Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Latvijai juridiski ir iespējams sekot citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu piemēram un izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokļa regulējumu nacionālā līmenī – atzīts nule pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma veiktā pētījumā.

Aizvien pieaugot digitālās un ārvalstīs reģistrētās platformās izvietotā satura patēriņam Latvijā un reklāmu pakalpojumu iegādei tajos – 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, 7 lielākie ES reģistrētie digitālie uzņēmumi ("Airbnb", "Booking.com", "eBay", "Etsy", "Facebook", "Google", "Linkedin") būs palielinājuši savus ienākumus no Latvijas PVN maksātājiem (juridiskajām personām) par 50%, visticamāk, pietuvojoties 140 miljonu eiro atzīmei - vienlaikus kā fakts konstatējams tas, ka digitālie uzņēmumi ieņēmuma nodokli bieži vien maksā citā valstī, nevis Latvijā, kurā ieņēmumi faktiski radušies, norāda Kultūras ministrija.

"Digitālās ekonomikas attīstība pieprasa arī nodokļu regulējuma attīstību. Šī problēma ir globāla - gan ES, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis diskutē par iespējamu vienotu digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu, kas paredzētu nodokļa piemērošanu starptautiskiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri gūst ieņēmumus tirgos, kuros tie neveic nodokļu iemaksas," komentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Sociālā tīkla uzņēmuma «Facebook» vadītājs Marks Zakerbergs ceturtdien tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un Kongresa augšpalātas Senāta locekļiem, bet noraidīja aicinājumus sadalīt «Facebook» vairākos uzņēmumos.

Zakerberga vizīte notika laikā, kad «Facebook» saskaras ar daudzām regulēšanas un juridiskām problēmām tādos jautājumos kā konkurence, digitālais privātums, cenzūra un atklātība politiskās reklāmās.

«Facebook» preses sekretārs sacīja, ka sarunas daļēji fokusējās uz interneta regulējumu nākotnē.

Demokrātu senators Marks Vorners, kurš ir viens no vadošajiem ASV likumdevējiem digitālās drošības jomā, lika saprast, ka Zakerbergs tika lielā mērā uzklausīts.

Republikāņu senators Džošs Holijs, kurš ir izteikts «Facebook» kritizētājs, sacīja, ka viņš arī pēc «vaļsirdīgas sarunas» ar Zakerbergu vēl ir nobažījies.

«Es viņu izaicināju izdarīt divas lietas, lai parādītu, ka FB ir nopietna attieksme pret objektivitāti, privātumu & konkurenci. 1) Pārdot «WhatsApp» & «Instagram»; 2) Pakļauties neatkarīgam, trešās puses veiktam auditam cenzūras jomā,» tvītoja Holijs. «Viņš pateica «nē» abiem [priekšlikumiem].»

13. septembra pēcpusdienā “Dienas Biznesam” tika nozagts “Facebook” konts ar 26 tūkstošiem sekotāju.

Visus izdevniecības darbiniekus, kuri pārvaldīja kontu, hakeri atvienoja no profila un sāka ievietot savus ierakstus, un nomainīja nosaukumu. Ilgas sarakstes rezultātā esam atguvuši kontu, taču savu profilu joprojām nevaram izmantot, jo “Facebook” atsakās atdot medijam atpakaļ nosaukumu db.lv. Ielūkojoties “Facebook” db.lv profilā, es joprojām strādāju uzņēmumā ar nesaprotamu nosaukumu.

“Facebook” norāda, ka nevar mums šobrīd palīdzēt un mainīt nosaukumu. Saka mums paldies par pacietību, nododot mūsu lietu nākamajiem izskatītājiem, bet mēs bezspēcīgi noraugāmies, kā tas ietekmē mūsu saziņu ar lasītājiem. Pareizāk būtu teikt, ka noved mūs pie nespējas sazināties ar saviem 26 tūkstošiem sekotāju. Pēc ignorēšanas no “Facebook” puses vērsāmies Latvijas tiesībsargājošajās struktūrās un sākotnēji saņēmām atbildi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Taču mūsu sūdzība par atteikumu ir sadzirdēta, un 20. novembrī saņēmām ziņu, ka lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ir atceļams un atteikuma materiāls nosūtāms papildu pārbaudei.

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem nepārprotami sniedz daudz iespēju. Dažādi procesi un cilvēki kā tādi šādā pasaulē var būt daudz sasniedzamāki no gandrīz jebkura planētas stūra.

Šajā pašā laikā notiekošais sev līdzi nes nozīmīgus jaunus riskus. Būtībā daži tehnoloģiju grandi gandrīz pilnībā kontrolē mūsdienu interneta vidi. Tas arī nozīmē, ka, gribot to vai negribot, apzinoties to vai neapzinoties, daudzi ir, iespējams, jau pārmērīgi kļuvuši atkarīgi no dažiem lielajiem šīs jomas līderiem. Attiecīgi no to labvēlības vai kaut vai vienkāršas nerīkošanās var būt atkarīga veselu uzņēmumu dzīve. Nav arī tā, ka šai atkarībai īsti būtu kāda daudzmaz reāla jēdzīga alternatīva. Faktiski mūsdienu pasaulē ir vien daži tehnoloģiju un interneta durvju sargi, kuru darbības tad attiecīgi arī nosaka to, kas vispār notiek šajā vidē. Tam tādējādi ir liela ietekme arī uz veselu kaudzi cilvēku un citu uzņēmumu dzīvi un informācijas telpu kā tādu.

Sociālais tīkls Facebook atklāj, kādus datus tas apkopo par lietotājiem. Un daudziem var nepatikt tas, ko viņi redz, ziņo BBC.

Iespēja iestatījumos ar nosaukumu «Off-Facebook Activity» parādīs visas lietotnes un vietnes, kas sūta informāciju par jums sociālajam tīklam Facebook, kas pēc tam tiek izmantots, lai efektīvāk atlasītu reklāmas. Lietotājs varēs iztīrīt savu digitālo vēsturi un nepieļaut šādu izsekošanu nākotnē.

Pagaidām gan šīs iespējas ieviešana notiek ļoti lēni - patlaban tas tiek testēts tikai Īrijā, Dienvidkorejā un Spānijā, bet mērķis ir galu galā to piedāvāt visā pasaulē.

Šāda iniciatīva nākusi klajā laikā, kad Apple un Mozilla jau ir veikušas pasākumus, lai neļautu Facebook un citiem pakalpojumiem izsekot lietotājus.

Visbiežāk lietotāju izsekošanas pamatā ir Facebook Pixel. Tas ir iemesls, kāpēc pēc tam, kad esat pārlūkojis interneta vietni, lai, piemēram, atrastu sev jaunus apavus, pusstundu pēc tam Facebook ziņu plūsmā jums parādīsies reklāma, kas atgādinās par šiem apaviem.

ASV federālie un štatu regulatori trešdien iesnieguši prasības tiesā pret sociālo mediju milzi "Facebook", apsūdzot to ļaunprātīgā dominējošā stāvokļa tirgū izmantošanā un cenšoties panākt, lai "Facebook" pārdod platformas "Instagram" un "WhatsApp".

""Facebook" rīcība nolūkā nostiprināt un saglabāt savu monopolu liedz patērētājiem iespēju gūt labumu no konkurences," norāda ASV Federālās tirdzniecības komisijas (FTC) konkurences biroja direktors Īans Koners.

Facebook neatjauno Dienas Biznesam nozagtā konta nosaukumu 

13. septembra pēcpusdienā “Dienas Biznesam” tika nozagts “Facebook” konts ar 26 tūkstošiem...

Atsevišķas prasības tiesā iesniegusi gan FTC, gan regulatori no 48 ASV štatiem un teritorijām.

Prasībās teikts, ka "Facebook" centies apspiest konkurenci, 2012.gadā iegādājoties platformu "Instagram" un 2014.gadā - "WhatsApp".

Pēc šīs regulatoru prasības gaidāma sīva cīņa tiesā, jo šīs platformas kļuvušas par aizvien svarīgāku "Facebook" biznesa modeļa elementu un tikušas integrētas tā tehnoloģijā.

Gan Facebook, gan valstij vienalga 

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem...

"Facebook" sola aizstāvēties un noraida tam izvirzītās apsūdzības.

FTC šogad paziņoja, ka pārskatīs piecu lielāko tehnoloģiju uzņēmumu "Amazon", "Apple", "Facebook", "Microsoft" un "Google" mātesuzņēmuma "Alphabet" - pēdējā desmitgadē īstenotos pārņemšanas darījumus, paverot durvis potenciālām pretmonopolu izmeklēšanām.

"Facebook Žurnālistikas projekts" (FŽP) un bezpeļņas organizācija Eiropas Žurnālistikas centrs (EŽC) (European Journalism Centre), kam ir plaša pieredze darbā ar Eiropas izdevējiem, paziņojuši par Eiropas Žurnālistikas COVID-19 atbalsta fonda izveidi, lai palīdzētu žurnālistiem visā Eiropā informēt par svarīgiem notikumiem laikā, kad tas nepieciešams jo īpaši.

EŽC no "Facebook" ieguldītajiem 3 miljoniem dolāru novirzīs ārkārtas līdzekļus mazajām un vidējām ziņu organizācijām un žurnālistiem, kuriem tas īpaši nepieciešams vissmagāk skartajās Eiropas valstīs, lai palīdzētu viņiem darboties un nepārtraukt vietējo kopienu informēšanu par COVID-19.

EŽC izvēlēsies saņēmēju loku, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, un uzņēmums "Facebook" neietekmē dotāciju piešķiršanu. Dotāciju piešķiršana nav arī atkarīga no "Facebook" rīku un produktu izmantošanas.

Dotācijas var tikt izmantotas dažādām iniciatīvām, piemēram, īpaša COVID-19 biļetena izveidei, maksas satura padarīšanai par bezmaksas, papildu ārštata žurnālistu pieņemšanai darbā, vietējo kopienas grupu izveidei, datos balstītai informēšanai par vietējām norisēm, tiešsaistes pasākumiem un citām iespējām.

Latvijā 4.novembrī plānots atklāt "Facebook" apmācību platformu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem "Boost with Facebook", kurā bez maksas būs pieejami dažādi interaktīvi tiešsaistes apmācību materiāli, informē digitālās platformas pārstāvji.

Šajā vietnē būs atrodami vebināri par uzņēmumu klātbūtnes un atpazīstamības veicināšanu interneta vidē, radoša satura izveidi, kā arī dažādu Latvijas uzņēmumu efektīvas digitālo rīku lietošanas piemēri, lai palīdzētu uzņēmējiem atjaunot un stiprināt savu darbību pēc pandēmijas krīzes.

"Facebook" publiskās politikas vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā Džeikobs Turovskis norāda, ka daudzi izaicinājumi, ar kuriem patlaban saskaras uzņēmēji, nepazudīs nekavējoties līdz ar pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu atcelšanu. Tādēļ kompānija vēlas palīdzēt uzņēmējiem izmantot interneta un bezmaksas "Facebook" un "Instagram" rīku potenciālu.

"Boost with Facebook" platforma tiks ieviesta šodien ar tiešraides vebināru - bezmaksas "Facebook Live" digitālo rīku apmācības "darbnīcu", kuras laikā dalībnieki uzzinās, kā veicināt uzņēmumu klātbūtnes interneta vidē izaugsmi, kā palielināt piedāvājuma atpazīstamību, kā arī par citiem digitālā mārketinga jautājumiem.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Pasaules ekonomiski spēcīgāko valstu G7 iecere ieviest minimālo uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi globālajām kompānijām ļaus valstīm papildināt savu kasi ar papildu ienākumiem, vienlaikus radot ļoti daudz pagaidām neatbildētu jautājumu par to, kā tas notiks un kad sāksies jaunie laiki.

Idejas un diskusijas par to, kā aplikt pārrobežu – globālos – digitālos pakalpojumus ar nodokļiem, rit jau vairāku gadu garumā. Ir valstis, kuras jau ir ieviesušas sava veida digitālo nodokli, piemēram, Ungārija, Francija un Austrija.

Globālie giganti bez nodokļiem

“Iemesli šādam radikālam solim ir vairāki. Proti, pēdējo 10 gadu laikā digitālo pakalpojumu sniegšanas platformas ir attīstījušās kosmiskā ātrumā un vienreiz uzbūvēta struktūra sekmīgi var piedāvāt produktus (pakalpojumus) visā pasaulē, nevis tikai vienā atsevišķā tirgū, un bez fiziskās klātbūtnes ikvienā valstī pelnīt naudu un nemaksāt nekādus vietējos (patērētāju, tirgus, zemes) nodokļus, savukārt savu juridisko adresi izvietot zemu nodokļu (vai pat beznodokļu) teritorijās un maksāt vai nu saviem gigantiskajiem izmēriem neatbilstoši mazu uzņēmuma ienākuma nodokli, vai arī pat pilnībā izvairīties no tā samaksas,” skaidro AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Sociālā tīkla kompānija «Facebook» algojusi simtiem līgumdarbinieku, lai klausītos un atšifrētu lietotāju sarunas, vēsta ASV mediji.

Pirmā par šādu «Facebook» rīcību vēstīja ziņu aģentūra «Bloomberg».

«Facebook» atzina aģentūrai, ka atšifrēšana notikusi, bet apgalvoja, ka tā notikusi ar lietotāju piekrišanu. Kompānija norādīja, ka nesen atšifrēšana tika pārtraukta.

«Līdzīgi kā «Apple» un «Google», mēs pirms vairāk nekā nedēļas pārtraucām audioierakstu izskatīšanu,» izmantojot cilvēku resursus, paziņoja kompānija.

Līgumdarbinieki pārbaudīja sociālā tīkla mākslīgā intelekta spējas interpretēt vēstījumus. «Facebook» apgalvoja, ka līgumdarbinieki klausījušies tikai to lietotāju sarunas, kuri izmanto lietotni «Facebook Messenger» un ir piekrituši, ka viņu sarunas tiek atšifrētas.

«Bloomberg» ziņoja, ka darbiniekiem, kuri strādājuši šajā projektā, nav atklāta sarunu izcelsme un nav paskaidrots, kādēļ tās jānoklausās un jāatšifrē.

Uzņēmuma "Facebook" vadītājs Marks Zakerbergs ceturtdien pavēstīja, ka uzņēmums tiek pārdēvēts un turpmāk tā nosaukums būs "Meta".

"Ar lepnumu varu paziņot, ka, sākot ar šo dienu, mūsu uzņēmums tagad ir "Meta". Mūsu misija paliek tā pati - arī turpmāk pulcēt kopā cilvēkus, mūsu lietotnes un to zīmoli - tie nemainās," sacīja Zakerbergs.

Arī pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas tam piederošās platformas "Facebook", "Instagram" un "WhatsApp" saglabās līdzšinējos nosaukumus.

Skeptiķi gan norāda, ka nosaukuma maiņa ir mēģinājums mainīt tematu no skandāla ap nesen nopludinātajiem dokumentiem, kuros atklājies, ka uzņēmums "Facebook" ignorējis iekšējos ziņojumus un brīdinājumus par kaitējumu, ko tā sociālie tīkli nodara un vairo pasaulē.

Pēc atklāsmēm, kas lasāmas ""Facebook" dokumentos", daudzviet pasaulē sāktas likumdevēju un regulatoru izmeklēšanas.

Brokastu pārslu zīmols MILZU! startē uzkodu segmentā, palielina apgrozījumu un meklē investorus, lai, atbildot uz pieprasījumu eksporta tirgos, kāpinātu uzņēmuma ražošanas kapacitāti.

Izdevniecības Dienas Bizness informācijas platforma DB HUB turpina projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Šajā gadā ekspedīcija notika SIA MILZU! ražotnē Kuldīgas novadā, kur ar zīmolu MILZU! top graudaugu pārslas un uzkodas.

G7 samitā pēc ASV un Francijas sarunām ir panākta vienošanās par digitālo pakalpojumu nodokļa piemērošanu tehnoloģiju milžiem, pirmdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Šis jautājums ilgu laiku bija iemesls saspīlējumam starp Parīzi un Vašingtonu, kura bija draudējusi atbildēt uz šo nodokli, nosakot muitas tarifus Francijas vīniem.

Makrons, stāvot blakus ASV prezidentam Donaldam Trampam G7 samitā Francijas kūrortpilsētā Biaricā, atzina, ka ir bijis «daudz nervozitātes» par Francijas jaunā nodokli, kuru paredzēts piemērot tādiem ASV tehnoloģiju milžiem kā «Google», «Apple», «Facebook» un «Amazon».

Viņš sacīja, ka sarunās starp Franciju un ASV tomēr ir panākta «manuprāt, ļoti laba vienošanās».

Makrons paskaidroja, ka Francija atcels savu digitālo nodokli, kad tiks ieviesta jauna starptautiska nodeva, par kuru notiek diskusijas starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 134 dalībvalstīm. Francija cer, ka tas notiks jau 2020.gadā.

Maskavas tiesa atzinusi "Facebook", "WhatsApp" un "Instagram" māteskompāniju "Meta" par ekstrēmistisku organizāciju un aizliegusi visus tai piederošos sociālos tīklus.

Tiesas lēmums par "Instagram" un "Facebook" aizliegšanu Krievijā ir nekavējoties jāizpilda, teikts tiesas spriedumā. Tajā arī norādīts, ka "Meta" aizliegums Krievijā neattiecas uz "WhatsApp".

"Meta" aizliegums ir kārtējais solis Maskavas centienos stingrāk kontrolēt informāciju, kas Krievijas pilsoņiem pieejama par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Pēc tam, kad Krievija 24.februārī sāka iebrukumu Ukrainā, Krievijas varasiestādes nobloķēja piekļuvi "Facebook" un "Instagram", kā arī tviterim.

"Meta" 10.martā paziņoja, ka sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" lietotājiem dažās valstīs būs atļauts aicināt uz vardarbību pret Krievijas armiju, kā arī vēlēt nāvi Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vai Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko,

Starptautiskā maksājumu kompānija «PayPal» paziņojusi par to, ka atsauc atbalstu ASV sociālo tīklu kompānijas «Facebook» veidotajai kriptovalūtai «Libra».

«PayPal» savu paziņojumu izplatīja piektdien pēc ASV biržu slēgšanas, neatklājot konkrētus iemeslus lēmumam izstāties no «Libra Association».

Ziņu aģentūra «Bloomberg» un citi mediji šonedēļ vēstīja, ka spēcīgā politiskā pretestība un regulatoru bažas varētu aizbaidīt daļu no «Facebook» partneriem «Libra» projektā.

«Mēs joprojām atbalstām «Libra» centienus un ceram uz tālāku dialogu par veidiem, kā nākotnē varētu sadarboties,» teikts «PayPal» izplatītajā paziņojumā.

Kompānija uzsvēra, cik nozīmīga ir tās «ilgstošā un augsti novērtētā» partnerība ar «Facebook».

Medijos izskanējis, ka arī «Visa», «Mastercard» un «Stripe» apsver iespējas aiziet no kriptovalūtas veidošanas projekta.

Pilnā sparā turpinās ASV kompāniju iepriekšējā ceturkšņa peļņas paziņošanas sezona. Sociālo mediju uzņēmums "Twitter" spējis iepriecināt savus investorus paziņojot, ka pirmo reizi vēsturē tā ienākumi ceturksnī pārsnieguši apaļa miljarda ASV dolāru atzīmi (pieaugums par 11%).

Sajūsma bija vērojama arī akciju tirgū, un pieejamā informācija liecina, ka "Twitter" akcijas cena šīs ceturtdienas tirdzniecības sesijas sākumā varētu tikt tirgota aptuveni par 8% dārgāk. Jāteic, ka "Twitter" akcija cena kopš pagājušā gada sākuma pieaugusi par 11% (neskaitot šīs ceturtdienas potenciālo veikumu).

Tas nav daudz, ja salīdzina gan ar kopējo ASV akciju tirgu, gan citiem tehnoloģiju milžiem. Piemēram, "Facebook" akcijas cena kopš pagājušā gada janvāra palielinājusies uz pusi (un kopējā ASV akciju tirgus - gandrīz par trešo daļu).

Uzņēmumi izvērtē un pēc iespējas samazina dabas resursu izmantošanu, lai mazinātu piesārņojošo vielu emisijas apkārtējā vidē. To prasa Eiropas Savienības valstu politiskie mērķi.

Daļai sabiedrības politiskais mērķis pārvēršas par ideoloģisku cīņu, bet daļa saprot, ka dabas resursu izmantošana un radīto pārstrādes atkritumu apjomi ir sasnieguši robežu, kas liek meklēt nebijušus, racionālus risinājumus.

Sociālā atbildība pret vidi ir kļuvusi par biznesu, kas turpinās savu uzvaras gājienu. Arī Latvijas valdībai ir priekšlikumu vezums dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanai, lai ievērotu Eiropas Savienības direktīvās izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 7. jūlija numurā:

ASV galvaspilsētas Vašingtonas apgabaltiesa pirmdien noraidīja federālo un štatu regulatoru prasības, kurās sociālo mediju uzņēmums "Facebook" tika apsūdzēts ļaunprātīgā dominējošā stāvokļa tirgū izmantošanā un kuru nolūks bija panākt, lai "Facebook" pārdod platformas "Instagram" un "WhatsApp".

Atsevišķas prasības tiesā decembrī iesniedza ASV Federālā tirdzniecības komisija (FTC) un regulatori no 48 ASV štatiem un teritorijām.

Prasībās bija teikts, ka "Facebook" centies apspiest konkurenci, 2012.gadā iegādājoties platformu "Instagram" un 2014.gadā - "WhatsApp".

Tiesnesis Džeimss Bousbergs norādījis, ka FTC prasībā nav ietvets pietiekami daudz pierādījumu apgalvojumam, ka "Facebook" personīgo sociālo tīklu tirgū ir monopolstāvoklis.

Savukārt štatu prasību tienesis noraidījis tāpēc, ka kopš 2012.gada, kad "Facebook" iegādājās "Instagram", un kopš 2014. gada, kad tas nopirka "WhatsApp", ir pagājis pārāk ilgs laiks.

Abas platformas kļuvušas par svarīgiem "Facebook" biznesa elementiem un tikušas integrētas tā tehnoloģijā.

Vairākas reklāmas aģentūras tiesā pieprasījušas ASV sociālo tīklu kompānijai «Facebook» samaksāt 40 miljonus dolāru (36,3 miljonus eiro) saistībā ar apsūdzībām, ka uzņēmums pārspīlējis video skatīšanās statistikas rādītājus.

Ja «Facebook» šo piedāvāto vienošanos pieņems, tad vairāk nekā 1,35 miljoni reklāmas izvietotāju būs tiesīgi saņemt kompensāciju.

Apsūdzībā norādīts, ka «Facebook», kas aptuveni 98% no saviem ienākumiem gūst no reklāmas pārdošanas, laika periodā no 2015.gada februāra līdz 2016.gada septembrim reklāmas izvietotājiem sniedzis kļūdainu statistiku attiecībā uz to, cik lietotāji vidēji ilgi skatās sociālajā tīklā izvietotos video. Šī statistika ir svarīga tiem, kas reklāmas izvieto tādās platformās kā «YouTube» un «Facebook».

Daudzpersonu tiesas prāvā iesaistītie uzsver, ka šīs nepatiesās statistikas dēļ viņi maksājuši vairāk par «Facebook» reklāmām, jo viņi bijuši gatavi maksāt vairāk par video reklāmām, kas tiek aplūkotas ilgāk.

Jau kādu brīdi katrs no mums laiku pa laikam saņem ziņu no kāda telefonā ierakstīta kontakta – Sveiks! Es nepiekrītu WhatsApp jaunajai datu apstrādes politikai, tāpēc turpmāk to nelietošu. Mani var sastapt Viber, Skype, Telegram…

Šai ziņas monētai ir divas puses – cilvēki ir sākuši uztraukties par savu privātumu, taču nākas secināt, ka uztraukums pagaidām nav jēgpilns.

Personas dati

Personas dati ir jēdziens, kas pēdējā laikā lietots pār mēru – vietā un nevietā. Piekritīsiet, ka esam no šī temata noguruši. Tomēr personas datu un privātuma temats atgriežas mūsu dienaskārtībā atkal un atkal – caur dažādām sabiedrības vajadzībām, procesiem un aktualitātēm. Cilvēki iebilst, ka viņu datus apstrādā medicīnas personāls vai darba devējs, tajā pašā laikā personīgajā digitālajā vidē lejupielādē arvien jaunas aplikācijas un piekrīt aplikāciju izstrādātāju līguma un datu privātuma noteikumiem, tos pat nelasot. Nebūs pārspīlēts teikt, ka katrs no mums ir lejupielādējis tālruņa aparātā neskaitāmas aplikācijas, kamēr atradis to, vienīgo, kas der mūs interesējošajam nolūkam. Kad mērķis sasniegts, par visām tālrunī ielādētajām aplikācijām jau ir piemirsies, kur nu vēl atcerēties, ka katru no tām nepieciešams izdzēst.

Sociālais tīkls «Facebook» piektdien paziņoja, ka izmēģinājuma kārtā ierakstiem Austrālijā sāks slēpt atzīmju «patīk» skaitu, šādi cenšoties mazināt sociālo spiedienu, turklāt jaunā politika var tikt īstenota arī pārējā pasaulē.

«Facebook» lietotāji Austrālijā, sākot ar piektdienu, nevarēs redzēt to, cik daudz reakciju bijis uz citu cilvēku ierakstiem un cik reižu skatīti video, tomēr lietotāji joprojām varēs redzēt to, kā cilvēki reaģējuši uz viņu pašu ierakstiem.

«Mēs negribam, lai sajūtas «Facebook» būtu kā konkursā,» teikts uzņēmuma paziņojumā. «Šis ir izmēģinājums, lai redzētu, kāda ir cilvēku līdzdalība jaunajā formātā.»

«Mēs no tā ceram gūt mācību laika gaitā, lai redzētu, vai mēs varam to īstenot plašāk,» norāda «Facebook».

«Facebook» pasaulē lieto vairāk nekā miljards cilvēku, tomēr pret sociālo tīklu tiek vērsts arvien lielāks spiediens centienos panākt, ka tas risina jautājumus ap platformas ietekmi uz garīgo veselību.