Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ir aizvadīts grūts gads, kas nesis pēdējo gadu lielāko satricinājumu – Krievijas izvērstu plaša mēroga karu Ukrainā. Tas visā pasaulē atstājis paliekošu ietekmi arī uz energoapgādes nozari, tostarp nostiprinājis izpratni par kritiskās infrastruktūras un enerģētiskās neatkarības lielo nozīmi ikvienas valsts pastāvēšanā.

Šīs sūrās mācības kļuva par atskaites punktu vietējo atjaunīgo energoresursu attīstībā (AER) – Latvijā 2022. bijis rekordgads saules un vēja ģenerācijas attīstībā, diemžēl rekordgads arī energoresursu cenu lēcienos. Visstraujāko attīstību piedzīvoja mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana mājsaimniecībās, caur to akcentējot arī elektroenerģijas sadales sistēmas nozīmi zaļās ražošanas un enerģētiskās pašpietiekamības kontekstā. Izmaiņas sistēmā kopā ar ģeopolitiskās situācijas nestu vispārēju cenu pieaugumu radīja arī nepieciešamību pārskatīt līdzšinējos elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, to veidošanas metodiku. Būtiski, ka abu elektroapgādes operatoru – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un AS "Sadales tīkls" – tarifu projekti tiek skatīti ciešā mijiedarbībā, kam ir liela nozīme, domājot par valsts kopējās energosistēmas turpmāku attīstību un ilgtspēju.

022. gads kļuvis par pagrieziena punktu atjaunīgo energoresursu attīstībā Latvijā – elektroenerģiju pašas Latvijā nu ražo jau vairāk nekā 11 500 mājsaimniecības, no kurām gandrīz 9500 saules paneļus ieviesa šogad. Ir milzīga interese par ģenerācijas jaudām saules un vēja parkiem, ko plāno slēgt gan pie AS "Augstsprieguma tīkls", gan AS "Sadales tīkls" infrastruktūras, un jau tuvākajos gados atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā bilancē, pateicoties šiem projektiem, augs.

Šo pozitīvo stāstu nomākušas bažas no ražotāju puses saistībā ar pārvades un sadales tarifu celšanu, skaļi paužot, ka "jaunie tarifi būs beigas zaļo projektu attīstībai". Pirmkārt, gribētu mazliet detalizētāk apskatīt šo pieņēmumu, atmetot emocijas un pavērtējot faktus. Turklāt ir būtiski nejaukt elektrostacijas ar mikroģeneratoriem, primāri tādēļ, ka gan to pamatmērķis, gan arī ietekme uz kopējo energosistēmu lielā mērā atšķiras. Otrkārt, redzu, ka šai stāstā iezīmējies visnotaļ bīstams vēstījums – proti, ka atjaunīgās elektroenerģijas ražotāji būtu jānodala no citiem energosistēmas lietotājiem, paredzot kādu īpašu pieeju, jo viņi līdzdarbojas zaļās enerģijas ražošanā. Vai tas nozīmē, ka gribam OIK-2?

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Ekonomikas ministrija (EM) sola darīt visu, lai arī Igaunijas elektroenerģijas ražotāja Eesti Energia meitasuzņēmums Latvijā SIA Enefit ienāktu mājsaimniecību elektroenerģijas brīvajā tirgū, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā teica EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.

Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers jau pirms gada atzina, ka atsevišķu likumdošanas ierobežojumu dēļ neredz jēgu startēt Latvijas elektrības tirgū arī mājsaimniecībām, kaut gan juridiskajām personām uzņēmums elektrību tirgo jau septiņus gadus.

Aģentūras LETA rīkotajā diskusijā par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām no 2015.gada 1.janvāra Prudentia Energy Markets direktors Roberts Samtiņš atzina, ka Latvijas elektrības tirgū ienākt ir samērā viegli, jo visas veicamās procedūras ir bez maksas. «Atklāts ir jautājums par to, vai komersanti, kuri paziņos, ka tirgos elektroenerģiju, tiešām to darīs. Tirgotāju skaitam pieaugt nav grūti, bet cits jautājums ir par to, vai šis skaits pieaugs kvalitatīvi,» uzsvēra enerģētikas eksperts.

No nākamā gada sākuma saules enerģijas ražotājus gaida izmaiņas kārtībā, kādā apsaimniekojamas virs pašpatēriņa saražotās kilovatstundas (kWh).

Vēl tikai līdz šī gada beigām ir iespējams pievienoties “vecajai” neto uzskaites sistēmai, atvieglojot sev dzīvi uz nākamajiem pieciem gadiem. Materiāli šobrīd ir salīdzinoši lēti, var maksimāli izmantot valsts atbalstu un vēl ielēkt pēdējā ērtajā aizejošās sistēmas vagonā. Kā mēdz teikt – taisi ragavas vasarā.

Kas mūs sagaida?

Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nosaka neto uzskaites sistēmas darbības izmantošanas beigu termiņu. Mājsaimniecības, kuras ražo zaļo enerģiju ar nelielām saules paneļu vai vēja ģeneratoru sistēmām un šobrīd izmanto vai līdz gada beigām pievienosies neto uzskaites sistēmai, varēs to lietot līdz 2029. gada 28. februārim. Bet no 2024. gada 1. janvāra visi jaunie lietotāji automātiski kļūs par neto norēķinu sistēmas lietotājiem.

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Vēlme ar saules paneļu elektrostacijām ražot elektrību ir lielāka nekā AS “Sadales tīkla” (ST) sistēmas spēja šo visu enerģiju uzņemt tīklā. Rezultātā gaidāmi atteikumi saules paneļu uzstādīšanai, un to atzīst gan ST, gan Ekonomikas ministrija, trešdien vēstīja TV3 Ziņas.

Satraukumu pauž, piemēram, Preiļu novada dome, jo pašvaldībā brīvi ģenerējamās jaudas praktiski vairs nav atlicis. Uz Preiļu pašvaldības 24 ēku jumtiem, piemēram, bibliotēkām, skolām, kultūras namiem, pansionātiem, dome vēlas uzstādīt saules paneļu elektrostacijas. Ar tām varētu mazināt elektrības rēķinu, kas šobrīd novada visām iestādēm kopā esot ap 100 tūkstošiem eiro mēnesī.

“Mūsu ietaupījums būtu no 15 līdz 20 tūkstošiem eiro, bet projekts iestrēdzis. Lai arī Preiļu novada pašvaldība šā gada laikā ir saņēmusi 12 objektiem atļaujas no ekonomikas ministrijas saules paneļu izvietošanai, taču “Sadales tīklam” šobrīd brīvās pieejamās jaudas ir teju absolūtās nulles apmērā,” raidījumam skaidro Preiļu novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis.

Šodien stājas spēkā jaunie AS Sadales tīkls tarifi elektroenerģijas sadales pakalpojuma komponentei maksājumos par patērēto elektroenerģiju, kas paredz fiksētas abonenta maksas ieviešanu visiem elektroenerģijas patērētājiem. Tiesa, maznodrošinātajiem elektrības cenu pieaugums tiks kompensēts.

Sadales tīkla jaunā līdzsvarotā tarifa maksa par elektrību samazināsies tiem, kuri elektrību patērē efektīvi, turpretī tiem, kuri elektrību nepatērē vai patērē neefektīvi, gaidāms elektrības cenu pieaugums.

Piemēram, mājsaimniecībām vienfāzes pieslēgumos, kurās elektrība netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 1,5 eiro (ietverot PVN). Savukārt pie salīdzinoši maza elektrības patēriņa - 85 kilovatstundas (kWh) mēnesī - kopējais rēķins pieaugs par 0,23 eiro. Pie 115 kWh patēriņa mēnesī gala rēķins samazināsies par 0,21 eiro, bet ar patēriņu 300 kWh mēnesī kopējais rēķins samazināsies par 2,97 eiro mēnesī.

Mājsaimniecībām trīsfāžu pieslēgumos fiksētās ikmēneša maksas apjoms būs atkarīgs no pieslēguma jaudas. Piemēram, 20A trīsfāžu pieslēgumos, kuros elektrība netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 4,84 eiro (ietverot PVN). Savukārt ar salīdzinoši mazu elektrības patēriņu - 100 kWh mēnesī - kopējais rēķins pieaugs par 3,35 eiro. Ar patēriņu 400 kWh mēnesī gala rēķins samazināsies par 1,13 eiro, bet pie elektrības patēriņa 600 kWh kopējais rēķins samazināsies par 4,1 eiro mēnesī.

Pretēji pasaules tirgus tendencēm, Latvijas interneta veikali kredītkaršu iespējas cenšas apiet.

Spriežot pēc banku teiktā, ar pirkumu drošību šobrīd tam nevar būt sakars, jo ir izstrādātas un ieviestas paaugstinātas drošības sistēmas šādiem norēķiniem. Savukārt aptaujātie interneta veikalu (t.sk. www.1a.lv, www.24.lv), kas piedāvā iegādāties dažādas sadzīves preces, tehniku, pārstāvji to skaidro ar nelielo pieprasījumu pēc šādas iespējas, turklāt biežāk tiek izmantoti norēķini internetbankā, kas esot izdevīgāk.

Tikmēr ārvalstu interneta veiklu gadījumā kredītkartes ir gandrīz vienīgā iespēja norēķināties par precēm, kamēr norēķināties internetbankā sanākot dārgāk un ilgāk. «Par iespēju iegādāties preces internetā ar kredītkarti interesējas ļoti reti, līdz šim pusgadā trīs līdz četras reizes ir jautājuši, vai ir tāda iespēja. Latvijā šādu iespēju izmanto ne pārāk bieži, maksā ar internetbanku, bet ar karti, iespējams, baidās maksāt un netic. Turklāt arī bankas maz reklamē šādu iespēju, tāpēc arī pircēji bieži neprasa,» skaidro interneta veikala www.Aliba.lv pārdošanas menedžeris Ļevs Kopilovs.

Latvijā mazumtirdzniecības tīkos eiro viltojumi nav sastopami biežāk kā savulaik latu viltojumi un šogad atklāti vien atsevišķi mēģinājumi maksāt ar viltotiem eiro, aģentūrai BNS atzina aptaujātie tirgotāju pārstāvji.

Mazumtirgotāja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere aģentūrai BNS teica, ka līdz ar eiro ieviešanu Rimi veikalos nav pieaudzis mēģinājumu skaits norēķināties ar viltotu naudu, salīdzinot ar laiku, kad bija lati. «Gada sākumā mēģinājumu norēķināties ar viltotu valūtu skaits bija vēl mazāks nekā pirms eiro ieviešanas. Savukārt pēdējos mēnešos - septembrī, oktobrī - šādu gadījumu ir kļuvis vairāk, sasniedzot tādu pašu apmēru, kā norēķinos ar latiem,» sacīja Valnere.

Pēc viņas teiktā, vairāk nekā 100 Rimi veikalos pēdējos mēnešos katrā novēroti vidēji desmit mēģinājumi maksāt ar viltotu valūtu un visbiežāk mēģināts norēķināties ar viltotu 20 eiro banknoti. Valnere piebilda, tā kā "Rimi" veikalos ir iegādāti banknošu skeneri, neīstu naudu kasieri atklāj vēl pirms norēķins tiek veikts.

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Ventspils brīvostas pārvalde parakstījusi līgumu ar SIA “PurpleGreen Energy C”, lai sāktu izpētes darbus zaļā ūdeņraža rūpnīcas būvniecībai Ventspilī.

Zaļais ūdeņradis nākotnē ieņems noteicošu lomu kā ilgtspējīgas enerģijas ražošanas avots, tāpēc pasaulē to dēvē par “zaļo revolūciju”. Projekta realizācija būs nozīmīgs solis atjaunīgās enerģijas klastera attīstībā Ziemeļkurzemes reģionā. Tas pavērs iespējas gan pētniecībai, gan citu uzņēmējdarbības projektu attīstībai nākotnē, kur būtiska nozīme būs tieši nākotnes enerģijas izmantošanai.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks, Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs: “Ventspilij ir visas priekšrocības, lai attīstītos par nākotnes enerģijas ražošanas un eksporta mezglu, kas savukārt būtu liela konkurētspējas priekšrocība uzņēmumiem sākt un izvērst savu darbību šeit. Šobrīd Ventspils brīvostas pārvalde mērķtiecīgi attīsta atjaunīgās enerģijas klasteri Ventspilī un zaļā ūdeņraža ražošana šajā dažādo aktivitāšu kompleksā ir viens no ļoti svarīgiem stūrakmeņiem. Esam gandarīti, ka “PurpleGreen Energy C” izvēlējās Ventspils brīvostu par vietu sava projekta attīstībai, un esam gatavi aktīvai un produktīvai sadarbībai.”

Zviedrija un Norvēģija no jauna izvērtē ieceri veidot bezskaidras naudas sabiedrību, jo bažījas, ka pilnībā digitālas maksājumu sistēmas padarīs tās neaizsargātas pret Krievijas radītajiem drošības apdraudējumiem.

Labs ātrgaitas interneta pārklājums, augsts digitālo prasmju līmenis, liels iedzīvotāju blīvums laukos un strauji augošā finanšu tehnoloģiju nozare ir devusi iespēju abām Ziemeļeiropas valstīm strauji virzīties tuvāk nākotnei bez skaidras naudas.

Zviedrijā ir populāra mobilo maksājumu sistēma "Swish", kuru sešas bankas sāka piedāvāt 2012.gadā. Tā Zviedrijā ir sastopama visur - no tirgus kioskiem līdz kafejnīcām un apģērbu veikaliem. Ļoti populāra ir arī līdzvērtīgā norvēģu sistēma "Vipps", kas 2022.gadā apvienojās ar Dānijas "MobilePay", izveidojot "Vipps MobilePay". Septembrī tā sāka darbību arī Zviedrijā.

Bijušais Zviedrijas centrālās bankas vadītāja vietnieks 2018.gadā prognozēja, ka līdz 2025.gadam Zviedrijā, iespējams, vairs nebūs skaidras naudas.

Iedzīvotāji turpmāk par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem varēs norēķināties ar tiešajiem maksājumiem bez mājas pārvaldnieka starpniecības.

Tā paredz Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Tiesa gan, šie grozījumi arī nosaka to, ka tiešie norēķini par pakalpojumiem uzsākami ne agrāk kā 2015.gada 1.oktobrī, izņemot gadījumus, kad dzīvojamās mājas īpašnieks un pakalpojuma sniedzējs par tiešajiem norēķiniem vienojušies jau iepriekš.

«Šāda iespēja būs viens no risinājumiem parādu problēmai, un iedzīvotāji, slēdzot tiešos līgumus par norēķiniem ar pakalpojumu nodrošinātājiem, vairs nebūtu spiesti maksāt starpniekiem, kuri neuzskata par vajadzīgu norēķināties par siltumu, ūdeni un citiem pakalpojumiem,» iepriekš Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

Šogad elektrības mājražotājiem ir būtisku pārmaiņu periods, kas jau šī gada pirmajos mēnešos liek izskanēt skaļām pārdomām par saules paneļu izdevīgumu, nevienlīdzīgu norēķinu sistēmu un vai vispār ir vērts ieguldīt zaļajā enerģijā.

Jā, no maija jaunā neto norēķinu sistēma neļaus virtuāli uzkrāt enerģijas pārpalikumu izmantošanai vēlāk, bet tas būs jāpārdod tūlīt un tagad. Tomēr tas nav saules enerģijas gals – tā ir evolūcija, kas Latvijas mājsaimniecības no ierobežotiem patērētājiem padara par brīviem tirgus dalībniekiem.

Elektrībai ir viena nepatīkama īpašība – to ir sarežģīti uzglabāt, tāpēc izdevīgākais risinājums ir to patērēt uzreiz. Šobrīd aktuālā neto uzskaites sistēma faktiski darbojas kā virtuālā baterija, kur mājsaimniecības saules paneļu saražotais pārpalikums tiek ievadīts tīklā un uzskaitīts, lai atdotu to atpakaļ brīžos, kad saule nespīd. Skan pēc vienkāršas un izdevīgas spēles – galvenais uzdevums ir pavasara un vasaras mēnešos saražot pēc iespējas lielāku enerģijas pārpalikumu ziemas sezonai. Par to arī galvenie saules paneļu lietotāju iebildumi, jo jaunā neto norēķinu sistēma paredz papildus pašpatēriņam saražoto elektrību pārdot atvērtajā tirgū un nopelnīto naudu uzreiz izmantot rēķinu segšanai.

Vairāk elektroenerģijas tirgotāju Latvijā parādīsies nevis pēc Latvijas apgabala izveides Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržā Nord Pool Spot (Nord Pool), bet pēc reģionālo starpsavienojumu izveides, uzskata elektroenerģijas tirdzniecības konsultāciju uzņēmuma SIA Prudentia Energy Markets direktors Roberts Samtiņš.

Viņš skaidroja, ka jaunas nozīmīgas ražošanas jaudas ātri nav iespējams izveidot, tāpēc atliek elektrību importēt. Importēt iespējams no Krievijas, kā arī Somijas - caur Estlink kabeli. Tā kā kabelis nodots biržas rīcībā, jebkurš tirgotājs var pirkt elektrību Igaunijas cenu zonā un pārdot tālāk, taču likviditāte ir neliela un Igaunijas Eesti Energia kā lielākajam tirgotājam ir iespēja ietekmēt cenas. Tādējādi parādās cenas kāpuma risks.

Samtiņš uzskata, ka jaunu tirgotāju ienākšanai nepieciešami starpsavienojumi - plānotie Estlink 2 un Zviedrijas-Lietuvas savienojums. «Tajā brīdī pieaugs likviditāte tirgū, būs iespēja lielam importa apjomam no Zviedrijas un Somijas, būs vieglāk nopirkt un pārdot,» skaidroja uzņēmuma vadītājs.

Elektroauto izmantošana piesārņo apkārtējo vidi vēl vairāk nekā automašīnas, kuras izmanto fosilo degvielu, pētījumā secinājusi Norvēģijas Tehnoloģiju un zinātnes universitāte.

Pētījumā tika aplūkots elektroauto dzīves cikls – no tā izgatavošanas brīža, līdz ekspluatācijas noslēgumam, vēsta BBC. Pētījuma autori secinājuši, ka elektroauto ražošanas procesā rodas daudz vairāk indīga piesārņojuma nekā tradicionālu automašīnu izgatavošanas laikā, tāpat secināts, ka, ražojot elektroauto nepieciešamo elektrību, palielinās siltumnīcu gāžu emisijas. Lai izgatavotu elektroauto, tiekot patērēts arī lielāks daudzums dažādu toksisku minerālu.

Pētījumā apskatīta elektroauto ražošanas procesa iespēja izraisīt skābos lietus, smogu, ekosistēmas piesārņojumu, minerālu depozītu samazināšanos. Pētījumā arī norādīts, ka elektroauto to izgatavošanas procesa laikā videi nodara pāri vēl pirms nonākuši uz ceļa.

Mūsdienās papildu saziņas funkcijām telefons iegūst arī norēķinu ierīces vaibstus, taču pagaidām maksājuma kartes vietā «pīkstināt» viedtālruni vēl nav norma.

«Gandrīz visām bankām ir bezkontakta kartes, vairākas bankas ir izveidojušas savus maciņus, ar kuriem var norēķināties arī ar telefonu. Nākamais risinājums būtu telefonu ražotāju maciņi – Apple Pay vai Samsung Pay,» saka Zanda Brīvule-Jansone, norēķinu karšu sistēmas operatora Worldline Baltics vadītāja. Fiziskajā pasaulē, iepērkoties veikalos, Apple Pay un Samsung Pay būs viena no vairākām bezkontakta norēķinu metodēm, un šajā vidē nebūs lielas starpības, vai maksāt ar telefonu vai karti. Viņas skatījumā, visbūtiskāk situācija mainīsies virtuālajā vidē, kad ar Apple Pay vai Samsung Pay varēs norēķināties arī e-komercijā. «Tās transakcijas būs tikpat drošās kā fiziskā vidē apstiprināti maksājumi ar PIN kodu,» viņa norāda.

Kopš maija beigām pircēji Rīgā un citās lielākajās pilsētās ieteikuši vairāk nekā 200 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas, kurās tie vēlas iespēju norēķināties ar maksājumu kartēm, taču pašlaik tā nav pieejama, informē SEB banka.

Visbiežāk vēlmi norēķināties ar maksājumu karti izrādījuši maiznīcas Mārtiņa beķerejas klienti un Centrāltirgus apmeklētāji. Mēneša laikā klientu ieteikumam atsaukušies turpat 50 uzņēmumu, ieviešot savā ikdienas darbībā SEB bankas piedāvātos POS termināļus.

SEB bankas izveidotajā lietotnē pircēju atzīmētās vietas liecina, ka lielākā interese par iespējām norēķināties bez skaidras naudas ir saistīta ar tādām biznesa jomām kā skaistumkopšana, sabiedriskā ēdināšana un autoservisi. Kopumā pircēji atzīmējuši dažādas tirdzniecības vietas vairāk nekā 1000 reižu, no kurām vispopulārākā ir maiznīca Mārtiņa beķereja, kas atzīmēta 160 reizes, un Rīgas Centrāltirgus, kuru iedzīvotāji atzīmējuši 40 reizes.

Salīdzinot ar patlaban mājsaimniecībām piemērojamo Starta tarifu mājsaimniecību elektroenerģijas maksājuma pieaugums pēc tirgus atvēršanas varētu būt 38% apmērā, bet, salīdzinot ar Pamata tarifu, pieaugums varētu būt 5% - 7% apjomā, skaidro nozares eksperti.

Jāatgādina, ka Starta tarifs 8,18 santīmi par kilovatstundu (kWh) un tas tiek piemērots par pirmajām 1200 patērētajām kWh. Savukārt Pamata tarifs ir 10,65 santīmi par kWh un tiek piemērots katrai nākamajai kWh pēc 1200 līmeņa.

Ģimene, kuras elektrības vidējais patēriņš šobrīd ir 150 kWh mēnesī, par elektrību maksā aptuveni 12 latus mēnesī jeb 162 latus gadā, gada laikā piemērojot elektrības Starta un Pamata tarifus. Ja elektrības cena par vienu kWh ģimenei mainītos no pašreizējiem 8,18 santīmiem Starta un 10,65 santīmiem Pamata tarifā uz 11,31 santīmiem, ģimenes izdevumi par elektrību gada laikā pieaugtu par 41 latu. Ģimenei, kura tērē aptuveni 100 kWh mēnesī elektrības izdevumi gadā pieaugtu par aptuveni 37 latiem, bet tādai ģimenei, kura mēnesī tērē aptuveni 300 kWh, izdevumu pieaugums būtu pat par 53 latiem gadā, aprēķinājusi Swedbank.

Ministrs tagad triju gadu laikā sola izdarīt to, ko jau pirms diviem gadiem solīja izdarīt «nākamgad». OIK vajadzēja būt atceltam jau vakar. Jau vismaz divus gadus ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens staigā apkārt un stāsta, kā gatavojas risināt OIK jautājumu. Tagad ir pietuvojušās ekonomikas ministra pilnvaru termiņa beigas, jo tuvojas šīs Saeimas pilnvaru beigas un rit Kučinska valdības pēdējie mēneši, bet Ašeradens sola, ka OIK varbūt tiks atcelts līdz 2022. gadam.

Tas nozīmē, ka Ašeradens kā ekonomikas ministrs OIK neatcels un to neizdarīs arī Māra Kučinska valdība. Faktiski visa šīs solīšana «kaut ko darīt ar OIK» ir izrādījusies nekas cits kā sabiedrības mierināšana, ņemot vērā, ka cilvēki ir augstākā mērā sašutuši. Mierināšana melojot, maldinot un imitējot aktīvu politiķa darbību, kurš tiekas un sasauc darba grupas, protams, par mūsu, nodokļu maksātāju, naudu, kuri jau tāpat pārmaksā par elektrību. «Tautas nodoklis OIK mafijai» ir sadārdzinājis elektrību par 30% dārgāk nekā Igaunijā un 42% dārgāk nekā Lietuvā

Cilvēki ir šokā, saņemot elektrības rēķinus, kuros, rūpējoties par caurspīdīgumu un atklātību, ir ailīte, kuras precīzāks nosaukums tiešām būtu «tautas nodoklis OIK mafijai». Par ko? Cilvēki ir nesaprašanā, prese ir sašutusi, nedaudz piemirstot, kā vēl nesen jūsmoja par atjaunojamo energoresursu ieviešanu, «zaļo enerģiju», «enerģētisko neatkarību», «nokāpšanu no Krievijas gāzes adatas» un citām klišejām, ar kurām tika pavadīta absolūti nepamatotā sadārdzināto elektrības ražotņu ieviešana Latvijā apjomos, kādos to nedara neviena Eiropas valsts. Lielākā daļa ES valstu AER īpatsvars nesasniedz pat 20%, kamēr Latvijā tā ir 37% energoresursu bilancē. Par šo neprātu nākas dārgi maksāt. Tiešā veidā – rēķinos. Netiešā veidā, kas īstenībā ir tikpat tiešs, kad OIK pieliek punktu tādai rūpnīcai kā Liepājas metalurgs, kura vairs nespēj konkurēt tirgū pārmērīgās elektrības dārdzības dēļ. Latvijas ekonomika attīstītos labāk, ja nebūtu OIK. Tas nozīmē, ka daudzi arī nebūtu aizbraukuši no Latvijas, ja nebūtu OIK. Grūti atrast otru tik acīmredzami kaitīgu un pret Latvijas interesēm vērstu instrumentu kā OIK. Un tātad atceramies vēlreiz saukļus, ar kuriem tas tika ieviests.

Igaunijā elektrība izmaksā lētāk, jo mūsu ziemeļu kaimiņiem ir labs savienojums ar Somiju. Tomēr drīzumā mums būs iespēja piekļūt Zviedrijas un Norvēģijas elektrībai, kas ir lētāka kā vidēji Eiropas Savienībā (ES), intervijā laikrakstam Diena atklāj Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis.

Kas nosaka to, ka Igaunijā ir mazāka maksa par elektrību nekā Latvijā?

Igaunijā ir zemāka vairumtirdzniecības cena, jo tā ir ļoti labi savienota ar Skandināviju un Somiju. Igaunijā ir uzbūvēti divi jaudīgi kabeļi kopumā par 1000 megavatiem, kas zem jūras veido savienojumu ar Somiju. Tā ka igauņiem elektrības cena ir ļoti līdzīga ar cenu, kāda tā ir Somijā. Starp Latviju un Igauniju gan ir pārvades līnijas, bet to kapacitāte ir nepietiekama pastāvīgi pieaugošo plūsmu dēļ.

Mēs netiekam klāt lētākajai Somijas elektrībai?

Tiekam, bet nepietiekamā apjomā. Īpaši jaudas mums pietrūkst vasarās un rudeņos, kad cenu starpība starp Latviju un Igauniju jūtami pieaug. Drīzumā mēs tiksim klāt Zviedrijas un Norvēģijas elektrībai, jo ir labs starpsavienojums starp Latviju un Lietuvu un Lietuva 2015.gada nogalē pabeigs savienojuma izveidi ar Zviedriju. Skandināvijā elektrība ir lētāka nekā citviet ES, jo tur ir lieli hidroresursi. Ja vien ūdens līmenis ir pietiekami augsts, elektrības cena ir zema. Dānijā ir lielākie vēja parki Eiropā un, ja ir spēcīgs vējš, atsevišķās stundās elektrības cena ievērojami mazinās. Taču kopumā cena ir svārstīga, jo bezvēja apstākļos cena kāpj.

Divas saimniecības Vidrižos jau vairāk nekā gadu cīnās ar vējdzirnavām vistiešākajā nozīmē – lai gan firma vēja ģeneratorus uzstādījusi, tomēr tos nevar nodot ekspluatācijā. Viena no šīm saimniecībām nevar saņemt Eiropas Savienības atbalsta maksājumu. Lieta tiek gatavota skatīšanai tiesā, informē laikraksts Latvijas Avīze.

Kristīnes Gulbes šinšillu audzētava z/s Sautlāči samaksājusi 7,5 tūkst. latu SIA Indie Energy Farm (pirms tam gan šis uzņēmums jau divas reizes mainījis nosaukumu) par trīs vēja ģeneratora iekārtu ar nominālo jaudu 2 kW uzstādīšanu un pieslēgšanu. Vēl 9 tūkst. latu samaksājusi turpat netālu esošā Ingrīdas Zaķes audzētava SIA Inga Z – arī par trīs tādas pašas jaudas ģeneratoriem. «Esmu slēgusi līgumu jau ar trīs firmām, 21. jūlijā, pirms gada, visam vajadzēja strādāt, bet vēl joprojām negriežas,» laikrakstam sūrojusies I. Zaķe.

Šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecība z/s Sautlāči pirms diviem gadiem realizējusi ES atbalsta projektu un modernizējusi kažokzvēru novietni – ierīkojusi ūdens attīrīšanas sistēmu, uzlikusi divus ūdens akumulatorus un plānojusi ar vēja ģeneratoriem ražot elektrību un apsildīt fermu. Iekārtas uzstādītas, 500 šinšillu ganāmpulks barojas un aug, taču pie Eiropas naudas nav iespējams tikt, jo vēja ģeneratori negriežas un elektrību neražo. «Līgumā bija ierakstīts, ka 2010. gada 31. decembrī te viss griezīsies, tad datums tika pārcelts uz 2011. gada 24. oktobri... Sākumā tiešām fiksi gāja, lielā putenī raka pamatus, ar elektrību sildīja un Ziemassvētku vakarā pamatus uzstādīja. Un tad sākās... Vispirms – ģeneratori tepat garāžās Rīgā tiek montēti, pēc tam – iesaluši jūrā un beidzot pazuda pavisam...» teikusi K. Gulbe.

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.