Mārrutku ražotājs MārLapiņi pacēlis mārrutkus citā līmenī, pievienojot tiem dažādas ogas, piparus un garšvielas

MārLapiņu saimnieks Māris Lapiņš jau apsver domu paplašināt ražošanu un izveidot savu pārstrādes cehu. Pašlaik mārrutku pārstrāde notiek pašu mājās Mārupes novadā. Saimnieks ir gandarīts, ka mārrutkus izdevies izcelt citā gaismā. Jāatgādina, ka padomju laikos teju ikvienā kolhozā bija savs mārrutku pārstrādes cehs. Tolaik mārrutku audzēšana un pārstrāde bija plaši izplatīta nodarbošanās, kas vēlāk gan gāja mazumā. Pašlaik Latvijā rūpnieciskos apjomos mārrutkus ražo SIA Spilva un SIA Firma Rosība, bet lielākoties tas ir mājražotāju rūpals. Māris Lapiņš uzskata, ka tirgū vietas pietiks visiem, jo katram ir sava niša.

MārLapiņu mārrutku pārstrādes process aizsācies pirms nepilniem diviem gadiem ar Miķeļdienas tirdziņu, uz kuru Lapiņu meitām Annai un Elizabetei bija jāņem līdzi rudens raža. Sagatavojuši pašu lasītās tējas un pārstrādājuši dārzā izaudzētos mārrutkus. Sapratuši, ka «tā lieta iet» un sākuši darboties. Tagad jau procesā iesaistīta visa ģimene – Māris atbild par ražošanu, viņa dzīvesbiedres Intas pārziņā ir PR, mārketings un loģistika, vecākiem palīdz arī meitas.

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde «Hesburger» Kauņas rajona Tirkilišķos sākusi mērču ražotnes un loģistikas centra būvniecību, paziņoja kompānija.

Kopējās investīcijas ražotnē un loģistikas centrā paredzētas ap 15 miljoniem eiro, bet mērču ražošanu jaunajā rūpnīcā paredzēts sākt 2021.gada sākumā.

«Hesburger» starptautiskās attīstības direktore Ieva Salmela norādīja, ka pašlaik visas ķēdes restorānos izmantotās mērces tiek ražotas Somijā. Jaunās ražotnes platība sasniegs 5600 kvadrātmetru, bet tās sākotnējā jauda plānota ap 1000 tonnām majonēzes un citu mērču gadā.

Mērču ražotnē un loģistikas centrā tiks radītas 20 jaunas darbavietas, bet piecu gadu laikā darbavietu skaitu plānots dubultot.

Šogad «Hesburger» attīstībā Lietuvā plānots investēt piecus miljonus eiro, plānots atvērt septiņus jaunus restorānus.

Ieguldot vairāk nekā 22 tūkstošus eiro, uzņēmumā «Orkla Foods Latvija» ir uzsākta jaunas produktu sērijas – «Spilvas» Street food mērču – ražošana. Produkti paredzēti gan vietējam tirgum, gan eksportam, biznesa portālam db.lv stāstīja Egita Bērziņa, «Orkla Foods Latvija» ražošanas direktore.

Jauno Street food mērču receptūru ir izstrādājuši uzņēmuma tehnologi, un tās tiek ražotas «Orkla Foods Latvija» ražotnē Babītes novada Spilvē.

«Jaunā produktu līnija radīta, ņemot vērā jaunākās tendences ēdiena gatavošanā un patēriņā. Savu vietu restorānu ēdienkartēs un mūsu pašu virtuvēs ir jau izcīnījuši tādi ēdieni kā burgeri, frī kartupeļi, kebabi, vrapi. Street food ir ne tikai pieprasīta uzkoda maltīšu starplaikos, tā var kļūt arī par pilnvērtīgu ēdienreizi. Pilsētu svētkos un arī ikdienā tiek rīkoti Street food festivāli. Tas viss nenoliedzami ietekmē gatavošanas un ēšanas paradumus. Mūsu uzdevums ir tos ņemt vērā un sniegt kvalitatīvu pienesumu ēdiena pagatavošanā,» stāsta Raitis Avots, «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Arī «Orkla Foods Latvija» savā piedāvājumā iekļāvusi produktus par godu Latvijas valsts simtgadei. Katra no četrām jaunajām tomātu mērcēm simbolizē attiecīgā Latvijas kultūrvēsturiskā novada būtību, raksturu un garšu, biznesa portālam db.lv pastāstīja Raitis Avots, «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors.

Mērces idejas un izpildījuma autori ir «Orkla Foods Latvija» jauno produktu izstrādes komanda, tehnologi un mārketinga speciālisti.

«Spilvas» jaunās tomātu mērces pārdošanā nonāca maijā un uzņēmums secina, ka cilvēki ir novērtējuši produktu, jo tiek veikti atkārtoti pirkumi. «Jaunās produktu sērijas kopējo ietekmi uz tomātu mērču kategoriju varēsim izvērtēt šā gada beigās, kad arī būs godam nosvinēta valsts apaļā jubileja,» stāsta R. Avots.

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražotnē Babītes novada Spilvē uzsākts darbs pie jaunas ražošanas līnijas uzstādīšanas.

Uz līnijas plānots ražot salātu mērces (dresingus) un majonēzes jauna dizaina pudelēs Latvijas un eksporta tirgiem. Līnijas ierīkošanā un jaunā iepakojuma izstrādē tiek investēti 122 000 eiro. Darbus pie jaunās līnijas uzstādīšanas paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām.

Uz jaunās līnijas paredzēts ražot salātu mērces un majonēzes divu veidu plastmasas pudelēs – 305 ml un 425 ml. Jaunie ražojumi plānoti Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Somijas tirgum; produkcija būs pieejama ar zīmolu Spilva, bet eksporta tirgos – arī ar zīmolu Felix. Līdz ar jaunās līnijas iekārtu uzstādīšanu paredzēts uzsākt arī jaunu produktu ražošanu.

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražojumu eksporta tirgi ir ASV, Čehija, Dānija, Igaunija, Īrija, Kanāda, Krievija, Lielbritānija, Lietuva, Norvēģija, Slovākija, Somija, Ukraina, Vācija, Zviedrija.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

«Orkla Foods Latvija» šogad ražošanā investē 755 tūkstošus eiro, informē «Orkla Foods Latvija» sabiedrisko attiecību konsultants Andris Zeļenkovs.

2018. gada gaitā 755 tūkstošu eiro vērti ieguldījumi ir saistīti ar «Orkla Foods Latvija» ražotnes (Babītes novada Spilvē) specializāciju - kļūšanu par «Orkla» grupas mērču un majonēžu ražošanas centru, kas ar šiem produktiem apgādā plašāku reģionu - Somiju, Dāniju, Čehiju, Igauniju, Lietuvu, Latviju un citus tirgus.

Investīciju programmas ietvaros ir paredzēta ražošanas iekārtu modernizācija, ražošanas infrastruktūras uzlabojumi un energoresursu patēriņa efektīvāka pielietojuma nodrošināšana.

«Mūsu ražotne Babītes novada Spilvē ir izvēlēta un kļuvusi par «Orkla» grupas izcilības centru mērču un majonēžu produktu grupās. Tas ne tikai nozīmē to, ka «Orkla Foods Latvija» ražo daudz lielākus šo produktu apjomus eksporta tirgiem dažādās Eiropas valstīs, bet arī - nepieciešamību attīstīt ražošanu gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. 2018. gada lielākie investīciju projekti ir saistīti ar roku darba samazināšanu ražošanā, kā arī ar ražošanas līniju darba modernizāciju. Šogad ir plānoti arī vairāki projekti ražošanas infrastruktūras uzlabošanai, kas saistīti ar ventilācijas, ūdens apgādes un kondensāta sistēmu funkcionalitātes uzlabojumiem,» informē «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors Raitis Avots.

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut AS "Cēsu alus" iegūt izšķirošu ietekmi pār daļu no SIA "Orkla Foods Latvija" aktīviem - zīmolu "Everest", kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu un tirdzniecību, informē KP.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS "Cēsu alus" darbība Latvijā saistīta ar alus, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu, tostarp pudelēs pildīta dzeramā ūdens ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Uzņēmums realizē pudelēs pildītu dzeramo ūdeni ar zīmolu "Lielbāta" un "Bērzūdens".

Savukārt SIA "Orkla Foods Latvija" un tās saistīto uzņēmumu darbība Latvijā ir saistīta ar augļu, ogu, dārzeņu, majonēžu, kečupu un dažādu ēdienu piedevu ražošanu un vairumtirdzniecību, garšvielu un piedevu ražošanu, bezalkohola dzērienu ražošanu, minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošanu un vairumtirdzniecību, augļu un dārzeņu sulu ražošanu un vairumtirdzniecību, kakao, šokolādes, konfekšu un citu cukuroto konditorejas izstrādājumu ražošanu, cukura, šokolādes un cukuroto konditorejas izstrādājumu vairumtirdzniecību, sausiņu un cepumu ražošanu, ilgi uzglabājamo konditorejas izstrādājumu un kūku ražošanu, maizes ražošanu, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošanu, konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanu un kartupeļu pārstrādi. Uzņēmums ražo un realizē dzeramo ūdeni ar zīmolu "Everest".

SIA Rīgas krēslu fabrika pagājušajā gadā strādāja ar apgrozījumu 1,201 miljona eiro apmērā, kas ir 2,1 reizi mazāk nekā 2015.gadā, kā arī cieta zaudējumus 211 370 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina Firmas.lv informācija.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma kritums saistīts ar konkurenci mēbeļu tirgū, vispārējo situāciju ekonomikā, kā arī saistībā ar vairāku apjomīgu projektu realizācijas pārcelšanu uz 2017.gadu.

Tāpat Rīgas krēslu fabrikas vadība atzīmē, ka pagājušajā gadā turpināti ieguldījumi iekārtās, jaunu tehnoloģisko procesu apgūšanā, kā arī jaunu produktu dizaina izstrādē un preču virzīšanā starptautiskajā tirgū. Rīgas krēslu fabrika veikusi arī sagatavošanās darbus ražošanas pārcelšanai uz plašākām telpām 4000 kvadrātmetru platībā. Pārcelšanās plānota 2017.gada aprīlī.

Pasaules tehnoloģiju ekosistēmas attīstība balstās uz pusvadītāju nozari, jo lielākajā daļā no elektronikas ierīcēm tiek izmantotas pusvadītāju tehnoloģijas.

Latvijai ir iespēja kļūt par nozīmīgu spēlētāju kopējā pusvadītāju vērtību ķēdē. Latvijas pusvadītāju nozari raksturo spēcīga kompetence ražošanā un pētniecībā, inovatīvi sasniegumi, nozīmīgi izaicinājumi un būtiskas iespējas, ko nosaka globālās tendences.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozare Latvijā

Kā nozīmīgs pirmais solis ir 2022. gadā parakstītais saprašanās memorands, kura mērķis ir attīstīt Latvijas spējas ražot mikroshēmas elektronikai. Saprašanās memorandu parakstīja dažādas ieinteresētās puses – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, VAS "Elektroniskie sakari", "Tet", "MikroTik", Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un "LMT".

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Zemkopības ministrija (ZM) nodevusi saskaņošanai noteikumu projektu, kurā definēti konkrētie lauksaimniecības un lopbarības produkti, kurus turpmāk būs aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Paredzēts, ka Latvijā būs aizliegts importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes zirņus, kviešus, kviešu un rudzu maisījumu, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo, griķus, sāri, miežabrāļus, kā arī citus graudaugu produktus.

Tāpat būs aizliegts importēt sojas pupas, zemesriekstus, kopru, linsēklas, rapšu vai ripšu sēklas, saulespuķu sēklas, citu eļļas augu sēklas un augļus, kā arī eļļas augu sēklu vai augļu, izņemot sinepju, miltus un rupja maluma miltus.

Būs aizliegts importēt arī Krievija un Baltkrievijas izcelsmes sēklas, augļus un sporas sējai, Apiņu rogas, augus vai augu daļas, ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, Ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, augļu kauliņus un kodolus, kā arī citus galvenokārt pārtikā lietojamus augu produktus.

Sestdien Vecrīgā ceturto gadu aizvadīts "Live Rīga" organizētais ielu ēdiena festivāls jeb "Riga Street food festival". Sešpadsmit Rīgas restorānu šefpavāri izgāja ielās, lai pagatavotu savu interpretāciju par Latvijas "street food".

Mērķis organizēt festivālu janvārī pirms vairākiem gadies radies galvenokārt, lai piesaistītu Latvijai tūristus arī mierīgākajā ziemas sezonā. Šogad festivāls sevišķi ticis reklamēts tuvākajās kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā, kas nozīmē, ka arī šādi pilsēta, iespējams, piesaistījusi jaunus viesus, pauž Rīgas Tūrisma Attīstības biroja pārstāve Anna Blaua.

Viņa atklāj, ka šogad no dalībnieku puses atsaucība bijusi ļoti liela, nācies pat izlozes kārtā izvēlēties, kuri restorāni varēs piedalīties. Ja pirmo reizi organizējot "Street Food" festivālu ziemā, -15 grādu salā, nācies pierunāt restorānu saimniekus un pavārus šādai avantūrai, tad tagad lielākoties visi, kas tika uzaicināti, uzreiz arī piekrituši dalībai pasākumā.

Ikgadējās 4.jūlija hotdogu ēšanas sacensībās Ņujorkā otrdien uzvarēja 33 gadus vecais kalifornietis Džojs Čestnats, kurš apēda 72 hotdogus, pārspējot pats savu iepriekšējās sacensībās uzstādīto rekordu.

Čestnats desmit minūtēs spēja apēst 72 hotdogus ar maizīti, uzvarot sacensībās un pārspējot pirms gada tajās uzstādīto rekordu - 70 hotdogi ar maizīti.

Tā bija Čestnata otrā uzvara pēc kārtas, bet kopumā Koniailendas hotdogu ēšanas sacensībās viņš uzvarējis desmit reizes.

«Es pret ēšanas sacensībām izturos kā pret sportu, tā nav iešana uz bufeti,» sporta telekanālam ESPN uzsvēra sacensību uzvarētājs.

Čestnatam tika pasniegta Sinepju josta, kas atgādina profesionālajā boksā pasniegtās jostas.

Otrās vietas ieguvējs spēja apēst 62 hotdogus.

Čestnata personīgais rekords, kas ir arī pasaules rekords, ir 73,5 hotdogi ar maizīti, bet tas uzstādīts kvalifikācijas kārtā.

Paplašinot gatavo maltīšu klāstu, Maxima ieviesusi sortimentā svaigi gatavotus burgerus un beļģu vafeles, kas būs pieejami tikai Maxima XXX veikalā iepirkšanās un izklaides centrā Akropole, informē uzņēmumā.

Jaunajā gardēžu piedāvājumā būs četru garšu svaigi gatavoti burgeri dažādām gaumēm: liellopa gaļas burgers, vistas burgers, dubultais burgers un īpašs piedāvājums veģetāriešiem - veģetārais burgers no baklažāniem, cukini un citiem dārzeņiem ar īpašu veģetāru mērci.

Burgeros tiks izmantota vietējā liellopu gaļa un pašu ceptas burgeru maizītes no tādām dabīgām sastāvdaļām, kā, piemēram, spinātiem un bietēm.

Sortiments papildināts arī ar jaunām sviestmaizēm - tunča sviestmaize ar kaperiem un olu, sviestmaize ar vistas gaļas kotleti ar gurķu-sinepju mērci un cūkgaļas cepeša sviestmaize.

«Ikdienā laika gatavot kļūst arvien mazāk un aizvien biežāk cilvēki izvēlas gatavas maltītes, ko var ērti apēst pa ceļam vai mājās. Street food kultūra jeb svaigi gatavotu un līdzņemšanai ērtu produktu piedāvājums ienāk arī lielveikalu sortimentā. Tādēļ Maxima ir radījusi jaunu street food sortimentu gardēžiem un papildinājuši gatavo maltīšu klāstu ar visā pasaulē iecienītajiem burgeriem un beļģu vafelēm, kā arī dažādojuši jau esošo produktu klāstu ar jaunām sviestmaižu garšām. Līdzās gatavajām maltītēm, sortimentu papildinās arī plašs amatnieku alus klāsts īpašā Amatnieku alus stendā,» stāsta «Maxima Latvija» valdes locekle Kristīne Āboltiņa.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Zīmols Oak’a BBQ iepazīstina Latviju ar ASV barbekjū (BBQ) tradīcijām, kuras aizgūtas no Teksasas, stāsta zīmola īpašnieks Kristaps Ozols.

Guvis pieredzi Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kristaps ir ideju pilns barbekjū tradīcijas ieviest Latvijā. Oak’a BBQ ietver mērču gatavošanu, kā arī pakalpojumu sniegšanu ASV BBQ tradīcijās. «Mēs cilvēkiem mācām un uzsveram to, ka BBQ mērce nav domāta tikai vasarā grilētam šašlikam vai vistai. Šīs mērces ir labs aizstājējs kečupam, lai nav tā, ka latvietis apēd divus kilogramus kečupu nedēļā. Es nebaidos runāt skaļi par to, cik latvieši savā uzturā lieto kečupu, jo esmu pietiekami runājis ar cilvēkiem un dažādiem veikalu tīkliem par šo. Latvietis kečupu ēd vairāk nekā maizi. Es gribu latviešus izglītot par gaļas gatavošanas mākslu, BBQ baudīšanas kultūru, kas ASV ir vesela kustība un ievērojami atšķiras no latviešu grilēšanas tradīcijām,» teic K. Ozols.

Satversmei neatbilst regulējums, kas obligātā iepirkumā biogāzes elektrostacijām nosaka konkrētas prasības enerģijas ražošanas lietderībai un lietderīgai siltumenerģijas izmantošanai, ceturtdien nolēmusi Satversmes tiesa (ST).

Sūdzību tiesā iesniedza AS "Ziedi JP", SIA "AD Biogāzes stacija", SIA "Bio Future", SIA "Gas Stream", SIA "Conatus BIOenergy", AS "International Investments", SIA "Agro Iecava", SIA "RZS Energo", kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš - Latvijas Lauksaimniecības universitāte) pētījumu saimniecība "Vecauce".

Pieteikuma iesniedzēji ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā, izmantojot biogāzi. To tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir saistītas ar "Noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" prasību ievērošanu.

Komersanti iebilduši pret konkrētām ar lietderīgās siltumenerģijas nodrošināšanu saistītām prasībām, kā arī pret lietderīgās siltumenerģijas sasaisti ar obligātā iepirkuma apjoma noteikšanu, aprēķinot enerģijas ražošanas lietderības koeficientu. Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata, minētās prasības nav izpildāmas.

«Es kā ierēdnis varu pateikt, ka Eiropas direktīva mums to prasa un valstij uzliek par pienākumu līdzsvarot infrastruktūras pārvaldītāja finanses. Dzelzceļa likumā tas var būt kaut trīsreiz ierakstīts – kamēr tas nebūs iedzīvināts budžeta likumā un pēc tam arī vidējā termiņa budžetā, tā joprojām būs liela problēma,» saka Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs.

Fragments no intervijas

Kā gaidāmā Eiropas Savienības direktīvas ieviešana izmainīs līdzšinējo dzelzceļa finansēšanas kārtību?

Mūsu «bībele» attiecībā uz dzelzceļa tiesībām tik tiešām ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada Direktīva 34 (2012/34/ES), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu. Direktīvas būtība ir tāda, ka dzelzceļa pārvadājumi ir jāliberalizē, jāatver tirgi, jāveic reforma attiecībā uz maksām, kas tiek iekasētas no dzelzceļa pārvadātājiem un lietotājiem. Galvenais maksas noteikšanas princips, kas Eiropā jau ir ilgāku laiku, bet priekš mums jauns, ir tāds, ka infrastruktūras maksas tiek noteiktas, balstoties uz tiešo izmaksu principu.

Maiznīcas «Liepkalni» īpašnieks Dagnis Čākurs, kurš šī gada vasarā nāca klajā ar ideju par agrāk tik populārā restorāna kompleksa «Sēnīte» reanimēšanu, joprojām par to domā, taču projektā atklājušies zemūdens akmeņi.

D. Čākurs biznesa informācijas portālm db.lv pastāstīja, ka kopā ar «Sēnītes» pārdevēju izsūtīti uzziņas pieprasījumi dažādām valsts institūcijām, jo objekts ir kultūrvēsturisks piemineklis. Pamatojoties uz vienošanos ar «Sēnītes» pārdevēju, D. Čākurs nevarot atklāt detaļas, vien piebilda, ka «atklājās diezgan absurdas lietas,».

Tādējādi pašlaik risinoties sarakste ar valsts institūcijām, un projekta tālākā attīstība nav skaidra.

Liepkalnu saimnieks par Sēnīti: Šobrīd viss ir liels «varbūt»

FOTO: Maiznīcas Liepkalni īpašnieks domā par Sēnītes reanimēšanu

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

Veselības inspekcijas (VI) vadītāja Aija Mežsarga, kā arī viņas vietniece un inspekcijas Veselības aprūpes uzraudzības un kontroles departamenta vadītāja Iveta Šica pirmdien, 24.aprīlī saņēmušas vēstuli no Veselības ministrijas (VM), kurā abām tiek piedāvāts mainīt amatu.

Kā pastāstīja Šica, viņu veselības ministre Anda Čakša rosina pārcelt Valsts sporta medicīnas centra direktora vietnieka fiziskās veselības aprūpes jautājumos amatā, savukārt Mežsargai piedāvāts Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktora vietnieces amats.

Mežsarga pērn februārī tika aizrotēta uz VI no Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra, kur viņa tolaik ieņēma direktores amatu. Rotācija toreiz notikusi, balstoties uz VM izdotu rīkojumu. Mežsarga gan toreiz teica, ka sīkāki paskaidrojumi par rotācijas iemesliem rīkojumā netika sniegti.

VI direktores vietniece Šica skaidroja, ka vēstulē par jaunajām rotācijām VM atsaukusies uz Valsts civildienesta likuma 37.pantu, kurā teikts, ka, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē.

#Jaunajā maiznīcā-veikalā-kafejnīcā darbiniekiem piedāvāts atalgojums no 800 eiro «uz rokas».

Pirmais darbības mēnesis maznīcas «Liepkalni» maiznīcai-veikalam-kafejnīcai Igaunijā bijis apmierinošs, bet grūts, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja «Liepkalnu» īpašnieks Dagnis Čākurs.

«Igaunijas veikalu atklājām 5. janvārī. Pirmais mēnesis ir bijis apmierinošs, bet grūts. Sākums jau vienmēr ir grūts,» saka D. Čākurs atzīmējot, ka ziema jebkura veida tirdzniecības biznesam nav viegls laiks un lielāka aktivitāte gaidāma sākot no Lieldienām.

Lielākā rosība netālu no Pērnavas, Rīgas-Tallinas šosejas malā esošajā veikalā-kafejnīcā vērojama brīvdienās - sestdienās un svētdienās. Klientu vidū esot arī ļoti daudz latviešu.

Atalgojums - sākot no 800 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Šonedēļ durvis vēra ceturtā "Raunas dārzs" eklērnīca, kas no citām atšķiras ar to, ka saldie našķi tiek pārdoti tikai līdzņemšanai

Jaunā formāta tirdzniecības vieta atrodas Teikā, Gustava Zemgala gatvē, blakus ražotnei. Vietas izvēlē būtisku lomu spēlēja tuvumā esošie biroji, piemēram, "Jaunā Teika" un "Latvijas Mobilais Telefons", atzīst "Raunas dārzs" saimniece Egija Jansone.

SIA "Raunas dārzs", kas veic eklērnīcu saimniecisko darbību, bija iecerējusi saldos našķus Teikā sākt tirgot jau šī gada martā, taču krīze ieviesa korekcijas. Uzņēmums savu darbību sāka ar eklērnīcu Raunas ielā, laika gaitā biznesu paplašinot, saldummīļus pulcējot arī tirdzniecības vietās Mārupē un Kārļa Ulmaņa gatvē.

Sekojot idejai: Eklērnīcas Raunas dārzs īpašnieks gaida pokiju bumu  

Atvērtas vēl divas Raunas dārzs eklērnīcas un turpat astoņkāršots apgrozījums, ieviests jauns...

Šobrīd "Raunas dārzs" produktu portfelī ir aptuveni 100 dažādi eklēri, bet ikdienā tiek gatavoti 40. E. Jansone lēš, ka eklēri joprojām ir modē. "Ēdienam galvenais ir kvalitatīvas izejvielas un īpašas garšas – tad tas būs pieprasīts vienmēr," teic eklērnīcu saimniece. Viņa stāsta, ka nepārtraukti tiek radīti jauni produkti. "Mums būs pāris jaunumi, kas garšos debešķīgi, bet pagaidām tas ir noslēpums," sola E. Jansone.

Krīzes laikā klientu plūsma eklērnīcās samazinājās, tāpēc uzņēmums veica piegādes un aktīvi strādāja ar "Wolt". Lielā mērā izdzīvot palīdzēja pastāvīgie klienti, kādi uzņēmumam ir ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā.

2019. gadā SIA "Raunas dārzs" apgrozījums bija 455,9 tūkstoši eiro, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas – 66,6 tūkstoši eiro.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Eklērnīca Fat Cat pārceļ virtuvi uz Kalnciema ielu 

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, eklērnīca Fat Cat ir pārcēlusi savu virtuvi no...