Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns nosūtījis vēstuli Rīgas domei, kurā paziņo, ka nav pamatojuma Vecrīgas īpaša režīma zonas statusa pagarināšanai.

Tas nozīmē, ka 2009. gada budžeta projektā nāksies veikt steidzamas izmaiņas, jo no ieņēmumu prognozes jāizsvītro viens miljons latu, ko pašvaldība cerēja iekasēt par iebraukšanu Vecrīgā. Rīgas domei nāksies demontēt uzstādītos iebraukšanas punktus ar barjerām, tai skaitā nesen nomainītos bezkontakta viedkaršu termināļus, par kuru uzstādīšanu Rīgas dome jau samaksājusi 265.5 tūkstošus latu SIA BIS S.

E.Zalāns uzskata, ka esošā caurlaižu sistēma Vecrīgā ir morāli novecojusi un nav attaisnojusi tās ieviešanas mērķus. Viņš aicinājis galvaspilsētas vēsturiskā centra saglabāšanai meklēt efektīvākus risinājumus. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa norādīja, ka ministrs neplāno vērsties valdībā ar priekšlikumu pagarināt īpaša režīma zonas statusu. Rīgas mērs Jānis Birks nosūtījis sūdzību par E.Zalāna rīcību premjeram Ivaram Godmanim, taču E.Zalāns neesot saņēmis no I.Godmaņa nekādus norādījumus, izteicās D.Kārkliņa.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien lēma nodot atsavināšanai sistēmu, kas savulaik tika iegādāta, lai regulētu iebraukšanu un izbraukšanu Vecrīgā. Plānots rīkot izsoli ar augšupejošu soli.

Vēl 2009.gadā šī sistēma tika nopirkta par 539 829 eiro (379 394 latiem) un netika izmantota, bet tagad tā novērtēta vien 6394 eiro apmērā, kas arī varētu būt izsoles sākumcena.

Lai tehniku novērtētu, domes Satiksmes departaments piesaistīja sertificētu vērtētāju SIA Ekspertu pakalpojumi. Eksperti atzinuši, ka atsevišķus sistēmas komponentus nebūs iespējams pārdot, jo tie ir tehniski novecojuši un vairs netiek izmantoti. Savukārt sistēmā ietilpstošo vēl realizējamo komponentu iespējamā pārdošanas tirgus vērtība esot 6394 eiro. Atsavināšanai gan tiks nodota sistēma kopumā - ietverot gan realizējamo, gan nerealizējamo sistēmas daļu.

Ja reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija turpinās vilcināt lēmumu par īpaša režīma zonas statusa pagarināšanu Vecrīgai, 1. janvārī tur sāksies haoss.

Par to brīdina Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.

«Šā gada 19.jūnijā Rīgas dome nosūtīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) lūgumu virzīt Ministru Kabinetā (MK) jautājumu par īpaša režīma zonas statusa termiņa pagarināšanu Vecrīgai. Piecu mēnešu laikā RAPLM joprojām nav atklājusi, vai tā ir gatava virzīt šo jautājumu izskatīšanai valdībā un nav pat atbildējusi, kad tā varētu pieņemt šādu lēmumu. Iekams nav saņemta oficiāla atbilde no RAPLM, Rīgas dome šajā jautājumā nav tiesīga veikt nekādas darbības,» teikts Rīgas domes izplatītā paziņojumā. Atbilstoši spēkā esošajiem MK noteikumiem īpaša režīma zonas statuss Vecrīgai piešķirts tikai līdz šā gada 31.decembrim. Tas paredz, ka iebraukšanai Vecrīgā pašvaldība var piemērot maksu, tādējādi regulējot automašīnu skaitu šajā zonā. Savukārt spēkā esošie MK noteikumi paredz, ka visām fiziskām personām, kurām Vecrīgas zonā ir pastāvīgā dzīvesvieta vai nekustamais īpašums, pašvaldība nedrīkst piemērot nodevu par transportlīdzekļa iebraukšanu. Tas nozīmē, ka pašvaldībai šīm personām ir jāizsniedz bezmaksas viedkartes iebraukšanai Vecrīgā. Tāpēc, lai vairāk atslogotu Vecrīgu no automašīnām, Rīgas dome nosūtīja ministrijai arī priekšlikumus par nepieciešamajiem MK noteikumu grozījumiem. Tāpat kopš šā gada jūnija Rīgas dome vairākkārt ir atbildējusi uz visiem jautājumiem, ko vēlējās noskaidrot ministrija, taču RAPLM joprojām nav atklājusi, kāds varētu būt tās lēmums.

Satversmes tiesa atzinusi, ka nodevas par iebraukšanu īpaša režīma zonā likmei jābūt sabalansētai ar sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt. Pretējā gadījumā iebraukšana īpaša režīma zonā būtu pieejama vienīgi nelielai, turīgajai sabiedrības daļai.

Ministra rīkojumā nebija ietverti argumenti tam, ka nodevas likme triju euro apmērā, to piemērojot visu gadu, būtu acīmredzami nesamērīga.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dome 2021.gada 30.septembrī pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kuri citstarp paredzēja palielināt par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmēru līdz trim euro līdzšinējo divu euro vietā, kā arī piemērot nodevu visu gadu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdeva rīkojumu par šo grozījumu darbības apturēšanu. Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma, kurā lūgts pārbaudīt, vai ministra rīkojums par saistošo noteikumu darbības apturēšanu ir tiesisks.

Sabiedrībā laiku pa laikam aktualizējas diskusijas par īpaša režīma zonām atsevišķās pašvaldībās un attiecīgi ierobežojumiem transportlīdzekļu satiksmei.

Pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikuma Ministru kabinets ir noteicis skaidru mehānismu, kā pašvaldības, iesaistot vietējos iedzīvotājus un uzņēmējus, var lemt par īpaša režīma zonas statusa piešķiršanu un iekasēt pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu šajā teritorijā.

Īpaša režīma zonas statusa mērķis nedrīkst būt pašvaldības budžeta papildināšana ar papildus ienākumiem vai pēc iespējas lielāka nodevas apmēra iekasēšana.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Svētdien, 1.aprīlī, atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā jāmaksā divi eiro dienā, atgādina pilsētas domē.

Vienlaikus ir ieviestas izmaiņas ērtākai caurlaižu iegādei. Lai mazinātu drūzmēšanos un braucējiem nebūtu jāstāv rindās pie caurlaižu iegādes aparātiem, iebraukšanas maksu varēs samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tam datumam, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā varēs iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā (līdz plkst.23:59), kuram caurlaide iegādāta, nevis tikai vienu reizi, kā tas bija iepriekš.

Vienas dienas caurlaidi konkrētai dienai var nopirkt mājaslapā visitjurmala.lv, maksājot ar internetbankas starpniecību. To var izdarīt vai nu pirms došanās uz Jūrmalu, arī vairākas dienas iepriekš, vai jebkurā laikā tajā pašā dienā, kad transportlīdzeklis iebraucis īpaša režīma zonā. Par caurlaidi var samaksāt arī pēc izbraukšanas no Jūrmalas, jau aizbraucot mājās, tikai jāņem vērā, ka maksājums jāveic iebraukšanas dienā līdz plkst. 23:59. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Arī mobilo aplikāciju “Mobilly” un “Riga Card” lietotāji par iebraukšanas caurlaidi varēs samaksāt pirms vai arī pēc iebraukšanas pilsētā.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) plāno grozīt MK noteikumus, atļaujot pašvaldībām pašām noteikt teritorijas ar īpaša režīma statusu. Ja noteikumus grozīs, Rīgas dome varētu atjaunot maksas iebraukšanu Vecrīgā, bet uzņēmēji uzskata, ka šādi netiks atrisinātas transporta problēmas vecpilsētā.

Grozījumi, ko plāno izstrādāt RAPLM, paredzēs pašvaldībām tiesības, izstrādājot teritorijas plānojumu, tajā noteikt zonas ar īpaša režīma statusu. "Būs stingri noteikts, kā sabiedrība iesaistīsies šo lēmumu pieņemšanā, jo īpaša režīma zonas statusu varēs piešķirt pēc sabiedriskās apspriešanas procedūras, kurā iedzīvotāji arī izteiks attieksmi pret paredzēto nodevas lielumu. Šobrīd juristi izstrādā kritērijus, kādiem jāatbilst tām teritorijām, kas pretendēs uz īpaša režīma statusu. Nebūs tā, ka jebkura pašvaldība jebkurā vietā par iebraukšanu varēs prasīt maksu," norādīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna preses sekretāre Dace Kārkliņa. Pagaidām gan nav zināmi precīzi termiņi, kad grozītie MK noteikumi varētu stāties spēkā.

Lai meklētu alternatīvus risinājumus esošajai caurlaižu sistēmai iebraukšanai Vecrīgā, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Edgars Zalāns nākamnedēļ iecerējis tikties ar Rīgas mēru Jāni Birku.

Tikšanās laiks vēl tiek saskaņots, pastāstīja E.Zalāna preses sekretāre Dace Kārkliņa.

«Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) kopš šā gada 19.jūlija, kad tika saņemts Rīgas pilsētas domes lūgums pagarināt īpašā režīma zonas statusu Vecrīgai uz vismaz pieciem gadiem, ir veikusi situācijas izvērtējumu, īpašu uzmanību pievēršot tam, vai ir sasniegts sākotnējais mērķis – īstenot tādu satiksmes organizāciju, kas veicinātu gājēju satiksmes prioritāti un drošību. Izvērtējot iesniegto informāciju, RAPLM secinājusi, ka nav sasniegts sākotnēji izvirzītais mērķis, piešķirot Vecrīgai īpašā režīma zonas statusu. Joprojām Vecrīgā ir vērojama aktīva transportlīdzekļu satiksme, netiek pienācīgi domāts par gājēju drošību. Turklāt liela daļa no iekasētajiem līdzekļiem par nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā tiek izmantoti administratīviem izdevumiem jeb kontroles sistēmas uzturēšanai,» norādīja D.Kārliņa. Ministrs E.Zalāns pagaidām neredz pamatojumu saglabāt esošo sistēmu, jo tā nav pierādījusi savu efektivitāti. Viņš uzskata, ka pašvaldība var atrast labākus risinājumus, kā nodrošināt Vecrīgas kā pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzību un kā veicināt gājēju drošību vecpilsētā. Tāpēc arī ministrs iecerējis tikties ar J.Birku.

Savulaik par pusmiljonu eiro iegādāto sistēmu, kas regulēja iebraukšanu un izbraukšanu Vecrīgā, vakar izsolē bija pieteicies pirkt tikai viens pretendents, kurš piedāvāja samaksāt 6494 eiro.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante, patlaban departaments vērtē šo piedāvājumu, un nedēļas beigās būs zināms rezultāts.

Mantas nosacītā cena bija noteikta 6394 eiro.

Kā ziņots, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja 5.maijā lēma nodot atsavināšanai sistēmu, kas savulaik tika iegādāta, lai regulētu iebraukšanu un izbraukšanu Vecrīgā.

Vēl 2009.gadā šī sistēma tika nopirkta par 539 829 eiro (379 394 latiem) un netika izmantota, bet tagad tā novērtēta vien 6394 eiro apmērā.

Lai tehniku novērtētu, domes Satiksmes departaments piesaistīja sertificētu vērtētāju SIA Ekspertu pakalpojumi. Eksperti atzinuši, ka atsevišķus sistēmas komponentus nebūs iespējams pārdot, jo tie ir tehniski novecojuši un vairs netiek izmantoti. Savukārt sistēmas vēl realizējamo komponentu iespējamā pārdošanas tirgus vērtība esot 6394 eiro. Atsavināšanai gan tiks nodota sistēma kopumā - ietverot gan realizējamo, gan nerealizējamo sistēmas daļu.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) aicina Jūrmalas domi atcelt grozījumus saistošajos noteikumos, kas paredz dubultot maksu par iebraukšanu īpašā režīma zonā.

Līdz īpaša režīma teritorijas noteikšanai pašvaldības teritorijas plānojumā, Jūrmalas pilsētas pašvaldībai nav tiesiska pamata paaugstināt nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā, Db informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Nodevas dubultošana, pamatojot to ar nepieciešamību pēc papildus finansējuma pašvaldības ikdienas funkciju nodrošināšanai, ir slikts precedents. Tas veicina nepareizu izpratni sabiedrībā par pieļaujamo pašvaldības rīcību krīzes laikā, norāda reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Jūrmalas dome paskaidrojumos ministrijai norāda, ka finansiāli ekonomiskais pamatojums transporta līdzekļu iebraukšanas nodevas palielinājumam, ir vides aizsardzībai paredzēto izdevumu palielinājums.

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

No 1. janvāra Vecrīgas teritorijā varēs iebraukt ikviens, jo iebraukšanas kontroles sistēma tiks demontēta.

Jau vairākkārt vēstīts, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) neatbalstīja īpašā režīma zonas statusa pagarināšanu Vecrīgai, tādēļ Rīgas domei nebūs tiesību iekasēt nodevu par iebraukšanu vecpilsētas teritorijā.

Lai nodrošinātu priekšroku gājējiem un riteņbraucējiem un nepieļautu tranzīta satiksmi Vecrīgā, SIA Rīgas luksofors ir izstrādājis ceļa zīmju uzstādīšanas shēmu no 1. janvāra. Gājēju un velosipēdistu ielu skaits palielināts līdz 35 ielām un to posmiem, auto satiksmei slēgts būs Doma laukums. Pārējā Vecrīgas teritorijā braukšanas ātrums nedrīkstēs pārsniegt 20 km/h. «Vecrīgas teritorija tiks sadalīta četrās zonās ar iebraukšanas vietām Audēju, Smilšu, Grēcinieku ielā un Poļu gātē. Pa to ielu, pa kuru Vecrīgas teritorijā iebrauks, būs arī jāizbrauc, jo tranzītā vecpilsētu šķērsot nevarēs, ielas būs norobežotas ar stabiņiem. Katrā zonā būs vairākas iespējas apgriezties. Paredzēts vairākās ielās noteikt vienvirziena satiksmi,» brīdināja Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes organizācijas pārvaldes priekšnieks Georgijs Sovetovs. 1. janvārī uzstādīs pagaidu ceļazīmes un pagaidām stāvvietas būs bezmaksas. Kad stāsies spēkā domes saistošie noteikumi, kurus paredzēts pieņemt 16.decembra domes sēdē, par automašīnu stāvēšanu maksas stāvvietās būs jāmaksā 5 lati par pirmo stundu un 8 lati par katru nākamo. Iedzīvotājiem būs iespēja iegādāties stāvvietu abonementus par 60 latiem mēnesī, bet ne vairāk kā 1 automašīnai uz dzīvokli. Ierobežojumi vajadzīgi, jo šobrīd Vecrīgā deklarējušies 1655 iedzīvotāji, kuriem ir automašīnas, bet Vecrīgas teritorijā ir ne vairāk par 600 stāvvietām. Nakts stundās no 24 līdz 6 stāvvietas būs bezmaksas, pastāstīja Rīgas domes Satiksmes komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs. Ja noteikumus pieņems, kā plānots, RAPLM četru nedēļu laikā tos vai nu saskaņos vai noraidīs, tādēļ jaunā maksa par stāvvietām stāsies spēkā ne ātrāk kā janvāra vidū. Amatpersonas vēl nezināja teikt, cik kopumā pašvaldībai izmaksās esošās sistēmas demontāža un jauno stāvvietu kases aparātu, stabiņu un ātrumvaļņu uzstādīšana. Ceļazīmju uzstādīšana izmaksās 8 tūkstošus latu.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs ir sagatavojis vēstuli Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam, kurā informē par vairākām ar satiksmi Vecrīgā saistītām problēmām, kuras risināmas valdības līmenī, jo atrodas ārpus pašvaldības kompetences robežām.

Pagājušā gada beigās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) informēja Rīgas domi, ka nesaskata pamatojumu īpaša režīma zonas statusa pagarināšanai Vecrīgai. Tāpēc Rīgas pašvaldībai no 1.janvāra bija jāatceļ Vecrīgas caurlaižu kontroles sistēma. Patlaban satiksme Vecrīgā tiek organizēta, izvietojot ceļa zīmes, lai saglabātu gājēju un velosipēdu priekšrocību vecpilsētā un nepieļautu Vecrīgas ieliņu izmantošanu sastrēgumu apbraukšanai.

A.Požarnovs norāda, ka pēc Vecrīgas īpaša režīma zonas statusa izbeigšanās Rīgas pašvaldībai nav tiesisku instrumentu optimālai satiksmes organizācijai Vecrīgā, tāpēc rodas virkne problēmu, piemēram, preču piegādes transportam, Vecrīgas iedzīvotājiem un Vecrīgā izvietotajām iestādēm un uzņēmumiem. Atbildot uz E.Zalāna pausto viedokli par nepieciešamību organizēt satiksmi, uzstādot ceļa zīmes „Iebraukt aizliegts” jeb t.s. „ķieģeļus” kombinācijā ar iebraukšanas caurlaižu izsniegšanu daļai iedzīvotāju, A.Požarnovs atgādina, ka pašvaldība nav tiesīga izsniegt caurlaides, kas atļautu kādai daļai iedzīvotāju neievērot Ceļu satiksmes noteikumus. Tā kā šo jautājumu risināšana ir ārpus pašvaldības kompetences, A.Požarnovs lūdz ministru veicināt minēto problēmu risināšanu valdības līmenī atbilstoši Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumam. Viņš arī lūdz iespējami ātrāk reģistrēt Rīgas domes pieņemtos un RAPLM nosūtītos grozījumus Rīgas domes saistošajos noteikumos, lai, izveidojot Vecrīgā maksas stāvvietu sistēmu, pašvaldība varētu risināt minētās problēmas.

Ņemot vērā, ka ir pieņemts lēmums par īpaša režīma zonas atjaunošanu Vecrīgā, pilsētai būs jāatgriežas vai nu pie regulējošām barjerām vai arī jāizmanto citi risinājumi, Db pastāstīja Vecrīgas satiksmes organizācijas jautājumu risināšanas darba grupas vadītāja Rudīte Reveliņa.

Tā kā pret barjerām iebilst divas trešdaļas darba grupas locekļu, tad visticamāk tiks pielietoti luksofori un videokameras. Iebraukšanas maksa būšot diferencēta.

Papildu esošajām četrām iebraukšanas vietām varētu ieviest piekto - Jaunielā.

Paredzēts, ka pēc īpaša režīma zonas ieviešanas Vecrīgā, tiks saglabātas vienu un divu virzienu ielas, transporta un gājēju ielas, nepieļaus tranzīta satiksmi cauri Vecrīgai.

Rīgas domes (RD) deputāti 25. augustā skatīs iespēju par atkārtotu caurlaižu ieviešanu Vecrīgā. Par to liecina RD sēdes darba kārtība.

Db.lv 9.janvārī jau rakstīja, ka no šī gada 1. janvāra caurlaižu sistēma Vecrīgā bija jāatceļ, jo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija informēja Rīgas domi, ka nesaskata pamatojumu īpaša režīma zonas statusa pagarināšanai Vecrīgai. Pašlaik satiksme Vecrīgā tiek organizēta, izvietojot ceļa zīmes.

Taču jau šī gada sākumā Rīgas domes pārstāvjiem bija skaidrs, ka pēc Vecrīgas īpaša režīma zonas statusa izbeigšanās Rīgas pašvaldībai nav tiesisku instrumentu optimālai satiksmes organizācijai Vecrīgā, tāpēc rodas daudzas problēmas, piemēram, preču piegādes transportam, Vecrīgas iedzīvotājiem un Vecrīgā izvietotajām iestādēm un uzņēmumiem. Pašvaldība arī nav tiesīga izsniegt caurlaides, kas atļautu kādai daļai iedzīvotāju neievērot Ceļu satiksmes noteikumus.

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Krievijas noteiktais embargo ietekmējis arī konservu kārbu ražotāja SIA Kalmeta darbību, atzīst kompānijas direktors Andris Vītiņš.

Uzņēmuma saknes meklējamas 1972.gadā, taču 1992.gadā tika nodibināta SIA Kalmeta, kas sākumā nodarbojās ar tirdzniecību.

Ar kārbu ražošanu SIA Kalmeta sāka nodarboties 90.gadu beigās pēc tam, kad iegādājās nepieciešamās iekārtas un ēkas konservu kārbu ražošanai.

Patlaban kompānijas klienti ir zivju un gaļas konservu ražotāji, bet pēdējo gadu laikā audzis arī mazāku klientu skaits, kuri audzē mājdzīvniekus un ražo konservus.

Kompānijā strādā aptuveni 50 darbinieki. «Ventspilī pagaidām mums nav bijušas problēmas ar darbinieku atrašanu, esam atraduši arī atslēdzniekus, kuri, protams, bija jāapmāca,» saka A. Vītiņš.

Kultūras pieminekļu aizstāvji, ugunsdzēsēji, policisti un citu jomu eksperti izteikuši atbalstu īpaša režīma zonas atjaunošanai Vecrīgā, kas nozīmētu atgriešanos pie caurlaižu sistēmas.

Trešdien Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns un Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs uz konsultatīvu sanāksmi pulcināja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Pašvaldības policijas, Satiksmes departamenta, citu ieinteresētu institūciju, kā arī Vecrīgā strādājošu uzņēmēju un Vecrīgas iedzīvotāju pārstāvjus, lai apspriestu problēmas, kas saistītas ar satiksmi vecpilsētā.

Eksperti atbalsta caurlaižu režīma zonas atjaunošanu Vecrīgā

No nākamā gada 1. janvāra Rīgas teritorijā vislētākās maksas autostāvvietas atradīsies D zonā - pārsvarā Rīgas mikrorajonos, kur maksa par stundu varētu sasniegt 0,85 eiro un 1,44 eiro par katru nākamo stundu, bet visdārgākās autostāvvietas atradīsies R zonā Vecrīgā – līdz 4,27 eiro par pirmo stundu un 7,11 par katru nākamo.

Tā liecina otrdien Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas atbalstītie grozījumi saistošajos noteikumos par maksas autostāvvietu norēķināšanas un lietošanas kārtību, sakarā ar Latvijas pāriešanu uz eiro.

Turpmāk apmaksāt stāvvietu Vecrīgā varēs ne tikai ar SMS, bet arī ar mobilo internetu attiecīgajā mobilajā aplikācijā jeb lietotnē, bet minimālo laika limitu aizvietos ar minimālo noapaļoto summu.

Ņemot vērā to, ka vasaras sezonā Vecrīgas iedzīvotājiem bieži nav iespējams novietot transportlīdzekli pie savas dzīvesvietas, (piemēram, sakarā ar vasaras kafejnīcu ierīkošanu) turpmāk iedzīvotāja kartes īpašniekam būs tiesības lietot jebkuru stāvvietu Vecrīgā. Atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām, paredzētas iespējas norēķināties ne tikai ar mobilā tālruņa īsziņu, bet arī izmantojot internetu viedtālruņos, lietojot attiecīgu mobilo lietotni.