Latvijā šobrīd ir ap 3700 reģistrētu bioloģiskās lauksaimniecības operatoru, 3500 no tiem – bioloģiskās zemnieku saimniecības. Jauno bioloģiskās saimniekošanas gribētāju pieteikumu pieņemšana šogad noslēdzās 1. maijā, un bioloģiskās sertifikācijas institūcijas Vides kvalitāte un Sertifikācijas un testēšanas centrs saņēmušas vairāk nekā 700 pieteikumus no lauksaimniekiem, kuri vēlas iegūt bioloģisko sertifikātu.
Lai arī precīzais jauno bioloģisko saimniekotāju skaits būs zināms vasaras beigās pēc dokumentu pārbaudes un inspekcijām saimniecībās, šogad paredzams bioloģisko lauksaimnieku skaita kāpums.
Saskaņā ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas rīcībā esošajiem datiem apmēram puse Latvijas bioloģisko saimniekotāju šajā nozarē strādā jau 10 un vairāk gadus, bet ar katru gadu pieaug arī to saimniecību skaits, kuras sāk vai pāriet uz bioloģisko saimniekošanu.
Bioloģiskie saimniekotāji paši uzskata, ka bioloģiskā lauksaimniecība attīstīsies arvien straujāk un kļūs par nozīmīgu pārtikas aprites un lauksaimniecības daļu – šo viedokli atbalstīja 66% aptaujāto, savukārt kā būtiskākos priekšnoteikumus attīstībai 33% aptaujātie minēja patērētāju informētību un izpratni, vienota bioloģiskās pārtikas loģistikas centra izveidi – 24% un valsts atbalstu – 27%.
Puse Latvijas bioloģisko saimniecību strādā tikai paši īpašnieki un viņu ģimene, apmēram trešdaļā strādā gan ģimene, gan algoti darbinieki, bet apmēram 10% saimniecībās – tikai algoti darbinieki. Latvijā ir vislielākais sieviešu – bioloģisko saimniecību vadītāju īpatsvars Eiropas savienībā – 42%, kamēr Eiropas savienībā vidēji šis rādītājs ir 24%.
Lielākā daļa bioloģisko lauksaimnieku Latvijā ir 45-55 gadus veci, un tas saskan ar kopējo Eiropas savienības tendenci, kas rāda, ka bioloģiskie lauksaimnieki vidēji ir jaunāki nekā nebioloģiskajā lauksaimniecībā strādājošie. Eiropas Savienībā kopumā 61% bioloģiskajā lauksaimniecībā strādājošo ir jaunāki par 55 gadiem, bet nebioloģiskajā lauksaimniecībā šīs vecuma grupas pārstāvji ir mazāk – 44%.