Ražošana

Kā top? Gusto smiltsērkšķu krēms

Ilze Žaime,27.09.2019

Jaunākais izdevums

Ģimenes uzņēmums «Gusto» jau teju 10 gadus Bauskā ražo kosmētiku, kuras pamatā ir dabiskas izejvielas.

Mīlestība pret dabiskiem krēmiem Andrai Katkevičai, kas ir viena no trīs «Gusto» radītājiem, iesakās 2008.gadā, kad viņa, video pamācību iedvesmota, pirmo reizi pamēģināja kādu krēmu izgatavot savām vajadzībām. Krēmi sanāca labi un par tiem interesi izrādīja draudzenes, vēlāk jau plašāks paziņu loks.

A.Katkevičai ar vīra māsu Līgu Elmani kopā saliekot pirmos pārsimts eiro, 2010. gadā radās SIA «Gusto». Sākumā ražots tika mazāk, bet ap 2012.gadu «Gusto» jau aktīvi uzsāka dalību tirdziņos un savu produkciju piedāvāja arvien vairāk lielākā skaitā Latvijas veikalu.

Aktīvi darbojas uzņēmuma interneta veikals, kur ik pa laikam iepērkas arī kāds ārzemnieks. Lieli eksporta tirgi vēl nav aizsniegti, bet tāds arī līdz šim nav bijis mērķis. Tas nozīmētu ražošanas apjomu palielināšanu, līdz ar to jaunu telpu meklējumus un jaunu darbinieku piesaisti, bet tam «Gusto» vēl neesot gatavs.

Ikdienā A. Katkeviča ir tā, kas krēmus un kosmētikas izstrādājumus izgatavo, L. Elmane tos fasē un sagatavo nonākšanai veikalu plauktos un pie pircējiem. Protams, visi palīdz viens otram, kā arī izbraukuma tirdzniecībā parasti dodas kopā. A. Katkevičas vīrs Jānis Katkevičs pirms neilga laika uzsāka darbu savā uzņēmumā «Drukā Bauskā», kur šodien top arī lielākā daļā «Gusto» etiķešu.

Pēc sākotnējās izglītības un profesijas gan A.Katkeviča, gan L.Elmane ir psiholoģes. Psihologa darbs un kosmētikas ražošana esot līdzīgas tādā ziņā, ka abi darbi balstās uz došanas principa, taču, ražojot kosmētiku, ātrāk redzami darba augļi.

«Gusto» ražotās produkcijas partijas variē lielumā no 30 -100 vienībām. Vairāk netiek gatavots, lai nodrošinātu to, ka nekas neietu zudumā. Pateicoties ekoloģiskajam konservantam, kas tiek pievienots tiem produktiem, kam nepieciešams, kosmētika var glabāties gada garumā. Sviestveidīgajiem produktiem kā lūpu balzamiem, ķermeņa eļļām un sviestiem konservanti pievienoti netiek. Krēmi, kam konservanti netiek pievienoti, uzglabājas tikai pāris nedēļas, ledusskapī -līdz diviem mēnešiem.

Gatavojot roku krēmus, parasti vienā partijā tiek ražotas sešdesmit porcijas krēma. Vispieprasītākie krēmi tiek vārīti ļoti bieži, svētku laikā dažkārt pat divreiz dienā. Roku krēmi viens no otra galvenokārt atšķiras tieši ar pievienotajiem ekstraktiem un gatavā krēma smaržu.

Galvenā ražotāju filozofija, pie kuras pieturējušies no paša sākuma, ir tāda, ka pircēji, iegādājoties viņu produkciju, maksā par saturu, nevis iepakojumu. Dažkārt pircēji mēdz norādīt uz «Gusto» produktu cenām, kas atšķiras ar lielveikalā nopērkamu krēmu cenām, taču jārēķinās, ka tādu krēmu sastāvā mēdz būt tikai 1-2% eļļu, pārējais ir tikai ūdens. Arī dabiskā konservanta cena no sintētiskā atšķiroties teju piecdesmit reižu.

«Gusto» kosmētika ir balstīta uz dažādām eļļām, kuras katra ražota tajā valstī, kur aug attiecīgās izejvielas. Piemēram, kokosriekstu eļļa nāk no Indijas un Šrilankas, šī sviests - no Ganas. Lai arī cik ļoti īpašnieki vēlētos izvēlēties vietējo produkciju - Latvijā nav iegūstams viss nepieciešamais. Tas, kas šeit aug, ne vienmēr ir attiecīgi sertificēts, lai to izmantotu ražošanā. Arī bišu vasks, kas ir speciāli paredzēts kosmētikas ražošanai, parasti tiek iegādāts ārzemēs, taču ir bijuši gadījumi, kad pēc papildinājuma darbīgākā sezonā jādodas arī pie vietējiem bišu turētājiem.

A. Katkeviča atzīst, ka lēnām pieprasījums pēc «Gusto» produkcijas palielinās, taču jaunus sadarbības partnerus īpašnieki uzstājīgi vēl nemeklē, ļaujot uzņēmumam attīstīties dabiskā gaitā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: esmīlukafiju.lv

Tase gardas kafijas spēj iepriecināt jebkuru kafijas mīļotāju. Aromātiskā kafijas smarža asociējas ar siltu, mājīgu un sirsnīgu atmosfēru, tieši tāpēc, ienākot ofisa telpās kur jūtama kafijas smarža, jūtamies nedaudz kā mājās. Baristas cienīga kafija jau sen vairs nav tikai restorānos un kafejnīcās pieejama ekstra. Mūsdienās ikviens, kas patiesi ciena kvalitatīvu kafiju, sevi var palutināt ar īstas kafijas garšu gan mājās, gan darba vietā.

Jāatzīst, ka tuvojoties tumšajiem ziemas mēnešiem, darba stundas ofisā var šķist garākas. Tieši tāpēc kafijas aparāts ir lielisks veids, kā iepriecināt sava biroja darbiniekus. Garda, aromātiska kafija un patīkamais atpūtas rituāls, kas ar to saistās, darbinieku ikdienā ienesīs papildu pozitīvisma devu un darba diena kļūs par mirklīti īsāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Madam Brioš vilina ar kūkām

Kristīne Stepiņa,08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas saldo garšu buķete jau piecus gadus nav iedomājama bez franču beķerejām un kafejnīcām Madam Brioš, pieprasījums pēc kūkām ir visnotaļ stabils, to tik ļoti neietekmē sezonalitāte.

Jūrmalā konditoreju netrūkst. Lielupē saldos našķus piedāvā Kalnakrastu raušu fabrika, Bulduros un Kauguros – Brown Sugar, bet Majoros – De Gusto. Jau piecus gadus jūrmalniekus un pilsētas viesus ar kūkām kārdina Madam Brioš konditorejas un kafejnīcas, tiesa gan, pēdējos gados to skaits ir krietni sarucis, turklāt mainījušies zīmola īpašnieki. Viņiem ir skaidra vīzija, kā kopt iecienītās garšas un attīstīties, turklāt ne tikai Jūrmalā, bet arī ārpus tās robežām.

Sirds lieta

Jau vairāk nekā gadu Madam Brioš saimnieko Dina un Anatolijs Pētersoni, kuru vadītais uzņēmums SIA Take Segunda preču zīmes izmantošanas tiesības uz franšīzes līguma pamata ir pārņēmis no Krievijas uzņēmējas Siranušas Giračevas. Preču zīme joprojām pieder uzņēmumam Noema Management. No savulaik plašās zīmola Madam Brioš našķu impērijas, kas bija izveidota Jūrmalā, pāri palikušas vien divas konditorejas un kafejnīcas – Mellužos un Majoros. Aizvērta arī Madam Brioš kafejnīca galvaspilsētā muzejā Rīgas biržā. Līdz franšīzes līguma noslēgšanai Anatolijs ir strādājis visos Madam Brioš zīmola uzņēmumos – bijis gan viesmīlis, gan pārvaldnieks, arī Dinai ir pieredze šo konditoreju un kafejnīcu darbā – viņa ir sākusi kā administratore un kādu laiku veikusi arī direktores pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kafijas tirdzniecībā ar internetu vien nepietiek

Anda Asere,06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc diviem gadiem e-komercijā, "Nespresso" Baltijā nolemj atvērt arī tradicionālos veikalus

"2017. gada nogalē sākām ar e-komercijas platformu, bet 2019. gadā nolēmām uzsākt arī mazumtirdzniecību veikalos. Oktobrī atvērām pirmo "Nespresso" veikalu Viļņā un pirms dažām nedēļām arī Rīgā. Gan Viļņā, gan Rīgā plānojam atvērt vēl kādu salonu. Tāpat 2020. gadā iecerēts atvērt veikalu Tallinā, kur pagaidām ir tikai internetveikals," stāsta "Nespresso" vadītājs Baltijā Donats Zīks (Donatas Zykus).

Baltijā ar "Nespesso" kafijas kapsulu un aparātu izplatīšanu nodarbojas Lietuvas kompānija "MV Group", kas strādā gan ražošanas, gan izplatīšanas virzienā. Uzņēmumam ir četras alkoholisko dzērienu ražotnes – "Stumbras", "Alita", "Anykščių vynas" un "Gubernija", dzērienu izplatīšanas uzņēmums "Mineraliniai vandenys", kā arī veikalu tīkls "Bottlery".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Zeltlejas" Jelgavas novada Platones pagastā šā gada augustā plāno vērt durvis "Smiltsērkšķu namam". Tā būs vieta,kur uzņemt viesus, gatavot ēst, iegūt iedvesmu un zināšanas.

Plānots, ka būvniecības darbi tiks uzsākti šā gada martā. Investīcijas projektā būs aptuveni 200 tūkstoši eiro, kas ietver gan nama būvniecību, gan aprīkojuma iegādi. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar "Altum", kā arī projekts guvis atbalstu vietējās rīcības grupas Lauku partnerība "Lielupe" izsludinātajā LEADER konkursā, saņemot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu 35 000 eiro.

"Smiltsērkšķu nams" paredzēts meistarklasēm, semināriem un kalpos kā tūristu uzņemšanas vieta. Elīna Cēsniece un Eduards Vilks vēlas izglītot cilvēkus par smiltsērkšķu labajām īpašībām un attīstīt izzinošo tūrismu.

Uzņēmēji stāsta, ka SIA "Zeltlejas" 2019. gada tūrisma sezona bija ļoti veiksmīga un uzņēmuma izaugsmes turpinājums. Veiksmīgi tika noslēgta sezona, kopumā sagaidot 2000 viesu un plānojot tūrisma piedāvājuma dažādošanu, kā arī "ZELT Smiltsērkšķu nama" maksimālu izmantošanu visu gadu, bez noteiktas sezonalitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgstošas darba pieredzes restorānu nozarē, Edgars Zaķis Rīgā izveidojis divus virtuālos restorānus, kurā ēdienu var saņemt tikai, pasūtot attālināti.

Restorāns "Spārni un Astes" izveidots šā gada jūlijā, bet "Humosa bļoda" oktobra sākumā.

Ideja radīt savu uzņēmumu E.Zaķim radās, vēl tad, kad viņš apguva restorāna vadītāja profesiju. "Tajā laikā man bija tikai maza teorijas bāze, bet nekādas praktiskās zināšanas. Vajadzēja paiet gadiem, manā gadījumā vairāk nekā 20, strādājot dažāda līmeņa restorānos gan šeit Latvijā, gan arī dzīvojot 16 gadus Īrijā, līdz mana ideja varēja materializēties. Doma par to, kāds būs mans uzņēmums, radās mana pēdējā algotā atvaļinājuma laikā, lidojot uz Budapeštu. Tas bija brīdis, kad man pilnībā bija skaidrs, ka ir pienācis laiks iemēģināt roku, strādājot pašam sev," stāsta E.Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru