Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtā informācija liecina, ka decembrī par vienu tonnu piena pārstrādes uzņēmumi zemniekiem maksāja vidēji 236,06 Ls/t, kas ir par 18,9 % vairāk nekā 2013. gada janvārī.

Ja salīdzina gada vidējo rādītāju – 2013. gads pret 2012. gadu, cenas palielinājums ir 11,3 %. Pērn kopumā pārstrādei iepirkti 735 tūkstoši t piena, kas ir par 2,42 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Ietekmē konkurētspēju

Zemnieki šobrīd par nodoto pienu saņem labu cenu, spriež eksperts. Tomēr pārstrādātājiem augstā iepirkuma cena iegriež un tas ietekmē konkurētspēju arī eksporta tirgos. Vidēji piena produktu izmaksās 70–80% veido piena iepirkuma cena. Tās kāpums par 18,9% gada laikā ir daudz, neviens piena produkts vairumtirdzniecības cenās nav sadārdzinājies par šādu apjomu, teic J. Šolks. Viņš paredz, ka nākotnē iespējama cenu samazināšanās. Šobrīd sviesta, saldā krējuma, siera tirdzniecība vairs nav tik apjomīga, kā tas bija 2013. gada nogalē. Kas būs tālāk, vēl esot grūti teikt. Jārēķinās, ka piens var palikt vairāk Ziemeļu puslodē, nāk pavasaris un vēl nevar zināt, kā veidosies piena cena. Tagad ir nogaidīšanas periods, vai industriālo piena produktu, neskaitot piena pulveri, realizācija piebremzēsies, kam var sekot cenu lejupslīde. J. Šolks cer, ka nebūs tik liela cenu samazinājuma kā 2008. gada beigās, bet tas, ka cenu svārstības gaidāmas, jau šobrīd esot skaidrs.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Piena pārstrādes uzņēmumu AS Limbažu piens pēc tā desmit mēnešu dīkstāves iegādājušies ārvalstu investori, atjaunojot uzņēmuma darbību, kas turpmāk tiks orientēta tikai uz eksportu, apliecina uzņēmuma direktors Ēvalds Putniņš.

Darījuma summu viņš neatklāja. Kā ziņots, Limbažu piens darbu pārtrauca šā gada 1.februārī, jo noliktavās bija izveidojusies siera pārprodukcija. Līdz šim kompānija bija AS Rīgas piena kombināts apakšuzņēmums.

«Uzņēmums atsācis darbību, tajā strādā pārdesmit cilvēku, un ražosim "Mozarella" tipa sieru, kas tiks pārdots ārzemju tirgos, jo uzņēmuma jauno investoru interese ir tikai un vienīgi eksports. Plānots, ka nākamgad pievērsīsimies arī citu šķirņu ražošanai, bet arī tās 100% tiks virzītas eksportam. Monterigo sieru, kas iepriekš bija viens no uzņēmuma zīmoliem, vairs neražosim,» sacīja Putniņš.

SIA Latvijas piens investējis ražošanas attīstībā, uzlaboti uzņēmuma vadības procesi; eksporta tirgos ražotājs gatavs startēt ar nestandarta risinājumiem.

2018. gadā Jelgavas uzņēmums Latvijas piens bijis otrais lielākais piena pārstrādātājs Latvijā, piekāpjoties vien Latgales ražotājam AS Preiļu siers, akcentē SIA Latvijas piens valdes loceklis Jānis Cipulis. 2018. gadā SIA Latvijas piens pārstrādājusi 80 tūkstošus tonnu piena, bet šogad plāno šo apjomu palielināt. Uzņēmuma galvenais fokuss ir industriālo piena produktu eksports, vietējā tirgū nonāk 20% tur saražotās produkcijas, vislabāk zināmais produkts ir Trikātas Sniega bumbas.

Stiprina uzticību

Šī gada februārī aprit divi gadi, kopš Vācijas kompānijas Fude+Serrahn Milch- produkte meitas uzņēmums Eximo Agro-Marketing iegādājās SIA Latvijas piens kontrolpaketi no kooperatīva Latraps. Vācijas uzņēmumam pieder 75,1% SIA Latvijas piens kapitāla daļu. Šie uzņēmumi ietilpst Vācijas koncernā DMK Deutsches Milchkontor GmbH. «SIA Latvijas piens attīstībā vērojamas pozitīvas tendences, bet tā kā esam izvirzījuši nopietnus mērķus, šobrīd vēl neesam tur, kur vēlamies būt,» atzīst J. Cipulis, kurš ir arī Eximo Agro-Marketing valdes priekšsēdētājs.

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" pakāpeniski palielina pārdošanas apjomus Latvijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Šobrīd uzņēmuma ražoto produktu eksports - pretēji sākotnēji iecerētajam - notiek nelielos apmēros.

Sērenes piens uzsācis ražošanu un eksportu 

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes...

"Situācija ar vīrusu ir ietekmējusi mūsu klientu darbu dienvidu valstīs, kur karantīnas noteikumi ir daudz stingrāki nekā pie mums. Ceram, ka drīzumā nosacījumi tiks izmainīti un partneri varēs atgriezties savā ierastajā darba režīmā," stāstīja J.Ruskis.

Šobrīd "Sērenes piens" eksportē produktus uz Zviedriju, Somiju un Vāciju.

Uzņēmuma ražotnē top akavi siers dažādos iepakojumus, kā arī vietējam tirgum tiek piedāvāts akavi siers ar samazinātu sāls saturu. Tiek gatavota arī šī siera kūpinātā versija. Savukārt uz svētkiem uzņēmums "latvisko" akavi sieru, pievienojot ķimenes. Tāpat uzņēmums ražo skābo krējumu, kuram "Sērenes piens" saņēmis arī "Zaļās karotītes" sertifikātu.

Eksportam tiek ražots arī termizētais skābais krējums ar pagarinātu uzglabāšanas termiņu. Tāpat uzņēmums uzsācis biezpiena ražošanu.

Uzņēmums gatavojas piedāvāt savu produkciju lielo pārdošanas tīklu produktu izskatīšanas komisijām. Latvijā "Sērenes piens" produkciju izplata SIA "Valdemārs" un piena produktus var atrast individuālajos veikaliņos visā Latvijas teritorijā.

Db.lv jau rakstīja, ka 2019. gada nogalē investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tika atklāts piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens".

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas pagasta Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 100 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieki ir Andris Eģītis un Jānis Ruskis.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Lai gan kooperatīvam Trikāta KS šodien pasludināta maksātnespēja, kooperatīva zemnieki naudu par piegādāto pienu saņems pilnā apjomā, aģentūru LETA informēja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Trikātas KS vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu - saskaņā ar likumdošanu administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, sacīja Krievārs.

Viņš arī norādīja, ka tiek atcelta iepriekš sasauktā kooperatīva pilnsapulce 10.augustā.

Līdz ar maksātnespējas procesa atjaunošanu lemtspēju ir zaudējusi valde un biedru pilnsapulce, līdz ar to 10.augusta sapulce ir atcelta, sacīja Krievārs.

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Par vienu no potenciālajiem Jelgavas rūpnīcas Latvijas Piens īpašniekiem varētu kļūt Dānijas-Zviedrijas piensaimniecības kooperatīvu īpašumā esošais koncerns Arla Foods, kas uzrunāts sarunās par uzņēmuma 55,36% akciju kontrolpaketes iegādi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Arla Foods pieder gandrīz 80% Dānijas piena produktu tirgus, apmēram 15% tirgus Somijā un ap 60% Zviedrijā. Kooperatīvs Arla Foods ir iegādājies piena pārstrādes uzņēmumus Somijā, Nīderlandē un Lielbritānijā, ieņemot līderpozīcijas šo valstu piena produktu tirgū.

Vienlaikus netiek izslēgta iespēja, ka par Latvijas Piena kapitāldaļām interesējas arī Somijas lielākais kooperatīvs Valio, kas apvieno ap 10 000 zemnieku un kam pieder apmēram 20 piena produktu ražotnes Somijā un divas Igaunijā. Valio kā vienu no mērķiem izvirzījis kļūt par vadošo preču zīmi ne tikai Somijā, bet arī Zviedrijā, Krievijā un Baltijas valstīs.

Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) šodien pēc valdības sēdes prognozēja, ka jaunais Latvijas Piena kapitāldaļu turētājs var būt atzīts kooperatīvs no Eiropas.

Latvijas piens plāno realizēt vairākus projektus un nodrošināties ar apgrozāmajiem līdzekļiem.

Lai veicinātu SIA Latvijas piens rūpnīcas attīstību un aktīvāku eksporta tirgu apgūšanu, īpašnieki risina sarunas par investora piesaisti, liecina kompānijas sniegtā informācija. DB veidotajā TOP 500 pēc neto apgrozījuma SIA Latvijas piens 2012. gadā ierindojās 267. vietā.

Viens no kompānijas dibinātājiem, Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs skaidro, ka Latvijas piens ir kooperācijas projekts Baltijas mērogā, tādēļ papildus finanšu līdzekļu piesaiste tiek izvērtēta kooperācijas iekšienē. Galvenais sarunu partneris ir Latvijas lielākais graudkopības un rapša LPKS Latraps, kas ir konceptuāli piekritis atbalstam. Kā kļuva zināms DB, Latraps valde lēmumu par iesaistīšanos projektā varētu pieņemt ceturtdien.

Latvijas lauksaimniekiem piederošais piena pārstrādes uzņēmums Latvijas Piens tirgū piedāvās divus jaunus produktus. Zīmola TRIKATA ietvaros tiks tirgots piens ar D vitamīnu un kefīrs ar bifidobaktērijām.

Tie tiks ražoti Igaunijā no Latvijas zemnieku saimniecībās saražotā piena.

Anita Skudra, Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja, norāda: «Uzskatu, ka līdz šim nav novērtētas tās racionālās iespējas, ko dod sadarbība un vienotais Baltijas tirgus. Ja kvalitātes sistēmas un standarti, kas ieviesti uzņēmumos, ir līdzvērtīgi, racionāla sadarbība ļauj piedāvāt patērētājiem vajadzīgo kvalitāti un cenu. Mūsu jauno produktu ražošanai izveidojām sadarbību ar vienu no Igaunijas piena pārstrādātājiem. Sadarbības rezultātā Latvijā ražotais piens pārtaps augstvērtīgos piena produktos un būs pieejams patērētājiem Latvijā un nākotnē – arī Igaunijā. Piena pārstrādātāju sadarbība ir viena no iespējām, kā mazināt kritisko situāciju, kādā jau divus gadus strādā visa piena nozare Baltijā un pasaulē. Šoruden plānots slēgt vēl vienu starptautisku sadarbības līgumu zīmola TRIKATA darbības paplašināšanai,» viņa skaidro.

Pēc dalības lielākajā pārtikas un dzērienu izstādē Āzijā - SIAL China 2015, kas no 6.maija līdz 8.maijam norisinās Šanhajā, Latvijas lauksaimniekiem piederošais piena pārstrādes uzņēmums Latvijas Piens uzsāks darbību arī Āzijas tirgū. Jau pirms izstādes uzņēmums reģistrējis un patentējis zīmolu TRIKATA Ķīnas tirgum, sagatavojis šim tirgum pielāgotu produktu portfeli, sertificēts un iekļauts Ķīnas importētāju sarakstā, informē uzņēmumā.

«Katrā no izstādes dienām notika tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem, kuru laikā prezentējām sierus, kas jau guvuši atzinību arī Eiropas valstīs. Notika tikšanās ar lielveikalu tīklu pārstāvjiem, kuri atzinīgi novērtēja zīmola komunikāciju ķīniešu valodā. Tuvāko mēnešu laikā notiks sadarbības darījumu precizēšana, lai uzsāktu siera eksportu uz Ķīnu. Lai arī ķīniešiem nav siera ēšanas tradīciju, Latvijas Piens produkts Sniega bumbas ar tomātiem un baziliku novērtēts kā garšīgākais Premium klasē. Savukārt potenciālie klienti atzinīgi novērtēja zīmola TRIKATA Emmental, Gouda un Reserve sierus,» stāsta Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Piensaimnieku kooperatīvs Piena partneri KS, kas bija viens no zemniekiem piederošās Jelgavas rūpnīcas Latvijas piens dibinātājiem, izstājies no rūpnīcas akcionāru saraksta, nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, liecina Firmas.lv informācija.

Līdz ar to patlaban 63,83% rūpnīcas kapitāldaļu pieder piena kooperatīvam Trikāta KS, 25% kapitāldaļu - piena kooperatīvam Dzēse, bet 11,17% kapitāldaļu - jaunajam investoram graudkopības kooperatīvam Latraps, kurš rūpnīcai pievienojās šā gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām.

Kā atzina Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs, izmaiņas saistītas ar biedru domstarpībām par piena cenu un attīstības plāniem.

«Biznesa plānā nācās ieviest izmaiņas saistībā ar to, ka kopš rūpnīcas uzbūvēšanas 2012.gadā nav bijusi Krievijas sertifikācijas komisija, kā rezultātā Trikātas zīmolam nācās iziet no Krievijas tirgus. Līdz ar to viens no kooperatīviem, kurš bija klāt uzņēmuma dibināšanā, izstājās, jo daļai biedru bija svarīgāk saņemt augstāku piena cenu tūlīt, kamēr pārējie apzinās, ka ir jāturpina investēt savā rūpnīcā un eksporta tirgos. Latraps ienāk, lai ar savu svaru un pieredzi palīdzētu šim kooperācijas projektam sasniegt mērķus, jo Latvijas piens ir ilgtermiņa projekts,» sacīja Krievārs.

Par maksātnespējīgajam kooperatīvam Trikāta KS piederošās kontrolpaketes rūpnīcā Latvijas Piens īpašnieku varētu kļūt viens no pašreizējiem uzņēmuma līdzīpašniekiem - kooperatīvs Latraps, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa pauda cerību, ka Latvijas Piens pēc kredītbrīvdienu atkārtotas piešķiršanas spēs pārstrukturēt savu darbību, un kopumā situācija uzņēmumā ir vērtējama pozitīvi.

Savukārt kooperatīvam Latraps, kļūstot par Latvijas Piena lielāko akcionāru, ir plāns, kā nodrošināt uzņēmuma darbību. Latraps jau līdz šim daudz ir ieguldījis uzņēmuma attīstībā, sacīja ministre.

Patlaban Latrapam ir 19,62% rūpnīcas kapitāldaļu, savukārt pēc 53,66% Trikātas KS daļu atpirkšanas kooperatīvs kļūtu par rūpnīcas lielāko akcionāru ar 73,28% kapitāldaļu.

Tikmēr Trikātas KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA sacīja, ka nav informēta par šādu lietu virzību un situāciju nekomentēs.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Smiltenes Piens" pastāvīgi strādā pie savas piena zonas paplašināšanas, uzlabojot sadarbību ar esošajiem piena piegādātājiem un piesaistot jaunus, kā arī cenšas palielināt sadarbību ar rūpnieciskajiem izejvielu piegādātājiem un industriālajiem produktu pircējiem.

Pērn uzņēmums uzsācis iebiezināto sūkalu ražošanu un pārdošanu, kā arī patērētājiem piedāvājis vairākus jaunus produktus, piemēram, biezpiena torti ar avenēm, persiku – auzu smūtiju, Piena spēku ar kafijas – ruma, kā arī zaļo ābolu garšu u.c. produktus. Kā norādīts AS "Smiltenes Piens" iesniegtajā vadības ziņojumā, izstrādāti jauni produkti arī speciāli jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu intereses.

AS "Smiltenes Piens" pamatdarbībā galvenais akcents tiek likts uz siera ražošanu. Tāpēc 2019.gadā par 5% palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms, par 5% audzis arī puscieto sieru ražošanas apjoms, savukārt biezpiena desertu apjoms, salīdzinot ar 2018.gadu, palielinājies par 11%.

Lai gan jau pirms vairākām nedēļām notikušas veiksmīgas pārrunas ar potenciāliem sadarbības partneriem Baltkrievijā par piena produkcijas eksportu, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) joprojām nav panācis Baltkrievijas inspektoru nepieciešamo vizīti Latvijā, informēja uzņēmuma Latvijas piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Viņa arī norādīja, ka tikmēr Polijas veterinārais dienests ir jau veicis nepieciešamās darbības un poļu piena produkti jau tiek eksportēti uz Baltkrieviju.

«Krīzes situācijā, ko patlaban piedzīvo piensaimnieki, nepieciešama operatīva valsts institūciju līdzdalība jaunu tirgu apgūšanā. Polijas pārtikas drošību uzraugošā iestāde rīkojusies operatīvi, sazinoties ar Baltkrievijas kolēģiem, kas jau ieradušies un sertificējuši produktu ražošanu. Diemžēl Latvijas PVD vadība joprojām sola sazināties,» sacīja Skudra.

Viņa atzina, ka Latvijas piena interesēs ir eksportēt uz Baltkrieviju ievērojamu pasterizētā piena apjomu.

Viena no perspektīvākajām tautsaimniecības jomām Tukuma apkaimē ir lauksaimniecības produkcijas pārstrāde, tomēr izaicinājums ir darbaspēka pieejamība

Kā skaidro aptaujātie uzņēmēji, Rīgas tuvumam ir liela priekšrocība uzņēmējdarbības attīstībā, taču galvaspilsēta ir arī darbinieku «nosūcējs».

«Tukumam ir laba atrašanās vieta – stundas attālumā no Rīgas, kas nodrošina zemākas loģistikas izmaksas. Tukuma novads un jo īpaši Pūre ir fenomenāla ar saviem pārtikas uzņēmumiem – Puratos Latvia, Kuršu zeme, Pure Chocolate. Pūrē ir bagātīgas tradīcijas augļkopībā un stādaudzēšanā. Savukārt Tukumā ir Tukuma piens, kas ir viens no lielākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem,» saka Pēteris Žimants, SIA Pure Chocolate pārdošanas direktors un līdzīpašnieks. Degoles pienotavas (SIA Edaks) direktores Irinas Drozdovas vērtējumā Tukuma apkārtne ir bagāta ar talantīgiem cilvēkiem un auglīgu zemi, kas ir piemērota pārtikas biznesam. Uzņēmēji norāda, ka viņiem ir laba sadarbība ar Tukuma novada domi, kas ieklausoties uzņēmēju viedoklī stratēģiskos un praktiskos jautājumos, attīsta infrastruktūru, kā arī informē par ES fondu apgūšanas iespējām.

Jelgavas rūpnīca SIA Latvijas Piens turpina darbu ierastajā režīmā, neraugoties uz sarežģījumiem attiecībās ar lielāko akciju turētāju - kooperatīvu Trikāta KS, pēc šī rīta tikšanās ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) sacīja Latvijas Piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Vienlaikus viņa informēja, ka Latvijas Piens nosūtījis vēstuli Valsts kasei ar lūgumu rast iespēju piešķirt uzņēmumam kredītu brīvdienas uz pusgadu.

«Visi kredītu maksājumi patlaban tiek veikti regulāri, tomēr vēlamies izmantot iespēju sarežģītajā situācijā atlikt pamatsummas maksājumu uz zināmu laiku,» sacīja Skudra.

Tāpat viņa sacīja, ka tikšanās notika pēc ministra iniciatīvas un uz to bija izsaukta uzņēmuma valde un padome.

«Apliecinājām ministram, ka rūpnīca turpina darbu, kā ierasts, iepērk pienu no zemniekiem, norēķinās, kā arī ražo produkciju. Tāpat izklāstījām ministram redzējumu par kopējo situāciju piena tirgū,» sacīja uzņēmuma vadītāja.

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Ražotnē top akavi siers 17 kilogramu metāla kārbās ar sālījumu, 2,4 kilogramu plastmasas konteineros ar sālījumu, kā arī 400 gramu un 800 gramu vakuuma iepakojumā (attiecīgi 1 vai 2 gabaliņi).

Tiek ražots arī termizēts skābais krējums 350 gramu glāzītēs un 5 kilogramu iepakojumā, kā arī parastais skābais krējums 400 gramu glāzītēs un 5 kilogramu iepakojumā.

"Sērenes piens" šobrīd uzsācis produkcijas eksportu uz Zviedriju un Somiju, kā arī notiek aktīva darbība ar citām valstīm, kurās dzīvo produkcijas potenciālie patērētāji. Neliela daļa produkcijas tiek realizēta arī Latvijā. Kopumā eksports veido 85% no kopējā apjoma. J.Ruskis norāda, ka tā kā produktu tirdzniecība ir attīstības stadijā, tad šie skaitļi nākotnē mainīsies.

Latvijas Piena dibinātāja un lielākā īpašnieka kooperatīva Trikāta KS piederošās daļas gatavs atpirkt viens no līdzīpašniekiem, graudkopības kooperatīvs Latraps, vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Patlaban Latraps pieder 32% Latvijas Piena daļu, savukārt Trikāta KS - 53,7%.

Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža informē, ka Trikātai ir izteikts piedāvājums pirms mēneša un tas varētu daudz ko risināt. «Pašlaik Trikāta vēl neesot izlēmusi,» piebilda Ruža.

Trikāta gaidot dažādus piedāvājumus. Investora meklējumos iesaistīts arī Latvijas Piena padomes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, kurš ir bijušais baņķieris un nesen konsultēja ASV investorus bankas Citadele iegādes darījumā.

Latraps par Latvijas Piena dalībnieku kļuva pirms gada. «Uzņēmums tika reorganizēts tad, kad mēs ienācām. Kopumā mēs projektu saskatām un redzam kā dzīvotspējīgu, tāpēc mēs arī investējām,» minēja Ruža.

Paralēli jau esošajam saldējuma eksportam, piena pārstrādes uzņēmums Food Union uzsācis regulāru piena produktu eksportu uz Ķīnu, tādējādi nostiprinot savas pozīcijas Šanhajas veikalu plauktos.

«Piena produktu eksports uz Ķīnu ir otrais secīgais solis Food Union ieiešanai šajā tirgū, un, lai arī tā norisēja ilgāk nekā saldējuma eksporta uzsākšana, uzņēmumam tas, neapšaubāmi, ir pēc apjoma vērienīgāks un nozīmīgāks notikums. Ja turpināsim strādāt kā iecerēts un palielināsim eksporta apjomu, Ķīna visai drīz kļūs par vienu no mūsu svarīgākajiem eksporta tirgiem,» stāsta Normunds Staņevičs, AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs.

Food Union uz Ķīnu uzsāk eksportēt UHT pienu (piens pasterizēts augstākā temperatūrā, kas nodrošina ilgāku glabāšanas termiņu) ar produktu zīmoliem Limbažu piens un Rasa 200 ml iepakojumā, ko Šanhajas premium lielveikalos pārdod komplektos pa 16 iepakojumiem.