Arhitekts Andis Sīlis projektēšanu uzsācis pēc savas iniciatīvas un ir sagatavojies, ka naudu par pirmajiem darbiem varētu saņemt vēlāk vai nesaņemt.

Jāatgādija gan, ka iepriekš A. Sīlis publiski gan izteicās, ka gatavs atlikt koncertzāles projektēšanu uz "labākiem laikiem".

A. Sīlis precizēja, ka projektēšanas darbus veic, tomēr pēc iepriekšējām sarunām ar Kultūras ministra pienākumu izpildītāju Edgaru Zalānu, ir rēķinājies arī ar to, ka naudu par veiktajiem darbiem varētu nesaņemt vai saņemt vēlāk. A. Sīlis teica: "Protams, ka labticīgi ceru, ka līgums tiks pildīts laikā, tomēr esmu gatavs arī tam, ka nauda veikto darbu apmaksai netiks atrasta." Viņš pieblida, ka par šo jautājumu paredzēts lemt rīt, 4. februārī.

Piedziņu uz nekustamo īpašumu varēs vērst tikai ar pirmā hipotekārā kreditora piekrišanu

Plānotie grozījumi Civilprocesa likumā, kurus Ministru kabinets šobrīd iesniedzis Saeimā un 1.oktobrī tie nodoti Juridiskajai komisijai, paredz pastiprināt pirmā hipotekārā kreditora aizsardzību un ietver arī citus jauninājumus izsoļu norisē.

Šobrīd piedzinējs var vērst piedziņu pret nekustamo īpašumu, lai no īpašuma pārdošanas rezultātā gūtajiem līdzekļiem tiktu apmierināts piedzinēja prasījums pret īpašuma īpašnieku. Turpmāk hipotekārajam kreditoram, kuram par labu nostiprināta pirmā hipotēka uz nekustamo īpašumu, būs jādod piekrišana šādai nekustamā īpašuma pārdošanai.

Tautas partijas valde paudusi gandarījumu, ka Valsts prezidents par labāko atzinis Tautas partijas izstrādāto valdības reorganizācijas plānu un prasa to akceptēt valdībā jau pēc nedēļas.

Tas teikts Tautas partijas (TP) izplatītajā paziņojumā. TP arī rūpīgi sekošot premjerministra un koalīcijas partneru rīcībai, lai nepieļautu valdības reformas novilcināšanu.

Kā zināms TP biedra, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra Edgara Zalāna izstrādātais valdības reorganizācijas plāns, īsuma labad oficiāli saukts arī par Zalāna plānu, paredz valdības reorganizācijas rezultātā izveidot 11 ministrijas. Viens no svarīgākajiem plāna punktiem paredz izveidot Attīstības ministriju, apvienojot pašreizējo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Vides ministriju un Ekonomikas ministriju. Izglītības un zinātnes ministrijā ir jāapvieno pašreizējā Izglītības un zinātnes ministrija un Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija. Satiksmes ministrijā plānots apvienot pašreizējo Satiksmes ministriju un Īpašu uzdevumu elektroniskās pārvades lietās sekretariātu.

Tiek pārcelta viena darba diena maijā, no pirmdienas, 2010.gada 3.maija, uz sestdienu 2010.gada 29.maiju, atgādina Valsts darba inspekcija (VID).

Darba diena tiek pārcelta ar visām tās dienas tiesībām un pienākumiem, līdz ar to pirmssvētku dienas pārcelšanas gadījumā, šī darba diena tik un tā ir saīsināta. VID informē, ka, ja strādājošajai personai 3.maijs ir bijusi ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma diena un šis atvaļinājums ir beidzies pirms 29.maija, tad konkrētajai personai 29.maijs tik un tā ir brīvdiena, jo tā ir pārceltā atvaļinājuma diena. Diemžēl šis likums neparedz darbnespējas dienas pārcelšanu. Līdz ar to, ja darbiniekam 3.maijā ir bijusi pārejoša darbnespēja un tā beidzas pirms 29.maija, tad viņam 29.maijs ir uzskatāma par darba dienu.

Četru stundu sarunās premjers Ivars Godmanis un prezidents Valdis Zatlers vienojās, ka valdību reorganizēs pēc Tautas partijas receptes.

Pēc četru stundu nopietnām sarunām Valsts prezidents Valdis Zatlers pārliecināja premjeru Ivaru Godmani, ka viņa reorganizācijas plāns bijis kļūdains.

Visadekvātākais plāns

«Visadekvātākais valdības reorganizācijas plāns ir tas, ko ierosināja Edgars Zalāns (Tautas partija), un tas ir jāsāk nekavējoties,» pēc tikšanās paziņoja V. Zatlers. Prezidents pastāvēja uz to, ka visi valdībai nosauktie uzdevumi vēl joprojām īstenojami līdz 31. martam, taču nekomentēja, vai tagad uzticas Ivaram Godmanim. «Es atzīstu, ka biju pārāk optimistisks, uzskatot, ka valsts pārvaldi varēs reorganizēt tik strauji, tomēr mēs esam uzsākuši sešu lielu aģentūru funkcionālo auditu,» klāstīja I. Godmanis. Jāatgādina, ka E. Zalāna piedāvātais plāns paredzēja 11 ministriju izveidošanu, piemēram, Attīstības ministrijas izveidošanu, tajā apvienojot Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kā arī Ekonomikas ministriju, bet neparedzēja Izglītības un Kultūras ministriju apvienošanu. «Es atzīstu Zalāna piedāvāto plānu par adekvātu un tūlīt došos pie koalīcijas partneriem, lai to saskaņotu ar viņiem; ja kāda no koalīcijas partijām nevēlēsies pieņemt šo plānu, tad situācija būs jāpārplāno, bet Valsts prezidenta atbalsts mums ir ļoti svarīgs,» paziņoja premjers pēc tikšanās ar prezidentu.

Orkla Foods Latvija, kas līdz šim bija pazīstama ar nosaukumu Spilva, šogad strauji palielina dresingu jeb mērču ražošanu, kas Orkla koncerna ietvaros pārcelta uz ražotni Babītē, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Orkla Foods Latvija vadītāja Lolita Bemhena stāsta, ka šogad Lietuvā tiks slēgta Orkla koncernam piederoša rūpnīca, līdz ar to tomātu mērces, dresingi un sinepes, ko iepriekš ražoja kaimiņvalstī, tagad tiks ražoti Babītē. Savukārt no Igaunijas uz Latviju pārcelta mērču jeb dresingu līnija, līdz ar to ražošana pārcelta uz Latviju. Tas nozīmē, ka visi Orkla pārstāvētie dresingi tagad tiek ražoti Babītē.

Ražošanas pārcelšana uz Latviju uzņēmumam dos apjomu pieaugumu. «Tas būs ieguvums arī Latvijas ekonomikai. Ir jālepojas, ka uz Latviju ir pārcelta ražošana. Skandināvija mūs izvēlējusies kā ekselences centru, kur ražot dresingus un majonēzes,» uzsver Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētāja. Uzņēmums turpina ražot arī tomātu mērces, mārrutkus un daudzus citus produktus. Tiesa, sulu ražošana tagad notiek Igaunijā, kur ir jaudīga Tetra Pak līnija un Baltijā divas tik jaudīgas līnijas nebija nepieciešamas. Valdlauču ražotnē turpinās ūdens un kvasa ražošana.

Maijā tiek pārcelta viena darba diena – no pirmdienas, 2010.gada 3.maija, uz sestdienu, 2010.gada 29.maiju, atgādina Valsts darba inspekcija (VDI).

Uzskatāms, ka darbdienas tiek pārceltas ar visām tās dienas tiesībām un pienākumiem. Līdz ar to 3.maija darba diena, kas saskaņā ar Darba likuma 135.pantu ir saīsināma par vienu stundu, pārceļot to uz 29.maiju, saglabā saīsinātās darba dienas statusu.

VDI atgādina, ja nodarbinātajam 3. maijs ir ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma diena un šis atvaļinājums beidzas pirms 29.maija, tad šim nodarbinātajam 29.maijs ir brīvdiena (pārceltā atvaļinājuma diena). Ja darbiniekam 3.maijā ir pārejoša darbnespēja un tā beidzas pirms 29.maija, tad viņam 29.maijs ir darba diena, jo Darba likums neparedz darbnespējas dienas pārcelšanu. Darbiniekam šajā gadījumā ir jāierodas darbā, jo viņa pienākums ir pakļauties darba devēja rīkojumiem un noteiktai darba kārtībai. Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs šogad tiek pārceltas 3 darbadienas. Bez augstāk minētās darbadienas pārcelšanas maijā, jūnijā tiek pārcelta viena darba diena – no piektdienas, 2010.gada 25.jūnija, uz sestdienu, 2010.gada 19.jūniju. Arī novembrī tiek pārcelta viena darba diena – no piektdienas, 2010.gada 19.novembra, uz sestdienu, 2010.gada 13.novembri.

Aiznākamnedēļ apstiprināšanai parlamentā varētu virzīt valdības jaunos ministrus un Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja vadītāju Normundu Vilnīti.

Tā šorīt LNT raidījumā 900 sekundes pauda premjers Ivars Godmanis. Viņš norādīja, ka izmaiņas valdībā būs nopietnas un «tas būs pārsteigums», bet pagaidām sīkāku informāciju premjers neatklāja.

Kā ziņo laikraksts Diena, neoficiāli izskanējis, ka Tautas partijai (TP) notiek sarunas ar Jauno laiku (JL) un TP neiebilstu, ja prezidents JL uzticētu premjera amatu.

Db.lv jau ziņoja, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers pēc tikšanās ar premjeru Ivaru Godmani, žurnālistiem norādīja, ka premjeram ir jāīsteno t.s. Zalāna plāns, kurš esot visoptimālākais ministriju pārveides plāns.

Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle, tiekoties ar premjeru Valdi Dombrovski (JL), piedāvājis vairākas izmaiņas nodokļu likumdošanā, kuras nekonkretizēja, kā arī aicināja pasteidzināt centrālās varas institūciju reformu, pārejot uz astoņām, deviņām ministrijām.

Turpretī premjers pēc tikšanās norādīja, ka valdība jau ir izskatījusi A. Šķēles vietnieka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (TP) plānu par ministriju skaita samazināšanu un to noraidījusi, ziņo Diena.lv. Taču viņš apzinās, ka ir ministrijas, kuras varētu apvienot, piemēram, Labklājības un Veselības ministrijas. Dombrovskis arī atgādināja, ka arī premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības darbības beigās partijas vairākas nedēļas strīdējās par to, kurš ministriju skaita samazinājums ir labāks - Godmaņa vai Zalāna -, kā dēļ arī valdība krita.

Lai arī V. Dombrovskis bija skeptisks par ministriju reorganizāciju līdz Saeimas vēlēšanām, A. Šķēle teica, ka tas atvieglotu arī iecerēto valsts pārvaldes funkciju konsolidāciju.

Pēc vairāk nekā četru stundu garas sarunas ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, ir panākta vienošanās, ka premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) tomēr turpinās vadīt Ministru kabinetu.

Godmanis esot kļūdijies, ka atteicies no valdības reorganizācijas. Par to viņu pārliecinājis V. Zatlers.

Tikšanos, kura ilga vairāk nekā 4 stundas, nobeigumu gaidīja teju visu Saeimas koalīcijas frakciju vadītāji, izņemot Tautas partiju, ziņoja LNT.

Tautas partija gaidot sarunu nobeigumu, lai lemtu par saviem turpmākiem soļiem valdībā, tiek lēsts, ka, iespējams, vēl šovakar tikšot domāts par finanšu ministra nomaiņu.

Valsts prezidents Valdis Zatlers norādīja, ka premjers ir sapratis savu kļūdu piektdien, un prezidenta ultimāts: 31. marts, lai paspētu veikt grozījumus Satversmē, KNAB priekšnieka iecelšana- paliekot spēkā.

Šī gada beigās (31.decembrī) beidzas īpaša režīma zonas statuss Vecrīgai, taču vēl nav zināms, vai tas tiks saglabāts arī turpmāk, ziņo Diena.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns nesteidz valdībā virzīt jautājumu par statusa pagarināšanu, jo neredz tam pamatojumu. E. Zalāns uzskata, ka līdzšinējā sistēma nav sasniegusi mērķi ierobežot automašīnu skaitu vecpilsētā, tāpēc ir atceļama.

Rīgas dome iecerējusi situāciju labot, stingrāk kontrolējot un samazinot iebraukšanas atļauju skaitu, taču ministra vilcināšanās dēļ 1.janvārī tai var nākties atvērt caurlaižu punktus visiem Vecrīgā iekļūt gribētājiem.

Ministru kabineta noteikumi ļauj pašvaldībai regulēt automašīnu skaitu Vecrīgā, par iebraukšanu iekasējot naudu. Šajā gadā dome plāno iekasēt aptuveni 900 000 latu. Maksa par vienreizēju iekļūšanu Vecrīgā svārstās no pieciem līdz astoņiem latiem par stundu, gada atļauja juridiskām personām no 300 līdz 1250 latiem, valsts un pašvaldības iestādēm desmit latu par pusgadu. Savukārt tiem rīdziniekiem, kuriem Vecrīgā ir īpašums vai dzīvesvieta, iebraukšana ir par velti. Viņiem atšķirībā no citiem centra iedzīvotājiem netiek arī prasīta mēneša maksa 20—50 latu apmērā par auto novietošanu pie mājas.

Mūsdienu dinamiskajā dzīves ritmā jebkuram cilvēkam ārkārtīgi svarīgs ir lietderīgi pavadīts laiks, jo katram tas ir ierobežots. Un tas ir īpaši būtiski uzņēmējdarbībā. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir globāls, lokālas nozīmes vai pavisam neliels, katram no tiem ir savi biznesa jeb darījumu partneri. Kas tad ir vislabākais veids, kā tikties ar biznesa partneriem, lai kopīgi varētu nākt pie kopsaucējiem, noslēgt līgumus, apmainīties ar viedokļiem un apspriest problēmas? It īpaši tagadējā realitātē, kad no visām pusēm uzglūn visādi nezināmi vīrusi, un darba vide dažkārt pilnībā pāriet tiešsaistes režīmā.

Tikšanās pasākumi ar biznesa partneriem var būt visdažādākie. Un tie var tikt organizēti ļoti līdzīgā veidā, kā tiek organizēti tā saucamie komandas(-u) saliedēšanas pasākumi.

Kas ir tikšanās pasākumu ar biznesa partneriem klasika? Sapulces. Protams, uzreiz nāk prātā nogurdinoša sēdēšana kaut kādā slēgtā, pieelpotā telpā, kurā atrodas daudz cilvēku. Pārsvarā šādos pasākumos ir jāievēro lietišķs apģērba kods, visi sēž pie liela galda vai vairākiem galdiem un ar gana nopietnām sejām.

Bet vai tad viss patiešām notiek tik stereotipiski? Modernos uzņēmumos sapulces vai tikšanās pasākumi notiek daudz neformālāk. Piemēram, tām pašām sapulcēm nav jābūt kā kaut kādam nogurdinošam lāstam. Šos tikšanās pasākumus var noorganizēt visiem patīkamā, neformālā veidā. Piemēram, plašās, gaišās telpās ar logiem visas sienas garumā. Vēl labāk, ja pa logiem ārā redzamās ainas nenovērš uzmanību, ir laba trokšņa izolācija, gaisa kondicionieris un citi sīkumi. Pie tam kāpēc obligāti jābūt lielajiem, garajiem vai apaļajiem galdiem? Labs risinājums ir stāvgaldi. Cilvēki var brīvi pārvietoties starp tiem, tādējādi telpā tiekoties ar visiem pārējiem pasākuma dalībniekiem. Nav jāsēž pie galda un jāmiegojas. Pat, ja uz ekrāna ir sākotnēji paredzēta kāda neilga prezentācija, lai iesāktu dialogu un viedokļu apmaiņu. Pasākuma organizētājam gan obligāti vajadzētu nodrošināt viesiem kādus atspirdzinājumus: kafiju, tēju, limonādes, ūdeni un kādas nelielas uzkodas.

Nākamnedēļ izšķirsies, vai maksātnespējīgā Latvijas Krājbanka bankrotēs, vai tiks uzsākta tās darbības atjaunošana jeb sanācija. TV3 raidījuma Nekā Personīga rīcībā ir informācija, ka interesi investēt Krājbankā izteikusi Krievijas finanšu korporācija Otkriķije.

Bankas pārvaldnieks auditorfirma KPMG šobrīd izvērtē divus no četriem Krājbankas sanācijas plāniem. Pārējie divi atzīti par nekvalitatīviem. Lai arī patreiz vērtētos sanācijas plānus parakstījušas dažādas personas, tie paredzot vienu un to pašu.

Krievijas investors iegulda 38 miljonus latu, aizdod 120 un iegūst Krājbanku īpašumā. Savukārt valsts uz 10 gadiem iesaldē 350 miljonus latu, kas tika izmaksāti noguldītājiem kompensācijās, bet kurus būtu cerības atgūt, izpārdodot Krājbankas īpašumus, skaidroja Nekā Personīga.

Sanācijas plāna iesniedzējs esot bijušais Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns. Pret viņu ir uzsākts kriminālprocess par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Lai arī kādi laiki būtu, galvenais ir prasmīga un sev izdevīga ietekmes sfēru pārdalīšana. Šāds iespaids rodas, vērojot pēdējā laika Tautas partijas (TP) un Jaunā laika (JL) cīņas par to, kam tad būtu jāpārvalda ES fondu līdzekļi Valda Dombrovska valdības apstiprināšanas gadījumā - Finanšu ministrijai vai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM).

Vispirms jau jāteic, ka no uzņēmēju viedokļa varētu būt pilnīgi vienalga, kura ministrija šo jautājumu kūrē.

Galvenais, lai tas notiktu objektīvi, caurspīdīgi, pietiekamo operatīvi utt. Īpaši būtiski tas ir pašreizējā situācijā, kad ir nepieciešams sildīt ekonomiku, tam izmantojot Eiropas fondu naudu (citas naudas tās sildīšanai mums nemaz nav). Citiem vārdiem sakot, būtiska ir nevis institūcija, bet gan tas, ka notiek šis naudas apguves process.

Teiksim jel godīgi: politiķus neinteresē tas, kura institūcija ar šo fondu apguvi tiktu galā efektīvāk — Finanšu ministrija Einara Repšes (JL) vai RAPLM Edgara Zalāna (TP) vadībā: vistiešākajā mērā šeit cīņas ir notikušas par to, kuram no politiskajiem spēkiem būs iespēja kontrolēt ES naudas podu - JL vai TP. Turklāt šajā kontekstā jāatgādina vēl kāds interesants apstāklis - vēl salīdzinoši nesen, saistībā ar pārējo līdzšinējās koalīcijas partneru noraidīto Ivara Godmaņa valsts aparāta samazināšanas plānu, RAPLM vietas valdībā nebūtu vispār.

Vecrīgas īpaša režīma zonas pagarināšanai nav pamata - šādu pazoņijumu Rīgas domei nosūtījis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Jāpiekrīt tam, ka, šķiet, nevienu dienu ap Vecpilsētu izveidotā barjeru sistēma un naudas iekasēšana nav attaisnojusi savu primāro mērķi - nodrošināt Rīgas pilsētas vēsturiskā centra un vides aizsardzību.

Autovadītāji, kas vēlas vizināties pa Vecrīgu, galvenokārt ir iedalījušies divās kategorijās: attapīgie, kam izdevās vienā vai otrā veidā nokārtot iebraukšanai nepieciešamās bezmaksas atļaujas, kā arī mazāk attapīgie, kas par iebraukšanu regulāri maksā pietiekami lielas naudas summas.

Protams, ir vēl trešā kategorija - Rīgas domes, Finanšu ministrijas u.c. valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas, kam ir hroniskas pārvietošanās grūtības, kas savukārt nozīmē to, ka gadījumā, ja viņus nepievedīs ar auto līdz pat darbavietas durvīm, viņi tur var arī nenokļūt. Tādējādi šī īpašās zonas sistēma faktiski kalpoja vien kā papildus līdzekļu ieguves avots Rīgas budžetam (nākamgad vien bija paredzēts iegūt 1 milj. Ls). Nedaudz smieklīgs gan ir pilsētas tēvu apgalvojums, ka šī nauda esot nepieciešama, lai uzturētu kārtībā Vecrīgas ielas. Pirmkārt, sanāk, ka tādā gadījumā maksa būtu jāiekasē jau par iebraukšanu Rīgā, otrkārt- nevarētu teikt, ka ziemas sezonā ielu kvalitāte Vecrīgā pozitīvi atšķirtos no situācijas pārējā galvaspilsētā.

Ministru kabinets kārtējo reizi pārcēlis noteikumu grozījumu pieņemšanu par elektrības ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem.

Galvenie iebildumi par to, kāpēc grozījumi noteikumos «Par elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un cenu noteikšanu» ir jāatliek, tāpat kā pirms nedēļas izskanēja galvenokārt no diviem ministriem — tieslietu ministra Mareka Segliņa (Tautas partija) un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (Tautas partija). Par nepieciešamību, «noteikumu grozījumu pieņemšanu nesasteigt» izteicās arī uz valdības sēdi atnākušais Saeimas Enerģētikas apakškomisijas vadītājs Vents Armands Krauklis (Tautas partija). Iebildumi grozījumus nepieņemt gan esot pilnīgi formālas dabas, atzina premjers Valdis Dombrovskis trūkstot Tieslietu ministrijas saskaņojuma, kā arī , piemēram, E. Zalāns vēl neesot paguvis iepazīties ar noteikumu grozījumu pēdējo variantu, pie kura jau vairākas nedēļas strādā visu atbildīgo ministriju pārstāvju veidota darba grupa.

No nākamā gada 1.aprīļa varam gaidīt zemākus sarunu tarifus. Latvijā lielākajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Lattelecom, Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Tele2 ir noteikti zemāki griesti starpsavienojumu tarifos.

Proti, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apstiprinājusi, ka no 2010.gada 1.aprīļa savienojuma pabeigšanas tarifs Lattelecom nedrīkst pārsniegt 0.75 sant. par savienojumu un 0.68 sant. par sarunas minūti (šobrīd attiecīgi 0.88 un 0.8 sant.), bet LMT un Tele2 savienojuma pabeigšanas tarifi nedrīkst pārsniegt 4.7 sant. minūtē esošo 6.2 sant. vietā.

Tas veicinās konkurences pieaugumu, jo cīņā iesaistīsies arī mazie telekomunikāciju operatori. Savukārt pieaugot konkurencei, samazināsies tarifi zvaniem no viena operatora tīkla uz citu. Tarifi varētu samazināties par SPRK noteikto tarifu griestu samazinājumu 15-25% apmērā, Db prognozēja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis. Šādu lēmumu SPRK pieņēma, jo to prasa Eiropas Komisija un Regulators esošos starpsavienojumu tarifus ir atzinis par reālajām izmaksām neatbilstošiem, tiesa, pašas izmaksas netiek atklātas. Iedarbinot «šādu mehānismu», SPRK sagaida, ka tiks panākts būtisks tarifu samazinājums tieši gala lietotājiem un veicināta konkurence sakaru tirgū.

Ivara Godmaņa valdības pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, kuru Tautas partija nominējusi premjera amatam, vēl pērnā gada nogalē bijis visneatpazīstamākais Tautas partiju pārstāvošais ministrs, liecina aptauja, kuru pērnā gada novembrī veica Latvijas fakti.

Saskaņā ar šīs aptaujas rezultātiem, 21.1 % Latvijas faktu aptaujāto respondentu neko nebija dzirdējuši par E. Zalānu, bet vēl 28.8 % atturējušies izteikt savu vērtējumu par viņa darbu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra E. Zalāna darbu pērnā gada novembrī ļoti pozitīvi novērtējis vien 1.1 % aptaujāto, savukārt 13 % viņa darbību vērtējuši daļēji pozitīvi. 23.6 % Latvijas faktu aptaujāto respondentu E. Zalāna darbu pašvaldību lietu ministra amatā vērtējuši daļēji negatīvi, bet 12.4 % - ļoti negatīvi.

Latvijas faktu aptauja liecina, ka par E. Zalānu krietni populārāks bijis gan viņa konkurents uz premjera amatu, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, gan Tautas partijas priekšsēdētājs, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un pat demisionējusī kultūras ministre Helēna Demakova.

Tautas partija topošās Valda Dombrovska valdības deklarācijai izstrādājusi ieteikumus, kuri būtībā paredz palielināt Tautas partiju pārstāvošā Edgara Zalāna vadītās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) ietekmi.

Tautas partijas priekšlikumi paredz RAPLM nodot ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību, ko līdz šim veica Finanšu ministrija, kuras politisko vadību V. Dombrovskis paredzējis uzticēt savam partijas biedram Einaram Repšem. Vienlaikus Tautas partija vēlas Centrālo finanšu un līgumu aģentūru nodot RAPLM padotībā un apvienot ar RAPLM pārraudzībā esošo Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA).

Arī Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras funkcijas, kas saistītas ar ES fondu apguvi publiskajā sektorā, TP ierosina nodot RAPLM pārraudzībā esošajai VRAA.

Šodien Jūrmalas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics nosūtījis pieteikumu Latvijas Republikas Satversmes tiesai, kurā lūdz atzīt par spēkā neesošu Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra Edgara Zalāna izdoto rīkojumu par zonējuma maiņu vairākos zemesgabalos.

DB jau rakstīja, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns ar rīkojumu apturēja Attīstības plāna darbību deviņām teritorijām Jūrmalā Tīklu ielā 10, Lāču ielā 16, Lāču ielā 18, Vakara ielā 8, Vakara ielā 12/14, Mežones ielā 4, Vikingu ielā 14/16, teritorijai Lielupes palieņu pļavās pie Zvejas ielas, teritorijai starp Kolkas ielu, Jaunķemeru ceļu, Slokas ezeru un Jaunķemeru sanatoriju.

Jūrmalas pilsētas dome š.g. 21. jūnija ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu griezties Satversmes tiesā, lai tiktu atcelts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna 2008. gada 10. jūnija rīkojums

“Pieteikumā Satversmes tiesai Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics norādījis, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izdotais rīkojums ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmes 1. pantu un 115. pantu, „Valsts pārvaldes iekārtas likuma” 10. panta pirmajai, trešajai un piektajai daļām, „Teritorijas plānošanas likuma” 7. 1 panta otrajai daļai un tādēļ ir atzīstams par spēkā neesošu no tā izdošanas brīža,” skaidro Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Aldis Bērziņš.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Politiskā apvienība Saskaņas centrs pirmdien sāks konsultācijas ar apvienību PCTVL par parakstu vākšanu, lai izteiktu neuzticību Rīgas mēram Jānim Birkam.

Jau ziņots, ka Saskaņas centrs izteica ultimātu J.Birkam sakarā ar TB/LNNK izplatīto videoklipu, kurā uzdots jautājums, uz ko tēmē Saskaņas centrs (SC). Apvienība to uzskatīja par apvainojumu ne vien SC, bet daudziem rīdziniekiem, tāpēc izvirzīja J.Birkam trīs iespējas - TB/LNNK vārdā atsaukt video rullīti un atvainoties sabiedrības priekšā, nekavējoties izstāties no apvienības TB/LNNK, vai arī uzņemties politisko atbildību un atkāpties no amata. Taču J.Birks paziņoja, ka nemainīs savu dienas kārtību un uz ultimātu nereaģēs.

SC Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Mihails Kameņeckis norādīja, ka ir runājis ar vairāku koalīcijas partiju pārstāvjiem, kas visi esot nosodījuši TB/LNNK videoklipu, taču atzinuši, ka domes vadības maiņa tik īsu brīdi pirms vēlēšanām nav reāla. „Mēs to ļoti labi saprotam, taču līdz pēdējam mēģināsim savākt parakstus par J.Birka atbrīvošanu no amata,” uzsvēra M.Kameņeckis. „Katra diena, kad Birka kungs ir mēra krēslā, ir kauns rīdziniekiem,” uzskata SC pārstāvis. Tālākus paziņojumus viņš sniegšot pēc konsultācijām ar PCTVL.

Arī jaunajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam, tāpat kā Jānim Birkam, būs četras sekretāres, kas dežurēs naktīs, raksta Diena.

Tā nav ekstra, bet nepieciešamība, skaidrojusi N. Ušakova biroja vadītāja Ilze Stobova. Viņa skaidro, ka vienam cilvēkam naktī pie telefona jābūt obligāti, lai ārkārtas situācijā varētu sazināties ar pašvaldības vadītāju. Jāpiebilst, ka Rīgas domē ir arī klientu apkalpošanas nodaļa, kā arī zvanu nodaļa, kura veic līdzīgas funkcijas.

Db jau ziņoja, ka J. Birka birojā strādājušas četras sekretāres-palīdzes, kuras veicot svarīgu un atbildīgu darbu, strādā arī naktī, atbildot uz iedzīvotāju telefonu zvaniem un uzklausot dažādas sūdzības.

Rīgas domes mājaslapā pieejamā informācija toreiz liecināja, ka J. Birka birojā strādāja astoņas sekretāres vai palīdzes un vēl četri cilvēki, kas bija padomnieki dažādos jautājumos.