No 1.decembra privātpersonas vairs nevarēs pieteikties e-paraksta viedkartēm, jo turpmāk Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) piedāvās tikai divus e-paraksta nesējus: virtuālo e-parakstu un e-parakstu eID kartē. Jāatzīmē, ka kopumā valsts e-paraksta projektā līdz šim ir ieguldījusi ap 8 milj. Ls.
Līdz šim viena no pakalpojumu barjerām ir tā sarežģītība un šķietamā daudzveidība, DB skaidro LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Tāpat pie esošā Latvijas iedzīvotāju skaita, pēc viņa domām, nav prātīgi uzturēt tik daudz produktu kanālu, jo tas sadārdzina pašu produktu. «Attiecībā uz izmaksām – produktu būs viennozīmīgi vieglāk pārvaldīt, kas rezultātā dos īstermiņa un ilgtermiņa ietaupījumu. Sākotnējie ietaupījumi nav milzīgi, taču ilgtermiņā tie noteikti būs,» turpināja J. Bokta.
LVRTC informē, ka privātpersonas, kuras lieto e-parakstu viedkartē, to varēs lietot arī turpmāk viedkaršu derīguma termiņa ietvaros. Pēdējās izsniegtās viedkartes darbosies 24 mēnešus no to saņemšanas brīža.
Jāatzīmē, ka vairāki uzņēmēji DB ir norādījuši, ka tie labprāt izvēlas lietot tieši e-parakstu viedkartē, jo tas ir ar augstāku uzticības latiņu, lai gan ir pieejams virtuālais e-paraksts un e-paraksts ID kartē.
J. Bokta atzīmē, ka LVRTC korporatīvie klienti arī pēc 1.decembra varēs pieteikties e-paraksta viedkartei, lai gan centrs arī biznesa klientus vairāk aicinās izmantot virtuālo e-parakstu, vai e-parakstu eID kartē.
Satiksmes ministrijas (SM) sniegtā DB informācija liecina, ka sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas darbības virziena jeb e-paraksta nodrošināšana 2011. gadā LVRTC ir radījusi zaudējumus 1,038 milj. Ls apmērā.
Pēdējie LVRTC sniegtie dati liecina, ka aptuveni 70 tūkst. iedzīvotāju ir kāds no e-paraksta risinājumiem.
Jāatzīmē, ka šogad no augusta līdz 15.oktobrim LVRTC uz laiku bija jau pārtraucis e-paraksta viedkaršu izgatavošanu. Tolaik to LVRTC skaidroja ar sistēmas optimizāciju un procedūras maiņu e-paraksta viedkaršu ražošanā. «Viedkaršu personalizācija ir pietiekami sarežģīts un komplicēts process, kur jāievēro virkne drošības procedūru,» tolaik pamatoja J. Bokta.
