Pilnīgi nekādas izdomas un nevēlēšanās domāt ar galvu – tieši tā ir iespējams raksturot ministriju ierosinājumus valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai nākamajam gadam. Tikai daži no pagājušajā nedēļā izskanējušajiem priekšlikumiem valdības sēdē, kurā tika spriests par budžetu – tā dēvētās starptautisko kravu pārvadātāju nodevas ieviešana, ostu maksājumi no ieņēmumiem, akcīzes nodokļa piemērošana saldumiem un sāļām uzkodām un akcīzes nodokļa paaugstināšana dzērieniem un tabakas izstrādājumiem...
Šo absurda ideju parādi vēl varētu turpināt, taču avīzes sleju apjoms nav neierobežots, tāpēc pagaidām pakavēsimies pie nupat minētā.
Par autoceļu nodevu eksperti jau ir izteikušies – jauki, ka tā būs jāmaksā ārvalstu kravu pārvadātājiem, taču nevajag aizmirst, ka ar to pašu būs jārēķinās arī vietējiem uzņēmējiem, kas nozīmē arī vēlmi jauno sadzārdzinājumu iekļaut cenās gala patērētājiem. Attiecībā uz ideju paaugstināt akcīzes nodokli dažādiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, jāteic tā – to, protams, var darīt, bet tikai tādā gadījumā, ja atbildīgās iestādes tiešām vēlas pārliecināties, cik cauras ir Latvijas robežas. Minētajiem produktiem nav jābūt lētiem, bet tie nedrīkst būt tik dārgi, ka pietiekami liela to lietotāju daļa labprātāk dod priekšroku nelegālajām precēm.
Interesanta ir doma par jaunu ostu maksājumu ieviešanu. Var jau, protams, saprast, ka pašreiz pie varas esošajām partijām, to līderiem diez ko nepatīk divu brīvostu bosi un nereti viņu nostājai tiešām var (un pat vajag) piekrist, taču diez vai tāpēc vajadzētu vērsties pret pašām ostām. Jāņem vērā, ka Latvijas lielās ostas konkurē starptautiskajā tirgū, lielā daudzumā apkalpo lētās (piemēram, ogļu) kravas, kuru īpašniekiem katrs santīms izmaksu pozīcijā ir no svara. Respektīvi, minētā maksājuma ieviešanas gadījumā lēto kravu īpašnieki ļoti nopietni apsvērs iespēju turpmāk sadarboties ar Krievijas ostām. Teiksim vēl precīzāk – ierosinot šādu maksājumu, tiek lobētas Krievijas ostu intereses. Rezultātā būs izdarīts šāviens ar superlielgabalu pa mušām – kravu apjoms samazināsies, bet pāris ostu bosiem varēs pārmest, ka viņi draņķīgi strādā. Un nebūt nav garantijas, ka kopējais nodokļu ieņēmumu apjoms pieaugs. Savukārt par ierosinājumu ieviest akcīzi sāļajām uzkodām un saldumiem jāteic tā – tikpat labi varēja ierosināt noteikt speciālo nodokli arī kūtsmēsliem, kas bojā gaisu, vai vistas gaļai, jo šis putns, vēl dzīvs būdams, pārāk skaļi kladzina. Vienkārši nekādas citas loģikas tam visam nav!
Protams, nav šaubu par to, ka valsts budžetam ir jābūt sabalansētam, taču tā vietā, lai domātu šausmu stāstu cienīgas versijas (kādas nebija pat budžeta konsolidācijas gados) papildu ieņēmumu gūšanai, politiķi varētu piebremzēt savu apetīti attiecībā uz tēriņu palielināšanu. Nu, zinām jau mēs visi tās frāzes par veiksmes stāstu un tamlīdzīgām lietām, kā arī ir zināms, ka katras ministrijas vēlmīte ir «ļoti svarīga» un «neatliekama» bet jābūt arī kaut kādai realitātes sajūtai.