Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, pagājušajā nedēļā sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas - erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta . Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni - pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju. Arī jau šī, 2015. gada, vētra janvāra sākumā ir veicinājusi degradētās kāpu zonas noskalojumu.

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta Dr.geol. Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni – pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju.

Igauņiem piederošs uzņēmums SIA Sudrabsala iecerējis vērienīgi mainīt Krasta ielas vaibstus Rīgā, paredzot tur pat 24 stāvu apbūvi.

Pašlaik norisinās detālplānojuma teritorijai Krasta ielā 33 (pēc adreses maiņas -Krasta ielā 1C), Rīgā publiskā apspriešana. Tās termiņš noteikts no 25.03.2019. līdz 23.04.2019 (ieskaitot). Detālplānojuma ierosinātājs ir SIA Sudrabsala, izstrādātājs SIA Metrum.

Detālplānojuma izstrādes mērķis – izstrādāt priekšnoteikumus iespējamajai un ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, attīstot un īstenojot 2005. gadā izstrādāto apbūves koncepciju – detalizējot daudzstāvu dzīvojamo ēku (9 līdz 24 stāvi) grupas izvietojumu ar atbilstošu infrastruktūras nodrošinājumu.

Saskaņā ar attīstītāja kopējo apbūves teritorijas attīstības vīziju, kvartālā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu (vēsturiskās Zvirgzdu salas teritorijā) paredzēts radīt pievilcīgu, atpazīstamu un dzīvotspējīgu augstas kvalitātes pilsētvidi – ar labiekārtotu publisko zonu, kurā cilvēkiem būtu prieks dzīvot, strādāt un atpūsties. Lai to realizētu, teritorijā kopumā paredzēts attīstīt gan dzīvojamo, gan jaukta tipa apbūvi, kura apvieno darījumu, tirdzniecības un dzīvojamās teritorijas, un aktīvās publiskās zonas.

Globālās sasilšanas dēļ kāpjot ūdens līmenim jūrā, līdz 2100.gadam Latvijā atkarībā no klimata pārmaiņu scenārija prognozēta krasta līnijas atkāpšanās vidēji par 47 līdz 72 metriem, teikts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojumā "Latvijas jūras krasta līnijas attālinātā monitoringa sistēma un novērtējums".

Līdzšinējo datu analīze norāda uz relatīvi nelielu jūras līmeņa pieaugumu - salīdzinot 1961.-1990. un 1991.-2020.gada klimatiskās normas periodu vidējās vērtības, jūras līmenis Latvijā ir kāpis par aptuveni pusotru centimetru. Ņemot vērā gaidāmo klimata pārmaiņu paātrināšanos 21.gadsimtā, paredzams, ka jūras līmeņa izmaiņas kļūs straujākas.

Prognozēts, ka vidējais jūras līmenis Latvijas teritorijā līdz 2100.gadam varētu kāpt par 32,6 centimetriem nelielu klimata pārmaiņu gadījumā un par 50,3 centimetriem būtisku pārmaiņu gadījumā.

Visi klimata pārmaiņu modeļi norāda uz krasta līnijas atkāpšanos, atšķirīgs ir tikai prognozētais atkāpšanās apjoms. Dažādās Latvijas vietās paredzamas dažāda mēroga krasta izmaiņas, piemēram, pie būtiskām klimata pārmaiņām Saulkrastu un Mazirbes pusē prognozēta krasta līnijas atkāpšanās pat par 113 metriem, savukārt pie Klapkalnciema - par 40 metriem.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" ir pabeidzis pirmo deviņstāvu māju projektā "Krasta kvartāls" un pašlaik turpinās projekta otrās kārtas būvniecība, informē uzņēmumā.

"Krasta kvartāla" pirmajā ēkā ir pārdoti gandrīz visi jeb 95% dzīvokļi, savukārt otrajā ēkā ir rezervēti jau 35% dzīvokļi. Jau ziņots, ka kopumā projekta "Krasta kvartāls" attīstībā tiks investēti 40 miljoni eiro.

""Krasta kvartāla" projektā tiks radītas jaunas mājvietas vismaz 1200 rīdziniekiem, tā padarot "Krasta kvartālu" par būtisku pienesumu galvaspilsētas dzīvojamajam fondam, kā arī par virzītājspēku Maskavas forštates kopējā attīstībā," saka "Bonava Latvija" projektu attīstības vadītājs Elgars Vecvagars.

LASI ARĪ: Iedzīvotāju pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas

Liepājā jūras piekraste Šķēdes kāpās turpinās jūras būnas būvdarbi. Patlaban jau ir izbūvēti 120 metri, plānots, ka līdz gada beigām taps atlikušie 105 metri.

Būna tiek būvēta perpendikulāri krastam, lai pasargātu to no erozijas. Jau tagad vēl nepabeigta būve ir pierādījusi savu efektivitāti - kopš pērnā gada beigām aiz būnas smilšu krasts ir ievērojami pieaudzis.

Liepājas jūras būna patlaban ir vienīgā šāda veida celtne Baltijā, tās funkcija ir apturēt smilts migrāciju, pasargājot krastu no noskalošanas vai erozijas.

Liepājas jūras krasta intensīvas noskalošanās rezultātā apmēram 30 gadu laikā vairāki pilsētas infrastruktūras objekti ir nonākuši krasta tiešās noskalošanas zonā. Atbilstoši ekspertu vērtējumam, neveicot krasta nostiprināšanas pasākumus, nākamo 10-20 gadu laikā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, Latvijā lielākais holokausta upuriem veltītais memoriāls, kā arī kapi tiks ieskaloti jūrā.

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli, šonedēļ uzsākti Kaugurciema pludmales kāpu stabilizēšanas darbi, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Līdz marta sākumam pludmalē plānots izvietot vairāk nekā 3000 kubikmetru smilšu. Jūrmalas pilsētas pašvaldība bija pirmā piekrastes pašvaldība, kas pērn pēc savas iniciatīvas uzsāka pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumus.

Kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumi tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem, ieteikumiem un izstrādāto metodiku. Stabilizācijas pasākumi tiek veikti atbilstoši vides eksperta rekomendācijām, nebojājot dabīgo vidi, kārklus un biotopus un ievērojot vides aizsardzības normatīvos aktus par videi nekaitīgu pasākumu izpildes procesu.

Nekustamo īpašumu attīstītājs dzīvojamo namu segmentā "Bonava Latvija" uzsāk otro kārtu jeb otrās mājas būvniecību sešu namu dzīvojamajā projektā "Krasta kvartāls" Rīgā.

Otrās mājas būvniecības darbus plānots pabeigt šī gada nogalē, un tajā jaunas mājvietas 96 dzīvokļos tiks nodrošinātas vairāk nekā 190 iedzīvotājiem. Db.lv jau vēstīja, ka kopumā "Bonava Latvija" plānotās investīcijas "Krasta kvartāla" attīstīšanā ir 40 miljoni eiro.

"Krasta kvartāls" atrodas Krasta ielas apkaimē, netālu no atpūtas centra "Lido". Šajā projektā īstenosies cilvēku vēlme dzīvot plašā labiekārtotā un apzaļumotā vidē, vienlaikus atrodoties dažu minūšu attālumā no Rīgas centra un ar iespēju ērti piekļūt jebkuram Rīgas rajonam, pateicoties apkārt esošajai attīstītajai infrastruktūrai.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Hepsor" plāno nākamgad sākt projekta "Krasta City" būvdarbus Zvirgzdu salā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu.

Puskilometru gara publiskā promenāde gar Daugavu, pilnveidota sabiedriskā transporta kustība, gājēju tilts, labiekārtota veloinfrastruktūra, A klases biznesa komplekss, kas sastāvēs no biroju ēkām un multifunkcionāla centra, kur atradīsies veikali, restorāni un kafejnīcas – šie ir projektā “Krasta City” plānotie objekti, kas, papildinot viens otru, Rīgā veidos jaunu dzīvesstila kvartālu.

A klases biznesa kompleksu veidos septiņas pamatēkas, kuru augstums būs līdz 15 stāviem, un vienas multifunkcionālas ēkas, kuras pirmie stāvi pildīs publisku funkciju. Tur atradīsies veikali, restorāni un kafejnīcas. Tāpat projekta teritorijā būs pieejama arī zaļā zona ar skvēriem.

Problēmas ar mājas mīluļa pieskatīšanu ceļojuma laikā pamudināja Lauru Auderi izveidot mājdzīvnieku pieskatīšanas platformu Whisker.lv.

Ideja par šāda pakalpojuma nepieciešamību radās personiskās pieredzes rezultātā. Proti, Laurai ir nu jau 11 gadu vecs suns vārdā Viskijs, bet bieži ceļojot, viņa saskārusies ar problēmu, ka nav, kas dzīvnieku tikmēr pieskata. Reizēm apgrūtinoši bijuši arī vēlie darbdienu vakari, kad pārgurušai atnākot mājās, prātā iešāvusies doma, ka labprāt kādam samaksātu, lai tikai izved suni pastaigā.

Tā pamazām radusies nojausma, ka, visticamāk, līdzīgas problēmas ir arī citiem četrkājaino mīluļu saimniekiem, līdz ar to vajadzētu piedāvāt risinājumu. «Pasaulē šādi servisi ir ļoti populāri un cilvēki tur strādā pastāvīgu darbu. Pie mums gan līdz šādam līmenim jāaug, tomēr ir, kur tiekties,» teic Laura.

Pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma ir uzsākti Daugavgrīvas krasta nostiprinājuma jeb BKRR dambja remontdarbi - daļa konstrukciju gada sākumā tika izskalota vētru un jūras līmeņa izmaiņu ietekmē.

"Tas pasargās ostas teritoriju no turpmākas krasta erozijas un iespējamiem pārplūšanas draudiem. Lai gan dambis ir ostas hidrobūve un celta ostas funkciju nodrošināšanai, esam ņēmuši vērā, ka iedzīvotāji šo vietu mēdz izmantot nokļūšanai uz netālu esošo Daugavgrīvas molu. Līdz ar to paredzēts, ka sakārtojot šobrīd bojātās, bīstamās krasta nostiprinājuma pamatnes konstrukcijas, būs atjaunota arī iespēja pa to brīvi pārvietoties", akcentē Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Veicot teritorijas tehnisko apsekošanu, tika konstatēts, ka krasta nostiprinājuma dambja, kas sastāv no smilts uzbēruma un dzelzsbetona plākšņu virsbūves, bojātajā posmā betona plāksnes vietām ir gandrīz pilnībā sabrukušas, vietām to iztrūkst, savukārt liela daļa no smilts uzbēruma ir izskalota.

SIA "Krasta City" izsludinājusi publisku metu konkursu par teritorijas attīstības vīziju apbūvei Daugavas labajā krastā (kvartālā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu (vēsturiskās Zvirgzdu salas teritorija)).

Konkursa rezultāts būs pamats visas teritorijas attīstīšanai kopumā, to sākot ar pirmo kārtu, kuras ietvaros tiks izbūvēta projektam nepieciešamā infrastruktūra, realizēta 17-stāvu biroja ēka, un labiekārtota pieguļošā teritorija.

Attīstītāja pārstāvji norāda, ka "Krasta City" būs A klases biznesa komplekss un publiski pieejama apbūve Daugavas labajā krastā. Plānotajā daudzstāvu apbūvē (līdz 17 stāviem) īpaša uzmanība tiks pievērsta infrastruktūras pieejamības, dzīves telpas kvalitātes, darba vides, videi draudzīgu risinājumu un izmaksu efektivitātes jautājumiem, vienlaikus nodrošinot unikālu atrašanās vietu pilsētas galveno ceļu krustpunktā un skatu uz Daugavu.

Kurzemē ir vairāk nekā 20 upes, kas piemērotas laivošanai gan vasarā, gan arī ārpus pierastās sezonas – pavasaros un rudeņos. «Ja dzīvojat pie upes un jums ir piedāvājums laivotājiem, aicinām Jūs atsaukties, lai vienotos par informāciju, kas iekļaujama kartē, ko veido Kurzemes plānošanas reģions,» vēstīts Pāvilostas novada domes mājaslapā.

Kurzemes plānošanas reģions šobrīd izstrādā ūdenstūrisma kartes Kurzemes upēm, kas ietvers informāciju par ūdenstūrisma maršrutiem, apskates vietām pie upēm, kā arī informāciju par to, kur laivotājiem meklēt nakšņošanas vietas vai celt teltis, kā arī baudīt citus Kurzemes labumus, informē reģionālais portāls ReKurZeme.

Kopumā plānots izdot 14 dažādus bukletus, tai skaitā arī par Pāvilostas novadā esošām Tebras, Durbes, Sakas un Rīvas upēm.

«Aicinām atsaukties arī tos, kas, iespējams, šobrīd tikai ir apsvēruši iespēju kaut ko veidot upes krastā, bet pietrūkst padoma, ko veidot un piedāvāt ūdenstūristiem. Labprāt dalīsimies pieredzē,» aicina Kurzemes plānošanas reģions.

Jūrmalā, Kaugurciema pludmalē sākta kārklu stādījumu atjaunošana, lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Kārklu stādījumi tiek veidoti Kaugurciema pludmales zonā virzienā no Kapteiņa Zolta ielas uz Jaunķemeru pusi divās joslās aptuveni 2000 metru garā posmā.

Kārklu stādīšana ir viens no pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumiem, ko regulāri īsteno Jūrmalas pilsētas pašvaldība. Jūrmalas pilsētas domes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs uzsver, ka pludmales un kāpu attīstības procesā liela nozīme ir augiem, kuri rada dabiskus šķēršļus, aiztur vēja pūstās smiltis un tādējādi pasargā krasta kāpu no noskalošanas.

«Stādu veidošanai tiks izmantoti kāpās augošie kārklu krūmi, kurus apzāģēs līdz 50 centimetru augstumā, tādējādi iegūstot stādmateriālu. Jauniegūtos stādus iegulda iepriekš izraktās tranšejās vietās, kur jūra pilnībā iznīcinājusi kārklu joslu, veidojot vienlaidus stādījumus. Pieredze liecina, ka apzāģētie kārkli ātri ataug, saknes sāk dzīt jaunas atvases, tie biezi sakuplo un tādējādi spēj aizturēt smiltis, veicinot to uzkrāšanos kāpu joslā un nostiprinot kāpu,» skaidro J. Artemjevs. «Arī iestādītie jaunie kārkli labi ieaug un sazaro; aprīlī iestādīti, tie sāks savu attīstības ceļu un sakuplos jau maijā.»

Atzīmējot pēdējā būvniecības posma sākumu, nosvinēti spāru svētki pirmajai «Bonava Latvija» dzīvojamo namu projekta «Krasta kvartāls» ēkai.

Dzīvokļus pirmajā mājā plānots nodot ekspluatācijā nākamā gada sākumā. Dzīvojamo kvartālu veidos 6 deviņstāvu nami, kuros attīstītājs kopumā investēs vairāk nekā 40 miljonus eiro.

«Bonava dzīvojamais komplekss Krasta kvartāls būs nozīmīgs dzīvojamā fonda papildinājums pēdējo 20 gadu laikā ne vien Latgales priekšpilsētā, bet Rīgā kopumā. Turklāt tieši šis projekts, pateicoties tā labajai atrašanās vietai, apkārt esošajai ērtajai infrastruktūrai un pieejamajai dzīvokļu cenai, ir ne vien pieprasīts jauno speciālistu un ģimeņu vidū, bet ir arī ar augstu potenciālu sniegt pienesumu īres segmentam,» saka «Bonava Latvija» projektu attīstības vadītājs Mārtiņš Vonda.

Publiskā metu konkursā par teritorijas attīstības vīziju apbūvei Daugavas labajā krastā (kvartālā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu (vēsturiskās Zvirgzdu salas teritorija) par labāko atzīts dāņu arhitektu biroja “Arrow Architects ApS” piedāvājums.

Kopumā SIA "Krasta City" izsludinātajā konkursā startēja 13 piedāvājumi no piecām valstīm.

“Žūrijai nebija viegli pieņemt lēmumu; to apliecina arī fakts, ka kopumā konkursā ir pieci laureāti. Diemžēl mēs varam realizēt tikai vienu no piedāvājumiem, un šoreiz lēmums nosliecās par labu “Arrow Architects ApS” redzējumam, kas arī kalpos par pamatu visas teritorijas attīstīšanai kopumā, to sākot ar pirmo kārtu, kuras ietvaros tiks izbūvēta projektam nepieciešamā infrastruktūra, un labiekārtota pieguļošā teritorija,” uzsver “Krasta City” SIA pārstāvis Martti Krass.

“Pasaule mainās un līdz ar to mainās veids kā mēs dzīvojam. Mūsu piedāvājums fokusējas uz to, kā izskatīsies nākotne. Organiskas formas paviljoni, kas balstīti dabā, rada spēcīgu piederības un identitātes sajūtu. Dažāda apjoma ēkas nodrošinās daudzveidīgu darba vidi, kas harmoniski savienojas ar Rīgas vēsturisko panorāmu,” norāda konkursa uzvarētāju pārstāvis Ulrik Raysse.

Rīgas ielu uzturēšanu nākamos piecus gadus par 293,4 miljoniem eiro veiks apvienība "Roadeks un LAU", uzņēmums "Vizii Urban", kā arī uzņēmumu "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO" apvienība, informēja Rīgas domē.

Minētie komersanti uzvarējuši konkursā "Transporta būvju ikdienas uzturēšana no 2024.gada līdz 2029.gadam, Rīgā", un ar tiem tiks slēgts līgums par darbu veikšanu uz nākamajiem pieciem gadiem.

Iepirkuma procedūrā uzturēšanas pakalpojums tika sadalīts četrās daļās, par katru no tām plānojot noslēgt atsevišķu iepirkuma līgumu.

Konkursa pirmajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas kreisajā krastā līgums noslēgts ar piegādātāju apvienību "Roadeks un LAU", kas sastāv no SIA "Roadeks" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Noslēgtā līguma kopējā summa uz pieciem gadiem ir 115,3 miljoni eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Konkursa otrajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas labajā krastā līgums noslēgts ar personu apvienību, kuru veido SIA "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO". Noslēgtā līguma kopējā summa ir 93,7 miljoni eiro piecos gados, ieskaitot PVN.

Iedvesmojoties no tradicionālā geokešinga, 4x4 Centrs radījis zīmolu 4x4 GeoFind, lai attīstītu 4x4 slēpņošanu Latvijā – ar 4x4 apvidus auto sasniedzamu kontrolpunktu un objektu meklēšanu, izmantojot Globālās pozicionēšanas sistēmu jeb GPS.

4x4 GeoFind kontrolpunkti tiek izvietoti interesantās, salīdzinoši grūti pieejamās vietās un apskates objektos, lai dalībniekiem būtu gan saistošs pats meklēšanas process, gan iespēja atklāt jaunus un agrāk neiepazītus dabas objektus Latvijā.

Katrs 4x4 GeoFind objekts un kontrolpunkts tiek novērtēts ar atbilstošu punktu jeb zvaigznīšu skaitu, atkarībā no punkta sasniedzamības un paša punkta novietojuma grūtības pakāpes. 4x4 GeoFind punkti var būt gan viegli ieraugāmi, gan arī paslēpti.

4x4 Centrs valdes priekšsēdētājs Edvīns Bauers skaidro: «Strādājot pie 4x4 GeoFind idejas, mēs, pirmkārt, domājam par ierindas apvidus auto īpašniekiem, par ģimenēm ar bērniem un draugiem. Lai viņi varētu piedzīvot daudzveidīgākas brīvdienas, piemēram, aizbraukt pie dabas ar pikniku, pameklēt kontrolpunktus vieglos bezceļa apstākļos un rezultātā gūt daudz jaunu iespaidu.

Krasta ielā ir pabeigti ielas seguma atjaunošanas darbi, taču ne bez defektiem - atklājies, ka lietus ūdens lūkas pārāk skaļi klaudz.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs pastāstīja, ka oficiāli Krasta ielas remontdarbi pabeigti 31.jūlijā, dokumentācija būvvaldē tiks iesniegta augustā. Projekts sadalīts trīs kārtās, pašlaik pabeigta otrā kārta, pirmo kārtu paredzēts noslēgt nākamgad. Pašlaik Krasta ielas posmā no Salu tilta līdz Ogres ielai nomainīts segums, uzstādītas jaunas ceļa zīmes. «Runājot par kvalitāti – ir, ko parādīt būvniekam, lai viņš to izlabotu. Ir jautājumi par zemes kvalitāti, par bruģa ieklāšanas kvalitāti u.c., bet šos momentus būvuzņēmējs izlabos. Lietus ūdens pieņēmēji ir pārāk skaļi, jāsaprot, kāpēc. Kad brauc mašīnas, tas ir ļoti skaļi, tā tas nevarētu palikt,» teica V.Reinbahs.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” nodevis ekspluatācijā ceturto deviņu stāvu dzīvojamo ēku jauno mājokļu projektā “Krasta kvartāls” Krīdenera dambī.

Savukārt piektās ēkas būvdarbus plānots pabeigt šī gada vasarā – tas būs attīstītāja pirmais īres nams. Vienlaikus aprīlī uzsākta arī projekta sestās ēkas būvniecība: deviņu stāvu ēka ar 92 funkcionāliem un energoefektīviem divu līdz četru istabu dzīvokļiem būs pēdējā ēka šajā projektā. Vairāk nekā 42 miljonus eiro vērtais projekts “Krasta kvartāls” ir viens no lielākajiem un pieprasītākajiem jauno mājokļu projektiem Maskavas forštatē un Krasta masīvā, kur pēc tā pilnīgas pabeigšanas modernu dzīvesvietu radīs vairāk nekā 1400 iedzīvotāju.

Turpinot projekta “Krasta kvartāls” attīstību, mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” nodevis ekspluatācijā ceturto deviņu stāvu dzīvojamo ēku ar kopumā 92 ilgtspējīgiem un videi draudzīgiem divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 38,2 līdz 81,3 kvadrātmetriem. Iedzīvotāju labsajūtas un ērtību radīšanai katrs dzīvoklis aprīkots ar individuālu ventilācijas sistēmu ar rekuperācijas funkciju, savukārt ēkas pagrabstāvā katrai ģimenei pieejama slēdzama personīgā mantu glabātava, kas iekļauta dzīvokļa cenā.

Lauksaimniecība nav nodalāma no tautsaimniecības, kā arī valsts mērķiem un sabiedrības interesēm, tāpēc arī šai nozarei ir jādomā par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER).

To DB norāda bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš piekrīt – lauksaimniekiem ir jādomā par energoefektivitāti un AER izmantošanu, bez tam augstās elektroenerģijas cenas ir labs iemesls, lai to sāktu darīt jau tagad.

Liels potenciāls biometānam

Pašlaik lauksaimnieku interese par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto AER, ir patiešām liela, atzīmē I. Krasta. “Tas vairs nav jaunums, ka ilgtspējīga enerģētika, kuras pamatā ir AER izmantošana, ir objektīva nepieciešamība, kas pieprasa spert konkrētus soļus jau šodien.

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Autotirgotājs SIA «Amserv Krasta» pagājušajā gadā strādājis ar peļņu, kas pēc nodokļu nomaksas veidoja 14 tūkstošus eiro, pretēji zaudējumiem, kurus uzņēmums cieta 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Amserv Krasta» nodarbojas ar jaunu un lietotu «Peugeot», «Opel», kā arī citu zīmolu lietotu automašīnu tirdzniecību.

2017.gadā uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, tie veidoja 419 tūkstošus eiro.

SIA «Amserv Krasta» pagājušajā gadā arī izdevies palielināt apgrozījumu - tas bija 19,562 miljoni eiro, kas bija par 6,1% jeb 1,116 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā, kad autotirgotāja apgrozījums bija 18,445 miljoni eiro.

SIA «Amserv Krasta» apgrozījums 2018.gadā bijis lielākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, uzņēmuma apgrozījums stabili audzis pēdējos četrus gadus, liecina «Lursoft» multi atskaite.

SIA «Amserv Krasta» 2018.gadā nodarbināja vidēji 39 darbiniekus, kas bija par diviem mazāk nekā 2017.gadā.

Īres maksa sērijveida dzīvokļiem Maskavas forštatē pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 15%, bet iegādes cena par kvadrātmetru – par 31%, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma "D.Vision" pētījums.

Maskavas forštate ir apkaime, ko norobežo Daugava, Aizkraukles virziena dzelzceļš un Dienvidu/Slāvu tilts. Tātad, piemēram, 467. sērijas ēku komplekss, kas atrodas uz rietumiem no Slāvu tilta (tā saucamais “Krasta masīvs”), ir pieskaitāms Maskavas forštatei, taču t/c “Akropole” ir pieskaitāma Ķengaragam. Maskavas forštates apkaime ir diezgan liela (759,4 ha) un nav viendabīgi apbūvēta. Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas lielākoties koncentrējas tuvāk tās dienvidaustrumu robežai. Iespējams, tieši tāpēc populārajos sludinājumu portālos teritorijai mēdz piešķirt atsevišķu nosaukumu – “Krasta rajons”, tomēr - tāpat kā “Krasta masīvs” - šie nav oficiālie nosaukumi un Rīgas kartē īstenībā neeksistē.

Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.