Vairums Latvijas uzņēmumu uzskata, ka elektroniskā paraksta plašākai ieviešanai jānotiek pēc uzņēmumu brīvas gribas, un nedrīkst tos uzspiest ar vienīgi elektroniskā paraksta īpašniekiem pieejamiem pakalpojumiem.

Uzņēmēji uzsver, ka būtiski ir, lai elektroniskie pakalpojumi nesadārdzina uzņēmumu izmaksas – lai elektroniskā formā pakalpojumi būtu ērtāki un izdevīgāki.

Vakar pie raksta Uzņēmēji ir pret elektroniskā paraksta uzspiešanu; izsakiet viedokli komentārosDb.lv aicināja sūtīt komentārus. Pateicamies visiem, kas piedalās šai diskusijā. Piedāvājam divus jaunus uzņēmēju viedokļus.

Atis Lazdiņš, AS G4S Latvia Valdes loceklis:

Nenoliedzami e-paraksts ir ļoti nepieciešams. Tikai lai saprastu, kāpēc Latvijā tas praktiski netiek izmantots, ir jāprot atbildēt uz jautājumu, ko tā ieviešana reāli dos uzņēmējiem? Uzņēmēju vēlmi sākt izmantot e-parakstu, manuprāt, var veicināt vienīgi tādi ieguvumi kā laika ietaupījums, ātrāka komunikācija ar valsts iestādēm, iespēja netērēt laiku dažādu dokumentu iesniegšanai un izziņu saņemšanai no valsts un pašvaldību iestādēm. Ja šie nosacījumi reāli darbotos, uzņēmējs samazinātu administratīvos izdevumus, un kļūtu skaidrs, kāpēc maksāt par šo pakalpojumu.

Gan visām valsts, gan arī privātajām struktūrām laika gaitā nāksies izmantot vienu vienoto e-parakstu. Tā intervijā Db apgalvo jaunieceltā īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa.

Kādus redzat savus galvenos uzdevumus, prioritātes, strādājot šajā amatā?

Galvenais uzdevums ir veicināt informācijas sabiedrības un e-pārvaldes attīstību Latvijā.

Ko vēlaties mainīt līdzšinējā ministrijas darbā?

Uzskatu, ka pašreizējā situācijā ir svarīgi vairāk strādāt ar tiem darbiem, kas ir vērsti uz e- pārvaldes attīstību – tiem, kas ir jādara valsts iekšienē. Nebūt nav mazsvarīgi tie darbi, kas saistās ar valsts tēla pozicionēšanu, ar pārējo ES dalībvalstu informēšanu par to, kāds mums ir progress informācijas sabiedrībā, taču pašreizējā brīdī ir svarīgāk strādāt, lai progress būtu straujāks, un tad, kad mums tas būs, varam runāt par visu pārējo.

E-paraksta jomā pārmet klientu atbalsta sniegšanas un informācijas pieejamības trūkumu. Uzņēmēju viedokļi par e-parakstu kardināli atšķiras. Daļa norāda uz pozitīvo pieredzi, bet citiem e-paraksta saņemšanas process licies sarežģīts, kas devis stimulu e-paraksta izmantošanu pārlikt uz vēlāku laiku – tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Latvijā šobrīd ir aptuveni 7 – 10 tūkstoši aktīvo e-paraksta lietotāju, DB norāda e-paraksta izsniedzēja Latvijas valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Latvijā ir trīs e-paraksta risinājumi: e-paraksta viedkarte, virtuālais e-paraksts vai e-paraksts ID kartē.

Negatīva pieredze ar e-parakstu bijusi servisa audita kompānijas Dorus biznesa attīstības direktoram Gatim Ulinskim. Pēc viņa domām nav pietiekami daudz un saprotami izklāstīta visa nepieciešamā informācija. G. Ulinskis secinājis, ka e-parakstu var izmantot tikai galīgā nepieciešamības gadījumā.

Līdz maija beigām Latvijas Pasts turpinās e-paraksta izsniegšanu, bet, sākot no 1.jūnija, to piedāvās Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs sadarbībā ar privāto partneri.

Lai arī iepriekš tika paredzēts, ka no 1.janvāra VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) sāks izsniegt e-parakstu, tā pārņemšanas termiņš ir pagarināts līdz 31.maijam. Tā Db pastāstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Sākotnējie noteiktie termiņi bija pārāk optimistiski. Pārņemšanas process parādīja, ka tehniski LVRTC varētu to darīt, bet atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam ir virkne prasību, kam ir jāatbilst, lai šādu pakalpojumu piedāvātu. «Mums ir jāpierāda, ka LVRTC atbilst šiem kritērijiem, tāpēc esam piesaistījuši auditoru, kam tas ir jāizvērtē. Lai pēc tam LVRTC varētu akreditēties Datu valsts inspekcijā un uzsākt e-paraksta izsniegšanas funkciju,» stāstīja L.Dripe, norādot, ka auditori uzsākto darbu pabeigs aptuveni aprīlī. Tāpat LVRTC konkursa kārtībā ir paredzējis piesaistīt privāto partneri e-paraksta attīstībai. «Mēs tuvāko nedēļu laikā plānojam izsludināt konkursu privātā partnera piesaistei. Tas nozīmētu, ka e-paraksta akreditējamās pamatfunkcijas - personāls, sertifikātu veidošana, tehnoloģiskie risinājumi paliks LVRTC. Mēs darbosimies pēc tādiem kā vairumtirdzniecības principiem. Piesaistītā privātā partnera galvenā kompetence būs pakalpojuma virzība - ieņēmumu ģenerēšana, mārketings, klientu apkalpošana, zvanu centri un citas funkcijas, kas pēc korporatīvās struktūras un organizācijas nav raksturīgs LVRTC,» klāstīja L.Dripe, atzīmējot, ka viņš uzskata, ka šādu funkciju neatdalīšana iepriekš ir bijis viens no galvenajiem mīnusiem Latvijas Pastā (LP), kāpēc pakalpojums, līdz šim nav bijis rentabls.

VAS Latvijas Pasts līdz šā gada aprīlim ir izsniedzis vairāk nekā 15 tūkstošus elektroniskā paraksta komplektu, bet vēl tam jāizsniedz vismaz 20 tūkstoši.

Lai atspoguļotu līdz šim paveikto, Satiksmes ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu „Par valsts akciju sabiedrības Latvijas Pasts saistībām un to izpildi sakarā ar saņemto valsts budžeta finansējumu sertifikācijas pakalpojumu sniegšanai (droša elektroniskā paraksta ieviešanai) valstī”, kas otrdien, 29. jūlijā tika izskatīts valdībā, Db.lv informē Elīna Balgalve, Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste.

2006. gada 15. decembrī starp Latvijas Pastu un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu tika noslēgts līgums par 50 000 elektroniskā paraksta komplektu piegādi valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, nosakot pieteikumu pieņemšanas beigu termiņu – 2008. gada 1. jūniju. Paredzētā līguma summa bija 1.4 miljoni latu (ar PVN).

No 1.decembra privātpersonas vairs nevarēs pieteikties e-paraksta viedkartēm, jo turpmāk Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) piedāvās tikai divus e-paraksta nesējus: virtuālo e-parakstu un e-parakstu eID kartē. Jāatzīmē, ka kopumā valsts e-paraksta projektā līdz šim ir ieguldījusi ap 8 milj. Ls.

Līdz šim viena no pakalpojumu barjerām ir tā sarežģītība un šķietamā daudzveidība, DB skaidro LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Tāpat pie esošā Latvijas iedzīvotāju skaita, pēc viņa domām, nav prātīgi uzturēt tik daudz produktu kanālu, jo tas sadārdzina pašu produktu. «Attiecībā uz izmaksām – produktu būs viennozīmīgi vieglāk pārvaldīt, kas rezultātā dos īstermiņa un ilgtermiņa ietaupījumu. Sākotnējie ietaupījumi nav milzīgi, taču ilgtermiņā tie noteikti būs,» turpināja J. Bokta.

LVRTC informē, ka privātpersonas, kuras lieto e-parakstu viedkartē, to varēs lietot arī turpmāk viedkaršu derīguma termiņa ietvaros. Pēdējās izsniegtās viedkartes darbosies 24 mēnešus no to saņemšanas brīža.

Līdz ar elektroniskās identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā pēdējo gadu laikā ieviesta arī elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta iespēja, lai sabiedrībai ļautu oficiāli apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Tas valstij gadā izmaksā 847 000 eiro taču, pastāvot ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, eID kartes elektroniskās iespējas izmanto vien daži procenti iedzīvotāju, kas liecina, ka pakalpojuma nodrošināšanā ieguldītie līdzekļi neattaisnojas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tomēr valsts arī turpmāk plāno nodrošināt šo pakalpojumu, nākamajā piecgadē dubultojot ieguldīto summu.

Latvijā eID kartes tika ieviestas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai Par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos. Valsts lēma arī nodrošināt iedzīvotājiem iespēju ar šo eID karti parakstīt elektroniskus dokumentus un apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Pakalpojuma mērķis bija nodrošināt to, ka iedzīvotāji eID kartes efektīvi izmanto kā autentificēšanās un elektroniskā paraksta radīšanas līdzekli saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām to sniegto elektronisko pakalpojumu saņemšanai. Jāuzsver, ka ES regula neparedz šādas prasības un tas bija papildus pakalpojums, ko Latvija brīvi izvēlējās sniegt iedzīvotājiem.

Līdz 15. oktobrim pārtraukta elektroniskā paraksta viedkaršu izgatavošana, vēsta laikraksts Dienas bizness.

E-paraksta attīstītājs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) šobrīd veic sistēmas optimizāciju un procedūras maiņu e-paraksta viedkaršu ražošanā, tādējādi līdz 15. oktobrim karšu ražošana ir pārtraukta. «Viedkaršu personalizācija ir pietiekami sarežģīts un komplicēts process, kur jāievēro virkne drošības procedūru,» DB skaidro LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, atgādinot, ka tradicionāli citās valstīs e-paraksts viedkartēs tika ieviests reizē ar identifikācijas (ID) kartēm. Latvijā e-parakstu neieviesa reizē ar ID kartēm, kas, pēc viņa teiktā, ir bijis viens no iemesliem, kādēļ sākotnējais Latvijas pasta e-paraksta projekts un lielās pieprasījuma prognozes par izsniegto viedkaršu skaitu nepiepildījās, ar ko rēķinājās Latvijā esošie viedkaršu personalizētāji. Tādējādi viedkaršu izgatavošanas izmaksas uz vienību kļuva neadekvāti augstas un karšu personalizētājiem attiecīgais bizness kļuva neinteresants, turpina J. Bokta. Ietekmi uz pieprasījumu atstāja arī tas, ka paralēli viedkartēm tika ieviests virtuālais jeb e-paraksts «mākonī», kā arī e-paraksts, pieejams ID kartēs. Pēdējie dati liecina, ka aptuveni puse no ID karšu saņēmējiem tajā aktivizējuši arī e-parak- stu. ID karšu izsniegšana deva stimulu kopējā e-paraksta lietošanas intensitātē, tomēr samazināja pieprasījumu pēc e-paraksta viedkartēm. Tādējādi esošais viedkaršu personalizētājs First Data pārtrauca sniegt šādu pakalpojumu. Vienlaikus J. Bokta atzīst, ka e-paraksta viedkaršu lietotāji ir tie, kas e-parakstu izmanto bieži un regulāri.

Vairums Latvijas uzņēmumu uzskata, ka elektroniskā paraksta plašākai ieviešanai jānotiek pēc uzņēmumu brīvas gribas, un nedrīkst tos uzspiest ar vienīgi elektroniskā paraksta īpašniekiem pieejamiem pakalpojumiem.

Uzņēmēji uzsver, ka būtiski ir, lai elektroniskie pakalpojumi nesadārdzina uzņēmumu izmaksas – lai elektroniskā formā pakalpojumi būtu ērtāki un izdevīgāki.

Db jau vēstīja, ka Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas ieviest virkni valsts iestāžu pakalpojumu, kas būtu pieejami tikai ar elektronisko parakstu, bet vienlaikus paša elektroniskā paraksta apsaimniekošanu varētu pārņemt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Satiksmes ministrs domā, ka jānosaka valsts iestāžu pakalpojumi, kuri pieejami tikai e–paraksta lietotājiem. Piemēram, viņaprāt, šādus pakalpojumus varētu piedāvāt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Azerbaidžāna e-paraksta ieviešanā varētu smelties Latvijas pieredzi un piesaistīt Latvijas ekspertus. Tāpat Latvija šai valstij piedāvā palīdzību e-pārvaldes attīstīšanā, uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis, tiekoties ar Azerbaidžānas transporta ministru Ziju Mammadovu.

Latvijā e-paraksta kopējais lietotāju skaits ir ap 30 tūkst. Kopš februāra bez viedkartes e-paraksta Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir ieviesis arī virtuālo e-parakstu, kura izveidē tika investēti 190 tūkst. Ls. Kopumā e-paraksta projektā ir ieguldīti vairāk nekā 7 milj. Ls.

Lai gan ieviešot tā saukto e-parakstu «mākonī» lietotāju interese par e-parakstu ir pieaugusi, tomēr šobrīd plašus apgriezienus e-paraksts Latvijā nav uzņēmis.

Bankas Latvijā e-paraksta risinājumā redz perspektīvas, bet uzskata, ka valstij vairāk būtu jādomā pie e-paraksta lietotāju skaita pieauguma, lai komercsektoram būtu lielāka interese par šo rīku.

Juridisko pakalpojumu birojs RemLegal secinājis, ka joprojām lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu neiedziļinās līguma tekstā vai mēģina ekonomēt uz jurista pakalpojumiem. Tā rezultātā nereti tiek noslēgti līgumi, kas kādai no līgumslēdzēju pusēm ir neizdevīgi. Nav būtiski, cik lielu uzņēmumu jūs pārstāviet, svarīgi ir apzināties, ka neprofesionāla vai pavirša attieksme slēdzot līgumu, var jebkuram uzņēmumam radīt nozīmīgus finansiālus zaudējumus. Neatkarīgi, kuru līguma slēdzēja pusi pārstāviet.

Alternatīvie strīdu risināšanas mehānismi

Samērā bieži viena no līguma slēdzēju pusēm saņem parakstīšanai līgumu ar tajā jau konkrēti nosauktu šķīrējtiesu, kurā tiks risināti strīdi, kas var rasties starp abām līguma slēdzēju pusēm. Kāpēc ir būtiski pievērst uzmanību šim līguma punktam? Ja līgumā ir ierakstīta konkrēta šķīrējtiesa un jūs šo līgumu esiet parakstījis, tad strīda gadījumā jums nebūs vairs iespēju vērsties citā tiesā. Arī, ja šķīrējtiesa būs pieņēmusi lēmumu par labu otrai līguma slēdzēja pusei, kas jūs neapmierinās, tad pārsūdzēt to vispārējās jurisdikcijas tiesā vairs iespēju nebūs. Šķīrējtiesas lēmums nav pārsūdzams. Būtiska piebilde - abām pusēm ir tiesības noteikt, tieši kurā šķīrējtiesā vērsties!

No 11. maija stājās spēkā grozījumi likumā «Par grāmatvedību», kas rada risinājumu diezgan senai problēmai. Jau daudzus gadus uzņēmumi izrakstīja un savstarpēji apmainījās ar nodokļu rēķiniem, kuros norādīja, ka rēķins sagatavots elektroniski un derīgs bez paraksta, jo dažos gadījumos visus uzņēmuma izrakstītos rēķinus parakstīt ar pašrocīgu parakstu vienkārši fiziski nebija iespējams, bet no elektroniskā paraksta izmantošanas atteicās, esot pārāk dārgs vai arī pārāk sarežģīts/ nesaprotams.

Līdz ar to izveidojās situācija, ka savstarpējie norēķini tika veikti pamatojoties uz rēķiniem, kuri nebija parakstīti, un tāpēc nebūtu atzīstami par attaisnojuma dokumentu likuma «Par grāmatvedību» izpratnē. Minētais likums noteica, ka grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem, tātad, rēķinu bez paraksta grāmatvedim vajadzētu ignorēt.

Protams, ka šajā jautājumā prakse atšķīrās no likuma burta un parasti šādi rēķini tika atzīti par pietiekami ticamiem un uz paraksta neesamību tika pievērtas acis. Jāatzīst, ka šķēpu laušana par šo jautājumu ir bijusi lieka, jo nesenajā tiesu praksē ir ticis atzīts, ka fakts, ka kādā no attaisnojuma dokumentiem nav kāds no likuma «Par grāmatvedību» 7.pantā norādītajiem rekvizītiem, nav pamats neatzīt šo dokumentu par attaisnojuma dokumentu, ja vien attiecīgā rekvizīta trūkums nerada šaubas par iegrāmatojuma atbilstību faktiski notikušam darījumam. Tomēr, lai pēc iespējas samazinātu iespējamību, ka darījuma fakts tiek apšaubīts, būtu vēlams ievērot likumā noteiktās prasības un attiecībā uz paraksta problemātiku risinājums ir rodams grozījumos.

«Virtuālais e-paraksts ir labs tehnoloģiskais risinājums, taču šobrīd tas ir izmantojams ar ierobežotu funkcionalitāti un, visticamāk, šie ierobežojumi tiks saglabāti, lai nodrošinātu nepieciešamos drošības aspektus. Tāpat LVRTC nepieciešams veikt visas nepieciešamās juridiskās darbības, kas saistītas ar e-paraksta sertificēšanu,» tā virtuālo e-parakstu vērtē SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«LVRTC ieviestais virtuālais e-paraksts ir inovācija šāda veida informācijas tehnoloģiju jomā Eiropā, un tam ir plašas izaugsmes iespējas. Būtiskākā priekšrocība ir tas, ka šim parakstam nav nepieciešama ne e-paraksta karte, ne karšu lasītājs vai cits papildu aprīkojums. Līdz ar to no lietotāja viedokļa tas ir daudz ērtāks un pieejamāks arī izmaksu ziņā. Mēs šobrīd kopā ar LVRTC risinām arī jautājumus par jaunā e-paraksta izmantošanas iespējām bankas Citadele pakalpojumu saņemšanai,» DB norāda bankas Citadele Uzņēmumu apkalpošanas direkcijas projektu vadītājs Igors Žmogins.

Uzņēmumu reģistrs e-paraksta iedzīvināšanai redz vairākas perspektīvas, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Bez e-paraksta mēs nevaram runāt par reģistrācijas procesa uzlabošanu, jo tikai dokumentu elektroniska aprite var uzlabot uzņēmējiem sniedzamo pakalpojumu kvalitāti. Manuprāt, ir maksimāli jāsamazina komersantu saskarsme ar birokrātiskiem šķēršļiem,» DB norāda galvenais valsts notārs Ringolds Balodis. Viņš ir pārliecināts, ka Uzņēmumu reģistra pakalpojumu elektronizācija nākotnē ļaus komersantiem efektīvāk komunicēt ar valsti un tiks nodrošināta iespēja saņemt pakalpojumus, neapmeklējot iestādi klātienē.

Šobrīd Uzņēmumu reģistra galvenā prioritāte ir nodrošināt, lai pakalpojumus būtu iespējams saņemt, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, tostarp e-paraksta sniegtās priekšrocības, tādējādi samazinot administratīvo slogu komersantiem un atvieglojot dokumentu iesniegšanu. Lai vairāk informētu par e-iespējām, Uzņēmumu reģistrs sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Valsts radio un televīzijas centru 13. maijā rīko informatīvu semināru «Valsts e-iespējas komersantiem».

Latvijas valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) darbības rezultātus negatīvi ietekmēja Satiksmes ministrijas (SM) lēmums nodot tam VAS Latvijas Pasts iesākto e-paraksta projektu, liecina Valsts kontroles (VK) veiktā revīzija.

VK norāda, ka tas ne tikai neatbilst uzņēmuma darbības mērķiem, bet arī rada papildu izdevumus 619 tūkstošu latu apmērā un pasliktina uzņēmuma finanšu stāvokli par summu, ko veido uzkrātie Latvijas Pasta zaudējumi. Pastāv iespēja, ka tuvākajos gados šis darbības virziens uzņēmumam radīs vēl vairākus miljonus latu zaudējumus, norāda VK.

Jau ziņots, ka VK šodien publicēja revīzijas ziņojumu, kurā norāda uz LVRTC pārkāpumiem un nelietderīgu naudas tērēšanu.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) šobrīd strādā pie esošo e-paraksta pakalpojumu pilnveidošanas un jaunu iespēju ieviešanas, Db norādīja LVRTC sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Līne.

Viņa paskaidroja, ka LVRTC ir uzsācis sadarbību ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), lai semināros uzņēmējiem skaidrotu e-paraksta izmantošanas priekšrocības darbu optimizēšanā.

LVRTC notikušajos semināros jau novērojis, ka uzņēmēji ir izrādījuši interesi par e-paraksta izmantošanas un lietošanas iespējām, tā atbilstību likumdošanai, valsts un pašvaldību atbildību par e-pakalpojumu ieviešanu un dokumentu pieņemšanu elektroniskā formātā.

«Redzot auditorijas interesi par e-paraksta iespējām un priekšrocībām, mēs esam gatavi vēl aktīvāk skaidrot e-paraksta priekšrocības un radīt uzņēmējos lielāku skaidrību un izpratni par jaunajiem elektroniskiem risinājumiem, ko sniedz LVRTC. Domājams, veicot skaidrojošos darbus, cilvēki sāks aktīvāk izmantot e-paraksta pakalpojumus gan saziņā ar valsti, gan biznesa attiecībās, kā arī personīgajām vajadzībām,» uzsver LVRTC sertifikācijas pakalpojumu daļas vadītāja Zane Silgale.

Vairāk dokumentu pārceļas e-vidē, bet e-paraksta lietotāju skaits valsts vadošajās iestādēs par to neliecina

Lai gan e-paraksts Latvijā pieejams kopš 2005. gada, DB veiktā valsts vadošo resoru aptauja liecina, ka parakstīties elektroniski vēlas ne visur. Tā, piemēram, Valsts prezidenta kancelejā (VPK) ir tikai viens darbinieks eID kartes turētājs. Šīs iestādes izejošie dokumenti to saņēmējiem tiek nogādāti drukātā veidā, lai gan e-dokumentu apritei ir tendence pieaugt, ko apliecina saņemto dokumentu ar e-parakstu skaita pieaugums gadu no gada. E-parakstu nodrošina Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Ar katru gadu elektroniski parakstīto dokumentu skaits pieaug, norāda FM pārstāve Maija Straupmane. 2013. gadā vidēji mēnesī izmantoti 111 laika zīmogi, pērn – 312 laika zīmogi; bet šogad – 352. 37 FM darbiniekiem ir nodrošinātas e-paraksta viedkartes. Ar šo rādītāju FM ir līdere starp vadošajiem valsts resoriem. Savukārt VM e-paraksta lietošana dokumentiem uzsākta 2007. gadā, pakāpeniski palielinot elektroniski parakstāmo dokumentu skaitu. Pēdējos trīs gados elektroniski parakstīto dokumentu skaits svārstās 65% – 75% robežās no visu VM nosūtāmo dokumentu kopskaita. E-paraksts šajā ministrijā piešķirts deviņām amatpersonām un darbiniekiem. 773 reizes e-paraksts pērn ticis izmantots ĀM, un pašlaik e-parakstu izmanto 11 ĀM darbinieki. Salīdzinot ar gadu iepriekš, 2014. gadā e-paraksta izmantošana ĀM pieaugusi aptuveni par trešdaļu jeb 250 izmantošanas reizēm. VARAM e-paraksts pērn kopumā tika izmantots 7,9 tūkst. reižu, savukārt šogad tas izmantots jau aptuveni 4,3 tūkst. reižu. Šajā ministrijā ir 23 e-parakstu lietotāji. Mēnesī vidēji tiek parakstīts 610 dokumentu. Pašlaik e-paraksts ir visiem VARAM ierēdņiem un amatpersonām, kuriem iekšējie normatīvie akti nosaka nepieciešamību parakstīt izejošos VARAM dokumentus, paskaidro ministrijas pārstāve Kristīne Kļaveniece. Šogad ZM e-paraksts izmantots aptuveni 3 tūkst. reižu – vidēji 255 reižu mēnesī. ZM e-paraksts ir piešķirts 21 amatpersonai, bet faktiski e-paraksta lietotāju ir vairāk, norāda ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Jūtami pieaugusi elektroniski parakstītu dokumentu sarakste arī ar privātpersonām un sabiedriskajām organizācijām, piebilst D. Muceniece. IZM nosūtāmie dokumenti maksimāli tiek gatavoti ar elektronisko parakstu. Ministrijā iekšējā sarakste notiek tikai elektroniskā veidā, izmantojot dokumentu vadības sistēmā iebūvēto parakstu. IZM ar e-parakstu apstiprina korespondences dokumentus, kā arī tas tiek izmantots iepirkumu procedūru dokumentu parakstīšanai. Šādi parakstītu dokumentu īpatsvars IZM pēdējos gados ir palielinājies. Pērn e-dokumenti veidoja 63% no kopējo parakstīto korespondences dokumentu apjoma, savukārt šogad provizoriski – 65%, norāda ministrijā. Šogad no 3,4 tūkst. dokumentu elektroniski parakstīti 2,2 tūkst. Pirms četriem gadiem proporcija bija vairāk par labu dokumentiem papīra formātā – no 6,9 tūkst. korespondences dokumentu tikai 2,6 tūkst. bija elektroniski. Tāpat TM pārstāve Līva Rancāne norāda, ka ne tikai pieaug elektroniski parakstītu dokumentu apjoms, bet arī elektroniski saņemtu un nosūtītu dokumentu īpatsvars.

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs par e-paraksta pārņemšanu Latvijas Pastam ir jau samaksājis vairāk nekā 3 milj. Ls.

«Mēs investējam un esam ieguldījuši līdzekļus biznesa pārņemšanai no Latvijas Pasta (LP). Tam klāt ir jārēķina arī tas, ka pakalpojuma uzturēšana ik gadus izmaksā ne mazums līdzekļu. Tas ir saistīts ar personāla darba samaksu, dažādu programmatūru risinājumu uzturēšanu, datu centru pakalpojumiem, kā arī citām izmaksām. Savukārt tālākās - papildu investīcijas tiks noteiktas ar sadarbības partneri,» stāstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Kopējās LVRTC ieguldītās investīcijas līdz 31.maijam varētu veidot 4 milj. Ls. Turklāt jau šobrīd LVRTC vairāk nekā 3 milj. Ls no Latvijas Mobilā telefona dividendēm ir samaksājis LP par biznesa pārņemšanu, informēja L.Dripe. Savukārt ikgadējā e-paraksta pakalpojuma uzturēšana turpmāk varētu prasīt aptuveni miljonu latu.

Lai gan e-paraksts nav guvis plašu popularitāti, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) e-paraksta plašāku izmantošanu cenšas iedzīvināt ar dažādiem uzlabojumiem, par kuru ieguvumiem varēs spriest pēc laika.

Pirms pāris dienām LVRTC sadarbībā ar Itella Information pilotprojektā ir sācis piedāvāt e-dokumentu masveida parakstīšanas risinājumu, kas vienlaicīgi ar e-parakstu ļauj parakstīt vairākus dokumentus.

Bijusī e-lietu ministre Ina Gudele, kas piedalījusies e-paraksta ieviešanā, LVRTC centienus vērtē pozitīvi un uzskata, ka e-paraksta popularizēšanai nepieciešami papildus finanšu līdzekļi mārketingā.

Latvijas Grāmatvežu asociācija atzinīgi vērtē jauno e-dokumentu masveida parakstīšanas risinājumu, bet piekrīt, ka tas neatrisinās mazo un vidējo uzņēmumu e-dokumentu noformēšanas problēmas, jo tiem ikdienā ne vienmēr ir jāparaksta liels skaits dokumentu.

Laikraksta Diena galvenās redaktores amatu no šodienas ieņems Dace Andersone, bijusī laikraksta Dienas bizness galvenā redaktore. No 2009. gada 9. oktobra viņa bija laikraksta Diena galvenās redaktores pienākumu izpildītāja.

Tuvākajā laikā tiks paziņots laikraksta Dienas bizness jaunā galvenā redaktora vārds, un līdz tam galvenā redaktora pienākumu izpildītāja būs Indra Lazdiņa, Dienas biznesa attīstības projektu redaktore, ilggadēja ziņu redaktore.

Dace Andersone žurnālistikā darbojas jau 19 gadu, darba gaitas sākusi privātajā radiostacijā RadioAA un izdevumos Atmoda Atpūtai, Vakara Ziņas.

Izglītību ieguvusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē un Bonnier Media University Zviedrijā.

Dace Andersone: «Ir pagājuši teju divi mēneši, kopš diezgan trauksmainā laikā, esot laikraksta Dienas bizness galvenajai redaktorei, apņēmos palīdzēt mūsu vecākajai māsai Dienai ar vienu vienīgu pamatojumu: neatkarīgi no pārmaiņām, lasītājs vēlas saņemt un lasīt savu Dienu.

Ministru Kabinets ir pieņēmis grozījumus, kas ļauj uzņēmumu grāmatvežiem izmantot par ārēju attaisnojuma dokumentu arī rēķinus elektroniskā formā vai izdrukas, kas nosūtītas skenētā veidā vai pa faksu.

Tādējādi skenēti un pa faksu atsūtīti rēķini no likumdošanas viedokļa tiek pielīdzināti rēķiniem bez paraksta, tātad tie var tikt izmantoti grāmatvedībā kā attaisnojuma dokumenti, ja darījumu pamato cits ārējs dokuments, kam ir juridisks spēks, vai arī ja dokumenta apmaksāšanu bez paraksta apliecina saņēmēja atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.

Līdz ar to, piemēram, e-pastā vai pa faksu atsūtītu rēķinu bez paraksta uzņēmums var pieņemt kā attaisnojuma dokumentu, ja pirms tam starp abām darījuma pusēm ir parakstīts līgums vai arī vadītājs ar rīkojumu norādījis, ka konkrēts darbinieks drīkst apstiprināt un pieņemt rēķinus bez paraksta.

Britu aiziešana no ES Latvijā vairāk aktualizē vietējās nekā starptautiskās problēmas; pasaulei Latvija ir interesanta reģionāli

Var tikai uzslavēt par ārlietām un aizsardzību atbildīgās komisijas no Baltijas parlamentiem, kas Brexit dienā jeb tad, kad Lielbritānija trešdien oficiāli paziņoja par izstāšanos no ES, Londonā atradās kopīgā vizītē. Kopīgā – tas ir pareizi darīts! To mums no sākta gala ir mācījuši arī amerikāņi, augstākajā līmeni tiekoties ar baltiešiem, - nekā citādi, tikai kopā.

Tajā visā, protams, fundamentāla loma bija un ir stratēģiskajai drošībai – draudam, ne vērtībai, pātagai, ne burkānam. Arī kopīgais brauciens uz Brexit pasākumu acīmredzot ir šādi motivēts, jo tajā uzsvars ir uz britu turpmāku līdzdalību šeit reģionālajā drošībā.