Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, ar kuriem atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulējumam noteikti jauni ierobežojumi aromatizētiem karsējamās tabakas izstrādājumiem.

Ar pieņemtajām izmaiņām Latvija pārņēmusi Eiropas Komisijas (EK) direktīvu, kas nosaka ierobežojumus karsējamās tabakas izstrādājumiem pievienot tādas piedevas, kas var mainīt minēto izstrādājuma smaržu vai garšu, radot raksturīgo aromātu, piemēram, mentola aromātu, aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja Veselības ministrijā (VM).

VM skaidro, ka šie ierobežojumi tiks attiecināti visās ES dalībvalstīs. Direktīva nosaka, ka ierobežojumiem vienlaicīgi visās ES dalībvalstīs jāstājas spēkā 2023.gada 23.oktobrī.

Tabakas likumā noteikti ierobežojumi karsējamās tabakas izstrādājumiem pievienot piedevas, kas var mainīt izstrādājuma smaržu vai garšu, radot raksturīgo aromātu, piemēram, mentola aromātu vai citu. Ierobežojums neaizliedz pilnībā pievienot aromatizētājus, bet tikai ierobežo piedevu pievienošanu tādā apmērā, lai tās nerada izstrādājumam raksturīgo aromātu.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Kiwi Cosmetics laboratorijas telpās, kur tiek izstrādāti jauni produkti.

Uzņēmums SIA Kiwi Cosmetics dibināts pirms pieciem gadiem, savukārt produktu izstrāde notika jau iepriekš, un pirmie produkti ražošanā nokļuva 2011.gada novembrī, stāsta kompānijas eksporta direktore Solveiga Zvejniece.

Kompānija darbu sāka ar bija pieciem produktiem - dienas krēmu, 24 stundu krēmu, acu krēmu, roku krēmu un nakts krēmu. Patlaban piedāvajums izaudzis līdz aptuveni 50. Pircēju iecienītākais uzņēmumā ražotais produkts ir 24 stundu krēms, kā arī ķermeņa marmelādes.

S. Zvejniece uzsver, ka produktu piedāvājums jāveido maksimāli plašs, lai aptvertu dažādus vecumus un gaumes. Gadā uzņēmuma piedāvājums tiek palielināts par 5-8 produktiem.

Viena no būtiskākajām kafijas entuziasta prasmēm ir precīzi saprast, kas jums garšo, un zināt burvju kodus, lai to atklātu. Tas ir gandrīz kā būt daļai no visslepenākās kafijas biedrības! Tomēr žargonu daudzums kafijas pupiņu pasaulē var būt ļoti biedējošs. Šodien mēs esam sagatavojuši ceļvedi, kas palīdzēs izprast kafijas terminus, lai jūs vienmēr būtu pārliecināti par to, ko pērkat un gatavojat. Cik svarīgas ir kafijas dzirnaviņas? Kādas garšas piemīt kafijas pupiņām? Jautājumu ir daudz.

Kafijas pupiņu pamatprincipi

Laba kafijas dzirnaviņas mašīna nav iedomājama bez kafijas pupiņām. Sāksim ar pamatiem. Kafijas pupiņas ir cieti, grauzdēti graudiņi, no kuriem tiek gatavoti komplicēti kafijas dzērieni. Vispirms tiek samaltas kafijas pupiņas. Pārdošanā ir pieejamas jau apstrādātas iepriekš samaltas kafijas pupiņas, taču šajā procesā tās zaudē daļu no tām piemītošajām eļļām un svaiguma. Šķīstošās kafijas ražošanas process tiek veikts ilgstoši, lai varētu nodrošināt, ka tā uzreiz izšķīst ūdenī, tāpēc nav nepieciešama īpaša pagatavošana un ekstrahēšana – process, kurā karsts ūdens tiek ieliets kafijas biezumos, ļaujot tam pēc tam ievilkties. Tas ir ērts veids, kā ātri iegūt enerģijas lādiņu, taču tādā veidā iespējams zaudēt kafijas pupiņu oriģinālās garšas un aromātu, turklāt ar šķīstošo kafiju pagatavots dzēriens nebūs tik kvalitatīvs. Kafijas pupiņas ir kafijas auga sēklas, kas atrodas kafijas ķirša/augļa iekšpusē. Zaļās kafijas pupiņas ir neapgrauzdētas.

«Doma par pašiem savu aromātu radīšanu gaisā virmoja jau sen, bet realizējām to tikai šajā vasarā. Reāls izpētes darbs sākās gadu iepriekš, kad sākām veidot aromātu notis, to noskaņu un aprakstus. Pašlaik piedāvājam trīs aromātu kolekciju, kas radīta sievietēm. Nākotnē noteikti būs smaržas arī vīriešiem,» biznesa portālam db.lv stāstīja Stenders pārstāve Baiba Čipa - Ziemele.

«Ņemot vērā to, ka produkta izpētes un attīstības process ilgst aptuveni gadu, precīzas investīcijas ir grūti aprēķināt, bet tie ir aptuveni 20 000 eiro,» sacīja uzņēmuma pārstāve.

Smaržu notis radītas kopā ar vienu no lielākajiem aromātu ražotājiem pasaulē – franču uzņēmumu MANE. Pats produkts arī tiek ražots un pildīts Francijā.

Aromātu kolekciju ieplānots paplašināt Ziemassvētku laikā, kā arī 2016. gadā.

Jaunos aromātus, tāpat kā pārējo produkciju, Stenders eksportē uz 20 valstīm (Lietuva, Igaunija, Polija, Krievija, Gruzija, Kazahstāna, Baltkrievija, Kirgizstāna, Armēnija, Ukraina, Vācija, Šveice, Austrija, Spānija, Ungārija, Ķīna, Japāna, Saudi Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti, no oktobra arī Singapūra).

Daudzas sievietes joprojām pavasaros iesmaržojas ar Rīgas ceriņiem, ko a/s Dzintars ražo kopš sendienām.

Dzintars ir viens no vecākajiem kosmētikas ražošanas uzņēmumiem Eiropā, stāsta Iļja Gerčikovs, kosmētikas ražotāja a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs. Viņš šo kompāniju vada kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem.

Par kompānijas dzimšanas gadu oficiāli tiek uzskatīts 1849. gads, kad tika dibināta Heinriha Ādolfa Brigera ziepju un parfimērijas fabrika, kas ražoja ziepes, sveces un veica nenozīmīga daudzuma smaržu un odekolonu iepildīšanu no Francijas ievestām gatavām kompozīcijām. «Tolaik parfimēriju, ziepes, kosmētiku pārdeva aptiekās, atsevišķu veikalu nebija. Tas bija dārgs prieks, jo tikai XX gadsimta sākumā radās ķīmisko produktu ražotnes un kosmētika kļuva pieejama,» klāsta I. Gerčikovs.

No dzīvokļa Madridē nozagtas piecas britu gleznotāja Frānsisa Bēkona gleznas, kuru kopējā vērtība ir 30 miljoni eiro.

Mākslas darbi pagājušā gada jūnijā tika nozagti no Bēkona drauga mājas Madridē. Zagļi atvienoja signalizāciju, kamēr mājas īpašnieks bija prom, un paņēma vērtīgās gleznas, vēsta laikraksts El Pais.

Spānijas policija atteikusies komentēt notikušo un to, kāpēc informācija par zādzību tikai tagad nonākusi atklātībā.

Eksperti norāda, ka zagļiem būšot grūti gleznas pārdot.

Bēkons tika ierindots starp labākajiem mūsdienu māksliniekiem no Lielbritānijas. Viņa darbi piederēja ekspresionisma un sirreālisma novirzieniem.

2013.gadā Bēkona triptihs Luciāna Freida trīs studijas tika izsolīts par 100 miljoniem sterliņu mārciņu (129 miljoniem eiro), kļūstot par dārgāko mākslas darbu, kas pārdots publiskā izsolē.

Sākot izgatavot miega aromātus Lillabies, Liene Griķe atrisināja savas miega problēmas un tagad cenšas palīdzēt saldi gulēt arī citiem , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viņas izveidotā SIA Lillabies ražo miega līdzekļus no ēteriskajām eļļām. Šobrīd ir pieejami pieci dažādi aromāti. «Vēl pirms diviem gadiem man grūtības sagādāja gan aizmigšana, gan trausls miegs – tas atstāja negatīvu iespaidu uz manām darba spējām nākamajā dienā, tāpēc sāku meklēt dažādus dabīgus līdzekļus, kas varētu šo problēmu risināt. Kāda ceļojuma laikā manā redzeslokā nokļuva uz spilvena izsmidzināms līdzeklis, kurā izmantotas ēteriskās eļļas, kas man tik ļoti iepatikās, ka, atgriežoties mājās, nolēmu papētīt, vai arī Latvijā ko tādu tirgo un ražo, un secināju, ka piedāvājums ir diezgan niecīgs,» stāsta Liene. Radās ideja pašai sev šādu aromātisku līdzekli pagatavot. «Iegādājos ēteriskās eļļas ar domu radīt savu ideālo miega aromātu. Vienu un pavisam vienkāršu, bet tā aizrāvos, ka nepilna mēneša laikā sev biju sameistarojusi kādus trīsdesmit. Protams, diezgan nebaudāmus, tāpēc, lai uzlabotu aromātu efektivitāti, sāku apgūt aromterapiju, kas man labi padevās un kuru es izpratu, jo sešu gadu laikā iegūtās zināšanas farmakoloģijā, ķīmijā, dabazinībās un laboratorijas darbā, kuras apguvu, studējot Veterinārmedicīnas fakultātē, izrādījās saistītas un noderīgas. Aromterapijas apgūšana man palīdzēja saprast, kā veidot ēterisko eļļu maisījumus un kādas eļļas izmantot, lai panāktu vēlamo nomierinošo efektu. Tā kā aromātu efektivitāte bija uzlabojusies, bet smaržu kompozīcija vēl bija jāpilnveido, pievērsos parfimērijas mākslas apgūšanai. Smaržu veidošanas pamatu izzināšana krietni uzlaboja miega aromātu smaržu kompozīciju un tad arī radās pirmie labie aromāti, kurus atrādīju ģimenei un draugiem. Atpakaļ saņēmu pozitīvas atsauksmes, kas mani mudināja hobiju pārvērst par mazo biznesu,» saka Liene.

Šodien visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā, stājas spēkā jauni ierobežojumi aromatizētiem karsējamās tabakas izstrādājumiem.

Pavasarī Latvija pārņēma Eiropas Komisijas (EK) direktīvu, kas nosaka ierobežojumus karsējamās tabakas izstrādājumiem pievienot tādas piedevas, kas var mainīt minēto izstrādājuma smaržu vai garšu, radot raksturīgo aromātu, piemēram, mentola aromātu.

Direktīva nosaka, ka ierobežojumiem vienlaicīgi visās ES dalībvalstīs jāstājas spēkā šodien, 23.oktobrī. Aizliegums jāievēro ražotājiem, izplatītājiem un tirgotājiem visā ES.

Ierobežojums neaizliedz pilnībā pievienot aromatizētājus, bet tikai ierobežo piedevu pievienošanu tādā apmērā, lai tās nerada izstrādājumam raksturīgo aromātu. Runa ir par piedevām, kas smēķējot rada izteiktu, piemēram, augļu, garšvielu, garšaugu, mentola un citu smaržu un garšu. Aromatizētāju pievienošana rada maldīgu priekšstatu par smēķēšanas vai šādu produktu lietošanas nekaitīgumu, lai gan minēto produktu lietošana ietekmē veselību un veicina atkarības rašanās risku, jo satur nikotīnu, norāda Veselības ministrijā (VM).

Ģimenes uzņēmums «Gusto» jau teju 10 gadus Bauskā ražo kosmētiku, kuras pamatā ir dabiskas izejvielas.

Mīlestība pret dabiskiem krēmiem Andrai Katkevičai, kas ir viena no trīs «Gusto» radītājiem, iesakās 2008.gadā, kad viņa, video pamācību iedvesmota, pirmo reizi pamēģināja kādu krēmu izgatavot savām vajadzībām. Krēmi sanāca labi un par tiem interesi izrādīja draudzenes, vēlāk jau plašāks paziņu loks.

A.Katkevičai ar vīra māsu Līgu Elmani kopā saliekot pirmos pārsimts eiro, 2010. gadā radās SIA «Gusto». Sākumā ražots tika mazāk, bet ap 2012.gadu «Gusto» jau aktīvi uzsāka dalību tirdziņos un savu produkciju piedāvāja arvien vairāk lielākā skaitā Latvijas veikalu.

Aktīvi darbojas uzņēmuma interneta veikals, kur ik pa laikam iepērkas arī kāds ārzemnieks. Lieli eksporta tirgi vēl nav aizsniegti, bet tāds arī līdz šim nav bijis mērķis. Tas nozīmētu ražošanas apjomu palielināšanu, līdz ar to jaunu telpu meklējumus un jaunu darbinieku piesaisti, bet tam «Gusto» vēl neesot gatavs.

No 1. decembra lielajās Mēness aptieka aptiekās tirgo profesionālo ādas kopšanas kosmētiku Kamēlijas krēms - sejas, roku un pēdu kopšanas krēmus.

«Ideja par krēmu ražošanu radās brīdī, kad saņēmām klientu pozitīvās atsauksmes par sejas, roku un pēdu krēmiem, kas tiek gatavoti pēc individuāli izrakstītām receptēm. Nolēmām uzsākt apjomīgāku ražošanu, pirms tam veicot nepieciešamos laboratoriskos testus un iegūstot nepieciešamās atļaujas. Izsenis roku (arī sejas un pēdu) krēmu gatavoja Kamēlijas aptiekā, un tautā jau ir «iegājies» nosaukums «Kamēlijas krēms», tādēļ nosaukumu izvēlējāmies bez garām diskusijām,» jauno produktu ražošanas ideju skaidro Alvis Ērglis, AS Sentor Farm aptiekas aptieku uzņēmuma mārketinga departamenta vadītājs.

Konditorejas 21 October īpašniece Aleksandra Nozdračeva gatavo tikai to, kam konkrētajā dienā ir iedvesma, un paziņo par piedāvājumu sociālajā tīklā Instagram – kurš vēlas, tas brauc pakaļ, un pārsvarā salonā līdz vakaram nekas pāri nav palicis

Viņa uzskata, ka konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi, tāpēc arī pareizi pagatavoti eklēri ar īstu vaniļu vai franču cepumi macaron nebūt nav lēti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir jūsu vērtējums par konditorejām Rīgā?

Ja godīgi, es pavisam reti iznāku no savas laboratorijas. Tāpēc es nevaru atbildēt. Bija Belétage Lāčplēša ielā, bet nesen to slēdza, jo grūti atrast darbiniekus. Neviens negrib veltīt tik daudz laika un strādāt tā, kā vajag, – kā strādā cilvēki konditorejās Francijā. Negrib mācīties, negrib saprast.

AS Spodrība uzsākusi jaunu roku un kāju krēmu ražošanu, informē uzņēmums.

Produktu līnijā Seal cosmetics iekļauti pieci dažādi krēmi: Dzērvene, Auza, Ingvers, Smiltsērkšķis un Vita.

Līdz šim uzņēmums krēmus pildīja liela tilpuma iepakojumā un alumīnija tūbās. Taču tās nav gana kompaktas, lai kļūtu par ikdienā lietojamu krēmu. Ņemot vērā pircēju lielo interesi, uzņēmums nolēmis krēmus pildīt kompaktās, vieglās plastmasas tūbiņās, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Līdz rezultātam esam nonākuši pakāpeniski, darba gaitā pārvarot dažādus tehniskos šķēršļus. Piemēram, piegādātāju noslodzes dēļ tūbas nācies gaidīt vairākus mēnešus. Mēs pārplānojām savus darbus. Produktus rūpīgi un ilgstoši testējām. Laiks un radošā izdoma tika veltīti iepakojuma dizaina izveidei, piebilst uzņēmuma valdes loceklis Raimonds Krampāns.

Diplomēti farmaceiti Alisa Kazarina un Jaroslavs Matvejevs savu vaļasprieku – krēmu izgatavošanu mājas apstākļos – ir pārvērtuši par biznesu

Viņu uzņēmums SIA Inbloom, kas ražo krēmu no lielā diždadža ekstrakta, Latvijas Universitātes (LU) Biznesa inkubatorā darbojas kopš pagājušā gada rudens. Pirmie krēmi jau aizceļojuši uz Ķīnu, tuvākajā laikā plānots tos realizēt arī Lielbritānijā.

Jaunieši iepazinās Ostvalda vidusskolā, mācījās paralēlās klasēs un draudzējās vairāk nekā 10 gadus. Viņiem bija daudz kopīgu interešu, tāpēc abi izvēlējās studēt ķīmiju un farmāciju. Alisa iestājās Rīgas Stradiņa universitātē, bet Jaroslavs – Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātē. «Mācījāmies katrs savā augstskolā un mājās taisījām dažādus krēmus. Es pat iedomāties nevarēju, ka arī Alise dara to pašu. Kad satikāmies, nolēmām, ka jāapvieno spēki un jāstrādā kopā. Katram bija savs skatījums un pieeja produktu izstrādē, tāpēc mēs lieliski viens otru papildinājām,» atceras Jaroslavs, kurš pēc augstskolas beigšanas gadu strādāja aptiekā par farmaceitu. «Kā zināms, lielāka daļa medikamentu ir sintētiski, tie ir izstrādātas laboratorijās, tajos nav ne mazākā dabas pieskāriena. Ļoti vēlējos radīt kaut ko dabisku, taču zāles pašam taisīt ir aizliegts, ja nav nepieciešamās sertifikācijas, kuru iegūt ir visnotaļ sarežģīts process. Tā kā kosmētikas ražošana šajā ziņā ir salīdzinoši vienkāršāka, nolēmu pievērsties ārstnieciskajiem lūpu balzāmiem. Pirmie bija ar smilkšķērkšķu un kokosriekstu eļļu, un bišu vasku, tie bija ne tikai garšīgi, bet arī ārsnieciski. Tiem sekoja krēmi. Draugiem tie ļoti patika. Sapratu, ka vēlos cilvēkiem dot ko patiesi labu un liederīgu, tāpēc kopā ar Alisu izveidoju uzņēmumu Inbloom,» stāsta Jaroslavs.

Dzīvojot Turcijā, kosmētikas zīmola Anne Nature īpašniece Skaidrīte Dzene saskatīja brīvu nišu un tagad turkiem piedāvā Latvijā ražotu ekokosmētiku

Skaidrīte vispirms iemīlējās Turcijā, vēlāk kādā no ceļojumiem iepazinās arī ar savu vīru. Viņš ir galvenais iemesls, kāpēc viņa pārcēlās uz Turciju, bet uzņēmēja uzsver, ka par Latviju nav aizmirsusi. «Es esmu iedzīvojusies Turcijā un iepazinusi tirgu, kurā ir daudzi patērētāji. Mani visu laiku urdīja doma, ka varētu kaut ko no Latvijas vest uz turieni un izmantot šī lielā tirgus potenciālu,» viņa saka.

Ierodoties Turcijā, Skaidrīte juta, ka dabiskā kosmētika tur ir tukša niša un ka viņa to varētu piepildīt. «Vienmēr esmu ticējusi, ka bizness jāsāk, ja esi pamanījis kādas nepiepildītas vajadzības – savas vai citu. Manā gadījumā, pirms astoņiem gadiem sākot dzīvi Turcijā, veikalu plauktos bija pieejami tikai globālie, lielie zīmoli, kas ir ļoti tālu no dabīgas kosmētikas. Un te nav runa par lūpu krāsām vai ko specifisku, bet pamatvajadzībām – šampūnu, kondicionieri, ikdienas krēmu. Man bija mazs bērns, un roka necēlās viņu mazgāt ķīmijas zupā. Vedu ekoloģiskus produktus no Latvijas. Jau tad sāku domāt, ka man jāizmanto abu valstu priekšrocība – Latvijas stiprās puses produktu radīšanā ar pievienoto vērtību un Turcijas lielo patērētāju tirgu. Taču bija jāpaiet laikam un jāuzkrāj pieredze, lai varētu spert šo soli,» stāsta Skaidrīte. Jau no pirmās dienas uzņēmējas doma bija ražot produktu tieši Turcijai. Tas ir uzņēmuma pamata tirgus.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Foto: freepik.com/Freepik

Mēdz teikt, ka tieši virtuve ir mājokļa sirds – tajā top gardas maltītes un ģimenes locekļi satiekas, lai apspriestu dienas gaitas. Lai gatavošanas process būtu patīkamāks un arī uzkopšanas darbi veiktos ātri un ērti, svarīgi izvēlēties funkcionālu un savām ikdienas vajadzībām atbilstošu virtuves sadzīves tehniku.

Ja arī tu vēlies papildināt savu virtuvi ar jaunu, mūsdienīgu un funkcionālu sadzīves tehniku, turpini lasīt un uzzini, kādas virtuves ierīces 2024. gadā ir saņēmušas augstu novērtējumu gan no ražotāju un tirgotāju, gan pašu lietotāju puses!

No produktu uzglabāšanas līdz maltīšu pagatavošanai

Kas ir gardas maltītes pamatā? Protams, tie ir veselīgi, svaigi un aromātiski produkti. Energoefektīvs un ietilpīgs ledusskapis ir neaizstājama ierīce katrā virtuvē. Taču ar inovatīvām uzglabāšanas tehnoloģijām aprīkoti modeļi nodrošina vēl optimālākus produktu uzglabāšanas apstākļus – temperatūru un mitruma līmeni, tā palīdzot ilgāk uzturēt produktu sākotnējo garšu, aromātu un tekstūru.

Automātisko sistēmu ražošanas uzņēmums AE Partner plāno pārvākties uz aizvadītajā rudenī izsolē pārdoto Kurzemes bekona ražotni Liepājā, db.lv apstiprināja uzņēmumā.

Uzņēmums AE Partner (iepriekš Plus Process Liepaja) izveidots 2003.gadā. Tajā ražo augstas pievienotās vērtības elektrosadales, vadības un kontroles paneļus. Dānijas kapitāla ražotnē tapušās produkcijas noietu organizē birojs Dānijā, vēsta uzņēmuma informācija interneta vietnē.

AE Partner līdz šim darbojās Skandināvijas kapitāla biznesa parkā, ko apsaimnieko SIA Liepaja Business Centre. Uzņēmuma pārvākšanās saistīta ar vēlmi paplašināties. Tas strauji audzis arī līdz šim - sākotnēji te bija septiņi darbinieki, šobrīd strādājošo skaits esot ap 95.

Maksātnespējīgās SIA B.V.L. īpašumu Liepājā, Ganību ielā 1/3, jeb Kurzemes bekona bijušo ražotni pārdeva izsolē 2012.gada oktobrī. Tā bija ceturtā izsole ar lejupejošu soli, kuras sākumcena bija 893 tūkstoši latu. Nosolītajā īpašumā ir zemes gabals 13 667 kvadrātmetru platībā, ražošanas korpuss, gaļas pārstrādes cehs un attīrīšanas iekārtas. Pircējs ir pilnībā norēķinājies par pirkumu un izsole apstiprināta tiesā, db.lv uzzināja maksātnespējas administratores Tatjanas Eilmores birojā.

Valmieras pilsētas pašvaldības dome 27.augusta domes sēdē nolēma piešķirt nosaukumu Eksporta iela jaunveidojamajai zemes vienībai, kas savienos Kauguru ielu un Dzelzceļa ielu Valmierā. Jaunā iela šobrīd ir uzprojektēta un to plānots izbūvēt tuvāko divu gadu laikā.

Industriālo zonu izveide un attīstība reģionos ir viens no Latvijas nacionālās industriālās politikas galvenajiem mērķiem. Lai reģionos attīstītos uzņēmējdarbība un būtu iespējams piesaistīt investīcijas, svarīgs priekšnoteikums ir atbilstoša infrastruktūra.

Valmierā teritorijā, ko ierobežo Rūpniecības iela, Dzelzceļa iela un Kauguru iela, atrodas pašvaldībai piederoša teritorija, kas saskaņā ar pilsētas teritorijas plānojumu paredzēta kā rūpnieciskās apbūves teritorija. Lai veicinātu uzņēmējdarbību šajās teritorijās un piekļuvi teritorijām, ir nepieciešams izbūvēt jaunu ielu ar inženierkomunikācijām.

Nosaukums Eksporta iela izvēlēts saistībā ar uzņēmumu Bekona Eksports, kas atradās netālu no Valmieras dzelzceļa stacijas. Līdz 1940.gadam akciju sabiedrība Bekona Eksports bija lielākais rūpniecības uzņēmums Ziemeļvidzemē ar aptuveni 200 strādājošajiem, kas ar saražoto produkciju Valmieras vārdu padarīja atpazīstamu ārpus Latvijas robežām. Bekons tika eksportēts uz Angliju, Dāniju, Vāciju un citām Eiropas valstīm.

Cūku audzēšanas komplekss Cirmas bekons ir nonācis Igaunijas investīciju kompānijas Velmetek Invest OU īpašumā, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmumā.

Kā norādīja Cirmas bekons valdes loceklis Andris Muižnieks, jaunie investori pagaidām atturēšoties komentēt uzņēmuma attīstības plānus.

Akcionāru lēmums paredz nekomentēt iekšējās un ārējās pārmaiņas. Viss ir kārtībā, uzņēmums strādā, sacīja Muižnieks.

Viņš arī atturējās komentēt faktu, ka Cirmas bekons 15.septembrī nodibinājis meitasuzņēmumu SIA Cirmas agro ar 1,59 miljonu eiro pamatkapitālu, taču jau 16.septembrī sākts uzņēmuma likvidācijas process. Muižnieks tajā iecelts kā likvidators.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, Velmetek Invest OU oficiāli par Cirmas bekona 100% īpašnieku kļuvis šā gada 10.martā. Muižnieks ir vienīgais uzņēmuma valdes loceklis.

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma skartā AS Latgales bekons tuvākajā laikā plāno nodot ekspluatācijā pārstrādes cehu, kur līdz šim ir tikuši ieguldīti lieli finanšu līdzekļi, aģentūru LETA informēja Daugavpils novada domē.

Cehā tiks pārstrādāta un kūpināta gaļa. Šobrīd uzņēmuma īpašniekiem notiek pārrunas ar cūkkopības asociācijām un potenciālajiem piegādātājiem, meklējot vietējās izcelsmes gaļu.

Daugavpils novada domes vadība cer, ka vismaz gaļas pārstrādes jomā uzņēmums drīzumā spēs atsāks darbību. Savukārt par ražošanas telpām patlaban ir grūti pateikt - vai īpašnieki turpinās audzēt cūkas vai pārorientēsies uz citu nišu.

Patlaban uzņēmumam AS Latgales Bekons joprojām ilgst 40 dienu karantīna, pēc kuras atkārtoti tiks veiktas analīzes, lai pārliecinātos, ka novietnēs nav ĀCM klātbūtne. Kā ĀCM varēja nokļūt novietnēs, pagaidām nav izdevies noskaidrot.

Savukārt Daugavpils novada pašvaldība patlaban aktīvi risina jautājumu par kompensācijām gan uzņēmumam, gan pašvaldībai, kurai arī tika nodarīti zaudējumi, nodarbinot strādniekus un pašvaldības tehniku.

Turīgās valstis no ārkārtējiem gadījumiem paredzētajām rezervēm tirgū laidīs papildu 120 miljonus barelu naftas, tādējādi cenšoties samazināt naftas cenas, kas strauji palielinājušās pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, paziņojusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Šis apjoms ietver 60 miljonus barelu naftas, ko tirgū laidīs ASV, kas nesen pavēstīja, ka izmantos savas stratēģiskās rezerves.

Pagājušajā nedēļā ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka nolūkā samazināt naftas cenas Savienotās Valstis no stratēģiskajām rezervēm pusgadu laidīs tirgū apmēram miljonu barelu naftas dienā, šim kopējam apjomam pārsniedzot 180 miljonus barelu, kas būs rekordaugsts līmenis.

Tikmēr IEA dalībvalstis jau pagājušajā mēnesī solīja tirgū kopumā laist 62,7 miljonus barelu naftas.

Aģentūras dalībvalstu ārkārtējās naftas rezerves kopumā veido 1,5 miljardus barelu.

Latvijas kosmētikas ražotājs SIA Kinetics Nail Systems pērn apgrozīja 3,3 miljonus eiro, kas ir mazāk nekā gadu iepriekš; tas saistīts ar stratēģijas maiņu – sava zīmola apgrozījums ir audzis par 35%

«Ar rezultātu esam apmierināti, jo tieši Kinetics zīmolam bija 35% pieaugums. Tas saistīts ar to, ka mainām stratēģiju – samazinām privāto preču zīmju biznesu un attīstām savu zīmolu,» saka Andžejs Stenclavs, SIA Kinetics Nail Systems vadītājs. Uzņēmuma 2015. gada apgrozījums bija 4,9 miljoni eiro un tā samazinājums 2016. gadā saistīts ar jau minēto stratēģijas maiņu. Uzņēmuma šī gada mērķis ir sasniegt četru miljonu apgrozījumu, no kā 80% veidos savs zīmols un 20% privātās preču zīmes. Kinetics strādā ar partneriem Peru, Čīlē, Marokā, Grieķijā un Ukrainā, lai sertificētu produktu un uzsāktu sadarbību šajās valstīs.

Lai arī saule sniedz pozitīvas emocijas un nodrošina organismam D vitamīnu, tā arī mēdz «iekost». Jāsargā gan āda, gan acis

Visu ziemu cilvēki ādu slēpj zem apģērba, un tiklīdz tā tiek atklāta pirmajiem vasaras saules stariem, tad tiek pakļauta zināmajam stresam. It īpaši tas attiecas uz cilvēkiem ar jutīgu un gaišu ādu. «Sauļoties ir ieteicams tikai laikā, kad saules stari krīt slīpi, nevis taisni, t.i. rīta vai vakara stundās. Labākais sauļošanās laiks ir no pulksten 9 līdz 11 un no 16 līdz 19. Pirms sauļošanās nedrīkst attaukot ādu un lietot smaržvielas, jo tas var izraisīt pigmenta plankumu veidošanos,» stāsta Lāzerdermatoloģijas klīnikas Era Esthetic dermatoloģe Natālija Gerula.

Skaties un vērtē

Pirms sauļošanās aizsardzības līdzekļu lietošanas, jāizmēģina tos, uzklājot uz elkoņa locītavas ādas, tad novērot ādas reakciju 24 stundu laikā. N. Gerula teic, ka labāk izvēlēties krēmu (nevis pieniņi vai citu veidu emulsijas), kas savas biezās struktūras dēļ nodrošina labāku pārklājumu un aizsardzību. Ja aizsardzības līdzeklis satur E vitamīnu, tas labāk uzklāsies uz ādas. Pēc peldēšanās aizsarglīdzekli uz ādas ir jāatjauno, jo, arī lietojot ūdens noturīgus krēmus, āda tiek pasargāta no saules tikai ūdenī. Pēc peldēšanās krēma slānis tiek notīrīts ar dvieli, līdz ar to līdzekļa atjaunošana uz ādas ir nepieciešama. Maziem bērniem līdz trīs gadiem nav ieteicams uzturēties aktīvajā saulē vispār. Pludmalē, pie ūdens, tiks saņemts daudz lielāks ultravioletais starojums, nekā citur. Bērnam šajā vecumā imūnie procesi vēl nav izveidojušies, tāpēc viņus vajag aizsargāt no saules ar kokvilnas apģērbiem, obligāti piesedzot galvu no saules. Bērniem obligāti jāizmanto aizsarglīdzekļus ar augstu SPF faktoru – virs 30.

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.

Šobrīd Latvijas veikalos nav iespējams iegādāties AS Dzintars krēmu Niveja, biznesa portālam db.lv atzina AS Dzintars pārstāve Elīna Lukjanoviča.

«Šī nav pirmā reize, un baidos teikt, bet droši vien ne pēdējā, kad veikalos ir Niveja krēma deficīts,» stāsta E.Lukjanoviča. Viņa gan mierina pircējus, ka šis produkts netiks izņemts no pārdošanas. Vienlaikus nav zināms, kad produkts varētu atgriezties veikalu plauktos.

AS Dzintars pārstāve skaidro, ka šobrīd uzņēmums izvērtē prioritātes, tāpēc tiek ražoti dažādi jaunie produkti. Tāpat Niveja krēma ražošanu apgrūtina iemesls, ka vienu no tā izejvielām nav tik viegli iegādāties.

E. Lukjanoviča stāsta, ka Niveja krēmu iecienījuši visi sabiedrības slāņi tā pieejamās cenas dēļ. Pēc uzņēmuma pārstāves domām, «tā ir zema cena par augstas kvalitātes produktu».