Valsts institūciju neizdarības dēļ lauksaimniecības zemes aizaug. Ar to saskārusies Beverīnas novadā saimniekojošā z/s Mazputniņi, kas ilgstošas tiesvedības dēļ nevar izmantot lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas liellopu ferma.

Strīdus iemesls – 121,9 ha liels nekustamais īpašums Ķiguļi, kas sastāv no 94,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13,7 ha meža, kā arī uz zemes esoša namīpašumu. Šobrīd tas pēc dokumentiem pieder SIA Latvijas mežs, taču Mazputniņi ir apstrīdējuši zemes iegādes darījumu, kas liedzis saimniecībai iespēju iegādāties šo zemi lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Pirmās instances tiesa apmierinājusi z/s Mazputniņi prasību, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai 2015. gadā, lielākā daļa zemes ir aizaugusi un neviens to neizmanto.

Eksperti norāda, ka zeme ir ražošanas resurss, kas jāizmanto racionāli, tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumos, lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu.

Motoklubs Vēja brāļu ordenis tūkstošiem eiro investējis degvīna ražošanā, kas sākta pērn septembrī un ar kuru šogad plānots iepazīstināt plašāku publiku, atklāj motokluba prezidents Aivars Freimanis jeb Frīdis.

Kā stāsta A. Freimanis, vēja brāļiem jau kādu laiku ir pašiem savs degvīns VB40, ko ražo pēc kluba biedru izvēlētas receptes tepat Latvijā un ko var iegādāties 0,5 litru tilpumā gan plastmasas, gan stikla pudelē.

Degvīna, kuram savu vārdu piešķīris slavenais motoklubs un kas ir 40% grādu stiprs, ražošana sākta 2013. gadā septembrī, Rīgā, SIA Yellow Stone dzērienu ražošanas rūpnīcā, stāsta viens no degvīna izplatītāja SIA Tris-A īpašniekiem Artūrs Trencis.

Degvīns pagaidām pieejams aptuveni 20 tirdzniecības vietās un bāros. Kā skaidro A. Freimanis, uz lielajiem tirdzniecības tīkliem, kā Maxima vai Rimi, viņi neejot, jo iznākot vairāk finansiāli zaudēt, lai tikai tiktu tur iekšā.

Būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums SIA "Merks" plāno Zaķusalas un Lucavsalas attīstībā ieguldīt vairāk nekā 260 miljonus eiro, norādīja "Merks" Nekustamo īpašumu attīstības direktors Mikus Freimanis.

Lucavsalas kvartālā celtniecību plānots sākt nākamā gada pavasarī, informēja Freimanis. Plānots, ka piecu gadu laikā tiks pabeigts viss kvartāls, bet projekts dalīsies būvniecības fāzēs un pirmie iedzīvotāji mājokļos varētu ievākties aptuveni 2022.gada vidū. Kopumā projektā būs trīs kārtas.

"Savukārt Zaķusala ir apjomīgs projekts un tas tiks realizēts vismaz 10 kārtās. Infrastruktūru plānojam attīstīt jau šī gada otrajā pusē," informēja Freimanis.

Viņš informēja, ka Lucavsalā "Merks" esošajā zemes īpašumā būs tikai dzīvojamās mājas, ar atbalstošām funkcijām - komercplatībām. Biroju ēkas "Merks" zemes īpašumā Lucavsalā nav plānotas. Savukārt Zaķusalā "Merks" izskata iespēju, ka varētu uzbūvēt arī biroju ēku pie Salu tilta.

Kulinārijas produktu ražošanas nozarē ir problēmas piesaistīt darbiniekus un sevišķi trūkst strādnieku, aģentūrai LETA sacīja kompānijas Latvijas Pārtikas ražotājs komercdirektors Andris Freimanis.

Viņš pastāstīja, ka nozarē vislielākā problēma patlaban ir darbaspēka nodrošināšana, kas kļūst arvien izteiktāka liksta, tuvojoties gada siltajiem mēnešiem. Pēc Freimaņa teiktā, galvenā problēma ir tieši nevēlēšanās strādāt. "Darba kultūra ir zema un tas ir arī attieksmes jautājums. Jo neatkarīgi no tā, vai tu algā maksā 500 vai 700 eiro, darbinieku attieksme no tā nemainās. Esam neskaitāmas reizes par to pārliecinājušies, teica kompānijas komercdirektors.

Freimanis pastāstīja, ka Latvijas Pārtikas ražotājam patlaban ir četras aktuālas vakances, kurās nepieciešami darbinieki. Visvairāk trūkst tieši zemāk kvalificēta darba darītāju - strādnieku un ceha darbinieku. Uzņēmums šo problēmu risina, piesaistot darbaspēku no reģioniem.

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) otrās valdības 100 dienās paveiktais vērtējams neviennozīmīgi, atzina aģentūras BNS aptaujātie eksperti.

Pētījumu kompānijas Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis atzina, ka viņam ir grūti vērtēt valdības darbu, jo tā ir iesākusi to pašu kursu, ko iepriekšējais Ministru kabinets. «Tas ir zīmogs, kas nāca līdzi,» viņš sacīja.

Arī politikas eksperts Jānis Ikstens, komentējot Straujumas valdības 100 dienas, norādīja, ka valdības darba stilā vērojams «tas pats iepriekšējais rāmais stils».

«Brīžiem šķiet, ka daži ministri ir aktīvāki un izlēmīgāki par valdības vadītāju. Valdības rīcības politikā redzama svaidīšanās un neizlēmība, piemēram, jautājumā par mikrouzņēmuma nodokli,» kritizēja politologs.

Kopienas Latvijā izveidojušas racionālu sadzīvošanas modeli, ko nosaukt citādi kā par sekmīgu ir grūti, jo nav bijis nekādu būtiski pamanāmu starpetnisku konfliktu. Starpetniskās attiecības Latvijā ir veiksmes stāsts uz daudzu citu valstu fona, savu viedokli sarunā ar laikrakstu Diena pauda sociologs, Latvijas faktu vadītājs Aigars Freimanis.

Viņš atgādināja notikumus Igaunijā saistībā ar Bronzas kareivja pieminekļa pārvietošanu, kad valsts galvaspilsētā Tallinā izcēlās nekārtības. «Mums nekas tāds nav bijis,» uzsvēra A. Freimanis.

Runājot par paredzēto 150 tūkstošu parakstu nepieciešamību, lai rīkotu referendumu, A. Freimanis atzina, ka šāda versija viņam šķiet pārspīlēta. Viņš pieļāva, ka varētu ņemt piemēru no līdzīgiem pilsoniskās brīvas ierobežojumiem, piemēram, Saeimas vēlēšanām, kurās pastāv piecu procentu barjera. Tomēr tas arī ir spēcīgs sašaurinājums mazskaitlīgajām sabiedrības grupām.

«Ja 10 tūkstošu parakstu gadījumā radās sajūta, ka mazskaitlīga grupa uzkrauj procesa otro kārtu visai sabiedrībai, kas to apmaksā no valsts budžeta, tad 150 tūkstošu pavisam noteikti ir demokrātijas ierobežojums - šāds atbalstītāju skaits jau atbilst nopietnai politiskajai pārstāvniecībai Saeimā, » piebilda A.Freimanis.

#Skonto Plan galvenais eksporta tirgus jau piecus gadus ir Lielbritānija, galvenokārt Londona.

SIA Skonto Plan Ltd eksporta apjoms sasniedzis 100% atzīmi; nule tas kļuvis par Baltijā modernākās iekārtas īpašnieku un līdztekus Lielbritānijas tirgum cer nostiprināties Skandināvijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Skonto Plan direktors Raimonds Freimanis stāsta: «Mēs Latvijas tirgu esam pārauguši, šeit īstenotie projekti ir ar pārāk mazu vērienu un pārāk vienkārši. Mūsu specializācija ir sarežģītas, liela apjoma fasādes, ar plašu produktu paketi, kas Latvijā nemaz nav tik daudz pieprasītas. Tas gan nenozīmē, ka vietējais tirgus būtu slikts, vienkārši tas ir pārāk mazs mūsu mērogiem.»

Skonto Plan galvenais eksporta tirgus jau piecus gadus ir Lielbritānija, galvenokārt Londona. Līdztekus tam jau divus gadus uzņēmums darbojas arī Zviedrijā. Provizoriski uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā būs sasniedzis 32 miljonus eiro, un salīdzinājumā ar 2016. gadu tas ir pieaudzis par 60%. Skonto Plan rūpnīcā Latvijā strādā 250 darbinieki, un vēl 120 cilvēki ir nodarbināti Londonā, tiesa, starp tiem ir ne tikai Latvijas strādnieki, bet arī Apvienotās Karalistes iedzīvotāji. «Londonā mums ir meitas uzņēmums, bet rūpnīcas gan tur nav. Ražošana notiek Latvijā, bet Londonā mūsu darbinieki ir tie, kas uzstāda un montē fasādes. Klienti ir lielās būvkompānijas, kas strādā kā ģenerāluzņēmēji, savukārt mēs strādājam kā apakšuzņēmēji,» stāsta R. Freimanis.

ASV nodibināta konsultāciju kompānija Latvijas biznesa atbalstam; Lielbritānijā uzsvars uz e-pakalpojumiem

Pēc Latvijas līdz šim lielākā biznesa foruma ASV Spotlight Latvia, kas norisinājās pērnruden (DB 31.10.2017.), viens no Latvijas–ASV Tirdzniecības kameras (LatCham) līdzdibinātājiem Pēteris Freimanis ir nodibinājis uzņēmumu The PGF Group ar mērķi atbalstīt Latvijas kompāniju ieiešanu ASV tirgū un otrādi – konsultēt Amerikas uzņēmējus, kas interesējas par Latviju un ES.

«Esmu jau kādu laiku strādājis šādā veidā, bet nolēmu to darīt arī oficiāli, jo saredzu, ka ir šāda veida uzņēmuma trūkums ASV,» lēmumu par uzņēmuma dibināšanu DB komentē P. Freimanis. Līdz ar šo Latvijas uzņēmumiem The PGF Group sniedz trīs veida pakalpojumus – reprezentāciju, konsultācijas un biznesa apkalpošanu.

Kārtējo reizi sastrīdējušies mobilo sakaru operatori Bite Latvija un Latvijas Mobilā telefona (LMT) meitas uzņēmums ZetCom, kura zīmols ir Amigo, izriet no abu pušu paziņojumiem medijiem.

Bite Latvija ziņo, ka savu klientu sūdzības par it kā maldinošiem zvaniem no personām, kas uzdevušās par Bites pārstāvjiem, bet faktiski klientiem piedāvājušas līgumus par Amigo pakalpojumiem, nodevusi tālāk Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC). Cik noprotams, klientiem zvanīts it kā par jauniem Bites tarifu plāniem, bet pēc tam piedāvātas līgumattiecības ar Amigo.

«Esam iesnieguši klientu sūdzības PTAC šo situāciju izskatīšanai. Esam par godīgu konkurenci un ceram, ka PTAC objektīvi izvērtēs klientu iesniegumus, lai šāda maldinoša rīcība pret klientu interesēm tiktu izbeigta un konkurence telekomunikācija nozarē tiktu veikta atbilstoši ētikas un likumu normām,» pārliecināta ir Bites klientu apkalpošanas vadītāja Oksana Stankeviča.

Latvijas piens plāno realizēt vairākus projektus un nodrošināties ar apgrozāmajiem līdzekļiem.

Lai veicinātu SIA Latvijas piens rūpnīcas attīstību un aktīvāku eksporta tirgu apgūšanu, īpašnieki risina sarunas par investora piesaisti, liecina kompānijas sniegtā informācija. DB veidotajā TOP 500 pēc neto apgrozījuma SIA Latvijas piens 2012. gadā ierindojās 267. vietā.

Viens no kompānijas dibinātājiem, Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs skaidro, ka Latvijas piens ir kooperācijas projekts Baltijas mērogā, tādēļ papildus finanšu līdzekļu piesaiste tiek izvērtēta kooperācijas iekšienē. Galvenais sarunu partneris ir Latvijas lielākais graudkopības un rapša LPKS Latraps, kas ir konceptuāli piekritis atbalstam. Kā kļuva zināms DB, Latraps valde lēmumu par iesaistīšanos projektā varētu pieņemt ceturtdien.

Šā gada rudenī, pārceļoties uz jaunajām ražošanas telpām Stopiņu novadā, SIA Latvijas Pārtikas ražotājs attīstījis un paplašinājis piedāvātas produkcijas sortimentu, radot jaunas darbavietas Salaspils, Stopiņu novada un Rīgas iedzīvotājiem.

«2015.gadā SIA Latvijas pārtikas ražotājs iegādājās jaunas ražošanas telpas un iekārtas. Ieguldījums uzņēmuma attīstībā ļauj palielināt kulinārijas produkcijas ražošanas apjomus vismaz trīs reizes,» informē SIA Latvijas Pārtikas ražotājs komercdirektors Andris Freimanis. «Ādažos, kur iepriekš atradās SIA Latvijas Pārtikas ražotājs galvenā ražotne, turpinās darboties uzņēmuma gaļas pārstrādes cehs.»

«Lai nodrošinātu ērtu darbinieku nokļūšanu uz jauno darbavietu, no Ādažiem uz jauno ražotni Stopiņu novadā tiek organizēts autobuss. Tāpat kolēģiem tika piedāvāta iespēja turpināt strādāt gaļas pārstrādes cehā Ādažos,» skaidro A.Freimanis, papildinot, ka pašreiz SIA Latvijas Pārtikas ražotājs strādā 62 darbinieki, no kuriem 14 ir jauni uzņēmuma kolēģi.

Kulinārijas segments Latvijā uzrāda pakāpenisku izaugsmi, izriet no ražotāju un veikalnieku aptaujas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos trīs gados pakāpeniski pieaug pieprasījums pēc gatavajiem ēdieniem, bet to nevar salīdzināt ar pirmskrīzes līmeni, saka Mārtiņš Skakauskis, SIA ZIF kulinārija izpilddirektors.

«Cilvēku skaits nepalielinās, un viņi nav sākuši ēst vairāk. Mainās tas, ko ēdam,» raksturo Andris Freimanis, SIA Latvijas Pārtikas ražotājs komercdirektors.

No visa Stockmann pārtikas nodaļas apgrozījuma gatavo ēdienu – kulinārijas – īpatsvars 2015. gadā bija 8,5%. No gatavajiem ēdieniem populāri ir salāti, no kopējā apgrozījuma kulinārijas nodaļā tie veido 43%, bet gatavie karstie ēdieni – 34%, stāsta Karīna Jermušs, Stockmann mārketinga daļas vadītāja.

"Skonto Group" uzņēmums, moderno fasāžu ražotājs Baltijas reģionā "Skonto Plan" pēdējo trīs gadu laikā dubultojis apgrozījumu - no 20 miljoniem eiro 2016. gadā līdz 50,5 miljoniem eiro 2019. gadā.

Apgrozījuma palielinājums tiek saistīts ar veiksmīgu attīstību eksporta tirgū - Lielbritānijā, investīcijām jaunākajās tehnoloģijās, atbildīgu vides politiku un iespēju piedāvāt unikālus un kvalitatīvus risinājumus vissarežģītākajām būvēm.

Pērn "Skonto Plan" pabeidza darbu pie tehniski sarežģītā Londonas Universitātes "Sebastian Street" ēku bloka Londonā, Apvienotajā Karalistē, projektējot, ražojot, piegādājot un montējot ārējās konstrukcijas un fasādes elementus. Uzņēmuma īstenoto projektu vidū ir arī ekskluzīvā dzīvojamā ēka "Wharf Road", vērienīgais projekts "Harrow Square", kas izceļas ar konstrukciju daudzveidību, un citi.

Realizēti fasādes konstrukcijas risinājumi gan luksusa mājokļiem, gan dzīvojamajiem kompleksiem un komerciālām augstceltnēm. Uzņēmuma klientu vidū ir lielākās Apvienotās Karalistes celtniecības kompānijas. "Skonto Plan" strādā ar vidējiem un lieliem projektiem, un vidējā projektu vērtība ir no 10 līdz 20 miljoniem eiro.

Šonedēļ zemniekiem piederošajā uzņēmumā Lavijas Piens sākta galveno siera iekārtu montāža, kas notiks visu septembri. Siera iekārtu izgatavotājs ir Šveices uzņēmums Kalt un to ražošanas jauda ir apmēram 30 tonnas siera 24 stundās.

Šāda siera apjoma saražošanai nepieciešams aptuveni 300 tonnas svaigpiena.

«Līdz ar siera iekārtu montāžu sperts nākamais solis mūsu noliktā mērķa – kooperatīvu saražotā piena pārstrādei Latvijā eksportspējīgos produktos – sasniegšanai,» saka uzņēmuma vadītājs Raimonds Freimanis. Plānots, ka kooperatīvi svaigpiena eksportu uz Lietuvu pakāpeniski samazinās gada laikā, atbilstoši rūpnīcas ražošanas jaudu palielināšanai, ņemot vērā situāciju eksporta tirgos.

Latvijas Piens rūpnīcas pamatadarbības nodrošināšanai – siera ražošanai – būtiskāko kravu uzņēmumā no Šveices iekārtu ražotāja Kalt ieveda aizvadītās nedēļas nogalē. Kravas sastāvā bija trīs siera gatavošanas katli ar 15 m3 jeb 15 tūkstošus litru lielu siera masas ietilpību, kā arī divas siera preses. Viena no tām ir paredzēta apaļo sieru ražošanai, otra – siera ražošanai tā sauktajos eiroblokos. Tulīt pēc iekārtu ievešanas uzsākta to montāža. Priekšdarbi lielo siera iekārtu montāžai jau veikti augustā, jo faktiski pabeigti ir tehnologisko tīklu montāžas darbi – uzstādīta lielākā daļa palīgiekārtu, tajā skaitā sūkņi, siltummaiņi, kas ļauj produktu pēc nepieciešamības uzkarsēt vai atdzesēt, kā arī ūdenstvertnes, vārsti utt. Papildu tam noslēgumam tuvojas nogatavināšanas plauktu darbu montāža un savu kārtu uzstādīšanai gaida arī augustā rūpnīcā ievestās iepakošanas iekārtas.

Viena no Vidzemes lielākajām piena lopkopības saimniecībām “Vec-Kurmji” atklājusi jaunu un modernu govju fermu. Piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus un Swedbank finansējumu, ieguldīti teju 3 miljoni eiro jaunā un ilgtspējīgā slaucamo govju kompleksa būvniecībā.

Šobrīd “Vec-Kurmju” saimniecībā ir 340 slaucamas govis, taču līdz ar jaunās fermas atklāšanu, piena liellopu skaitu plānots palielināt līdz 650. Turklāt, jaunā ferma aprīkota arī ar 8 moderniem “Lely” robotiem, kas nodrošina automatizētu barības piestumšanu, fermas tīrīšanu un citas tehniskas funkcijas.

Fermas projektā ir ņemti vērā modernākie ilgtspējas risinājumi, tostarp būvmateriālu izvēlē un arī gaisa cirkulācijas sistēmas izveidē. Īpaša uzmanība veltīta arī govju labturības nodrošināšanai, jo govju barošanas galdi ir izbūvēti ēkas ārmalās, kas ēšanas laikā govīm nodrošina lielāku svaigā gaisa cirkulāciju.

“Lauksaimniekiem nemainīgi jāspēj rast risinājumu dažādiem izaicinājumiem un šajā ziņa nekas nav mainījies – vēl joprojām viena no akūtākajām problēmām ir darba spēks, kā arī investīcijas, kas ļauj samazināt fiziskā darba slodzi. Darbs govju fermā nav viegls, turklāt katra neizdarība vai kļūda uzreiz atsaucas kā finanšu rādītājos, tā arī dzīvnieku veselībā. Tāpēc, lai rastu saimniekošanai laukos jaunas perspektīvas, modernizācija, tostarp robotizācija, ir praktiska nepieciešamība kā saglabāt gan saimniekošanas kvalitāti, gan nodrošināt to, ka lauksaimniecībā strādāt gribētu arī jaunā paaudze,” saka “Vec-Kurmju” saimnieks Jānis Freimanis.

Latvijas piensaimnieku kooperatīva SIA Latvijas Piens, kas pieder Latvijas zemnieku kooperatīviem Trikāta KS, Dzēse un Piena Partneri KS, šī gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 9,9 milj. Ls apgrozījumu. Uzņēmuma pusgada provizoriskā peļņa ir 37 tūkst. Ls.

«Šī gada pirmā puse uzņēmumam ir bijusi veiksmīga. Pie nozīmīgākajiem biznesa sasniegumiem vērts minēt jaunā produktu zīmola Pats ražošanas uzsākšanu un ieviešana lielākajos veikalu tīklos. Tāpat būtiska ir Trikātas līnijas sortimenta atjaunošana un ražošanas apjomu palielināšana,» norāda SIA Latvijas Piens valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis. Mēnesī uzņēmums pārstrādā 5,5 tūkstošus tonnu svaigpiena, taču pārstrādes apjomus plānots palielināt.

R.Freimanis arī atzīmē: «Siera tirgum ir attīstības potenciāls gan runājot par eksporta iespējām, gan arī Latvijas iekšējā tirgū. Patlaban situācija ir atbilstoša jaunu produktu izstrādei un ieviešanai. Latvijā daļā siera kategoriju nav pārstāvēti Latvijas ražotāji un piedāvājumā ir tikai importēti produkti.»

Rīgas apgabaltiesa apelācijas kārtībā daļēji apmierinājusi a/s Banka Baltija bijušā prezidenta Tāļa Freimaņa prasību pret Tieslietu ministriju (TM), piedzenot no Latvijas valsts morālā kaitējuma atlīdzību 5000 eiro apmērā.

Pilns spriedums lietā būs pieejams 18.jūnijā, informēja tiesā.

Kā informēja TM preses pārstāve Laura Majevska, šajā lietā persona 2009.gada 30.oktobrī cēla tiesā prasību pret Latvijas valsti un lūdza piedzīt atlīdzību 142 287 eiro (100 000 latu) par morālo kaitējumu. Savu prasību viņš pamatoja ar to, ka krimināllietā par Banku Baltija nespēja izpildīt saistības pret klientiem, viņš apcietinājumā un mājas arestā kopumā pavadīja sešus gadus četrus mēnešus un sešas dienas.

Krimināllieta tika pabeigta ar Augstākās tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departamenta 2009.gada 30.aprīļa nolēmumu un Freimanis tika atzīts par vainīgu viena noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz trim gadiem. Līdz ar to laiks, kuru viņš pavadīja apcietinājumā, piespriesto brīvības atņemšanas sodu pārsniedza par trim gadiem četriem mēnešiem un sešām dienām.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Merks mājas” valdes locekļa un izpilddirektora amatā iecelts Roberts Rēboks, informē uzņēmums.

Mikus Freimanis, kurš līdz šim pildīja valdes locekļa pienākumus, atstās uzņēmumu jūlija beigās, lai uzņemtos jaunus profesionālos izaicinājumus.

"Kopīgi ar komandu esam attīstījuši dzīvojamos namus un projektus ar mērķi uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Man ir liels prieks būt daļai no uzņēmuma, kurš ar savu profesionalitāti un inovācijām guvis atzinību gan no nozares ekspertiem, gan iedzīvotājiem, kuri izvēlas “Merks mājas” projektus par savu dzīvesvietu. Pie sasniegtā neapstāsimies – mēs turpināsim attīstīties un nodrošināt iedzīvotājiem piemērotu un augstvērtīgu dzīvesvietu, kas saskan ar viņu dzīves ritmu un vērtībām, vienlaikus stiprinot mūsu pozīciju nekustamo īpašumu tirgū,” saka Roberts Rēboks, “Merks mājas” valdes loceklis.

"Skonto Group" uzņēmums "Skonto Plan" ir pabeidzis darbu pie sava pirmā elementfasāžu ķieģeļu dzīvojamo māju projekta "KeyBridge" Lielbritānijā.

Projekts atrodas Londonas centrā, "Vauxhall" rajonā. Projekta līguma summa bija 21 miljons eiro. "KeyBridge" iekļauj divas ēkas – 22 stāvu "KeyBridge House" un 37 stāvu elementu projektu "KeyBridge Loft", kas ir augstākā ķieģeļu dzīvojamā māja Lielbritānijā.

"Projekts tika veiksmīgi īstenots noteiktajā termiņā, budžetā un kvalitātē. Darbu pie projekta uzsākām 2017. gadā. Gadu veltījām dizaina izstrādei, bet vēl gads bija nepieciešams montāžai. Lai gan objekts atrodas Londonā, lielākā projekta darba daļa tika veikta Latvijā, projektēšana noritēja Rīgā, bet ražošana "Skonto Plan" ražotnē Tukumā. Kopumā uz "KeyBridge" projektu aizvedām pusotru tūkstoti elementu fasādes," stāsta "Skonto Plan" izpilddirektors Raimonds Freimanis.

Vairāk nekā puse - 59% - Latvijas iedzīvotāju neatbalsta eiro ieviešanu Latvijā, liecina Latvijas Faktu veikta aptauja.

Eiro ieviešanu pilnīgi neatbalsta 35% Latvijas iedzīvotāju, bet to drīzāk neatbalsta 24% aptaujāto, par pētījuma rezultātiem šodien Latvijas Bankas rīkotā konferencē informēja Latvijas Faktu vadītājs Aigars Freimanis.

Eiro ieviešanu atbalsta 35% Latvijas iedzīvotāju - 21,9% aptaujāto atbalsta eiro ieviešanu, bet ne tuvākajos gados. Savukārt 13,1% atbalsta eiro ieviešanu pēc iespējas ātrāk.

6% aptaujāto nespēja atbildēt uz jautājumu, vai atbalsta eiro ieviešanu Latvijā.

Visvairāk to, kas pilnībā neatbalsta eiro ieviešanu, ir gados veco cilvēku vidū, informēja A. Freimanis.

Viņš minēja arī vairākas citas sakarības - jo zemāks izglītības līmenis, jo lielāka nevēlēšanās ieviest eiro un jo augstāki ienākumi, jo cilvēkiem ir mazāka pretestība pret eiro ieviešanu.

Naudas aizdevēju kompānijas Credit24 vajadzībām lietuviešu producenti filmē reklāmas rullīšus pa Latvijas un citu Baltijas valstu mazpilsētām, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Aizputē nodegušās sporta halles laukumā PMK rajonā uzliets plāns ledus, skolas puikām prieks, bet galvenais varonis - ugunsdzēsējs Armands Freimanis - jau raizējas, ka viss beigās izskatīsies nelāgi.

«Viss jau bija ar VUGD pārvaldi sarunāts, un kādam bija jāiet. Es to kastingu izturēju. Pateica: divas stundas no manis tas prasīs. Vakar te biju četras stundas un šodien jau divas. Kas vēl būs, kad tā reklāma ies gaisā. Stāsts jau ir, ka ugunsdzēsējam naudas slidām nepietiek un nu viņš ņem mikrokredītu. Visi smiesies, vēderus turēdami. Būtu zinājis, ka tā, nebūtu piekritis. Citu reizi reklāmām nepiekritīšu,» Kursas Laikam pirms filmēšanas pagājušajā ceturtdienā atklājis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks A. Freimanis.

Saražotā piena apjomi strauji aug, taču vietējos pārstrādātājus piena iepirkšanā izkonkurē lietuvieši.

Pērn Latvijā pārstrādāts par 9,4% vairāk piena, taču piena eksports uz Lietuvu audzis par 15%. Pēc provizoriskiem datiem 2012. gadā uz Lietuvu izvesti 242 tūkstoši t, kas ir par 15% vairāk nekā 2011. gadā jeb 662 t/dienā, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) informācija. Salīdzinājumam – 2011. gadā uz Lietuvu vidēji dienā izvestas 576 t piena. Piena ražotāji gan norāda, ka darbojas atbilstoši tirgus likumiem un Lietuvas piena iepircēji piedāvā salīdzinoši izdevīgāku cenu.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norāda, ka šajos statistikas datos nav nekā pārsteidzoša, jo zemnieki būtiski palielinājuši ražošanas apjomus, taču «diemžēl tas piena daudzums, kas tiek pārstrādāts Latvijā, nav ļoti būtiski palielinājies». 2011. gadā iepirktais 661,9 tūkstoši piena, bet pērn apjoms audzis par 8,5% un kopumā iepirkti 718 tūkstoši t piena. Savukārt pagājušajā gadā Latvijā pārstrādāti 495,6 tūkstoši t piena jeb 1354 t dienā, kas ir par 9,4% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pēc starptautiskās sertifikācijas kompānijas Det Norske Veritas Latvia veiktās atbilstības pārbaudes SIA Latvijas piens šonedēļ ieguvusi ISO 22000 : 2005 sertifikātu par pārtikas drošības pārvaldības sistēmas atbilstību starptautiskajam standartam.

«Sertifikāta iegūšana ir nozīmīgs solis uzņēmuma tālākā attīstībā, jo ISO 22000 ir ne tikai kvalitātes apliecinājums, tas ir reputācijas pamatakmens un uzticamības bāze, īpaši ja runājam par mums vēl neapgūtiem tirgiem. Tādējādi spēsim atvērt durvis, caur kurām iepriekš varējām tikai mēģināt ieskatīties. Patlaban aktīvi veicam pirmos nozīmīgos eksporta soļus Čehijā, lielas iespējas redzam Lielbritānijas tirgū,» skaidro SIA Latvijas piens valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis.

«Sertifikācijas process ilga aptuveni gadu. Sākām ar sistēmu izveidošanu un ieviešanu, strukturējot un pilnveidojot rīcības procesus, veicot dažādas izmaiņas ikdienas darba organizācijā un liekot nozīmīgāko uzsvaru uz izsekojamību. Process noslēdzās ar pārbaudi un sertifikāta izsniegšanu. Tas ir etaps, ko uzsākām gandrīz vienlaikus ar ražotnes atklāšanu un kas veiksmīgi noslēdzies,» saka R.Freimanis.

Reģistrētas izmaiņas Jelgavas piena rūpnīcas SIA Latvijas Piens valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Pēc izmaiņu reģistrācijas par SIA Latvijas Piens valdes priekšsēdētāju iecelts Gatis Jurisons, kuram piešķirtas tiesības atsevišķi pārstāvēt uzņēmumu, savukārt līdzšinējai valdes loceklei Agritai Šēnbergai, kurai iepriekš piešķirtais pilnvaru apjoms paredzēja tiesības pārstāvēt uzņēmumu kopā ar vēl vismaz 4 amatpersonām, mainīts tiesību apjoms, līdz ar to valdes locekle uzņēmumu drīkst pārstāvēt kopā ar vismaz 2 personām līdzšinējo 4 personu vietā.

Reģistrētās izmaiņas paredz, ka SIA Latvijas Piens valdes locekļu amatus ieņem arī Ramona Kalniņa un kādreizējais SIA Agrikultūra valdes loceklis Arvis Ozoliņš, savukārt valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Raimonds Freimanis.

Šī gada astoņos mēnešos uzņēmums Latvijas Piens strādājis ar 17,049 miljonu latu apgrozījumu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Sešos mēnešos uzņēmuma apgrozījums bija 9,9 miljoni latu, savukārt provizoriskās peļņas rādītāji no 37 tūkstošiem pusgadā pieauguši līdz 214 tūkstošiem latu.

Pie nozīmīgākajiem biznesa sasniegumiem jāmin produktu līnijas Trikāta sortimenta atjaunošana un ražošanas apjoma palielināšana, stāsta SIA Latvijas Piens valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis.

Mēnesī uzņēmums pārstrādā vidēji 6300 tonnu svaigpiena, bet tuvākajā laikā plānots apjomus palielināt, uzsver R. Freimanis.

Patlaban Latvijas Piens ražo gan sieru, gan arī industriālos produktus - vājpiena koncentrātu un krējumu, galvenokārt paredzētus eksporta tirgum. Eksports industriālo produktu jomā veido 98% no saražotā apjoma, savukārt patēriņa produktu jomā - 17%. Latvijas Piens produkti tiek eksportēti uz 7 valstīm - Lietuvu, Igauniju, Ukrainu, Vāciju, Slovākiju, Lielbritāniju, Izraēlu.