Interese par norēķiniem virtuālajā valūtā šobrīd nav liela, taču stabila, portālam db.lv pastāstīja BDO Law vadošā partnere Vita Liberte.

«AS BDO Latvia un zvērinātu advokātu birojs BDO Law vienmēr iraktīvi sekojis līdzi jaunumiem un inovācijām tehnoloģiju pasaulē. Tāpat mēs jau ilgāku laiku sniedzam konsultācijas klientiem par virtuālo valūtu izmantošanas juridiskajiem un nodokļu aspektiem, uzsverot ne tikai priekšrocības, bet arī riskus. Pieprasījums rada piedāvājumu - lēmums pieņemt norēķinus virtuālajā valūtā Bitcoin bija dabīga atbilde mūsdienu pasaules aktualitātēm,» viņa skaidro.

«Interese par norēķiniem virtuālajā valūtā šobrīd nav liela, taču stabila. Saistām to ar faktu, ka klienti pagaidām jūtas nedroši šajā segmentā, turklāt paradumu maiņai vienmēr nepieciešams laiks. Ja Bitcoin cena turpinās augt, augs arī iedzīvotāju interese un palielināsies izpratne par virtuālajām valūtām,» komentē BDO Law vadošā partnere.

Zvērinātu advokātu biroja BDO Law konkurences tiesību komanda ir izstrādājusi un laidusi klajā pirmo Baltijā bezmaksas publisku mobilo aplikāciju- īsu apmācības kursu uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem par konkurences tiesībām, lai sagatavotos Konkurences padomes (KP) pēkšņām vizītēm.

Aplikācija ir izveidota iOS un Android ierīcēm. Tas ir preventīvs rīks- ieskats, kā sevi pasargāt, lai izvairītos no konkurences padomes uzlikto sodu maksāšanas par konkurences tiesību neievērošanu, kas veido summu apmērā līdz 10% no iepriekšējā gada apgrozījuma.

Aplikācijā ir iekļauti četri galvenie soļi, kā sagatavoties, kas jāievēro un kā jāuzvedas KP vizītes laikā, kā arī ievietota sos poga, ko nospiežot, notiek saziņa ar speciālistu, kurš noinstruē nepieciešamajās darbībās.

"BDO Latvia" vadības komandai kā partneris pievienojies Andrejs Surmačs, kurš līdz tam ieņēmis dažāda līmeņa vadošās pozīcijas "Deloitte" birojos Baltkrievijā, Krievijā un Latvijā, savukārt Viesturs Briežkalns, "BDO Latvia" biznesa ārpakalpojumu nodaļas vadītājs, turpmāk pildīs arī partnera pienākumus.

A. Surmačs audita un grāmatvedības profesionālo pakalpojumu jomā strādā vairāk nekā 25 gadus. Viņa klientu lokā ir vietējie un starptautiskie uzņēmumi, privātā un sabiedriskā kapitāla struktūras, valdības organizācijas, bezpeļņas organizācijas, vietējās un starptautiskās finanšu institūcijas. Viņš ir sertificētu grāmatvežu asociācijas (ACCA) loceklis un Baltkrievijā sertificēts revidents.

V. Briežkalns "BDO Latvia" komandai pievienojās 2016. gadā, uzņemoties pienākumus attīstīt un vadīt biznesa ārpakalpojumu nodaļu. Viņam ir vairāk nekā 10 gadu pieredze finanšu grāmatvedībā, budžetu veidošanā, projektu un uzņēmumu nodaļu rentabilitātes novērtēšanā. Viņa klientu lokā ir dažādu nozaru gan starptautiskie, gan vietējie uzņēmumi, kuru vajadzībām viņš plāno un vada pilna cikla grāmatvedību un arī atsevišķus biznesa ārpakalpojumu uzdevumus.

2018. gada 26. un 27. septembrī uzņēmēji, uzņēmumu vadītāji, izpilddirektori, mārketinga vadītāji un citi speciālisti aicināti uz augsta līmeņa forumu ar profesionāliem runātājiem, kā arī kopīgu domu apmaiņu neformālā gaisotnē.

«Nordic Business Forum 2018 Live» galvenie virzieni - stratēģija, maksimāls sniegums, mākslīgais intelekts - nav izvēlēti nejauši, bet pievērsti tēmām, kas šobrīd ir aktuālas visā pasaulē gan uzņēmumu, gan personīgajai izaugsmei.

Kā galvenais foruma notikums tiek gaidīta diskusija ar ASV 44.prezidentu Baraku Obamu. Papildu ārvalstu runātājiem «Latvijas Nordic Business Forum 2018 Live» translācijā piedalīsies zvērināta advokāte, nodokļu un finanšu konsultāciju uzņēmuma «BDO Latvia» un «BDO Law» vadošā partnere Vita Liberte.

«Priecājos, ka Latvijas uzņēmējiem būs iespēja vienkopus dzirdēt pasaules līderus, kuri iedvesmo attīstīt biznesu jaunā līmenī un stiprināt savas līdera prasmes šajā dinamiski mainīgajā vidē, kas rada arvien jaunus izaicinājumus. Man ir patiess gandarījums piedalīties šādas jaunas iniciatīvas organizācijā, kas, cerams, nesīs pasākuma klausītājiem pozitīvu lādiņu turpmākai darbībai un veicinās komunikāciju ar klātienē satiktiem līdzīgiem, progresīvi domājošiem uzņēmējiem. Arī Bdo ir notikušas lielas pārmaiņas gan pasaules, gan vietējā mērogā. Mēs Latvijā sadarbojamies un mācāmies no starptautiskajiem kolēģiem, kā saprast klienta vajadzības un piedāvāt izcilu servisu par klientam atbilstošāko samaksu. Esam saplūduši vienā globālā uzņēmumā ar vienotiem standartiem, nosaucot šo gadu par konverģences gadu. Kā uzņēmumu vadītāja jūtos atbildīga par darbinieku iedvesmošanu un izglītošanu, lai veicinātu veselīgu augsni valsts attīstībai. Tāpēc arī forumā ieskicēšu, kas ir tas veiksmes stāsts, kas palīdz sasniegt virsotnes,» komentē V. Liberte.

Bankas klienta kļūda sadarbībā ar vienu banku var nozīmēt, ka kontu nevarēs atvērt vairs nevienā bankā, arī citās valstīs, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» sacīja zvērināta advokātu biroja BDO Law vadošā partnere un advokāte Vita Liberte.

Lai Latvijā varētu samaksāt nodokļus, ir nepieciešams bankas konts, viņa uzsver, piebilstot - ja iepriekšējos gados sadarbība ar bankām bija miermīlīga, tad pērn tā bija stresa pilna un ne vienam vien klientam radās neizpratne, kāpēc jāatbild uz tik daudz jautājumiem.

Viņa raksturoja, ka bankām šis periods ir sarežģīts, jo jāievēro aizvien stingrāki klientu vērtēšanas kritēriji un prasības, turklāt paralēli jādomā, kā izdzīvot spraigā konkurences cīņā, jo tirgū aktīvi ir citi dalībnieki, piemēram, savstarpējo aizdevumu platformas, ātrie kreditētāji. Tomēr viņa uzsvēra, ka tendence pastiprināt nosacījumus vērojama visā pasaulē. Banka jūs nepārtraukti novēro, un jebkurā laikā tai ir tiesības ziņot par klientu, sacīja V. Liberte.

AS BDO Latvia un zvērinātu advokātu birojs BDO Law 2017.gada 1.decembrī uzsāks norēķinu pieņemšanu virtuālajā valūtā Bitcoin (BTC), informē uzņēmumā.

«BDO globālais tīkls jau šobrīd aktīvi konsultē klientus visos jautājumos, kas saistīti ar virtuālo valūtu juridiskajiem un nodokļu aspektiem, tādējādi lēmums akceptēt maksājumus ne tikai tradicionālajās valūtās, bet arī Bitcoin, nav nejaušība. Lai arī virtuālo valūtu normatīvais regulējums lielākajā daļā pasaules valstu pagaidām nav līdz galam izstrādāts, mēs ticam, ka relatīvi zemās komisiju maksas, kas tiek piemērotas darījumiem ar virtuālajām valūtām, globālā pieejamība, norēķinu ātrums un darījumu drošība nodrošinās virtuālo valūtu popularitāti ne tikai šobrīd, kad Bitcoin cena ir pārspējusi vēsturisko rekordu, bet arī tālākā nākotnē,» teic zvērinātu advokātu biroja BDO Law vadošā partnere, zvērināta advokāte Vita Liberte.

Uzņēmējam ir jāmīl izaicinājumi, jo ar tiem biznesa vidē nākas saskarties ik dienu, uzsver AS BDO Latvia un SIA BDO Law vadošā partnere, zvērināta advokāte Vita Liberte.

Katra diena ir kā jauns pārbaudījums, un, ja tu no tā baidies, tu vienkārši nevari būt uzņēmējs, secina V. Liberte, atzīstot, ka stresa līmenis jebkurā biznesā vienmēr būs augsts. Tas nav viegli, taču jebkurš izaicinājums ir jāuztver ar smaidu, jo tas palīdz tikt galā pat ar vissarežģītākajām situācijām, atzīst V. Liberte.

No apkopējas līdz sapņu piepildījumam

Esmu strādājusi jau kopš sešu gadu vecuma, jo patstāvība man vienmēr ir bijusi svarīga, stāsta V. Liberte. “Nevarētu teikt, ka mēs bijām pārtikusi ģimene, tāpēc es jau ļoti agrā vecumā uzskatīju, ka nauda ir jānopelna man pašai, nevis jāprasa mammai. Sākumā strādāju par apkopēju skolā, kurā mācījos. Ļoti labi atceros, ka pa dienu sēdēju klasē, bet vakarā to tīrīju. Vienmēr pamanīju, ja kāds klasesbiedrs pielipināja pie galda apakšas košļājamo gumiju, jo zināju, ka vakarā man būs tā jānoņem. Tīņu gados par apkopēju strādāju arī VEF Kultūras pilī. Esmu piepelnījusies, ravējot biešu vagas, un tirgojusi Baltcom pakalpojumus. Arī tā bija interesanta pieredze, kas man daudz iemācīja, jo īsā laikā bija jāizveido kontakts ar jebkuru cilvēku. Es staigāju pa mājām, klauvēju pie durvīm un piedāvāju iegādāties abonementu. Nekad nevarēja zināt, kas tevi sagaida durvju otrā pusē, tāpēc jādomā bija ātri – kamēr durvis vēl nebija aizvērušās,” atminas V. Liberte, uzsverot, ka viņas sapnis gan vienmēr bija iegūt labu izglītību un strādāt intelektuāli izaicinošu darbu.

Par starptautiskā audita, nodokļu, juridisko un biznesa ārpakalpojumu uzņēmuma BDO Latvia juridiskās nodaļas vadītāju kļuvis Raivis Leimanis.

Viņa galvenā atbildības joma būs advokātu biroja BDO Law juridiskās prakses vadība un attīstīšana.

Līdz šim R.Leimanis bijis advokātu biroja Ellex Kļaviņš vecākais eksperts un zvērināta advokāta praksē uzkrājis vairāk kā 15 gadu pieredzi, īpaši specializējoties banku un finanšu nozarē, komerctiesībās, tiesvedībā un nevalstisko organizāciju darbības jomā.

Nesen Satversmes tiesā veiksmīgi pārstāvēja lielos tirdzniecības lietā par Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojumu apstrīdēšanu.

R.Leimanis ieguvis maģistra grādu jurisprudencē Latvijas Universitātē un MBA grādu Rīgas Biznesa Skolā.

“Priecājos par iespēju pievienoties globālā konsultāciju uzņēmuma BDO dinamiskajai komandai, kurā darbojas enerģiski un motivēti profesionāļi. Kā vadītājs plānoju attīstīt BDO Law juridisko praksi, paplašinot klientu loku un piedāvāto pakalpojumu klāstu, kā arī pastiprinot juristu komandu un tās sadarbību ar pārējiem BDO departamentiem un grupas uzņēmumiem,” komentē R.Leimanis.

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas pakalpojumu eksporta vērtība augusi par 29%.

Par to liecina kustības "The Red Jackets" veiktais pētījums par pašmāju eksporta nozares tendencēm. Vienlaikus produktu eksporta vērtība ir pieaugusi par 21%.

Lielo eksportētāju skaits, kuru apgrozījums pārsniedz vienu miljonu eiro, 2018. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir palielinājies par 145 uzņēmumiem un veido 9,4% pieaugumu. 51% no šiem uzņēmumiem ārzemēs sevi piesaka ar Latvijā radītu zīmolu.

Arī kopējais Latvijas preču un pakalpojumu eksporta vērtības apjoms 2018. gadā pieaudzis par 18% jeb no 15,1 miljonu eiro uz 17,9 miljoniem eiro. Tas liecina, ka arvien vairāk Latvijas uzņēmumu uzdrīkstas virzīties ārējos tirgos, stiprinot kopējo eksportēšanas pieredzes un zināšanu bāzi valstī.

Zvērinātu advokātu biroja "BDO Law" sadarbībā ar "BDO" tīklu apkopotie dati rāda, ka vairumā ES dalībvalstu šis direktīvas prasību pārņemšanas termiņš nacionālajos normatīvajos aktos ir ievērots, tomēr Latvijā ar šo uzdevumu Saeima vēl nav spējusi tikt galā, jo pašlaik attiecīgie grozījumi Darba likumā parlamentā pieņemti vien pirmajā lasījumā.

Turklāt dažādu interešu grupu iesniegtie priekšlikumi Darba likuma normu izmaiņām ir pretrunīgi un var pat radīt situāciju, ka Latvijas darba devējam nosūtīt darbinieku konkrēta uzdevuma veikšanai ārzemēs būs ievērojami dārgāk, nekā nolīgt konkrētus cilvēkus no šīs pašas valsts.

"Direktīvas mērķis būtībā ir izlīdzināt nosacījumus par darba ņēmēju komandējumiem, jo darbinieku nosūtīšana darbu veikšanai uz citu ES dalībvalsti ir kļuvusi par ierastu praksi, taču piemērojamās prasības noteiktas gan nacionālajā regulējumā, gan ES līmeņa normatīvajos aktos," skaidro zvērinātu advokātu biroja "BDO Law" juriste Alise Valdemāre.

Viņa vērš uzmanību uz to, ka būtiskākais faktors ES regulējuma pārskatīšanai bija tieši nevienlīdzīgais atalgojums nosūtītajiem darbiniekiem salīdzinājumā ar tās valsts darbiniekiem, kurp darbinieks nosūtīts, proti, lai novērstu negodīgu konkurenci un sekmētu principu, ka par vienādu darbu vienā un tajā pašā vietā būtu jāsaņem vienāds atalgojums.

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā pieaugs vēl vairāk un starpība ar kaimiņvalstu galvaspilsētās esošajām viesnīcām palielināsies teju astronomiski.

Šogad Covid-19 vīrusa noteikto ierobežojumu dēļ tūrisma sezona Rīgā beidzās, īsti nemaz nesākusies. Šādos apstākļos arī nekustamā īpašuma nodokļa apmērs var kļūt par sava veida katalizatoru viesnīcu nākotnes nogremdēšanai.

“Ar kadastrālās vērtības izmaiņām – vairākkārtīgu pieaugumu – faktiski tiks nogremdēts Latvijas viesnīcu bizness, kas grimst jau šobrīd,” secina BDO Law zvērināts advokāts Rolands Valdemārs. Zvērinātu advokātu birojs BDO Law apkopojis datus par Baltijas valstu vairākām viesnīcu ķēdēm. R. Valdemārs secinājumus pamato ar to, ka jau tā augstais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ar jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā pieaugs divas līdz pat piecas reizes.

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur jau ir ieviests skaidras naudas limits fizisko personu darījumos, iespējamie jaunie liegumi auto un īpašumu darījumos izmantot skaidru naudu valsti padarīs par līderi visā ES cīņā pret skaidru naudu.

To liecina ZAB BDO Law pētījums par skaidras naudas darījumu ierobežošanu. DB jau 9.02.2019. rakstīja par Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēto ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plānu, kurā ir paredzēta skaidras naudas darījumu sliekšņa samazināšana no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro, turklāt skaidrā naudā nevarētu iegādāties nekustamos īpašumus un transportlīdzekļus. Jāatgādina, ka no 2017. gada 1. janvāra spēkā ir norma, kas ierobežo darījumus skaidrā naudā, kas pārsniedz 7200 eiro. Skaidras naudas darījumi tiek uzskatīti ar visaugstāko krāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas, kā arī PVN izkrāpšanas risku. Kontrolējošajām iestādēm faktiski neesot iespēju pārbaudīt šādus darījumus, to noslēgšanas datumus, maksājamās summas utt. Pēdējā laikā arī ārzemēs tiek veikti pasākumi skaidras naudas aprites ierobežošanā.

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus zīmolus, taču šie gadījumi rāda, ka secinājumi par šādu noziegumu esamību iegūstami izmeklēšanā, kur katra apsūdzētā vainu nosaka tiesa, nevis sabiedrības vai preses pārstāvju aizdomas.

To rāda ZAB BDO Law apkoptie dati. “Cilvēktirdzniecība ir ļoti nopietns pārkāpums, pret kuru visu valstu tiesas vēršas ar maksimālu bardzību, taču ārvalstu pieredze rāda, ka skaļi pārmetumi nav pamats kādas piespiedu darbos vainotās kompānijas izmešanai no tirgus,” datus vērtē BDO Law partneris Jānis Zelmenis. Viņš teic, ka linča tiesa ir pats sliktākais, kas vien var būt.

“Pirms paust kādu viedokli, vajadzētu sagaidīt vismaz policijas izmeklēšanas darba rezultātu, kas, kā minimums, ir nodots tiesai, bet ADUGS situācijā kriminālprocess ir tikai salīdzinoši agrīnā stadijā, kuru objektīvi izvērtēt, nezinot lietas faktiskos apstākļus, ir neiespējami,” SIA ADUGS Production gadījumu komentē J. Zelmenis.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Eiropas Savienības dalībvalstis piemēro radikāli atšķirīgus atbalsta mehānismus, lai Covid-19 pandēmijas raisīto ierobežojumu tieši un pastarpināti skartie sektori izdzīvotu un spētu maksimāli ātri atgūties.

Latvijas atbalsta programmas iespējas var atrast daudzi, bet problēmas radot iestāžu piemērošanās kārtība un interpretācijas plašums.

To liecina zvērinātu advokātu biroja BDO Law pētījums. Lai arī koronavīruss ir pārstaigājis ne tikai visu Eiropu un arī pasauli, tomēr dažādu valstu īstenotie pasākumi ir ļoti atšķirīgi – viena daļa valstu pandēmijas seku mazināšanai vairāk izmanto speciālas programmas, citās piešķir nodokļu atlaides, garākus samaksas termiņus un arī tiešo atbalstu – subsīdijas. Jāņem vērā, ka it īpaši Eiropas lielākajās un ekonomiski spēcīgākajās valstīs bez centrālo valdību sniegtajiem ir arī vietējie jeb municipalitāšu atbalsta pasākumi.

Latvijas izaugsmes recepte ir spēcīgu analītisko dienestu izveide, to iegūto rezultātu ielikšana svaru kausos, lemjot konkrētus jautājumus, kā arī ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības vīzija komplektā ar stiprām politiskām partijām un kļūšana kašķīgākiem pie ES kopējā galda.

Tā intervijā saka Latvijas Universitātes profesors, domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Daunis Auers.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14. decembra numurā:

Eiropas zaļajām ambīcijām nav ražošanas seguma - lielāko daļu zaļās enerģijas produktu, kas vitāli nepieciešami Eiropas Zaļā kursa nodrošināšanai, Eiropas Savienības dalībvalstis ieved no ārpuses.

Dažādu Covid-19 ierobežojumu dēļ ēdinātāji jau vairākus mēnešus cieš ievērojamus zaudējumus, pieprasījums pēc pārtikas līdzņemšanai ir liels, taču šī pakalpojuma sniegšana nav finansiāli izdevīga.

Latvijas nodokļu sistēma un administrēšanas kārtība ir eksportējams produkts, taču, pašiem vairāk runājot par to, kas nav izdevies, nevis uzsverot labākos sasniegumus, dzēšam savas iespējas

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar BDO Law un BDO Latvia rīkotās konferences Nodokļi 2019 - Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam diskusija. Vienlaikus daudzi jautājumi bija, ir un būs atkarīgi no parlamenta pieņemtajiem lēmumiem un to ieviešanai atvēlētā laika. Vienlaikus ir jautājumi par Brexit, par kuru atbilžu pašlaik nav nevienam.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis uzskata, ka nodokļu sistēma ir eksportējama un tāpēc ir jāatbild uz tādu jautājumu - kāpēc cilvēki laužas investēt, piemēram, ASV vai Vācijā, kurā ir briesmīgi nodokļi, bet tajā pašā laikā potenciālo investoru rindas par iespējām ieguldīt Latvijā nemana? «Diemžēl atbildes nav saistītas ne ar nodokļu sistēmu, ne ar nodokļu administrāciju, un vēl jo vairāk - Latvijai nav 100 miljonu patērētāju, bet jautājums ir, ko īsti darīt Latvijai,» turpina J. Zelmenis. Viņaprāt, tas nozīmē, ka Latvijai kaut kas ir jāmaina. «Sapņoju par to, ka varētu «eksportēt» Latvijas nodokļu administrācijas pakalpojumus, bet vienlaikus prasītos uzsvērt, ar ko tie atšķiras no nodokļu administrācijas, piemēram, Polijā, Baltkrievijā vai citur, un vēl jo vairāk, ja VID darbinieki komunicētu vismaz trijās valodās un būtu speciāla nodaļa investoru apkalpošanai, kas palīdzētu šajā investoru piesaistes procesā,» savu pozīciju skaidro J. Zelmenis. Protams, viņaprāt, atsevišķas diskusijas vērts jautājums ir par to, vai jaunā nodokļu reforma ir radījusi labāku nodokļu jurisdikciju par to, kas bija iepriekš. «Diemžēl investori to nenovērtēja,» tā J. Zelmenis.

Diferencēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, lielāks neapliekamais minimums, bet tikai līdz 1000 eiro bruto ienākumiem, mainīti griesti veselības, izglītības un ziedojumu tēriņiem

Tās tiek dēvētas par nozīmīgākajām pārmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) ne tikai pēdējo 6–8 gadu laikā, bet pat pēdējo 20–25 gadu posmā. Uzņēmēju un grāmatvežu vērtējums par šīm novitātēm un risinājumiem atšķiras. Plānotās izmaiņas vērtēja eksperti DB sadarbībā ar BDO LAW, AS BDO Latvia un RISEBA rīkotajā konferencē X-faktors nodokļu regulējumā.

«Latvijā no 2018. gada būs trīs IIN likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro – 23% un virs 55 000 eiro gadā – jau 31,4% apmērā,» konferencē stāstīja AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītāja Jeļena Bārtule. Viņa uzsver, ka tādējādi visi sākotnēji maksās mazāku IIN likmi. Vienīgais izņēmums būs situācijā, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietā nesasniedz 1667 eiro mēnesī. Ar IIN neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 200 eiro pašreizējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks,» norādīja J. Bārtule.

Tuvāko piecu gadu laikā Eiropas Savienībā iecerēta pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas sistēmas reforma, kas mainīs pašreizējo šī nodokļa norēķinu kārtību, iegādājoties un piegādājot preces no ES darījumu partneriem

Jaunā kārtība novērstu dažādus PVN sistēmas defektus, bet vienlaicīgi tā var radīt arī papildu apgrūtinājumus. Tādu ainu rāda izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotā konference Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam.

Lai arī par pašreizējās pievienotās vērtības nodokļa sistēmas modernizāciju Eiropas Savienībā tiek runāts un diskutēts jau vairākus gadus un kaut arī vēl lielie lēmumi par tās reformēšanu vēl saskaņojami starp dalībvalstīm, tomēr tiek lēsts, ka šādas reformas iedzīvināšanas termiņš varētu būt no 2022. gada. Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins izteica šaubas par minētā termiņa realitāti, jo diskusijas par sistēmas maiņu turpinās. Jāņem vērā, ka par šo iecerēto – jauno PVN sistēmu vēl nav iespējams runāt detalizēti, bet gan tikai vispārējā līmenī, vienlaikus ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem nav skaidru atbilžu. Taču, lai uzņēmumi būtu gatavi ne tikai pārmaiņām šajā sistēmā, bet arī līdzdarbotos PVN jaunās arhitektūras izstrādē, par to ir jārunā jau šodien. Galu galā, Latvija kā ES dalībvalsts piedalās tās izstrādē un arī Ministru kabinetam būs jāpieņem konkrēti lēmumi attiecībā par to.

PVN krāpšana, runājot par preču kustību, vēl ir 50 miljardu eiro jautājums visā Eiropas Savienībā, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» sacīja BDO Latvia vecākais nodokļu konsultants Valts Stūrmanis.

«Pēdējā laikā plaši izskan jau sen aktuālais fakts, ka PVN jomā ir problēmas un tiek izkrāpti nozīmīgi līdzekļi. Tomēr būtiski ņemt vērā, ka problēma jau pastāv no 1993.gada, un 26 gadus Eiropas līmenī neviens nebija saņēmies to risināt, tomēr 2022.gadā šī problēma daļēji tiks atrisināta,» skaidro eksperts.

Mērķis ir aizsargāt nodokļu maksātājus pret ļaunprātīgiem komersantiem.

Izmaiņas 2022.gadā paredz vairākus jaunumus. Viens no tiem ir lielāka brīvība institūcijām samazināto PVN likmju samazināšanā (0% un no 5% līdz standartlikmei). Tādējādi Finanšu ministrija ar nodokļu administrāciju varēs izvēlēties plašāku nozaru klāstu, kam samazināt likmes.

Institucionālajiem investoriem nu ir iespēja ieguldīt Latvijas mežu zemē, stāsta AIFP Baltic Asset Management akcionārs un valdes loceklis Fredriks Zetterstroms. Viņš norāda, ka «lētas naudas» gadi radījuši situāciju, kurā dominē nereālistiskas cerības un uzpūsti novērtējumi. Tas arī esot viens no iemesliem, kādēļ reāli aktīvi, piemēram, mežu zeme, varētu būt visai laba izvēle ieguldījumiem ilgtermiņā.

Savukārt BDO Law partnere Vita Liberte, kura ir sniegusi juridisko atbalstu minētā līdzekļu pārvaldnieka licencēšanas gaitā, vērš uzmanību uz augošo pieprasījumu pēc alternatīvajiem ieguldījumiem. Būtiski esot, lai ieguldījuma veikšanas process ir pēc iespējas saprotamāks un caurspīdīgāks. Jo vairāk Latvijā būs tirgus dalībnieku, kas šo priekšnoteikumu izpildi var piedāvāt, jo nopietnāks spēlētājs Latvija būs globālajā finanšu tirgū, teic V. Liberte.

Īsumā – kas ir AIFP Baltic Asset Management un kādi ir uzņēmuma darbības mērķi?

F.Z.: AIFP Baltic Asset Management ir Latvijā pirmais licencētais alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, kas savu darbību uzsācis no nulles. Alternatīvie ieguldījumi no tradicionālajiem galvenokārt atšķiras ar to, ka tās nav investīcijas tikai un vienīgi tradicionālajos vērtspapīros, bet tie var būt arī ieguldījumi, piemēram, nekustamajā īpašumā un tādos atvasinātajos instrumentos kā derivatīvi. AIFP Baltic Asset Management mērķis ir būt ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam institūcijām, kas, veicot ilgtermiņa ieguldījumus nišas tirgos, ir ieinteresētas gūt zema riska peļņu. Mēs cenšamies meklēt ieguldījumu iespējas, kuras, iespējams, uzreiz nav saskatāmas. Pirmais AIFP Baltic Asset Management reģistrētais un pārvaldītais fonds Baltic ForestlandFund I veic specializētas investīcijas meža zemes aktīvos.

Tiks izstrādāts jauns Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, kā arī jauns likums Par grāmatvedību, kuri spēkā varētu stāties attiecīgi 2022. un 2021. gadā.

Tādu darbu plānu izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam klāstīja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Viņš uzsvēra, ka abi likumi - gan Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, gan arī Grāmatvedības likums - pieņemti 90.-to gadu sākumā. Vienlaikus šogad paredzētas diskusijas par vairākām normām Pievienotās vērtības nodokļa, Nekustamā īpašuma nodokļa, Solidaritātes un Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumos. Jāņem vērā, ka izmaiņas varētu ieviest arī Brexit.

Izmaiņas visos nodokļu likumos būs saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu no 2021. gada.

Influenceriem Latvijā ir gan brīvākas rokas darbībai, gan mazāks risks saņemt sodu, salīdzinot ar kolēģiem, kuri strādā, piemēram, Ķīnā. Iespējams, ka nākotnē šī joma tiks regulēta daudz plašāk nekā patlaban, liecina BDO pētījums par influenceru darbības tiesiskajiem aspektiem.

"Influenceru pakalpojumus izmanto arvien vairāk dažādu produktu un pakalpojumu ražotāju un tirgotāju, un šī joma pēdējos gados piedzīvo salīdzinoši strauju izaugsmi, kurā bieži vien ir strīdīgas situācijas. Turklāt dažādas valstis atbildības un prasību robežas nosaka krasi atšķirīgi," pētījuma datus skaidro ZAB BDO Law juriste Linda Lielbriede.

Robotizē arī influencerus 

Mūsdienu pasaulē gandrīz katru jaunu dienu nākas dzirdēt par dažādiem influenceriem, kas,...

Viņa kā piemēru min Ķīnu, kur influencera darbības prasību pārkāpumi var rezultēties ar darbības liegumu līdz pat trim gadiem. Pētījums rāda, ka citās valstīs par neatbilstošu reklāmu atbild gan uzņēmumi, kas izmanto influenceru mārketinga pakalpojumus, gan arī paši influenceri.

Līgumu specifika

"Latvijas normatīvie akti jau šobrīd paredz virkni garantiju patērētāju aizsardzībai, kā arī ievērojamus naudas sodus pārkāpumu gadījumā. Vienlaikus uzņēmumu un influenceru vidū nav vienota viedokļa par sadarbības modeļa izveidošanu un turpmāku uzraudzību, kā arī par iespējamu atbildību pārkāpumu gadījumā," atzīst L. Lielbriede.

Viņa sacīto ilustrē ar 2019. gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centra publicētajiem ieteikumiem influenceru darbības regulēšanai. "Līdzšinējie centieni atzīstami par nepietiekamiem, ņemot vērā nozares straujo attīstību. Veicinot influenceru mārketinga jomas sakārtošanu, iestādēm būtu jāvērtē iespēja izstrādāt papildu informatīvos materiālus influenceru izglītošanai par piemērojamo normatīvo regulējumu, atbildību un citiem aspektiem, veidojot sadarbību ar uzņēmumiem," iesaka L. Lielbriede.

Viņa atgādina, ka par pārkāpumiem šajā jomā juridiskā atbildība var iestāties ne vien influenceriem, bet arī uzņēmumiem, tāpēc būtiski izstrādāt sadarbības līgumus, kas nosaka atbildības sadalījumu un regulē citus būtiskus aspektus, piemēram, reklāmas saturu un sadarbības līguma izpildes kontroli, datu apstrādi un intelektuālā īpašuma jautājumus. Viņa atzīst, ka, izvēloties uzņēmuma tēla un tā piedāvāto preču vai pakalpojumu popularizēšanai izmantot influenceru mārketinga sniegtās iespējas, visbiežāk tiek uzsvērti tikai ieguvumi – plašāka atpazīstamība, daudz potenciālo klientu un ērts veids darbības paplašināšanai jaunos tirgus segmentos –, savukārt informācija par iespējamajiem riskiem un atbildību, kas cieši saistīti ar influenceru darbību, uzņēmumu vadībai iet secen.

Visu rakstu lasiet 3.novembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Eiropas Savienības publisko pakalpojumu sektors ievērojami kavē investīciju veikšanu digitālajās tehnoloģijās, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» sacīja Accenture Inovāciju vadītājs Kristaps Banga.

Kā liecina Accenture veiktais pētījums, tikai 28,4% Eiropas publiskā sektora uzņēmumu vadītāji aktīvi veic investīcijas digitālajās tehnoloģijās, salīdzinot ar 41,5% privātā sektora uzņēmumiem.

Patlaban šādu investīciju veikšanu izvērtē 52,8% publiskā sektora uzņēmumi, pretstatā ar 11,3% privātā sektora uzņēmumiem.

Savukārt 16% publiskā sektora uzņēmumi atbildējuši, ka investīcijas digitālajās tehnoloģijās neattiecas uz viņu darbību. Šādi atbildējuši tikai 0,4% privāto uzņēmumu vadītāju. Savukārt 2,7% publiskā sektora uzņēmumu pārstāvji un 1% privātā sektora uzņēmēji atbildējuši, ka viņiem nav digitālā biznesa stratēģijas.

Netiešo nodokļu jomā šajā gadā lielā mērā turpinās un tiek ieviestas iepriekš pieņemtās izmaiņas, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» skaidroja Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins.

Sākot ar šo gadu noteiktas labvēlīgākas normas komersantiem, kas strādā ar akcīzes precēm. Lai veicinātu mazo alus darītavu eksporta iespējas, samazināto akcīzes nodokļa likmi ar 2019.gada 1.janvāri piemēro pirmajiem 10 tūkstošiem hektolitru alus, kas nodoti patēriņam Latvijā (iepriekš pirmajiem saražotajiem).

Ar 2019.gada 1.februāri stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi «Kārtība, kādā komersanti iegūst tiesības izveidot apvienoto noliktavu», kas jaunā redakcijā izsaka pašreiz spēkā esošos Ministru kabineta 2017.gada 28.novembra noteikumus Nr.705.

Ar Ministru kabineta noteikumiem tiek noteikts ka darbības apvienotajā noliktavā varēs veikt ne tikai ar fasētām precēm, bet arī ar naftas produktiem; tiesības izveidot apvienoto noliktavu ir nodokļu maksātājiem, kurš vismaz vienu gadu ir veicis darbības atbilstoši izsniegtajai akcīzes preču noliktavas licencei vai muitas noliktavas atļaujai, vai atļaujai preču pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai, vai darbībai ar precēm brīvajā zonā; veicot darbības ar naftas produktiem, nepieciešams rezervuārus, kuros uzglabā preces, aprīkot ar elektroniskām un automatizētām naftas produktu daudzuma mērīšanas iekārtām, kuras nodrošina vēsturisko datu saglabāšanu pēc katras darbības ar precēm.Savukārt PVN jomā patlaban dienaskārtībā ir sekojoši jautājumi: viennozīmīgs PVN piemērošanas tiesiskais regulējums darījumos ar apbūves tiesībām; ES direktīvu pārņemšana: