«Oficiāli to nosauca vienkārši - tehnisku iemeslu dēļ. Tomēr patiesie iemesli, kāpēc pērn 18.decembrī nenotika Parex akcionāru ārkārtas sapulce, kurā bija jālemj par jaunu bankas parādzīmju - eiroobligāciju - emisiju, bija citi,» vēsta laikraksts Diena.
Saskaņā ar laikraksta rīcībā esošo informāciju «bremzes ieslēdza» ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), kura pārraudzībā ir Parex valstij piederošo akciju īpašniece Privatizācijas aģentūra (PA). A.Kampara bankai un vēl trim institūcijām neilgi pirms sapulces nosūtītā vēstule, kurā viņš izteica bažas par akcionāru iecerētā lēmuma - atbalstīt Parex eiroobligāciju emisiju 370 miljonu eiro apmērā - pieņemšanu, bija iemesls, kāpēc to atcēla.
29.janvārī notiks atkārtota bankas akcionāru ārkārtas sapulce, kurai jāizlemj, vai dot zaļo gaismo parādzīmju emisijai.
A.Kampars Dienai vēl nav devis skaidru atbildi, vai parādzīmju emisiju atbalstīs un dos akceptu PA kā bankas akcionāram ārkārtas sapulcē balsot par to izlaišanu. No viņa teiktā gan izrietējis, ka tagad obligāciju emisiju viņš sliecas atļaut, jo bankas vadība priekšlikumu uzlabojusi, uz pusi samazināts arī emisijas apjoms - akcionāru sapulcē tiks piedāvāts izlemt par jaunu Parex eiroobligāciju izlaišanu līdz 175 miljoniem eiro, to veicot vairākos laidienos. Obligāciju dzēšanas termiņš - divi gadi, ienesīgums - 5% gadā.