Pelnošākie Latvijas uzņēmēji 2011.gadā bija degvielas nozarē strādājošais Argods Lūsiņš, farmācijas jomas uzņēmējs Vadims Telica un informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmējs Arnis Riekstiņš.

Par to liecina žurnālā Pastaiga publicētie Latvijas 100 vislabāko peļņu guvušo un 100 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksti, kurus izveidojuši žurnālisti Lato Lapsa un Kristīne Jančevska.

Saraksti izveidoti, balstoties uz Lursoft datubāzē apkopotajiem Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem kompāniju gada pārskatiem un Lursoft IT datu analīzi, bet bankām - uz pašu kredītiestāžu publiskotajiem gada pārskatiem.

Kā akcentē saraksta veidotāji, saraksts parāda nevis uzņēmēju kā fizisko personu saņemtos ienākumus no viņu īpašumā esošajām kapitāldaļām (dividendes), bet gan 2011.gadā gūtās peļņas un ciesto zaudējumu (tos summējot) daļu, kas atbilst viņu īpašumā esošo kapitāldaļu daudzumam, kāds tas bijis saskaņā ar uzņēmumu dalībnieku un akcionāru reģistriem.

Problēmas ar mājas mīluļa pieskatīšanu ceļojuma laikā pamudināja Lauru Auderi izveidot mājdzīvnieku pieskatīšanas platformu Whisker.lv.

Ideja par šāda pakalpojuma nepieciešamību radās personiskās pieredzes rezultātā. Proti, Laurai ir nu jau 11 gadu vecs suns vārdā Viskijs, bet bieži ceļojot, viņa saskārusies ar problēmu, ka nav, kas dzīvnieku tikmēr pieskata. Reizēm apgrūtinoši bijuši arī vēlie darbdienu vakari, kad pārgurušai atnākot mājās, prātā iešāvusies doma, ka labprāt kādam samaksātu, lai tikai izved suni pastaigā.

Tā pamazām radusies nojausma, ka, visticamāk, līdzīgas problēmas ir arī citiem četrkājaino mīluļu saimniekiem, līdz ar to vajadzētu piedāvāt risinājumu. «Pasaulē šādi servisi ir ļoti populāri un cilvēki tur strādā pastāvīgu darbu. Pie mums gan līdz šādam līmenim jāaug, tomēr ir, kur tiekties,» teic Laura.

SIA OnPlate līdztekus pieaugušo šķīvim tagad piedāvā arī bērniem un uzkodām paredzētu un domā par produktu portfeļa paplašināšanu veselīgas pārtikas produktu segmentā

SIA OnPlate jaunākais produkts ir našķu šķīvis. Sākumā tas tapa kā individuāls projekts kādam klientam, bet vēlāk uzņēmējas Līga Balode un Tatjana Tepo izlēma to pielāgot plašākas publikas prasībām un piedāvāt tirgū. Našķu šķīvis domāts veselīgām uzkodām, piemēram, augļiem, zefīram, sukādēm, riekstiem, sieram, melnajai šokolādei, un tas paredzēts lietošanai plašākā draugu pulkā. Uzņēmums uz šo produktu liek lielas cerības, jo īpaši ņemot vērā, ka tuvojas svētku sezona. Šobrīd OnPlate izstrādājumi nopērkami gan mazos veikaliņos, gan nopietnāku tirgus spēlētāju tirdzniecības vietās, piemēram, Rito un Rimi Klēts. Vaicātas par nākotnes plāniem, uzņēmuma īpašnieces teic, ka nākamais produkts noteikti nebūs šķīvis. Visdrīzāk, tas varētu būt kāds pārtikas produkts. «Tā varētu būt veselīga pārtika – kaut kāds našķis, ar ko var ātri remdēt izsalkumu un vienlaikus sevi iepriecināt. Vēl domājam par to,» saka Līga.

Meklējot papildu ieņēmumu iespējas 2014. gada budžetā, ministrijas piedāvā ieviest autoceļu lietošanas nodevu, pārskatīt akcīzes nodokli autogāzei, kā arī piemērot akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai.

Tāpat tiek piedāvāts mainīt dabas resursu nodokļa likmes, izveidot elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu un īstenot citus priekšlikumus. Priekšlikumi šodien skatīti Ministru kabineta ārkārtas sēdē, informē Finanšu ministrija (FM).Ministriju priekšlikumi vēl tiek vērtēti, apliecināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Vairāku pasākumu gūtos ieņēmumus gan uzreiz tiek piedāvāts izmantot konkrētiem izdevumiem, tādējādi situācija budžetā neuzlabojas, viņš piebilda.

FM papildus ieņēmumiem piedāvā grozīt Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumu attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojuma atcelšanu vieglajām pasažieru automašīnām, ko izmanto tikai un vienīgi saimnieciskās darbības vajadzībām. Pasākuma fiskālā ietekme 2014. gadā būtu - 2,2 miljoni latu, 2015. un 2016. gadā - 0,5 milj. latu.

Pilnīgi nekādas izdomas un nevēlēšanās domāt ar galvu – tieši tā ir iespējams raksturot ministriju ierosinājumus valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai nākamajam gadam. Tikai daži no pagājušajā nedēļā izskanējušajiem priekšlikumiem valdības sēdē, kurā tika spriests par budžetu – tā dēvētās starptautisko kravu pārvadātāju nodevas ieviešana, ostu maksājumi no ieņēmumiem, akcīzes nodokļa piemērošana saldumiem un sāļām uzkodām un akcīzes nodokļa paaugstināšana dzērieniem un tabakas izstrādājumiem...

Šo absurda ideju parādi vēl varētu turpināt, taču avīzes sleju apjoms nav neierobežots, tāpēc pagaidām pakavēsimies pie nupat minētā.

Par autoceļu nodevu eksperti jau ir izteikušies – jauki, ka tā būs jāmaksā ārvalstu kravu pārvadātājiem, taču nevajag aizmirst, ka ar to pašu būs jārēķinās arī vietējiem uzņēmējiem, kas nozīmē arī vēlmi jauno sadzārdzinājumu iekļaut cenās gala patērētājiem. Attiecībā uz ideju paaugstināt akcīzes nodokli dažādiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, jāteic tā – to, protams, var darīt, bet tikai tādā gadījumā, ja atbildīgās iestādes tiešām vēlas pārliecināties, cik cauras ir Latvijas robežas. Minētajiem produktiem nav jābūt lētiem, bet tie nedrīkst būt tik dārgi, ka pietiekami liela to lietotāju daļa labprātāk dod priekšroku nelegālajām precēm.

Gada beigās, tuvojoties svētku laikam, novērojams straujš uzņēmumu rīkoto banketu skaita pieaugums. Pēc uzņēmuma Lage Ko datiem decembrī, salīdzinot, piemēram, ar citiem mēnešiem banketu skaita pieaugums sasniedz pat 300%. Savukārt no visiem rīkotajiem banketiem lielākā daļā jeb 60-70% ir nelielas svinības - mājas svinības nelielam viesu skaitam , vai korporatīvās kafijas pauzes kādiem svētkiem par godu, informē uzņēmumā.

«Ja runājam par banketiem kopumā, tad tikai 30 - 40% varam pieskaitīt pie lielajiem banketiem. Tas nav atkarīgs no cilvēku skaita, bet gan no tā, cik liels ir pasūtījums, proti, vai ir nepieciešams arī karstais galds, vai ir nepieciešami trauki, galdi, galdauti, viesmīļu pakalpojumi pasākuma laikā utt. Pārējie pasākumi lielākoties ir furšeti - kopā ar pasūtītāju sastādam ēdienkarti un piegādājam attiecīgos ēdienus. Parasti tās ir dažāda veida uzkodas. Savukārt, ja runājam par uzkodām, tad Latvijā arī ir sava specifika. Eiropa nelielās uzkodas, kuras pasniedz pasākumos, tik tiešām ir nelielas, ļoti simboliskas. Latvijā, savukārt, pasūtītājs pieprasa, lai šīs uzkodas būtu pietiekami lielas, lai viesis varētu no šīm uzkodām arī paēst,» stāsta Lage Ko mārketinga direktore Antra Ozoliņa.

Db, analizējot Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic 2008. gada finanšu rezultātus, secina, ka kompānija formāli jau ir maksātnespējīga, jo teju 30 milj.Ls zaudējumu dēļ tās pašu kapitāls ir negatīvs (- 25.27 milj. Ls), bet īstermiņa saistības trīs reizes pārsniedz apgrozāmo līdzekļu apjomu.

Laika stara vadošais finanšu eksperts Jānis Pinnis arī secina, ka airBaltic ir strauji iestājušās maksātnespējas pazīmes. «Formāli uzņēmums ir maksātnespējīgs,» tā viņš.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.

Tuvojas vasara, un uz Aizputi brauks tūristi. Nav daudz jādomā, lai kartē atrastu pilsētu un cauri tai tekošo Tebru, Dzirnavu dīķi, kā arī iecerētu pikniku vai pastaigu upes krastā. Vietām iecere varētu beigties ar sajūtu, ka atrodies atkritumu kaudzē pie smakojošas kanalizācijas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Kuldīgas un Liepājas ielai piegulošais Tebras krasts veido ieloku, un tūristu tā vien vilina nupat par pašvaldības līdzekļiem uzceltie tiltiņi pāri upei.

Starp Kuldīgas ielas 9. un 11. nama sētām augstā Tebras krastā redzama pilsētas notekūdeņu caurule. Tagad vēl vēss, bet smaka jau jūtama. Abpus caurules mutei izmētāti gruži, plastmasas pudeles, sulu pakas, plastikāta maisiņi un citi atkritumi.

Ejot virzienā uz Dzirnavu dīķi, ceļu aizšķērso Liepājas ielas 6. nams - bez logiem un durvīm. Nams ir pārvērsts par milzīgu atkritumu konteineru, kurā iedzīvotāji pamanījušies atstāt visu mājās nevajadzīgo. Tur ir vecu žurnālu kaudzes, klubkrēsli, izkārnījumi un visas citas iespējamās haosa pazīmes.

Kad koki aiz loga sāk krāsoties dzeltenīgi sārtos toņos, ir skaidrs, ka pienācis rudens. Lai atjaunotu spēkus un atpūstos, arī rudenī nedēļas nogalēs jācenšas izrauties no mājām. Turklāt zelta rudens spēj pārsteigt ar brīnišķiem dabas skatiem un aizraut elpu kā lielam, tā mazam. Šeit varat smelties ierosmi aktīvām un veiksmīgām rudens brīvdienām.

Rudenīgi velobraucieni

Riteņbraukšana, iespējams, ir tā nodarbe, kas spēj sagādāt prieku ikvienam. Ar velosipēdu varat doties braucienā pa rudenīgo Siguldu vai aplūkot Abavas rumbu. Turklāt tagad velosipēdu var ērti pārvadāt vilcienā, tāpēc šādu velobraucienu varat īstenot arī tad, ja nedzīvojat Siguldā vai kādā citā “zelta rudens pilsētā”.

Nekavējieties un aiciniet ģimeni vai draugus doties aktīvā velobraucienā zeltainajā lapkritī. Ja nu gadījumā vecais velosipēds nav darba kārtībā, rudens ir laiks, kad jauniem velosipēdiem tiek piedāvātas izdevīgas cenas. Piemēram, Bikko velosipēdiem pieejami rudens piedāvājumi ainaviskiem velobraucieniem. Ieskaties!

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Aizvadīta Baltijas modes federācijas organizētā 24. Rīgas modes nedēļa.

Riga Fashion Week atklāšanas pasākuma laikā notika Sanktpēterburgas modes dizainera Stasa Lopatkina skate un tika pasniegtas Latvijas modes balvas par 2015. gadu. Kopā šogad Modes balvas tika pasniegtas sešās profesionālajās nominācijās. Par gada debiju modes jomā tika atzīts zīmols Deeply Personal, kura dizainere Elīna Vanaga saņēma speciālo balvu no Itālijas dizaina institūta Instituto Europeo di Design – apmācību augstskolas vasaras kursos.

Par gada kreatīvāko modes skati starp M-Couture un INCH2 žūrija izvēlējās zīmola M-Couture skati RFW 2015. gada rudenī Rīgas Biržā. Oriģinālākais pagājušajā gadā izdotā dzīves stila un modes žurnāla vāks ir žurnāla Pastaiga septembra numura vāks, bet veikals ar interesantāko koncepciju, kurš tika atvērts 2015. gadā, – zīmola Amoralle veikals Brīvības ielā 33 (izcīnot uzvaru konkurencē pret zīmola One Wolf veikalu-studiju Lāčplēša ielā 10).

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 14. aprīlī norisinājās 12. jauno modes mākslinieku konkurss Habitus Baltija.

Šogad konkursā uzvaras laurus plūca un konkursa Grand Prix ieguva modes māksliniece Irina Tereščuka no Baltkrievijas, savukārt par Labāko skolu tika atzīta Krakovas Mākslas un dizaina skola (Polija).

Vitebskas Valsts tehnoloģiju universitātes 2011. gada absolventes Irinas Tereščukas kolekcija NO PANIC (BEZ PANIKAS) ieguva visaugstāko žūrijas novērtējumu individuālajā konkursā, un Irina Tereščuka tika atzīta par vislabāko jauno modes dizaineri. Balvā Irina Tereščuka saņēma sertifikātu kolekcijas izvietošanai nozīmīgākajā Krievijas ShowRoom RED Maskavā, Krievijā, kas ietver arī zīmola virzīšanu Krievijas tirgū. Jaunā māksliniece saņēma arī latviešu metālmākslinieka Māra Šustiņa veidoto konkursa Habitus Baltija Grand Prix statueti un iespēju nākamgad konkursa Habitus Baltija 2013 apbalvošanas ceremonijā demonstrēt savu jauno tērpu kolekciju.

Gadās nedēļas, kad darbu ir tiešām daudz un papildu stress sasien rokas un prātu, tāpēc jāatsauc atmiņā sabalansēta darba un atpūtas principi, kā arī ātrās metodes cīņā ar stresu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ir cilvēki, kuri lieliski uztur vienlīdzīgu aktivitāti, enerģiju visas darba nedēļas garumā, taču ir arī tādi, kuri jau pirmdienas pēcpusdienā ir saguruši. Tāpēc, runājot par enerģijas noturēšanu, vienmēr būtu jāskatās uz konkrēto cilvēku kompleksi: kas notiek darbā, personiskajā dzīvē, kā ar veselību?» norāda Santa Līce-Krūze, Draugiem.lv grupas personāla vadītāja.

Ja gadās dienas, kad stresa ir vairāk nekā vajag, bet nepieciešams saņemties, lai paveiktu steidzamu darbu, S. Līce-Krūze vispirms iesaka nomierināties – izdzert glāzi ūdens, 10 minūtes pastaigāties. Pēc tam jāķeras pie darbu precīzas sarakstīšanas sarakstā un izvērtējuma, ko var palīdzēt kāds kolēģis, ko var kādam deleģēt. Savukārt pārējiem uzdevumiem jāizvirza prioritātes un jāsāk to izpilde.

Saeima piektdien pārapstiprināja valdības līdz 15.novembrim noteiktos īpaši stingros noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingro "lokdaunu".

Par pārapstiprināšanu balsoja 47 deputāti, bet pret bija 16 deputāti.

Iepriekš arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja valdības lēmuma pārapstiprināšanu.

"Lokdauna" ieviešanu nosaka Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā, par kuru pārapstiprināšanu bija jālemj Saeimai.

Debatēs veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valstī plosās nežēlīga sērga, ka pašlaik speram kāju pāri kraujas malai un, lai apstādinātu Covid-19 izplatību, esam spiesti apstādināt savus cilvēkus. Valdība lēmumu par "lokdauna" ieviešanu pieņēma ar "smagu sirdi", bet Ministru kabinetam nav citas izvēles, norādīja politiķis.

No 17. septembra līdz 3. oktobrim Minhenes ikgadējā alus festivālā Oktoberfest šogad tiek gaidīti 6,5 miljoni apmeklētāju.

Minhenes Oktoberfest tradīcija jau sen ir kļuvusi par naudas mašīnu, tiek lēsts, ka teltīs saimniekojošie ēdināšanas uzņēmumi šajās nedēļās nopelna vismaz vienu miljonu eiro, raksta Handelsblatt. Teltīs vien, kur dabūt vietu bez iepriekšējas rezervācijas ir teju vai neiespējami, par alu un uzkodām tiek atstāti vismaz 400 eiro, bet viesnīcās un citās Minhenes izklaides vietās- ap 600 miljoniem eiro.

Vienā no mazākajām Oktoberfest teltīm Minhenē ir ap 540 sēdvietu, bet lai rezervētu vietu teltī, jārēķinās, ka katram apmeklētājam ir jāizpilda vismaz minimālā norma, kas gan katrā teltī atšķiras. Smalkajā Käfer- Schänke vienai personai ir jāēd un jādzer vismaz par 80 eiro, citviet pietiek ja viens apmeklētājs vakara gaitā iztukšo divus litrus alus un apēd pusvistu, iztērējot aptuveni 30 eiro. Pērn Minhenes Oktoberfest apmeklēja 6,4 milj. cilvēku, apēdot 505,9 tūkst. ceptu vistiņu, 119 vēršus un 119,3 tūkst. cūkas desiņu. Oktoberfest izvietojas 34 hektāru platībā, teltīs ir 115 tūkst. sēdvietu. Ik gadu Oktoberfest festivāls dod darbu ap 12 tūkst. cilvēkiem. Tā kā teltīs šogad obligāti jāizmanto no atjaunojamiem energoresursiem iegūta elektrība, tas atspoguļojas alus cenā. Šogad litrs alus pirmo reizi maksās tik dārgi- vairāk nekā 9 eiro.

AS Latvijas maiznieks portfelī visstraujāk aug saldēto produktu pārdošanas apjoms, ko lielveikalos cep uz vietas; šajā kategorijā karaļi ir čabata (ciabatta), rudzu maize un buljona pīrādziņš.

Kamēr vēl nav pabeigts audits, Latvijas maiznieks nesniedz informāciju par pagājušā gada finanšu rādītājiem, tomēr AS Latvijas maiznieks valdes loceklis Māris Daude pauž, ka pērn ir bijis apgrozījuma pieaugums. «Gads ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Arī 2019. gadā redzam, ka pieauguma tendence turpināsies,» viņš saka.

Atgūst labo slavu

M. Daude teic, ka iepriekšējos gados bijis vērojams, ka maizi patērē mazāk, it sevišķi klasisko. «Laiki, kad tika uzskatīts, ka maize ir slikta, ir beigušies. Pēdējā pusotra gada laikā tā ir atguvusi savu labo slavu. Pētījumi liecina, ka cilvēki izmanto maizi uzkodām un līdzņemšanai un arī Latvijā pusdienu ēdienkartē ienāk sviestmaizes, ko ņemt līdzi uz darbu, skolu vai izbraukumos, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs. Tāpēc arī ražotāji ražo porcijmaizītes. Tradicionālās baltmaizes segmentā, kas visiem ražotājiem veido lielāko apjomu, ir stagnācija, bet pieprasījums pēc maizītēm, kur ir sēklas, diedzēti graudi, dārzeņi vai piena produkti, mazāk cukura, aug. Agrākos laikos klasiska sviestmaize bija baltmaize ar desu, bet šī ēra iet uz beigām,» viņš spriež. Ražošanas apjomi ir stabili un, lai gan lētākās baltmaizes segments stagnē, to kompensē produkti ar pievienoto vērtību, tāpēc apjoma ziņā lielu izmaiņu nav.

Lielākā daļa jeb 59% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta atsevišķu neveselīgo pārtikas produktu grupu aplikšanu ar akcīzes nodokli.

22% norāda, ka drīzāk neatbalsta, bet 37% - noteikti neatbalsta. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, augusta beigās veiktais pētījums.

Salīdzinoši biežāk šādas iespējamās nodokļi izmaiņas neatbalsta cittautieši un nepilsoņi.

Savukārt 35% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pauž atbalstu atsevišķu neveselīgo pārtikas produktu grupu aplikšanai ar akcīzes nodokli 15% atbildējuši, ka noteikti atbalsta, bet 20% - drīzāk atbalsta. Salīdzinoši biežāk starp šādu atbildi sniegušajiem ir sievietes, latvieši, respondenti ar salīdzinoši augstiem mēneša ienākumiem.

Vietējās izcelsmes degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs “Virši” (AS “Virši-A” un saistītie uzņēmumi) uzsācis akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), kam sekos plānotā akciju iekļaušana biržā Nasdaq Riga First North.

Divu nedēļu laikā līdz 5. novembrim akcijām var pieteikties ikviens Baltijas valstu iedzīvotājs.

Privātajiem un institucionālajiem investoriem būs iespēja parakstīties kopumā uz 1 509 121 jaunām uzņēmuma akcijām. Kopējais akciju skaits var tikt palielināts vēl par 226 368 papildu akcijām liela pieprasījuma gadījumā, tādējādi kopējam piedāvāto akciju skaitam sasniedzot 1 735 489 akcijas. Vienas akcijas cena ir 4,49 eiro un minimālais parakstīšanas daudzums – viena akcija.

Paredzēts, ka tiem “Virši” uzņēmuma grupas darbiniekiem, kuri parakstīsies akcijām, tiek kopumā garantētas pirmās 50 tūkst. akcijas. Savukārt katram ieguldītājam, kurš parakstīsies uz akcijām pirmajā piedāvājuma nedēļā, t.i., līdz 29. oktobra plkst. 16:00, tiek garantēta piešķiršana līdz 100 akcijām. Interesentiem ir iespēja pieteikties arī lielākam akciju skaitam, kas nodrošinās, ka pēc akciju sadales (alokācijas) IPO noslēgumā palielinās viņu iespēja saņemt proporcionāli lielāku kopējo akciju skaitu, ja kopējais pieprasījums parakstīšanās periodā pārsniegs IPO akciju skaitu.

Latvijas alus tirgū šovasar ienāks jauns zīmols Jaunpils alus, ar vairākām gaišā un tumšā alus šķirnēm pretendējot uz nišas alus darītavas statusu, apliecināja uzņēmuma SIA Jaunpils alus īpašniece Sandra Smeltere.

«Patlaban gatavojamies iepirkt iekārtas un iekārtojam alus darītavu. Uz Jāņiem vēl nepagūsim, bet vasaras nogalē alus noteikti jau būs pārdošanā. Brūvēsim gaišā un tumšā alus šķirnes, piesaistot vienu no zināmākajiem alus darītājiem. Izejvielas sākotnēji iepirksim ārzemēs, taču apsveram domu iesalu iepirkt arī no vietējiem ražotājiem,» sacīja Smeltere.

Jautāta par jaundibinātās alus darītavas izredzēm pieaugošās konkurences apstākļos, viņa atzina, ka darītava negatavojas pārsniegt 1% tirgus daļu.

Sākotnēji uzņēmums koncentrēsies uz kafejnīcu un bāru segmentu, kā arī nelielu daļu alus tirgos veikalos.

Sākot ar otrdienu, 9. februāri, Igaunijas aviokompānija Estonian Air savos reisos, kuri nav ilgāki par vienu stundu, ekonomiskās klases pasažieriem piedāvās bezmaksas dzērienus un uzkodas, ziņo BBN.

Tie pasažieri, kuri lidojuma laikā vēlēsies ko vairāk par nelielajām uzkodām un dzērieniem, par maksu būs iespēja iepriekš pasūtīt siltos ēdienus. Uz lidmašīnas klāja joprojām varēs iegādāties alkoholiskos dzērienus un citas preces, kas nebūs bezmaksas.

Pasažieri, kuri lido biznesa klasē, uz klāja bez maksas var pasūtīt dažādus dzērienus un uzkodas, kā arī aukstos un siltos ēdienus.

Iedvesmu smeļas Spānijas piejūras ciematiņos

Liepājā, pa ceļam uz pludmali, atvērts ātrās ēdināšanas bistro, kura ēdienkartē ir tikai zivju ēdieni. Īpašnieki Karīna un Viktors Borovi tā īsajā darbības laikā kopš vasaras sākuma jau secinājuši, ka tieši šāda vieta liepājniekiem un pilsētas viesiem bija ļoti vajadzīga.

Iedvesmojas no spāņiem

Zivju burgers, mencu bumbiņas, cepta zivs fileja ar frī jeb Anglijā tik populārais fish&chips ir daži no Boroffish bistro iegādājamajām uzkodām. Ēdienkartē iekļauti tikai zivju ēdieni, izņemot frī kartupelīšus bez piedevām, ko piedāvā bērniem. Pieejama arī kafija, ir doma nokārtot alkohola tirgošanas licenci, lai vīri pie zivtiņas varētu arī alu piedzert. Intervijas brīdī piee- jams tikai bezalkoholiskais alus un gāzētie atspirdzinošie dzērieni.

Aizvadītā Jaungada nakts pasākumu rīkotājiem, restorāniem, atpūtas vietām bijusi ienesīgākā kopš ekonomiskās krīzes beigām - atzinuši aptaujātie svētku organizētāji, vēsta laikraksts Diena.

Dīvānam, zilajam ekrānam un rasolam gadumijā bijis daudz alternatīvu - plašā cenu amplitūdā, dažādām gaumēm un prasībām. Daudzās svētku norises vietās nauda nav tikusi taupīta ne uz gaisā izšautiem pirotehnikas ziediem, ne uzkodām, izklaidēm un telpu īri, norāda laikraksts.

Tas sazinājies ar vairāku viesu namu saimniekiem - visi smējuši, ka viņu piedāvātās telpas Jaungada svinībām tikušas rezervētas jau augustā vai septembrī, un nav slēpuši, ka lielais pieprasījums cenas ļauj paaugstināt līdz pat divām reizēm. Gan Pierīgā, gan reģionos esošie atpūtas kompleksi rezervēti kuplam svinētāju pulkam, kuriem par Jaunā gada sagaidīšanas vietu bija jāšķiras kopumā no 400 līdz pat diviem tūkstošiem ero. Vairāku viesu namu un lauku viesnīcu pakalpojumus izmantojuši arī tūristi. Piemēram, viesi no Krievijas gadumijā atpūtušies Jaunmoku pils viesnīcā.

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas.

Tāpat arī nolemts pārtraukt preču iepirkumu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produktiem no citiem importētājiem Baltijā.

""Sanitex" pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas preču tirdzniecību Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Mēs uzskatām, ka šobrīd Latvijas un Baltijas uzņēmēju ieguldījums vienotībā un solidaritātē ir ārkārtīgi svarīgs,” skaidro SIA "Sanitex" valdes loceklis Kārlis Ābele.

Uzņēmums ir jau pārtraucis preču importu no Krievijas un Baltkrievijas ražotājiem un piegādātajiem. Šo preču kopējais īpatsvars 2021. gadā veidoja 0,6% no "Sanitex" tirdzniecības apjoma Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Uzņēmums arī nolēmis pārtraukt iegādāties Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produktus no citiem importētājiem. Šīs preces tiks izņemtas no PROMO Cash & Carry, PROMO Food Service, Officeday un citiem uzņēmuma tirdzniecības kanāliem.

Saistībā ar konkurences pieaugumu bērza sulas eksporta tirgū, kur pēdējā gada laikā ar cenu dempingu dominē Ukrainas, Baltkrievijas, kā arī Somijas uzņēmēji, vietējie bērzu sulas ražotāji pārskata eksporta plānus un sāk pievērsties papildu biznesiem, atzina aptaujātie uzņēmēji.

Kā sacīja Ikšķiles novada uzņēmuma SIA Sulas pārstāvis Linards Liberts, pērn uzņēmums saņēmis ievērojamu bērza sulas pasūtījumu no Taivānas, taču šogad Āzijas un citos eksporta tirgos ar lētāku produkciju masveidā ienāk ukraiņu un baltkrievu uzņēmēji.

«Uz Taivānu aizsūtījām divus konteinerus ar sulām. Nopelnījām ļoti labi, taču šogad sadarbības partneris «paņēmis pauzi», priekšroku dodot ukraiņiem un baltkrieviem, kuri ienāk tirgū ar milzīgiem sulas apjomiem par lētu cenu - nevaram pat salīdzināt viņu izmaksas par energoresursiem un darbaspēku ar mūsējām. Tāpat eksporta tirgū spēcīgi ir somi, kuriem ir gadu desmitu pieredze un investīcijas. Šī cenu dempinga dēļ tīras sulas eksports nav izdevīgs, līdz ar to šogad koncentrēsimies uz bērzu šampanieša eksportu Igaunijā,» sacīja Liberts.