Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Saeima šodien lēma nodot izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz no nākamā gada 1.janvāra pašnodarbinātajiem saglabāt tādu pašu sociālās apdrošināšanas kārtību, kāda likumā ir noteikta no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim.

Šos grozījumus sagatavoja Labklājības ministrija, kas iepriekš skaidroja, ka izmaiņas paredz, ka no nākamā gada pašnodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālo algu, maksās 10% pensiju apdrošināšanai no faktiskā ienākuma.

Tie pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz vai pārsniedz minimālo algu mēnesī, maksās 31,07% no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī, un 10% pensiju apdrošināšanai no izvēlēta iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības.

Pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, 10% pensiju apdrošināšanai būs jāaprēķina par gadu un jāsamaksā līdz 23.janvārim.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) iepriekš pauda gandarījumu, ka sadarbībā ar Zemkopības ministriju un lauksaimnieku organizācijām ir rasta "labvēlīga pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas kārtība lauksaimniecības nozarē strādājošajiem".

Dīkstāves pabalstos Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaksājis 53,6 miljonus eiro kopumā 55 179 darbiniekiem, pirmdien preses konferencē sacīja VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča.

Martā darbiniekus dīkstāves pabalstiem pieteica 3565 uzņēmumi, kā arī pabalstam bija pieteikušies 1454 pašnodarbinātie. Aprīlī pabalstam pieteicās 5926 uzņēmumi un 2025 pašnodarbinātie, maijā - 4455 uzņēmumi un 1796 pašnodarbinātie, bet jūnijā - 3397 uzņēmumi un 1201 pašnodarbinātais.

"Šie skaitļi parāda, ka smagākā krīze bija tieši aprīlī," sacīja Fiļipoviča.

Viņa informēja, ka martā dīkstāves pabalstus saņēma 21 620 strādājošo, aprīlī - 42 356 strādājošie, maijā - 37 109, bet jūnijā - 25 628 strādājošie.

Vidējais dīkstāves pabalsts bija robežās no 400 līdz 450 eiro. Vienlaikus pabalstu mazāku par 50 eiro saņēma 2,6% darbinieku, no 50 eiro līdz 249,99 eiro - 26,5%, no 250 eiro līdz 429,99 eiro - 23,9%, no 430 eiro līdz 699,99 eiro - 27,7%, bet maksimālo dīkstāves pabalsta apmēru 700 eiro saņēma 19,3% pabalstam pieteikto darbinieku.

Līdz septembra vidum dīkstāves pabalsts Valsts ieņēmumu dienestam (VID) atmaksāts par 534 personām 170 400 eiro apmērā, liecina VID sniegtā jaunākā informācija.

Dīkstāves atmaksu veikuši 200 darba devēji/pašnodarbinātie, no tiem par 224 personām pēc VID aicinājuma veiktas atmaksas 65 800 eiro apmērā (85 darba devēji/pašnodarbinātie), bet par 312 personām nodokļu maksātāji pēc savas iniciatīvas veica atmaksas 104 600 eiro apmērā (117 darba devēji/pašnodarbinātie).

Kopumā dīkstāves pabalsts tika izmaksāts 55 200 personām (darbiniekiem un pašnodarbinātajiem) par kopējo summu 53,8 miljoni eiro.

Likumdevējs VID ir uzticējis pienākumu kontrolēt dīkstāves pabalstu saņemšanas pamatotību un nepieciešamības gadījumā rīkoties, lai nepamatoti saņemtie līdzekļi tiktu atgriezti valsts budžetā.

VID pārstāvji skaidroja, ka, atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, lai noteiktu, vai konkrētajam darba devējam vai pašnodarbinātai personai dīkstāves pabalsts ir jāatmaksā un kādā apmērā, atbilstoši riska informācijai tiek veikta padziļināta analīze personai, kurai dīkstāves pabalsts piešķirts.

Koalīcija panākusi vienošanos, ka pašnodarbinātie, kas saņem ienākumus no intelektuālā īpašuma, minimālās obligātās iemaksas varēs veikt reizi gadā, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistus informēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Viņš skaidroja, ka politiķi ir vienojušies par precizējumiem nodokļu politikā.

"Pašnodarbinātie, kas saņem ienākumus no intelektuālā īpašuma, obligātās iemaksas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai varēs veikt reizi gadā, nevis reizi ceturksnī, kas ievērojami atslogotu pašnodarbināto personu un autoratlīdzības saņēmēju nodokļu maksāšanas procesu," sacīja ministrs.

Pēc viņa paustā, nodokļu politikai vajadzētu balstīties uz trim pīlāriem.

"Tai ir jābūt solidārai pret pārējo nodokļu sistēmu, tai ir jābūt sociāli apdrošinošai un vienkārši lietojamai. Un šis trešais pīlārs attiecība uz sociālo nodokli nebija, mums bija salīdzinoši grūti paredzēt savus ienākumus, atlika tikai minēt, kādi tie būs bija dažādi avansa maksājumi," izmaiņas pamatoja amatpersona.

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Launkalnes pagasta piemājas saimniecība Mazdāmi ir atguvusi otru elpu, kopš tur uz pastāvīgu dzīvi no Īrijas pārradušies jaunie saimnieki. Par to šodien vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Vecā dzīvojamā māja esot kapitāli renovēta; dārzā izzāģēti vecie koki un iestādīti jauni augļu kociņi; uzceltas apsildāmas siltumnīcas, kurās pārdošanai audzē tomātus un gurķus.

Laila Eglīte kopā ar dzīvesbiedru Aleksandru Solomko un dēlu Deniju (astoņi gadi) un meitu Agnesi (19 gadi) pārradusies tēva mājās. Visu ārzemēs nopelnīto naudu viņi ieguldījuši Mazdāmos.

Kā raksta Ziemeļlatvija, pirms vairākiem gadiem peļņā uz ārzemēm Laila un Aleksandrs devušies ar konkrētu mērķi - nopelnīt naudu un Latvijā atjaunot māju, kurā ģimenei būtu ērti un patīkami dzīvot.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no šodienas sāk pieteikumu pieņemšanu dīkstāves atbalstam un atbalstam algu subsīdijai, informē VID.

VID atgādina, ka, lai palīdzētu tautsaimniecībā aktīvajiem iedzīvotājiem Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu laikā, Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus, paredzot atbalsta pasākumus darbinieku atlīdzību, kā arī pašnodarbināto un patentmaksātāju ienākumu kompensēšanai. Atbalsta izmaksu nodrošinās VID un pieteikumus Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) varēs iesniegt, sākot no 1.decembra.

Laikā no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz nākamā gada 9.janvārim uzņēmējiem būs pieejams atbalsts to dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algas subsīdija tiem darbiniekiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ strādā nepilnu darba laiku. Savukārt pašnodarbinātajiem un patentmaksas maksātājiem būs pieejams atbalsts par dīkstāvi.

Līdz šī gada 20.aprīlim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 4 792 584 eiro apmērā, informē VID.

Pabalsti 4 538 292 eiro apmērā izmaksāti kopumā 17 605 darbiniekiem pēc 3 308 uzņēmumu iesniegumiem. Savukārt pēc 1 047 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 254 293 eiro apmērā. Šajā laikā atbalsts atteikts 2240 uzņēmumiem un 877 pašnodarbinātajiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

Nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz šī gada 20.aprīlim saņēmuši 2424 uzņēmumi par kopējo summu 38 891 290 eiro apmērā. Teju nemainīgi kopš pagājušās nedēļas 26% no šiem uzņēmumiem pārstāv vairum un mazumtirdzniecību, kā arī auto un motociklu remonta nozari, 17% - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, 11% - apstrādes rūpniecību.

Latvijā šobrīd ir ap 3700 reģistrētu bioloģiskās lauksaimniecības operatoru, 3500 no tiem – bioloģiskās zemnieku saimniecības. Jauno bioloģiskās saimniekošanas gribētāju pieteikumu pieņemšana šogad noslēdzās 1. maijā, un bioloģiskās sertifikācijas institūcijas Vides kvalitāte un Sertifikācijas un testēšanas centrs saņēmušas vairāk nekā 700 pieteikumus no lauksaimniekiem, kuri vēlas iegūt bioloģisko sertifikātu.

Lai arī precīzais jauno bioloģisko saimniekotāju skaits būs zināms vasaras beigās pēc dokumentu pārbaudes un inspekcijām saimniecībās, šogad paredzams bioloģisko lauksaimnieku skaita kāpums.

Saskaņā ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas rīcībā esošajiem datiem apmēram puse Latvijas bioloģisko saimniekotāju šajā nozarē strādā jau 10 un vairāk gadus, bet ar katru gadu pieaug arī to saimniecību skaits, kuras sāk vai pāriet uz bioloģisko saimniekošanu.

Bioloģiskie saimniekotāji paši uzskata, ka bioloģiskā lauksaimniecība attīstīsies arvien straujāk un kļūs par nozīmīgu pārtikas aprites un lauksaimniecības daļu – šo viedokli atbalstīja 66% aptaujāto, savukārt kā būtiskākos priekšnoteikumus attīstībai 33% aptaujātie minēja patērētāju informētību un izpratni, vienota bioloģiskās pārtikas loģistikas centra izveidi – 24% un valsts atbalstu – 27%.

Visbiežāk investors, kas apmaiņā pret ieguldījumiem ieguvis uzturēšanās atļauju Latvijā, ir Krievijas pilsonis, kura vecums ir no 30 līdz 45 gadiem, viņam ir augstākā izglītība, turklāt 60% gadījumu – humanitārā nozarē, un lielākā daļa investoru ir algoti darbinieki, kuri uzņēmumos ieņem vadošus amatus.

Aptuveni 75% investoru ir Krievijas pilsoņi, uzreiz aiz viņiem spēcīgas pozīcijas ieņem Ukrainas un Kazahstānas pilsoņi. Liela daļa investējušo Krievijas pilsoņu ir Maskavas un Pēterburgas iedzīvotāji, bet visattālākais austrumu investors dzīvo Dienvidurālos, stāsta a/s Padva un Partneri Baltijas valdes priekšsēdētājs Mihails Parinovs. «Otras Sibīrijas puses un Tālo Austrumu iedzīvotāji acīmredzot kaļ savus dzīves plānus, orientējoties uz Ķīnu un Āzijas dienvidaustrumu valstīm, » viņš norāda.

Aptuveni 15% investoru ir vecumā līdz 30 gadiem un šīs grupas ietvaros svarīgs ir pieaugušo bērnu faktors, kas investē kopā ar vecākiem. Vecuma grupa no 30 līdz 45 gadiem pārstāvēta visvairāk – 52% no visiem investoriem atrodas šajā vecuma grupā. 27% investoru ir vecumā no 45 līdz 60 gadiem, bet virs 60 gadem – aptuveni 6%.

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim saņēmis apmēram 2400 iesniegumu atbalstam Covid-19 krīzes pārvarēšanai, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa arī atzīmēja, ka, atšķirībā no pavasara, šajā ārkārtējās situācijas periodā VID ir uzticēts izmaksāt trīs veida atbalstus, tostarp šobrīd dienests piešķir gan dīkstāves pabalstus, gan subsidētos nodarbinātības atbalstus.

Jau vēstīts, lai palīdzētu plašākam tautsaimniecībā aktīvo iedzīvotāju lokam, Ministru kabinets paplašinājis dīkstāves atbalsta saņemšanas nosacījumus - samazināts atbalsta saņemšanai nepieciešamai ieņēmumu krituma slieksnis, savukārt patentmaksātājiem palielināts atbalsta apmērs.

Atbilstoši veiktajiem grozījumiem atbalstu par dīkstāvi var saņemt, ja ieņēmumu kritums mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī (mēnešos, kuros ir notikusi darbība), ir vismaz par 20% (līdzšinējais regulējums paredzēja 50%).

Pasākumā «Algoti pagaidu darbi», ko sadarbojoties ar Latvijas pašvaldībām īsteno Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA), nodarbināti 1473 bezdarbnieki un noslēgti līgumi ar 106 Latvijas pašvaldībām.

Visvairāk algotu pagaidu sabiedrisko darbavietu šobrīd izveidots Latgalē (539). Kurzemē izveidotas 334 darbavietas, bet vismazāk – 131 – darbavieta pasākuma ietvaros radīta Rīgas reģionā.

Algotus pagaidu sabiedriskos darbus īsteno tādās darba vietās, kas pašvaldību institūcijās (izņemot pašvaldību komercsabiedrībās), biedrībās vai nodibinājumos izveidotas no jauna vai kurās vismaz četrus mēnešus, pirms bezdarbnieks uzsācis dalību pasākumā, nav tikusi nodarbināta neviena cita persona.

Algoti pagaidu sabiedriskie darbi tiek organizēti, lai sniegtu atbalstu bezdarbniekiem, kas nesaņem pabalstu un reģistrēti NVA vairāk nekā sešus mēnešus. Par algotu pagaidu sabiedrisko darbu bezdarbnieks saņem simts latus mēnesī, savukārt NVA veic valsts ssociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensijas apdrošināšanai.

#Latvijas tirgum ir raksturīgi daudzi tā saucamie pašnodarbinātie (freelancer) advokāti, kas staigā un piedāvā savus pakalpojumus par dempinga cenām.

Zvērinātu advokātu birojos tikai ar juristiem vien nepietiek un rodas aizvien lielāka nepieciešamība pēc datu analītiķiem, jau šobrīd rāda pasaules prakse

Tā, runājot par zvērinātu advokātu biroju (ZAB) nākotni, intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda zvērināta advokāte, BDO Law partnere Vita Liberte. Viņa uzsver, ka pasaulē aizvien biežāk birojus, kas sniedz juridisku palīdzību, izveido cilvēki, kuri paši nav juristi, piesaistot nozares speciālistus uz konkrētiem projektiem. Līdz Latvijai šī tendence vēl nav atnākusi, tomēr ar laiku arī konservatīvajai Latvijas juridiskajai nozarei būs jāmainās, lai apmierinātu prasīgos un aizvien vairāk zinošākos klientus.

Vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis 258 eiro, maksimālo pabalsta apmēru, 700 eiro, saņēmuši 552 darba ņēmēji; 10 938 cilvēkiem jeb 86 % no darba ņēmējiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro, bet 233 cilvēki saņēmuši pabalstu, kas mazāks par 20 eiro.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Līdz 14. aprīlim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 3. 492 milj. eiro apmērā; no tiem 3.37 milj eiro izmaksāti kopumā 2 350 uzņēmumu 13 093 darbiniekiem, bet 125 878 eiro - 543 pašnodarbinātām personām.

Dīkstāves pabalstu mazie apmēri vairākās nozarēs apliecina tajās esošo aplokšņu algu problēmu, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme. Viņa skaidroja, ka VID patlaban ir uzņēmies netipisku lomu - nevis iekasēt, bet izmaksāt līdzekļus. "Nepatīkams pārsteigums ir salīdzinoši zemie pabalstu apmēri. Bija doma, ka pabalsti jāsaņem vairumtirdzniecībai, mazumtirdzniecībai, izmitināšanai un ēdināšanai - šīs kategorijas saņem pabalstu lielāko tiesu, bet apmēri ir salīdzinoši mazi. Redzam, ka vidējais apmērs ir 257 eiro. Tas nozīmē, ka aplokšņu algu problēmas tur arī ir," I.Jaunzemes teikto citē "Leta".

Vairāki uzņēmēji sociālajā tīklā “Twitter” izteikuši šaubas par vēlmi laikā izmaksāt atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem, kas, visticamāk, skaidrojams tieši ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma pieņemšanas ilgumu, nevis ar naudas izmaksas kavēšanos.

Uzņēmēji, kuri ārkārtas situācijas laikā – no 2020. gada 9. decembra līdz 2021. gada 9. janvārim piedzīvojuši ieņēmumu kritumu un vērsušies VID saņemt dīkstāves atbalstu saviem darbiniekiem, kas ir dīkstāvē un nestrādā, atbalstu saņem 5 dienu laikā kopš lēmuma pieņemšanas, informēja VID.

VID pēc iesnieguma saņemšanas, izvērtēšanas un atbalsta aprēķināšanas lemj par atbalsta izmaksu, nepārsniedzot Administratīvā procesa likumā noteikto termiņu, informēja VID Sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne Bērziņa. Tikai pēc šī lēmuma pieņemšanas seko noteikums par 5 dienām, kad nauda nonāk pie uzņēmēja.

«Tā ir sen zināma un neskaitāmas reizes piesaukta patiesība, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir darbinieki. Palūkojoties no digitālās drošības puses, mēs šo tēzi varam pavērst otrādi – darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums,» informatīvās kampaņas Mirklis pirms klik atklāšanās sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka reti kuram uzņēmumam tiek rīkots apzināts digitāls ārējais uzbrukums, taču netīši apdraudējumi no iekšpuses var gadīties katru dienu – inficēts e-pasta pielikums, kas tiek atvērts darba datorā un izplatās iekštīklā, inficēts ārējo datu nesējs, kas tiek pievienots darba datoram un sabojā to un līdzīgi apdraudējumi. Klasisks piemērs ir pagājušā gada tā saucamais VID vīruss, kas bija mērķēts uz uzņēmumu grāmatvežiem, un diemžēl zināmu daļu auditorijas, kā liecina banku ziņas, arī sasniedza. Tādēļ gudram un piesardzīgam uzņēmējam ir jāiegulda ne tikai jaunu IT aizsargsistēmu un programmu uzstādīšanā, bet arī visu savu darbinieku izglītošanā, lai viņi netīšām nekļūtu par sava uzņēmuma hakeriem, uzskata M.Bičevskis.

Pirms vairāk nekā 7 gadiem sākām strādāt ar ideju, kas galu galā pārtapa par Tasker. Mūsu ceļš kā jaunam uzņēmumam sākās 2018. gadā, kad nodrošinājām pirmo ieguldījumu 300 000 eiro apmērā. Divus gadus vēlāk, 2020. gadā, atkal pierādījām sava risinājuma potenciālu un ieguvām vēl vienu ieguldījumu 450 000 eiro apmērā.

Tagad priecājamies paziņot par vēl lielāku lēcienu uz priekšu! Nesen noslēdzām “Seed” posmu ar ievērojamām 550 000 EUR investīcijām, kas tika noslēgts 1,3 miljonu apmērā. Ieguldījumus veica četri investori: Open Circle Capital*, LT Capital Poland, Kair Käsper, bijušais Pipedrive produktu mārketinga direktors un iTo Group.

Jaunie ieguldījumi palīdzēs mūsu komandām attīstīt risinājumu, paplašināt to ārvalstu tirgos, piesaistīt klientus un palīdzēt viņiem pārveidot savu biznesu par servitizācijas modeli.

*Open Circle Capital pārvalda aktīvus vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā un iegulda Lietuvas uzņēmumos, kas nodarbojas ar augsto tehnoloģiju produktu izstrādi. Tā jau ir veikusi investīcijas 16 uzņēmumos.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Lielākā daļa cilvēku lielāko savu nomoda stundu daudzumu pavada darbā. Diemžžēl viscaur pasaulē cilvēki no sava darba negūst daudz apmierinājuma. Tam tā nevajadzētu būt, uzskata Hārvarda universitātes pozitīvās psiholoģijas un vadības psiholoģijas kursu autors Tals Benšahars (Tal Ben-Shahar).

Ekskluzīvā intervijā Dienas Biznesam stāsta "Tals Benšahars-«Mēs varam gūt daudz lielāku apmierinājumu un daudz lielāku jēgu no tā, ko darām. Jautājums ir – kā to panākt, un ir iespējamas divas atbildes. Ja es savam darbam neredzu jēgu, pirmā iespēja ir meklēt citu darbu. Otrā ir – palūkoties uz to, ko es daru, citādāk.»"

T. Benšahara vadītie kursi ir bijuši starp populārākajiem Hārvarda universitātes vēsturē. Visur pasaulē ir pieprasījums pēc pozitīvās psiholoģijas, viņš atzīst. «Tā ir mūsu dabas daļa, ka mēs gribam būt laimīgāki. Otrs iemesls tam ir objektīvs, jo pirmo reizi vēsturē mums tiešām ir izveidojusies laimes zinātne. Līdz pavisam nesenam laikam bija tikai pašpalīdzības grāmatas, kas runāja par laimi, un bija arī filozofi, kas runāja par laimes ideju, bet zinātnes nebija. Un nebija pētījumu šai jomā, kas dod ieteikumus un instrumentus, kā tiešām kļūt laimīgākam.»

Šobrīd sabiedriskajā telpā aktīvi izskan uzņēmēju viedokļi par VID represīvo attieksmi un nekvalitatīvo apkalpošanu. Izskan apgalvojumi, ka valsts iestādes neuzticas uzņēmējiem, birokrātija neļauj izdzīvot u.tml. Medijos izskan uzņēmēju pieredzes stāsti, kuri savus uzņēmumus reģistrējuši Igaunijā un uzteic kaimiņvalsts ērto sistēmu. Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot, uzņēmējs nedrīkst apvainoties, jābeidz čīkstēt un jāsāk mācīties no savām kļūdām, bet labāk no citu kļūdām!

Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvija zaudējusi piecas pozīcijas 2016./2017. gada Globālās konkurētspējas indeksa tabulā un ieņem 49. vietu no 138 valstīm. Gan Ekonomikas ministrija, gan iedzīvotāji, protams, ir sašutuši, no visām ES valstīm konkurētspējas jomā esam topa apakšgalā. Nenoliedzami, birokrātijas slogs ir viens no zemās konkurētspējas iemesliem, nemaz nerunājot par nodokļu politiku vai tiesiskā regulējuma efektivitāti, taču, manuprāt, tas nav šķērslis tiem, kuri ir uzņēmīgi un zinoši. Ja Latvijā ir šāda situācija, tā vienkārši ir jāpieņem un uzņēmējam jāspēj adaptēties. Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties, nav taču tā, ka pērn viss bijis vislabākajā kārtībā un šogad pēkšņi – viss ir slikti. Nav šaubu, ka Latvija ir brīnumu zeme. Prognozējami neprognozējamā vide paver kā riskus, tā arī iespējas.

Informācijas tehnoloģiju kompānijas Burti izstrādātā aplikācija Good Job Pal! ļauj pateikt kolēģiem «paldies» par labi izdarītu darbu.

«Mūsdienās dzīves ritms ir kļuvis ātrs un komunikācija komandu iekšienē saraustīta, un sāk pazust tādas vajadzīgas darbības kā «paldies» pateikšana, pasmaidīšana, paskatīšanās acīs. No tā izriet daudzas negatīvas lietas – zūd motivācija, sajūta, ka esi vajadzīgs, ka dari ko vērtīgu, saikne ar komandu. Tas viss saistīts ar to, ka ir pārāk maz pateicības, nav šādas kultūras. Tāpēc mēs ar šī rīka palīdzību cenšamies panākt, lai cilvēki biežāk saka «paldies». Ja ir viegli pateikties, vairs nav iemesla to nedarīt,» klāsta Elvis Kvalbergs, SIA Burti dibinātājs un Good Job Pal! idejas autors. Viņš ilustrē situāciju, kad, piemēram, strādājot no lauku mājām, nevar kolēģim birojā uzreiz pateikt paldies, bet nākamajā rītā tas būs aizmirsies. Good Job Pal! to palīdz izdarīt uzreiz.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.