušās Covid-19 izplatības un ierobežojumu laikā. Tās pašlaik cenšas novērst organizācijas visā pasaulē, lai mazinātu darbinieku izdegšanas līmeni un radītu gan labvēlīgāku, gan iekļaujošāku darba vidi.

Atzīmējot Muzeju nakts desmitgadi Latvijā, šonedēļ atklāts atjaunotais Latvijas Nacionālā muzeju krājuma katalogs (NMKK), kurā digitālā formā aplūkojami Latvijas muzejos atrodamie priekšmeti.

Kopumā attālināti aplūkojami gandrīz 800 tūkstoši priekšmetu.

Muzeju izstāžu zālēs un ekspozīcijās apmeklētājiem ir pieejami ne vairāk kā 5% no kopējā muzeju krājuma, savukārt pārējie 95% atrodas muzeju krātuvēs. Tikmēr NMKK sistēmā sigitalizēti un aplūkojami 13% no kopējā krājumu apjoma, Db.lv stāstīja RIX Technologies mārketinga vadītāja Vineta Sprungaine.

NMKK izstrādāja a/s RIX Technologies.

#1/5

Ekrānšāviņš: NMKK

#2/5

Ekrānšāviņš: NMKK

#3/5

Ekrānšāviņš: NMKK

#4/5

Ekrānšāviņš: NMKK

#5/5

Ekrānšāviņš: NMKK

Skatīties pārējos attēlus

Šis bija trešais gads, kad Aldaris ciemos gaidīja popularitāti guvušās Muzeju nakts apmeklētājus. Šogad interese par alus darītavu un to, kā tiek brūvēts alus, bijusi ļoti liela, jo Aldari apmeklēja aptuveni 13 000 viesu, kas ir divas reizes vairāk nekā pagājušajā gadā.

Kā novēroja db.lv, arī Aldarī - tāpat kā cietās vietās Muzeju nakts laikā - veidojās rindas.

«Līdz šim tik vērienīgs pasākums Aldarī vēl nebija noticis, lai gan pirmsākumos uzņēmuma teritorijā regulāri notika dažādi izklaides pasākumi, uz kuriem pulcējās Sarkandaugavas iedzīvotāji. Mēs vēlamies šo tradīciju atkal atdzīvināt, tādēļ arī turpmāk Aldara vēsturiskajā kvartālā rīkosim dažādus mākslas un izklaides pasākumus. Līdz tam gan mums vēl jāpabeidz vairāki labiekārtošanas darbi,» norāda Aldara komunikāciju direktore Laura Krastiņa.

Šā gada Muzeju nakts laikā Aldara viesi varēja ieskatīties ne tikai vēsturiskajā brūzī, bet arī aplūkot Latvijas alus atribūtikas kolekcionāru izstādi. Aldara vēsturiskajā kvartālā muzicēja grupas The Sound Poets un Carnival Youth. Lielāko interesi apmeklētājiem radījusi atjaunotā vēsturiskā alus darītava.

Sākot ar šā gada novembri, SIA Mogotel zīmolam «Rixwell Hotels» ir pievienojusies jauna viesnīca Vecrīgā - «Rixwell Hotel Konventa sēta» (līdz šim viesnīca darbojusies ar nosaukumu «Konventa Sēta»). Šobrīd ēkā norit remonta darbi atsevišķās viesnīcas telpās un pirmos viesus plānots uzņemt 2017. gada nogalē.

«Rixwell Hotel Konventa sēta» līdz šim strādājusi, kā trīszvaigžņu viesnīca, bet, veicot rekonstrukciju un pakāpeniski uzlabojot viesu numurus un publiskās telpas tuvāko gadu laikā, plānots darbu turpināt četrzvaigžņu segmentā.

Viesnīcā ir 141 viesu numurs, un tajā vienlaicīgi var tikt izmitināti 283 viesi. Ēkā ir 6 telpas konferenču, semināru un banketu organizēšanai, kurās iespējams uzņemt no 30 - 100 personām.

Konventa sēta ir ēku komplekss, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un atrodas Kalēju ielā 9/11 starp Kalēju un Skārņu ielām. Pašlaik ēku kompleksā atrodas viesnīca, Rīgas Porcelāna muzejs, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, dažādi veikali, restorāni un bāri.

Šodien Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenā ēka piedzīvo neredzēti lielu apmeklētāju interesi, jo šī ir pēdējā diena, kad muzeja vecajās telpās skatītāji var aplūkot piedāvāto pastāvīgo ekspozīciju.

Kā informē LNMM, apmeklētāju interese ir neredzēti liela, jo vienu brīdi cilvēku rinda bija izveidojusies pat līdz Latvijas Mākslas akadēmijas ēkai. Cilvēku pulcēšanās pie muzeja galvenās ēkas sākusies jau pirms muzeja darba laika, tomēr, neskatoties uz lielo cilvēku interesi, muzejs darba laiku neplāno pagarināt, tādēļ atvērts tas būs līdz plkst.17.

Ja aizvadītā gada akcijā Muzeju nakts LNMM galveno ēku apmeklēja 5000 interesentu, tad šodien apmeklētāju skaits ir divas vai pat trīs reizes lielāks. Uz muzeju šodien ierodas ne tikai vecāka gadagājuma cilvēki, bet arī jaunieši, skolēnu un bērnudārzu grupas.

Lielā cilvēku interese par muzeju priecē muzeja darbiniekus, jo tas apliecina, ka ir nepieciešams moderns un mūsdienīgs muzejs.

Vietējo produktu veikaliņš, mājražotāju darbnīca un lauku darbu demonstrācija – tā ir daļa no jaunā satura, ko krīzes laikā pieklusušajam, bet šogad dzīvību atguvušajam atpūtas centram «Rožmalas» plāno piešķirt jaunie saimnieki.

«Rožmalās» Bauskas novada Ceraukstes pagastā martā un aprīlī jau apmetušās pāris ārzemnieku grupas – biedrības «Zemnieku saeima» (ZSA) starptautisko projektu partneri. Oficiālā atklāšana un darba atsākšana pilnībā paredzēta līdz ar sarīkojumu Muzeju naktī 16. maijā, reģionālajam laikrakstam Bauskas Dzīve stāsta viens no jaunajiem īpašniekiem Arnis Burmistris.

Ciemiņu uzņemšanai jau gatava viesnīca un kafejnīca. Zeļļu mājā būs birojs un kāzinieku istabas, Muzeju nakts sarīkojumam tiek gatavotas dzirnavas.

Centra direktore Anita Dzelzkalēja, viena no jauno saimnieku komandas, stāsta: «Vēl turpinām teritorijas sakopšanu, restaurējam mēbeles, kas bija atlikušas no iepriekšējiem īpašniekiem, iegādājamies jaunas. Viesnīca iegūs mūsu seju. Tās būs tās pašas «Rožmalas», jo pamats šeit ir labs, bet ar jauniem vaibstiem.»

Šogad Muzeju naktī alus darītavas durvis vērs vaļā a/s Aldaris. Tas ir pirmais privātā sektora uzņēmums, kas piedalīsies Muzeju nakts pasākumos.

Muzeju nakts ietvaros apmeklētāji varēs iepazīties ar alus brūvešanu un tās tradīcijām un vēsturi, teikts a/s Aldaris paziņojumā.

«Gidi pastāstīs nedzirdētus stāstus par alus darīšanas vēsturi un kultūru Latvijā. Tāpat lielākajiem viesiem, kas būs sasnieguši atļauto vecumu, būs iespēja nobaudīt miestiņu un kopā ar mazākajiem viesiem uzdziedāt dziesmas un vienkārši jauki pavadīt laiku,» stāsta a/s Aldaris galvenais alus darītājs Valdis Čunka. «Daudzi nemaz nezina, ka, piemēram, Aldarī esot bijis īpašs alus meistars - burvis, kas pārbaudīja, cik labi tiek brūvēts alus. Viņš ieradās lakādas kurpēs, baltos cimdos un ar katliņu galvā. Ar cimdu pārbaudīja, cik tīri ir alus kubli. Tad radies teiciens: «Nu būs alus biezs kā cimds». Savukārt, ja viņš nolika savu katliņu blakus alus kublam, tad tika teikts, ka alum jābūt stipram kā vīra galvai,» stāsta aldaris V. Čunka.

Pasaulē lielākās klavieres latvietis Dāvids Kļaviņš pirmo reizi prezentēja 1987. gadā, bet tikai pēdējos gados tās gūst plašāku atzinību mūziķu pasaulē, kam lielā mērā palīdzējis internets un tehnoloģiju attīstība

Dāvida Kļaviņa būvēto klavieru digitālā versija iekļauta mūzikas kompānijas Native Instruments skaņu bibliotēkā un ļauj mūziķiem kaut vai savā dzīvojamajā istabā radīt darbus, ko pārdot visā pasaulē.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik tālu ir aizceļojuši jūsu instrumenti?

Mans tālākais klients ir Ņujorkā. Klienti ir visā Eiropā, vesela virkne no tiem ir Francijā, šķiet, ka francūžiem mani instrumenti visvairāk iet pie sirds. Ir arī klienti Anglijā, Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā. Ir arī pasūtījumi no Brazīlijas, Malaizijas. Instrumenti nav lēti, dažiem ilgāku laiku jākrāj nauda, pirms tos pasūtīt. Domāju, ka Ķīnai es nespētu sabūvēt, tāpēc tur domāju atrast uzņēmumu, kas ražotu pēc licences. Kad īstais laiks būs pienācis, tas ir reāli izdarāms.

Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

Veiksmes gadījumā ASV uzņēmējus vilina ar iespējami lieliem biznesa apjomiem, taču nonākt tirgū ir sarežģīti

2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar ASV bija 333,6 milj. eiro, kas ierindoja ASV 18.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtā informācija. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz ASV bija 188,2 milj. eiro, kas veido 1,4% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 145,4 milj. eiro, kas veido 1% no Latvijas importa. Salīdzinot ar 2012. gadu, eksports ir palielinājies par 5%, bet imports ir samazinājies par 16%. 2013. gadā ASV bija Latvijas 15.nozīmīgākais eksporta un 19.nozīmīgākais importa partneris. Tirdzniecības bilance ar ASV bija pozitīva (42,8 milj. eiro).

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Hokeja attīstībai un popularizēšanai Latvijas Hokeja federācija izveidojusi biznesa klubu, taču ierosinājumi uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides apcirpšanai vai būtiskai ierobežošanai uzņēmumiem, kuri ziedo, var būtiski samazināt ziedojumu apmēru bērnu un jauniešu sportam un arī kultūrai

To intervijā DB stāsta Latvijas Hokeja federācijas prezidents un bijušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas:

Kā vērtējat piedāvāto uzņēmuma ienākuma nodokļa reformu, kas skartu arī uzņēmumus, kuri ziedo?

Neatbalstu idejas par kādu ierobežojumu uzlikšanu uzņēmumiem, kuri ziedo naudu sabiedriskajam labumam – sportam, kultūrai. Var jau uz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, kas kopumā mērāma miljonos eiro, raudzīties tikai kā uz valsts budžetā neiekasētu naudu… Tomēr tāpēc atņemt uzņēmumiem, kuri ziedo, šī nodokļa atlaidi vai būtiski ierobežot šo ziedojumu veikšanu ir amorāli. Nesaprot, kāpēc ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai būtu jāierobežo, piemēram, ar 10% ierobežojumu no pārskata gada peļņas vai kādu procentu no uzņēmuma samaksātā sociālās apdrošināšanas maksājuma. Ja šādas idejas gūs valdošo politiķu atbalstu, tad būtībā tas Latvijā sagraus esošo ziedošanas sistēmu, bet bērnu un jauniešu sports, kultūra nonāks uz iznīcības robežas. Savukārt valsts (pat kopā ar pašvaldībām) budžets nespēj finansēt visas vajadzības ne sportā, ne kultūrā, turklāt vienmēr ir kādas neatliekamākas vajadzības, kur nauda vajadzīga nekavējoties. Varbūt valdība vēlas pāriet atpakaļ uz padomju laiku sistēmu, kurā viss tika finansēts no valsts budžeta, tostarp sports un kultūra? Tikmēr Eiropā un Ziemeļamerikā pastāv valsts atbalsts tiem, kuri ziedo, it īpaši bērniem. Manuprāt, pirms ķerties klāt pie ziedotājiem, tomēr vajadzētu novērtēt visas iespējamās sekas. Ja tas netiks izdarīts un vērtētājiem «rādīsies» tikai ieguvumi, tad rezultātā varam saņemt tikai papildus problēmas. Cerēt, ka uzņēmumi ziedos tāpat, kā līdz šim, kad tie saņem uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, ir ļoti riskanti.

Kad bērni sāk iet skolā, viņi saprot un iemācas, ka ir bērni, kuru rakstura īpašības un vērtības ir atšķirīgas no tām, kuras ir pierasts novērot savā ģimenē. Kad bērni pieaug, viņi saprot, ka ir nepieciešams prāts un atjautība, lai izdzīvotu savā rajonā. Kad šie paši bērni sāk darboties biznesa vidē, viņi saprot, ka ne visiem cilvēkiem, kuriem ir dārgi uzvalki un vizītkartes, piemīt arī biznesa ētika un godīgums.

Var šķist, ka biznesa kultūra Latvijā ir balstīta uz principa – ka uzvarētājs ir tas, kas gudrāk un izmanīgāk uzmetīs savus biznesa partnerus, klientus, darbiniekus un valsti. Un, lai arī cik tas traģikomiski arī neizklausītos, mūsu sabiedrība glorificē «uzmetējus» un piedod viņu grēkus, ļaujot tiem turpināt grēkot.

Tāpēc, rodas jautājums – vai «uzmešanas» kultūra ir biznesa izdzīvošanas nepieciešama sastāvdaļa Baltijā vai veids kā maksimizēt savu peļņu? Es teiktu, ka, dzīvojot tik mazā reģionā kā Baltijas valstis, mēs nevaram atļauties kādu uzmest, jo nekad nevaram būt pilnīgi droši par to, kā tas var ietekmēt biznesa attīstību nākotnē.