Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome ir izvērtējusi un atbalstījusi uzņēmuma stratēģiju līdz 2015. gadam, Db.lv informēja LK Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Stratēģijā noteikts LK darbības mērķis turpmākajiem gadiem ir LK vērtības pieauguma nodrošināšana, palielinot koncerna pašu kapitālu un saglabājot tā vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā vienlaicīgi ar līdera pozīcijām Ziemeļeiropas tirgū.

A/s Latvijas kuģniecība stratēģijas izstrādē tika iesaistīti uzņēmuma vadošie speciālisti un kuģošanas biznesā starptautiski atzīti brokeri un konsultanti.

A/s Latvijas kuģniecība augstāk minētā stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir izvirzījusi tādus uzdevumus kā tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, risku diversificēšanas nolūkā saglabājot vai labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā arī izvēršot gāzvedējkuģu, refrižeratorkuģu un sauskravu kuģu jūras pārvadājumu segmentus. Maksimālu rezultātu sasniegšanai būtiska uzmanība pievērsta arī administratīvo izmaksu efektivitātes paaugstināšanai un materiālo un nemateriālo resursu mobilizēšanai.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome ir izvērtējusi un atbalstījusi uzņēmuma stratēģiju līdz 2015. gadam, Db.lv informēja LK Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Stratēģijā noteikts LK darbības mērķis turpmākajiem gadiem ir LK vērtības pieauguma nodrošināšana, palielinot koncerna pašu kapitālu un saglabājot tā vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā vienlaicīgi ar līdera pozīcijām Ziemeļeiropas tirgū.

A/s Latvijas kuģniecība stratēģijas izstrādē tika iesaistīti uzņēmuma vadošie speciālisti un kuģošanas biznesā starptautiski atzīti brokeri un konsultanti.

A/s Latvijas kuģniecība augstāk minētā stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir izvirzījusi tādus uzdevumus kā tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, risku diversificēšanas nolūkā saglabājot vai labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā arī izvēršot gāzvedējkuģu, refrižeratorkuģu un sauskravu kuģu jūras pārvadājumu segmentus. Maksimālu rezultātu sasniegšanai būtiska uzmanība pievērsta arī administratīvo izmaksu efektivitātes paaugstināšanai un materiālo un nemateriālo resursu mobilizēšanai.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome ir izvērtējusi un atbalstījusi uzņēmuma stratēģiju līdz 2015. gadam, kurā noteiktais stratēģiskais darbības mērķis turpmākajiem gadiem ir LK vērtības pieauguma nodrošināšana, palielinot koncerna pašu kapitālu un saglabājot tā vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā vienlaicīgi ar līdera pozīcijām Ziemeļeiropas tirgū. A/s Latvijas kuģniecība stratēģijas izstrādē tika iesaistīti uzņēmuma vadošie speciālisti un kuģošanas biznesā starptautiski atzīti brokeri un konsultanti.

A/s Latvijas kuģniecība augstāk minētā stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir izvirzījusi tādus uzdevumus kā tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, risku diversificēšanas nolūkā saglabājot vai labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā arī izvēršot gāzvedējkuģu, refrižeratorkuģu un sauskravu kuģu jūras pārvadājumu segmentus. Maksimālu rezultātu sasniegšanai būtiska uzmanība pievērsta arī administratīvo izmaksu efektivitātes paaugstināšanai un materiālo un nemateriālo resursu mobilizēšanai.

A/s Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs norāda uz uzņēmuma pozitīvām ilgtermiņa attīstības perspektīvām, kā nozīmīgākos resursus minot LK kompetento personālu, uzņēmuma atpazīstamību un uzticamību no klientu puses, ilgstošo pieredzi jūras pārvadājumu jomā, kā arī stabilo vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā. Tajā pašā laikā LK padomes priekšsēdētājs atgādina, ka, fraktētājiem aizvien pārliecinošāk izvēloties jaunus, modernus un drošus kuģus, pieprasījums pēc vecākās flotes daļas samazinās, līdz ar to "attīstīt un nostiprināt LK tirgus daļu mēs varam realizējot flotes atjaunošanas programmu, proti, iegūstot jaunāku, ekonomiski efektīvāku floti. Nav mazsvarīgi, ka, samazinot uzņēmuma flotes vidējo vecumu, tiek apliecināta arī LK pieaugošā korporatīvā sociālā atbildība par okeānu un piekrastes vides aizsardzību," uzsver Uldis Pumpurs.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas ieviest virkni valsts iestāžu pakalpojumu, kas būtu pieejami tikai ar elektronisko parakstu.

Vienlaikus paša elektroniskā paraksta apsaimniekošanu varētu pārņemt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Satiksmes ministrijā Db norādīja, ka «tiek plānots e-paraksta risinājumu nodot VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, LVRTC,». Tādējādi šo nākotnē ļoti ienesīgo pakalpojumu pārvaldīs satiksmes ministra tiešā ietekmes zonā esošs uzņēmums, kura vadītājs šobrīd ir bijušais A.Šlesera padomnieks Lauris Dripe. Satiksmes ministrs domā, ka jānosaka valsts iestāžu pakalpojumi, kuri pieejami tikai e-paraksta lietotājiem. Piemēram, viņaprāt, šādus pakalpojumus varētu piedāvāt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID). «Kamēr e-paraksts nebūs jālieto obligāti, neviens to nedarīs,» tā A. Šlesers. «Jānosaka datums, ar kuru e-parakstu jāsāk izmantot obligāti, tad arī redzēsim, cik ātri un ērti tas ir,» uzskata arī pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Arī premjers Ivars Godmanis pauda, ka ir jābūt pakalpojumiem, taču vispirms e-paraksta obligāta lietošana ir jāievieš valsts pārvaldes iestādēs, piemēram, normatīvo aktu saskaņošanas procesā ierēdņiem obligāti būtu jālieto e-paraksti. Ar L. Dripi Db sazināties neizdevās. Pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem elektroniskā paraksta «brīvprātīgi obligātā» lietošana paraksta pārvaldītājam un nodrošinātājam gadā ienesīs miljoniem latu. LVRTC pēc 2006. gada rezultātiem bija 9. pelnošākais uzņēmums Latvijā - tā peļņa sasniedza 32.9 miljonus latu. 2007. gada uzņēmuma pārskats vēl nav pieejams.

Piektdien, 5. septembrī Horvātijas kuģu būves rūpnīcā 3. Maj norisināsies pēdējā no desmit šajā kuģu būves rūpnīcā pasūtītajiem Latvijas kuģniecības kuģiem jaunbūves vārda došanas un ūdenī nolaišanas ceremonija.

Kuģim tiks dots Latvijas jūrniecības šūpuļa – pilsētas Ainaži vārds, un kļūt par tā krustmāti Latvijas kuģniecība ir aicinājusi Ainažu jūrskolas muzeja direktori Ivetu Erdmani, kura ar savu entuziasmu un profesionālajām zināšanām devusi būtisku ieguldījumu Latvijas jūrniecības vēstures un tradīciju saglabāšanā. Plānots, ka svinīgajā ceremonijā piedalīsies arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Jauno tankkuģi paredzēts nodot ekspluatācijā līdz šā gada beigām. Tankkuģa jaunbūves vārda došanas un ūdenī nolaišanas ceremonija iecerēta Valsts prezidenta un Latvijas uzņēmēju delegācijas vizītes, kā mērķis ir ekonomiskās sadarbības veicināšana ar Horvātiju, laikā. Īstenojot tankkuģu atjaunošanas programmu, Latvijas kuģniecība ir attīstījusi veiksmīgu sadarbību ar Horvātijas kuģu būvētavu 3. Maj un realizējusi apjomīgu investīciju programmu: 2004. gada beigās Latvijas kuģniecība noslēdza aizdevuma līgumu 360 miljonu ASV dolāru apjomā ar Eiropas vadošo banku sindikātu, kas paredz 14 tankkuģu jaunbūvju, tostarp arī desmit Horvātijas kuģu būvētavā pasūtīto tankkuģu, projekta finansēšanu. Apmēram 70 % no projekta kopējās summas veido banku aizdevumi, savukārt pārējos 30 % finansē Latvijas kuģniecība no pašu līdzekļiem.

Akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība (LK) 2007. gada pirmajā pusgadā strādājusi veiksmīgi, tīrajai peļņai sasniedzot 55,2 miljonus ASV dolāru, kas ir par 40 miljoniem ASV dolāru jeb 3,6 reizes vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina koncerna nerevidētais saīsinātais konsolidētais finanšu pārskats. Šādu rezultātu nodrošināja gan peļņa no kuģu darbības, gan tankkuģu pārdošanas.

Būtiski, ka, salīdzinot ar 2006. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, LK koncerna reisu ienākumi 2007. gada pirmajā pusgadā ir palielinājušies par 9,0 miljoniem ASV dolāru. Pozitīvo pārmaiņu pamatā ir LK flotes restrukturizēšana - pieaudzis jauno, ienesīgāko, kuģu skaits, kuru ienākumi ir daudz augstāki. Saskaņā ar LK valdes lēmumu par vidēja izmēra tankkuģu flotes turpmāko attīstību, kas paredz palielināt šī segmenta kravnesību par aptuveni 200 tūkstošiem tonnu, 2007. gada pirmajā pusgadā kopumā tika pārdoti, kā arī norakstīti metāllūžņos četri tankkuģi, savukārt jauno kuģu, kuru vecums ir mazāks par pieciem gadiem, skaits pieauga līdz desmit.

Visas LK koncerna flotes šī gada pirmajā pusgadā strādājušas ar peļņu, par 73% jeb 14,7 miljoniem ASV dolāru pārsniedzot 2006. gada pirmā pusgada rādītāju.

Akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība (LK) 2007. gada pirmajā pusgadā strādājusi veiksmīgi, tīrajai peļņai sasniedzot 55,2 miljonus ASV dolāru, kas ir par 40 miljoniem ASV dolāru jeb 3,6 reizes vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina koncerna nerevidētais saīsinātais konsolidētais finanšu pārskats, Db.lv informēja LK Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Šādu rezultātu nodrošināja gan peļņa no kuģu darbības, gan tankkuģu pārdošanas.

Salīdzinot ar 2006. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, LK koncerna reisu ienākumi 2007. gada pirmajā pusgadā ir palielinājušies par 9,0 miljoniem ASV dolāru. Pozitīvo pārmaiņu pamatā ir LK flotes restrukturizēšana - pieaudzis jauno, ienesīgāko, kuģu skaits, kuru ienākumi ir daudz augstāki. Saskaņā ar LK valdes lēmumu par vidēja izmēra tankkuģu flotes turpmāko attīstību, kas paredz palielināt šī segmenta kravnesību par aptuveni 200 tūkstošiem tonnu, 2007. gada pirmajā pusgadā kopumā tika pārdoti, kā arī norakstīti metāllūžņos četri tankkuģi, savukārt jauno kuģu, kuru vecums ir mazāks par pieciem gadiem, skaits pieauga līdz desmit.

Šodien, 2007. gada 3. septembrī, Korejas kuģu būves rūpnīcā Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd. nodota ekspluatācijā un vārdā Krišjānis Valdemārs nosaukta pēdējā no četrām akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) kuģu būvētavai pasūtītajām tankkuģu jaunbūvēm.

Jaunā kuģa krustmātes lomu LK uzticējusi uzņēmuma lielākā akcionāra a/s Ventspils Nafta valdes priekšsēdētājai Olgai Pētersonei.

"Kuģa krustmātes morālais pienākums un uzdevums ir iepazīstināt sabiedrību ar savas krustmeitas apkalpi un tās sadzīves apstākļiem, veicināt kuģa apkalpes locekļu kultūras un garīguma līmeņa celšanu, pastāvīgi uzturot kontaktus gan personiski, gan vēstuļu veidā. Pēc senām tradīcijām, kuģa krustmāti ieceļ tikai vienu reizi uz visu kuģa darbības laiku," liecina LK sniegtā informācija.

Šā gada laikā LK no Korejas kuģu būvētavas Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd. ir saņēmusi trīs vidēja izmēra (37 258 kravnesības tonnu katram) visām Eiropas Savienības un starptautisko konvenciju prasībām kuģošanas drošības jomā atbilstoši būvētus divkorpusu ledus klases tankkuģus, tā pildot LK darbības stratēģijā līdz 2015. gadam izvirzītos uzdevumus, kas paredz tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, izvēršot un koncentrējot uzņēmuma darbību tieši vidēja (MR) izmēra tankkuģu pārvadājumos.

Šodien, 2007. gada 3. septembrī, Korejas kuģu būves rūpnīcā Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd. tika nodota ekspluatācijā un vārdā Krišjānis Valdemārs nosaukta pēdējā no četrām akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) kuģu būvētavai pasūtītajām tankkuģu jaunbūvēm. Jaunā kuģa krustmātes lomu LK uzticēja uzņēmuma lielākā akcionāra a/s Ventspils Nafta valdes priekšsēdētājai Olgai Pētersonei.

Kuģa krustmātes morālais pienākums un uzdevums ir iepazīstināt sabiedrību ar savas krustmeitas apkalpi un tās sadzīves apstākļiem, veicināt kuģa apkalpes locekļu kultūras un garīguma līmeņa celšanu, pastāvīgi uzturot kontaktus gan personiski, gan vēstuļu veidā. Pēc senām tradīcijām, kuģa krustmāti ieceļ tikai vienu reizi uz visu kuģa darbības laiku.

Šā gada laikā LK no Korejas kuģu būvētavas Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd. ir saņēmusi trīs vidēja izmēra (37 258 kravnesības tonnu katram) visām Eiropas Savienības un starptautisko konvenciju prasībām kuģošanas drošības jomā atbilstoši būvētus divkorpusu ledus klases tankkuģus, tā veiksmīgi pildot LK darbības stratēģijā līdz 2015. gadam izvirzītos uzdevumus, kas paredz tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, izvēršot un koncentrējot uzņēmuma darbību tieši vidēja (MR) izmēra tankkuģu pārvadājumos.

Vairums Latvijas uzņēmumu uzskata, ka elektroniskā paraksta plašākai ieviešanai jānotiek pēc uzņēmumu brīvas gribas, un nedrīkst tos uzspiest ar vienīgi elektroniskā paraksta īpašniekiem pieejamiem pakalpojumiem.

Uzņēmēji uzsver, ka būtiski ir, lai elektroniskie pakalpojumi nesadārdzina uzņēmumu izmaksas – lai elektroniskā formā pakalpojumi būtu ērtāki un izdevīgāki.

Vakar pie raksta Uzņēmēji ir pret elektroniskā paraksta uzspiešanu; izsakiet viedokli komentārosDb.lv aicināja sūtīt komentārus. Pateicamies visiem, kas piedalās šai diskusijā. Piedāvājam divus jaunus uzņēmēju viedokļus.

Atis Lazdiņš, AS G4S Latvia Valdes loceklis:

Nenoliedzami e-paraksts ir ļoti nepieciešams. Tikai lai saprastu, kāpēc Latvijā tas praktiski netiek izmantots, ir jāprot atbildēt uz jautājumu, ko tā ieviešana reāli dos uzņēmējiem? Uzņēmēju vēlmi sākt izmantot e-parakstu, manuprāt, var veicināt vienīgi tādi ieguvumi kā laika ietaupījums, ātrāka komunikācija ar valsts iestādēm, iespēja netērēt laiku dažādu dokumentu iesniegšanai un izziņu saņemšanai no valsts un pašvaldību iestādēm. Ja šie nosacījumi reāli darbotos, uzņēmējs samazinātu administratīvos izdevumus, un kļūtu skaidrs, kāpēc maksāt par šo pakalpojumu.

Gan visām valsts, gan arī privātajām struktūrām laika gaitā nāksies izmantot vienu vienoto e-parakstu. Tā intervijā Db apgalvo jaunieceltā īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa.

Kādus redzat savus galvenos uzdevumus, prioritātes, strādājot šajā amatā?

Galvenais uzdevums ir veicināt informācijas sabiedrības un e-pārvaldes attīstību Latvijā.

Ko vēlaties mainīt līdzšinējā ministrijas darbā?

Uzskatu, ka pašreizējā situācijā ir svarīgi vairāk strādāt ar tiem darbiem, kas ir vērsti uz e- pārvaldes attīstību – tiem, kas ir jādara valsts iekšienē. Nebūt nav mazsvarīgi tie darbi, kas saistās ar valsts tēla pozicionēšanu, ar pārējo ES dalībvalstu informēšanu par to, kāds mums ir progress informācijas sabiedrībā, taču pašreizējā brīdī ir svarīgāk strādāt, lai progress būtu straujāks, un tad, kad mums tas būs, varam runāt par visu pārējo.

E-paraksta jomā pārmet klientu atbalsta sniegšanas un informācijas pieejamības trūkumu. Uzņēmēju viedokļi par e-parakstu kardināli atšķiras. Daļa norāda uz pozitīvo pieredzi, bet citiem e-paraksta saņemšanas process licies sarežģīts, kas devis stimulu e-paraksta izmantošanu pārlikt uz vēlāku laiku – tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Latvijā šobrīd ir aptuveni 7 – 10 tūkstoši aktīvo e-paraksta lietotāju, DB norāda e-paraksta izsniedzēja Latvijas valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Latvijā ir trīs e-paraksta risinājumi: e-paraksta viedkarte, virtuālais e-paraksts vai e-paraksts ID kartē.

Negatīva pieredze ar e-parakstu bijusi servisa audita kompānijas Dorus biznesa attīstības direktoram Gatim Ulinskim. Pēc viņa domām nav pietiekami daudz un saprotami izklāstīta visa nepieciešamā informācija. G. Ulinskis secinājis, ka e-parakstu var izmantot tikai galīgā nepieciešamības gadījumā.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) šā gada deviņu mēnešu peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniegusi 30,2 miljonus LVL, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina akciju sabiedrības snietā informācija Rīgas Fondu biržā.

Par 74 % jeb 10,6 miljoniem LVL, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, palielinājusies peļņa no kuģu darbības, veidojot 25,1 miljonus LVL. Koncerna flotes papildināšana ar kuģu jaunbūvēm nodrošinājusi akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība aktīvu pieaugumu 78,3 miljonu LVL apmērā, savukārt uzņēmuma neauditētais pašu kapitāls 2007. gada 30. septembrī bija 228,9 miljons LVL jeb 1,14 LVL uz vienu akciju.

Šādus akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība 2007. gada deviņu mēnešu saimnieciskās darbības finanšu rezultātus šodien, 28. novembrī, izskatīja un pieņēma zināšanai uzņēmuma padome.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība valdes priekšsēdētājs Imants Sarmulis uzskata, ka koncerna tankkuģu flotes labo finansiālo rezultātu pamatā ir optimāla dažādu frakts veidu iespēju izmantošana, tās kombinējot atbilstoši kravu pārvadājumu tirgus apstākļiem. „Turklāt būtisks faktors peļņas rādītāju kāpumā ir tankkuģu flotes atjaunošanas rezultātā pieaugušās frakts likmes, kā arī labvēlīgā tirgus situācija” uzsver Imants Sarmulis.

AS Latvijas Kuģniecība (LK) pirmo reizi publiskojusi savu kuģu frakta likmes. Pašreizējai uzņēmuma vadībai 2011.gadā izdevies frakta likmes palielināt salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad uzņēmumam bija cita valde, teikts paziņojumā NASDAQ OMX Riga.

Publiskai akciju sabiedrībai ir svarīgi būt caurspīdīgai un sniegt vispusīgu informāciju par uzņēmumu visām ieinteresētajām pusēm, it īpaši ieguldītājiem. Uzņēmuma valde uzskata, ka tā ir laba biznesa prakse un LK katru ceturksni publiskos šādu informāciju, uzsver LK valdes loceklis Pols Tomass.

2011.gadā LK vidējā izmēra tankkuģu (12 MR tipa tankkuģi ar 52 000 tonnu kravnesību katrs) vidējā frakta likme bija 12 882 ASV dolāri (9017,4 lati) dienā, kas ir par 8,7% augstāka nekā 2010.gadā.

Savukārt handy tankkuģu (septiņi handy tankkuģi ar kravnesību 37 000 tonnu katrs) vidējā frakta likme 2011.gada bija 11 216 ASV dolāri (7851,2 lati) dienā, kas ir par 4,6% augstāka nekā 2010.gadā.

A/s Latvijas kuģniecība valde ir pieņēmusi lēmumu stiprināt uzņēmuma investīciju portfeli, lai diversificētu riskus un stiprinātu aktīvu bāzi, iespējams, veidojot savu investīciju fondu ar kuģošanas biznesu tieši nesaistītos segmentos. Šis lēmums papildinās uzņēmuma stratēģiju, kas arī turpmāk nemainīgi īstenos uzņēmuma tankkuģu flotes atjaunošanu vidēja izmēra tankkuģu segmentā.

"A/s Latvijas kuģniecība koncerna pēdējo gadu rezultāti, kas uzrāda stabilu vairāku desmitu miljonu latu peļņu ik gadu, apstiprina, ka uzņēmuma stratēģija investēt vidēja izmēra tankkuģu flotē ir bijusi pareiza. A/s Latvijas kuģniecība šodien ir viens no pasaules vadošajiem uzņēmumiem vidēja vai tā saucamā handy izmēra tankkuģu segmentā. Taču šobrīd nozares speciālisti atzīst, ka kuģu pārvadājumu apjoms, iespējams, samazināsies līdz ar globālo recesiju. Šajos apstākļos a/s Latvijas kuģniecība turpinās tankkuģu flotes atjaunošanu, taču ne tik intensīvi kā pēdējo divu gadu laikā. Lai stiprinātu uzņēmuma aktīvu bāzi, ir nolemts izskatīt iespēju veikt peļņu nesošus, drošus ilgtermiņa ieguldījumus. Izskatām iespēju veidot savu investīciju fondu, ieguldot līdzekļus ne tikai ar kuģošanas biznesu saistītos aktīvos,“ norāda Raivis Veckāgans, a/s Latvijas kuģniecība viceprezidents.

VAS Latvijas Pasts līdz šā gada aprīlim ir izsniedzis vairāk nekā 15 tūkstošus elektroniskā paraksta komplektu, bet vēl tam jāizsniedz vismaz 20 tūkstoši.

Lai atspoguļotu līdz šim paveikto, Satiksmes ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu „Par valsts akciju sabiedrības Latvijas Pasts saistībām un to izpildi sakarā ar saņemto valsts budžeta finansējumu sertifikācijas pakalpojumu sniegšanai (droša elektroniskā paraksta ieviešanai) valstī”, kas otrdien, 29. jūlijā tika izskatīts valdībā, Db.lv informē Elīna Balgalve, Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste.

2006. gada 15. decembrī starp Latvijas Pastu un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu tika noslēgts līgums par 50 000 elektroniskā paraksta komplektu piegādi valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, nosakot pieteikumu pieņemšanas beigu termiņu – 2008. gada 1. jūniju. Paredzētā līguma summa bija 1.4 miljoni latu (ar PVN).

Līdz maija beigām Latvijas Pasts turpinās e-paraksta izsniegšanu, bet, sākot no 1.jūnija, to piedāvās Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs sadarbībā ar privāto partneri.

Lai arī iepriekš tika paredzēts, ka no 1.janvāra VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) sāks izsniegt e-parakstu, tā pārņemšanas termiņš ir pagarināts līdz 31.maijam. Tā Db pastāstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Sākotnējie noteiktie termiņi bija pārāk optimistiski. Pārņemšanas process parādīja, ka tehniski LVRTC varētu to darīt, bet atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam ir virkne prasību, kam ir jāatbilst, lai šādu pakalpojumu piedāvātu. «Mums ir jāpierāda, ka LVRTC atbilst šiem kritērijiem, tāpēc esam piesaistījuši auditoru, kam tas ir jāizvērtē. Lai pēc tam LVRTC varētu akreditēties Datu valsts inspekcijā un uzsākt e-paraksta izsniegšanas funkciju,» stāstīja L.Dripe, norādot, ka auditori uzsākto darbu pabeigs aptuveni aprīlī. Tāpat LVRTC konkursa kārtībā ir paredzējis piesaistīt privāto partneri e-paraksta attīstībai. «Mēs tuvāko nedēļu laikā plānojam izsludināt konkursu privātā partnera piesaistei. Tas nozīmētu, ka e-paraksta akreditējamās pamatfunkcijas - personāls, sertifikātu veidošana, tehnoloģiskie risinājumi paliks LVRTC. Mēs darbosimies pēc tādiem kā vairumtirdzniecības principiem. Piesaistītā privātā partnera galvenā kompetence būs pakalpojuma virzība - ieņēmumu ģenerēšana, mārketings, klientu apkalpošana, zvanu centri un citas funkcijas, kas pēc korporatīvās struktūras un organizācijas nav raksturīgs LVRTC,» klāstīja L.Dripe, atzīmējot, ka viņš uzskata, ka šādu funkciju neatdalīšana iepriekš ir bijis viens no galvenajiem mīnusiem Latvijas Pastā (LP), kāpēc pakalpojums, līdz šim nav bijis rentabls.

Šodien, 30. oktobrī, AS Latvijas kuģniecība (LK) tankkuģu flote ir kļuvusi bagātāka par vēl vienu jaunu tankkuģi - Horvātijas kuģu būves rūpnīcā 3.Maj ekspluatācijā tika nodota vienpadsmitā no LK kopumā pasūtītajām četrpadsmit tankkuģu jaunbūvēm, informēja LK.

Par tradīciju ir kļuvusi LK kuģu jaunbūvēm piešķirt Latvijas novadu un pagastu nosaukumus. Arī šoreiz LK jaunais tankkuģis ir ieguvis labskanīgo Piltenes vārdu. Par kuģu krustmāti LK aicināja minētā pagasta padomes pārstāvi Olitu Doniņu.

Kopš 2006. gada vasaras LK kopumā saņēmusi jau vienpadsmit tankkuģu jaunbūves, tādējādi pašlaik LK floti veido 37 naftas produktu tankkuģi, kas pārvadā tīros un netīros naftas produktus, vieglās ķimikālijas, dažādas eļļas un citus šķidros produktus, (to skaitā 3 no citiem kuģu īpašniekiem nomātie tankkuģi), 5 refrižeratoru kuģi, 2 gāzvedējkuģi un 1 sauskravas kuģis.

Šodien, 30. janvārī, akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) tankkuģu flote kļuvusi bagātāka par vēl vienu jaunu kuģi - Horvātijas kuģu būves rūpnīcā 3.Maj ekspluatācijā tika nodota divpadsmitā no LK kopumā pasūtītajām astoņpadsmit tankkuģu jaunbūvēm, liecina sniegtā informācija medijiem.

Par tradīciju ir kļuvusi LK kuģu jaunbūvēm piešķirt Latvijas novadu un pagastu nosaukumus. Arī šoreiz LK jaunais tankkuģis ir ieguvis skanīgo Užavas vārdu. Kuģa krustmātes godu uzņēmums uzticējis tā valdes loceklei juristei Ilvai Purēnai.

Kopš 2006. gada vasaras LK kopumā saņēmusi jau divpadsmit tankkuģu jaunbūves, tādējādi pašlaik LK floti veido 38 naftas produktu tankkuģi, kas pārvadā naftas produktus, vieglās ķimikālijas, dažādas eļļas un citus šķidros produktus, (to skaitā 3 no citiem kuģu īpašniekiem nomātie tankkuģi), 5 refrižeratoru kuģi, 2 gāzvedējkuģi un 1 sauskravas kuģis.

Līdz ar elektroniskās identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā pēdējo gadu laikā ieviesta arī elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta iespēja, lai sabiedrībai ļautu oficiāli apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Tas valstij gadā izmaksā 847 000 eiro taču, pastāvot ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, eID kartes elektroniskās iespējas izmanto vien daži procenti iedzīvotāju, kas liecina, ka pakalpojuma nodrošināšanā ieguldītie līdzekļi neattaisnojas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tomēr valsts arī turpmāk plāno nodrošināt šo pakalpojumu, nākamajā piecgadē dubultojot ieguldīto summu.

Latvijā eID kartes tika ieviestas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai Par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos. Valsts lēma arī nodrošināt iedzīvotājiem iespēju ar šo eID karti parakstīt elektroniskus dokumentus un apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Pakalpojuma mērķis bija nodrošināt to, ka iedzīvotāji eID kartes efektīvi izmanto kā autentificēšanās un elektroniskā paraksta radīšanas līdzekli saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām to sniegto elektronisko pakalpojumu saņemšanai. Jāuzsver, ka ES regula neparedz šādas prasības un tas bija papildus pakalpojums, ko Latvija brīvi izvēlējās sniegt iedzīvotājiem.

No 1.decembra privātpersonas vairs nevarēs pieteikties e-paraksta viedkartēm, jo turpmāk Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) piedāvās tikai divus e-paraksta nesējus: virtuālo e-parakstu un e-parakstu eID kartē. Jāatzīmē, ka kopumā valsts e-paraksta projektā līdz šim ir ieguldījusi ap 8 milj. Ls.

Līdz šim viena no pakalpojumu barjerām ir tā sarežģītība un šķietamā daudzveidība, DB skaidro LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Tāpat pie esošā Latvijas iedzīvotāju skaita, pēc viņa domām, nav prātīgi uzturēt tik daudz produktu kanālu, jo tas sadārdzina pašu produktu. «Attiecībā uz izmaksām – produktu būs viennozīmīgi vieglāk pārvaldīt, kas rezultātā dos īstermiņa un ilgtermiņa ietaupījumu. Sākotnējie ietaupījumi nav milzīgi, taču ilgtermiņā tie noteikti būs,» turpināja J. Bokta.

LVRTC informē, ka privātpersonas, kuras lieto e-parakstu viedkartē, to varēs lietot arī turpmāk viedkaršu derīguma termiņa ietvaros. Pēdējās izsniegtās viedkartes darbosies 24 mēnešus no to saņemšanas brīža.

Latvijas kuģniecība un tai piederošās kompānijas 2012.gadā strādājušas ar 19,22 miljonu latu zaudējumiem, kas gan bija ar 20% mazāki nekā pirms gada.

Tā skaitā 2012.gada ceturtajā ceturksnī Latvijas kuģniecības (LK) koncerns strādājis ar 55 tūkstošu latu zaudējumiem, līdz ar to pirmo reizi kopš 2008.gada var uzskatīt, ka koncerna darbības rezultāts ir ļoti tuvu neitrālam, bezzaudējumu līmenim, teikts LK paziņojumā biržai Nasdaq OMX. Tomēr pēdējos gados uzkrāto zaudējumu apjoms 2012.gada beigās sasniedza 65,2 miljonus latu, kompānijas pašu kapitālu samazinot līdz 124 miljoniem latu. Kuģniecības lielākai akcionārs ir starptautiskā koncerna Vitol kontrolētā Ventspils nafta.

LK flotes kopējie ienākumi 2012.gadā bija 62,61 miljoni latu, kas ir par 28% labāks rādītājs nekā 2011.gadā, kad kopējie flotes ienākumi sasniedza 48,84 miljonus latu. Šis palielinājums atspoguļo faktu, ka 2012.gadā lielāks skaits kuģu tika nodarbināti reisu nomā, kur ienākums var būt augstāks, un kuģa frakts likmju lēno, bet tomēr kāpumu. 2012.gadā handy tipa tankkuģu frakts likmes pieauga par 13% (salīdzinājumā ar 2011.gadu) un vidēja izmēra tankkuģu likmes pieauga par 2%. Savukārt LK vienīgā panamax tipa tankkuģa frakts likmes turpināja pazemināties tāpat kā iepriekšējos gados – 2012.gadā tās samazinājās par 11%.

Vairums Latvijas uzņēmumu uzskata, ka elektroniskā paraksta plašākai ieviešanai jānotiek pēc uzņēmumu brīvas gribas, un nedrīkst tos uzspiest ar vienīgi elektroniskā paraksta īpašniekiem pieejamiem pakalpojumiem.

Uzņēmēji uzsver, ka būtiski ir, lai elektroniskie pakalpojumi nesadārdzina uzņēmumu izmaksas – lai elektroniskā formā pakalpojumi būtu ērtāki un izdevīgāki.

Db jau vēstīja, ka Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas ieviest virkni valsts iestāžu pakalpojumu, kas būtu pieejami tikai ar elektronisko parakstu, bet vienlaikus paša elektroniskā paraksta apsaimniekošanu varētu pārņemt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Satiksmes ministrs domā, ka jānosaka valsts iestāžu pakalpojumi, kuri pieejami tikai e–paraksta lietotājiem. Piemēram, viņaprāt, šādus pakalpojumus varētu piedāvāt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Azerbaidžāna e-paraksta ieviešanā varētu smelties Latvijas pieredzi un piesaistīt Latvijas ekspertus. Tāpat Latvija šai valstij piedāvā palīdzību e-pārvaldes attīstīšanā, uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis, tiekoties ar Azerbaidžānas transporta ministru Ziju Mammadovu.

Latvijā e-paraksta kopējais lietotāju skaits ir ap 30 tūkst. Kopš februāra bez viedkartes e-paraksta Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir ieviesis arī virtuālo e-parakstu, kura izveidē tika investēti 190 tūkst. Ls. Kopumā e-paraksta projektā ir ieguldīti vairāk nekā 7 milj. Ls.

Lai gan ieviešot tā saukto e-parakstu «mākonī» lietotāju interese par e-parakstu ir pieaugusi, tomēr šobrīd plašus apgriezienus e-paraksts Latvijā nav uzņēmis.

Bankas Latvijā e-paraksta risinājumā redz perspektīvas, bet uzskata, ka valstij vairāk būtu jādomā pie e-paraksta lietotāju skaita pieauguma, lai komercsektoram būtu lielāka interese par šo rīku.