Dienvidkorejas tiesa piektdien attaisnojusi elektronikas uzņēmuma LG Electronics amatpersonu, kuram bija izvirzītas apsūdzības par konkurenta Samsung veļas mašīnu sabojāšanu tehnoloģiju izstādē.

Seulas Centrālā apgabaltiesa izbeigusi tiesvedību pret LG Electronics mājas elektropreču nodaļas prezidentu Čo Sončinu, šādu lēmumu skaidrojot ar pierādījumu trūkumu.

Dienvidkorejiešu kompānijas LG Electronics un Samsung daudzus gadus ir sīvas konkurentes, un veļas mašīnu skandāls saspīlējis to attiecības.

Drošības kameru fiksētā videomateriālā pērn septembrī notikušajā izstādē Vācijā redzams, kā vairāki vīrieši, kuri vēlāk tika identificēti kā LG Electronics vadības pārstāvji, sabojā durvju eņģes izstādītajām konkurējošā uzņēmuma veļas mašīnām.

Samsung iesūdzēja LG Electronics par īpašuma bojāšanu un uzņēmējdarbības traucēšanu, kā arī apmelošanu, jo LG esot sacījis, ka veļas mašīnas ir ar defektiem.

Skrundas pašvaldība vēl nav radusi risinājumu bijušās padomju armijas Skrundas lokatora pilsētiņas teritorijas sakārtošanai. 43 hektāru plašo teritoriju kā nekustamo īpašumu Mežaine pašvaldība par 12 000 eiro iegādājās izsolē, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Zemesgrāmatu pašvaldība saņēmusi maijā un pašlaik spiesta teritoriju pastiprināti uzraudzīt. Lai gan nepiederošu personu uzturēšanās šajā pašvaldības īpašumā aizliegta, kad Diena darbdienā ierodās pie nosacīti norobežotās teritorijas kādreizējā sardzes posteņa, pilsētiņu dodas apskatīt divas interesentu grupas – gan latviešu vīri mežstrādnieku drānās, gan no Lietuvas atbraukušie viesi.

Vietējiem nav noslēpums, ka teritorijas demolēšana turpinās, tajā izcēlušies arī ugunsgrēki. Pašvaldības policija sākusi regulāri pārbaudīt teritoriju, tiek veikta videonovērošana, un jau sākti divi kriminālprocesi par tīšu īpašuma bojāšanu. Taču te vidi pētīt ierodas arī dokumentālisti no citām Eiropas valstīm un pat ASV, mācības rīko Lietuvas militārpersonas, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, Zemessardze.

VAS «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) aicina autovadītājus izmantot navigācijas sistēmu «Waze», lai informētu par luksoforu bojājumiem valsts autoceļu tīklā.

LVC Komunikācijas daļā skaidro, ka turpmāk atzīme «Waze» par bojātu luksoforu ne vien norādīs pārējiem autovadītājiem par radušos sarežģījumu uz autoceļa, bet arī nekavējoties nonāks LVC atbildīgā dienesta rīcībā.

Arī turpmāk informāciju par luksoforu bojājumiem varēs nodot, izmantojot diennakts bezmaksas info līniju 80005555, kā arī ar sociālo tīklu «Facebook» un «Twitter» palīdzību.

Valsts autoceļu tīklā ir pavisam 56 luksofori. Visbiežāk to darbības traucējumi rodas Daugavpils šosejas (A6) krustojumā ar Rīgas ielu Salaspilī, bet visvairāk tos demolē uz Vidzemes šosejas (A2) Garkalnes novadā.

LVC sadarbība ar navigācijas sistēmu «Waze» turpinās jau četrus gadus.

Koreja un Ķīna šonedēļ vienojas ar vēsturiskajiem pāridarītājiem Japānā par jaunas lapas pāršķiršanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šāds trīspusējais lēmums ne vien mazina politisko saspīlējumu emocionālas un nacionālistiskas retorikas visai uzlādētajā vidē, bet arī nāk laikā, kad bremzējas reģiona ekonomika. Zināmā mērā tā noticis arī savstarpējā naidīguma un vēsturisko netaisnību dēļ.

Ego cīņas

Korejas galvaspilsētā Seulā notikušajā trīspusējā Japānas, Ķīnas un Korejas samitā valstu vadītāji ir parakstījuši miera un sadarbības deklarāciju, pāršķirot jaunu lapu to attiecībās, kas kļuva pat vardarbīgas vien neilgu laiku pēc iepriekšējā samita 2012. gadā. (Skat. DB 18.09.2012.) Toreiz Japānas valdība, labu gribot, neveiksmīgi manevrēja ap teritoriāli strīdīgajam Senkaku salām, kuras ķīnieši gan dēvē par Diaojui salām. Japānas valdība nolēmusi strīdīgās salas nopirkt no privātpersonas, kurai tās pieder, lai novērstu vēl lielāku paredzamo skandālu. Proti, nacionālistiski noskaņotais Tokijas gubernators Šintaro Išihara iepriekš bija paudis apņēmību darīt to pašu, lai Austrumķīnas jūras salās, uz kurām pretendē arī Ķīna, izvērstu būvniecību. Ķīna to neuztvēra par labas gribas žestu un uz Senkaku akvatoriju aizkomandēja sešus izlūkošanas kuģus, ap salām sāka spietot arī ķīniešu zvejas kuģi. Savukārt Ķīnas iekšzemē sākās stihiski nemieri un demolēšana itin daudzskaitlīgajā japāņu uzņēmēju un viņu ģimeņu populācijā. Iznākumā tika slēgta daļa no Canon un Panasonic rūpnīcām, lidsabiedrība All Nippon Airways piedzīvoja masveidīgu biļešu atsaukšanu, tika demolēti Toyota un Honda veikali. Savukārt ar Koreju vēl šā gada sākumā Japāna jau atkal saķērās strīdīgo Dokdo jeb Takešimas salu dēļ, kā iznākumā tika prognozēta arī ekonomisko attiecību pasliktināšanās starp abiem biznesa ziņā ļoti rosīgajiem kaimiņiem. 22. februārī Japānā tika svinēta desmitā Takešimas diena, atgādinot par teritoriālajām pretenzijām uz nelielo klinšaino saliņu grupu, kas ģeogrāfiski atrodas pa vidu starp abām valstīm Austrumķīnas jūrā. Seula atbildēja ar masīvu propagandas materiālu izplatīšanu par Dokdo salām savā valstī un starptautiski. Japāna pastāvīgi zaudē savu Korejas tirdzniecības partnera nozīmību, un kopš 2003. gada lielāka tirdzniecības daļa ar Koreju pieaug Ķīnas pusē, kas cita starpā liek bažīties Vašingtonai, jo ASV ir stratēģiskais drošības garants abiem strīdniekiem. Šā gada strīda karstumā Seula un Tokija arī paziņoja par 14 gadus ilgā līguma pārtraukšanu, kas paredzēja abām valstīm tiesības vienai no otras krīzes gadījumā iegādāties ASV dolārus savā nacionālajā valūtā. Kāda japāņu amatpersona laikrakstam Asahi Shimbun valūtu līguma nepagarināšanu raksturoja kā abu valstu ego sadursmi. Japānas premjers Šindzo Abe Seulā ir solījis arī paātrināt sarunu procesu ar Koreju par izlīdzinājumu starp abām valstīm par Otrajā pasaules karā notikušo korejiešu sieviešu masveida seksuālo paverdzināšanu impēriskās Japānas virsnieku interesēs, kas ir starp pastāvīgajiem klupšanas akmeņiem abu valstu attiecībās.

Luksusa preču lielākā patērētāja – Ķīnas – valdības veiktā pretkorupcijas politika, kas pamatīgi iegrožojusi izplatīto apdāvināšanās tradīciju, industrijai nav tik traucējoša kā sliktā ceļu infrastruktūra. Par plānotiem, neplānotiem un vienkārši liktenīgiem pavērsieniem konjaka un savā privātajā vēsturē stāsta Martell zīmola vēstnieks Džeremijs Oukss.

Kad konjaku sāka jaukt kokteiļos?

Ja runājam par kokteiļu kultūru vispār, tad tās uzplaukums ir pēc Pirmā pasaules kara.

Džezs un visas tās lietas.

Tieši tā. Un tas ir laiks, kad radās divi pasaulē populārākie kokteiļi – konjaka kokteiļi: Blakusvāģis (Sidecar) un Aleksandrs (Alexander). Aleksandru gan plašāk pazīst kā Brandy Alexander, bet skaidrs, ka tolaik tajā izmantoja konjaku.

Aleksandru radīja Harry’s New York Bar Parīzē. Par Blakusvāģi ir dažādi nostāsti, bet man visvairāk patīk tas, kurā šī kokteiļa pirmsākums tiek saistīts ar kādu franču virsnieku, kurš ik vakaru mēdza virsnieku bārā iebaudīt šo kokteili, un viņa kalps viņam brauca pakaļ ar motociklu ar blakusvāģi.

Šā gada 11 mēnešos Rīgā AS Sadales tīkls ir reģistrējusi 72 trešo personu izraisītus elektroapgādes tīkla bojājumus, kas ir sagādājuši neērtības uzņēmuma klientiem, kuriem uz laiku, kamēr tiek veikti elektroapgādes tīkla atjaunošanas darbi, tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde.

Šā gada 11 mēnešos AS Sadales tīkls Rīgā ir reģistrējusi 60 gadījumus, kad rakšanas un būvniecības darbu laikā bojātas kabeļu līnijas, un 12 gadījumus, kad ar tehniku bojātas virszemes būves - transformatoru apakšstacijas, kabeļu un elektroenerģijas uzskaites sadalnes. Šādu trešo personu izraisīto elektrotīkla bojājumu dēļ neērtības izjūt uzņēmuma klienti, kuriem uz laiku, kamēr tiek veikti elektrotīkla atjaunošanas darbi, tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde.

Šogad uzņēmums vidēji ik nedēļu visā Latvijā reģistrē 13 juridisko un privātpersonu radītos elektrotīkla bojājumus. Lai novērstu šos elektroapgādes tīkla bojājumus - īpaši kabeļtīkla bojājumus, un nodrošinātu elektroapgādes atjaunošanu, jāveic piespiedu elektroapgādes atslēgums, kas apdzīvotās vietās un pilsētās ietekmē no vairākiem simtiem līdz pat tūkstošiem lietotāju. Šie notikumi būtiski ietekmē uzņēmuma ikdienas darbu, jo darbiniekiem ir jāpārtrauc plānotie elektrotīkla uzturēšanas un attīstības darbi, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu klientu elektroapgādi, norāda AS Sadales tīkls Tehniskais direktors Raimonds Skrebs.

Telefonu remonta izmaksas ik gadu pakāpeniski aug, un šogad vidēji viena telefona atjaunošana izmaksājusi 200 eiro, liecina mobilo sakaru operatora «Tele2» un apdrošināšanas sabiedrības «Balta» apkopotā informācija.

Pieaudzis arī kopējais «Tele2» klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms – pērn tas sasniedza teju trešdaļu miljona eiro, bet šā gada pirmajos sešos mēnešos par telefonu bojājumiem ir izmaksāti jau gandrīz 200 tūkstoši eiro.

«Viedierīces ir kļuvušas par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu, un likumsakarīgi, ka ikdienas steigā un sadzīviskās situācijās nereti mēdz notikt negaidītais - visbiežāk pieteikumi, ko saņemam no klientiem, saistīti ar kritiena rezultātā bojātiem viedtālruņiem. Atlīdzību pieteikumu vidū regulāri ir gadījumi, kad bojājumu iemesls ir bērnu rotaļas. Nereti īpašnieki sabojā savas ierīces uz tām nejauši uzsēžoties vai uzkāpjot, bet atlīdzību pieteikumu vidū atrodams arī kāds gadījums, kad telefonu sagrauzis suns,» skaidro Armands Lagons, BALTA Īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes produktu vadītājs.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pauž sarūgtinājumu, ka valdība neizmantoja iespēju novērst trūkumus un kļūdas budžeta projekta paredzētajās nodokļu izmaiņās.

LTRK jau iepriekš ir vairākkārt vērsusi gan Ministru kabineta, gan Saeimas komisiju un politisko partiju uzmanību, ka dažas no budžeta likumprojekta paketē iekļautajām nodokļu izmaiņām sekmēs ēnu ekonomikas un bezdarba palielināšanos, palielinās nevienlīdzību un radīs daudz lielāku neprognozējamību uzņēmējiem. Nozīmīgākās problēmas ir saistītas ar minimālās VSAOI ieviešanas kārtību un nepārdomātajām izmaiņām alternatīvajos nodokļu režīmos, bet atsevišķi nesamērīgi likmes pieaugumi paredzēti arī citos nodokļos.

Lai gan LTRK atbalsta virzību uz to, lai lielāks cilvēku skaits Latvijā būtu pilnvērtīgāk sociāli apdrošināti, veids kādu valdība piedāvā, nav pieņemams.

«Tā ir sen zināma un neskaitāmas reizes piesaukta patiesība, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir darbinieki. Palūkojoties no digitālās drošības puses, mēs šo tēzi varam pavērst otrādi – darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums,» informatīvās kampaņas Mirklis pirms klik atklāšanās sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka reti kuram uzņēmumam tiek rīkots apzināts digitāls ārējais uzbrukums, taču netīši apdraudējumi no iekšpuses var gadīties katru dienu – inficēts e-pasta pielikums, kas tiek atvērts darba datorā un izplatās iekštīklā, inficēts ārējo datu nesējs, kas tiek pievienots darba datoram un sabojā to un līdzīgi apdraudējumi. Klasisks piemērs ir pagājušā gada tā saucamais VID vīruss, kas bija mērķēts uz uzņēmumu grāmatvežiem, un diemžēl zināmu daļu auditorijas, kā liecina banku ziņas, arī sasniedza. Tādēļ gudram un piesardzīgam uzņēmējam ir jāiegulda ne tikai jaunu IT aizsargsistēmu un programmu uzstādīšanā, bet arī visu savu darbinieku izglītošanā, lai viņi netīšām nekļūtu par sava uzņēmuma hakeriem, uzskata M.Bičevskis.

Maijā salīdzinājumā ar aprīli par 52 % pieaudzis auto vandalisma gadījumu skaits. Palielinājies gan auto lukturu un spoguļu zādzību, gan arī dažādu virsbūves bojājumu skaits. Pēdējo nedēļu laikā zagļi īpaši ir iekārojuši Volvo automašīnu lukturus – no kopējā nozagto auto lukturu skaita to īpatsvars ir 80 %, liecina If Apdrošināšana apkopotā informācija.

«Pēdējo nedēļu laikā no KASKO klientiem esam saņēmuši vēl nebijušu daudzumu atlīdzību pieteikumu par Volvo lukturu zādzībām. Visbiežāk bez auto lukturiem palikuši Volvo XC90, XC70, XC60 un S80 modeļi,» informē If Apdrošināšana Transporta atlīdzību grupas vadītājs Pāvels Valainis.

Vairākos gadījumos līdz ar lukturu zādzību ir sabojāta arī auto virsbūve un izsisti logi. Pieteiktie zaudējumi ir aprēķināti 840 līdz 4600 eiro apmērā. Dārgākā atlīdzība šobrīd pieteikta par 2013. gada Volvo XC60 sabojāšanu, kad, mēģinot nozagt lukturus, ir pamatīgi sabojāta visa auto virsbūves priekšējā daļa.

Asus ZenFone 5 iespēju klāsts «uz papīra» izskatās 400 eiro vērtam telefonam nepieklājīgi dāsns

Nav pagājis pat gads, kopš Apple pompozi pieteica ekrāna «iegrauzumu» iPhone X modelī, kad tirgu pārpludinājušas desmitiem ievērojami lētākas variācijas par šo tēmu. Nupat to saimi papildinājis Asus ZenFone 5. Lai arī mūsu pusē Taivānas uzņēmuma telefoni ir mazāk populāri nekā datori, Asus vairāk nekā desmit gados uzkrājis vērā ņemamu pieredzi sakaru ierīču ražošanā un ir nozīmīgs spēlētājs plašajā Āzijas tirgū. ZenFone viedtelefonu sērija iznāk kopš 2014.gada un piedzīvojusi gūzmu ar dažādām modifikācijām.

Pasaules mobilajā kongresā Barselonā pieteiktais, maijā veikalos nonākušais ZenFone 5, šķiet, ir skaistākais no visiem Asus telefoniem. Gandrīz visu priekšpusi klāj 6,2 collu ekrāns ar jau pieminēto «iegrauzumu» augšpusē skaļrunim un kamerai. Aizmugurei izvēlēts spīdīgs stikls ar iestrādātu viļņveidīgu rakstu, kas veido interesantu gaismas atspīdumu – no apaļā pirkstu nospieduma lasītāja visos virzienos vizuļojošus starus, kas, grozot ierīci, pārvietojas.

Stāsts patiešām arī ir par atkritumiem, turklāt – ēdamiem atkritumiem.

Vai tādi pastāv? Jā, tādu ir stāvgrūdām, tonnām un simtiem tonnu visā Latvijā. Tiklīdz pārtikas produktiem beidzas termiņš, tie sistēmas acīs kā uz burvju mājiena kļūst par sadzīves atkritumiem vai pat tiek īpaši utilizēti, ja runa ir par dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tādējādi, skrienot pakaļ sistēmas radītajiem un uzturētajiem noteikumiem, cilvēki gadu gadiem nav spējuši objektīvi paraudzīties uz realitāti. Vai tiešām augu eļļa top neēdama liktenīgajā pusnaktī, kad pulksteņa dzeguzes daudzkārt apliecina to, ka eļļas pēdējā stundiņa ir aizvadīta un tās lietošanai atvēlētais laiks ir galā? Protams, nē, jo tā ir tikpat laba vai slikta, cik bijusi iepriekšējā dienā un būs nākamajā. Vai grūbas kļūst glumas un marinētie gurķīši – toksiski? Vai ar šokolādes batoniņu, kam nule beidzies noteiktais lietošanas termiņš, var biežāk aizrīties? Vai šādos konservos sāk dzīvot peles un no rudzu miltiem rupjmaize vairs nesanāk? Muļķības! Līdzīgi ir ar citiem produktiem, kas strauji nebojājas. Varētu domāt, ka tā ir tāda latviešiem raksturīga apsēstība ar veciem produktiem, kas liek rakstīt šo viedokli, jo visiem taču zināms, ka Latvijā tradicionāli mielojas ar tīšuprāt «bojātiem» produktiem. Kāposti un gurķi tiek skābēti, piens – ar nolūku raudzēts, tāpat bērzu sulas saraudzē, lai pa īstam izbaudītu vasaras karstumā. Tomēr tas ir pavisam kas cits, jo šajā gadījumā «veca pārtika» no veikaliem tiek attiecināta nevis uz nacionālās virtuves īpatnībām un arī ne uz sapelējušu maizi vai smakojošu zivi, bet gan produktiem, kas ir droši lietojami arī kādu brīdi pēc normatīvu noteiktajiem laika ierobežojumiem. Tā ir prātam neaptverama disonanse – kamēr vienā pasaules daļā atkritumos izmet gan derīgu (neapēstu), gan nederīgu (norādītajā laikā nenopirktu) pārtiku, citā daļā cilvēki cieš badu. Triviāli? Tā noteikti nešķiet tiem, kas sen, bet varbūt nekad nav ēduši siltas vakariņas. Nekādā ziņā neaicinu riskēt ar veselību, ļaujot tirgot un iegādāties bojātus produktus, bet gribu pateikt vien to, ka pārtikas apritē atrastos vieta arī tādiem produktiem, kurus sabojā normatīvi, nevis baktērijas.

Ik dienu AS Sadales tīkls saskaras ar trešo personu – būvniecības, lauksaimniecības, mežizstrādes saimniecisko darbu veicēju, izraisītajiem elektrotīkla bojājumiem un šogad visā Latvijā ir reģistrēti 414 šādi gadījumi, informē AS Sadales tīkls.

Trešo personu izraisītos elektrotīkla bojājumus AS Sadales tīkls reģistrē visā Latvijā un visbiežāk tie ir negadījumi, kad ar tehniku bojāti gaisvadu elektrolīniju balsti un sarauti vadi (šogad reģistrēti 208 gadījumi) vai bojātas kabeļu līnijas – šogad reģistrēti 137 gadījumi. Gaisvadu elektrolīnijas visbiežāk tiek bojātas, neuzmanīgi veicot mežizstrādes un lauksaimniecības darbus, bet kabeļu līnijas – nesaskaņotu rakšanas vai būvniecības darbu laikā. Tomēr tikpat bieži elektroapgādes traucējumi rodas, ja ar tehniku tiek bojātas virszemes būves - transformatoru apakšstacijas, kabeļu un elektroenerģijas uzskaites sadalnes.

Statiska IT infrastruktūra nevar konkurēt ar strauji mainīgajām prasībām mūsdienu biznesa vidē, kur digitālā transformācija ir ne vien vēlama, bet samērā neizbēgama. Privātajam un publiskajam sektoram ir nepieciešams mērogojams, pielāgojams un drošs IT pamats, kas ir gatavs ne vien funkcionāli uzturēt, bet arī pasargāt un atjaunot kritiski svarīgus datus. Arvien biežāk dzirdam par datu noplūdēm, datu centru avārijām un finansiāliem zaudējumiem, ko būtu iespējams novērst ar sakārtotu IT infrastruktūru un tās pārvaldību. Šī iemesla dēļ vadošais Ziemeļvalstu un Baltijas IT infrastruktūras piegādātājs Atea skaidro visbiežāk uzdotos jautājumus un tendences datu aizsardzībā.

Kur vislabāk glabāt rezerves datus un kā izvairīties no dārgām tehniskām kļūmēm?

Atea IT arhitekts Kaspars Šulcs skaidro, ka uzņēmumiem ir savlaicīgi jādomā par datu drošību, tādēļ uzņēmumos, kuros ir viens vai divi datu serveri, iespējams, var iztikt ar vienkāršākiem risinājumiem, piemēram, izkopējot datus uz kādu ārējo USB disku vai tīkla iekārtu (NAS), lai būtu rezerves kopijas. Vēlams, lai tas tiktu darīts regulāri, lai tehnisku sarežģījumu dēļ dati būtu aktuāli un lietojami. Lielākiem uzņēmumiem, savukārt, būtu jādomā par rezerves datus glabāšanu iekārtās, kuras pieslēgtas ar ātru datu pārraides kanālu un kas ir speciāli paredzētas rezerves datu glabāšanai, piemēram, Dell EMC PowerProtect. Šīm iekārtām jau automātiski ir iebūvētas dažādas funkcijas efektīvākai datu glabāšanai un apstrādei, kur jāizceļ tieši datu deduplikācija un datu kompresija. Pats svarīgākais uzņēmumam ir tas, lai rezerves kopijas varētu uztaisīt ātri un ērti, un tikpat operatīvi datus varētu arī atjaunot. Šādas rezerves datu glabāšanas iekārtas sadarbībā ar speciālu programmatūru to nodrošina pilnībā.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Rīgas un Ventspils ostām ogles sabojā statistiku; Liepāju stutē graudi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas lielajās ostās pērn piedzīvots kravu samazinājums par 6% līdz 68,19 milj. t, liecina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalžu sniegtie dati. No Krievijas energoresursu kravu apjomiem atkarīgās abas lielākās Latvijas ostas 2015. gadā piedzīvojušas kravu samazinājumu. Savukārt vairāk diversificētā Liepāja var lepoties ar izaugsmi. Pērn Liepājas ostas stividorkompānijas kopumā apkalpojušas 5,6 milj. t kravu, kas ir par 5,9 % vairāk nekā 2014. gadā. Savukārt Rīga piedzīvojusi nelielu kritumu par 2,5% līdz 40,06 milj. t, bet Ventspils – būtisku samazinājumu par 14% līdz 22,52 milj. t.

Lai kāds būtu sauklis, aiz tā jābūt stratēģijai, pamatojumam un stāstam. Ārpus konteksta pats par sevi tas ir tikai burtu un vārdu virknējums, ko cilvēki var nesaprast vai tulkot dažādi. Piemērs tam ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītāja Andra Ozola nupat paustā kritika par mūsu aģentūras izstrādāto devīzi «Best enjoyed slowly», sakot, ka saukļi nestrādā, turklāt šis konkrētais radot negatīvu priekšstatu, ka dibināt uzņēmumu vai arī saņemt būvatļauju Latvijā prasa pārāk ilgu laiku.

Pirmkārt, ir jābūt apveltītam ar ļoti bagātu iztēli, lai savilktu paralēles starp vārdu «enjoy» (baudīt) un būvniecību, uzņēmumu dibināšanu vai būvatļauju saņemšanu – šis vērtējums, maigi izsakoties, ir neprofesionāls.

Otrkārt, ziņa «Best enjoyed slowly» tika vēstīta konkrētai mērķa auditorijai – tūristiem, kuri ierodas atpūsties, nevis sākt Latvijā uzņēmējdarbību. Sauklis tika rūpīgi izstrādāts sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru (TAVA), balstoties uz konkrētiem izaicinājumiem, piemēram, to, ka liela daļa tūristu Latvijā pavada parāk īsu laiku un bieži neizbrauc no Rīgas nekur tālāk, lai gan Latvijā ir vēl daudz citu skaistu vietu un pilsētu, ne tikai Rīga.

Nupat kā sācies jau šā gada trešais mēnesis un vismaz vēsturiskā kontekstā būtu jāteic, ka marts pasaules lielākajiem akciju tirgiem ir bijis ļoti veiksmīgs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saistībā ar akciju tirgu veikti dažādi pētījumi par to, kā dažādās nedēļas dienās vai pat gadalaikos uzvedušās vērtspapīru cenas. Piemēram, pastāv pieņēmums, ka pirmdienās cenu tendencēm tirgū vajadzētu būt līdzīgām, kādas tās bijušas iepriekšējā piektdienā. Tāpat pastāv teorijas, ka Volstrīta mēdz korelēt ar pavasarīgām izjūtām un intensīvākas saules gaismas parādīšanos.

Ir skaidrs, ka, uzspīdot agrīnajai pavasara saulītei, mēdz uzlaboties garastāvoklis, un tikai cilvēki ir arī investīciju lēmumu pieņēmēji pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos. Jau rakstīts, ka nesen veiktais Kalifornijas Universitātes pētījums liecina, ka dienas saulaino stundu skaitam ir samērā būtiska ietekme uz tirgoņu noskaņojumu Volstrītā un līdz ar to arī šādu stundu skaits samērā cieši korelējot ar tendencēm akciju tirgū. Proti, esot saulainam, labam laikam, investori ir labākā garastāvoklī un mēdz nākotnes potenciālos scenārijus izvērtēt, skatoties caur krietni optimistiskāku prizmu. Savukārt, piemēram, septembris akciju tirgiem tradicionāli ir pats sliktākais mēnesis. Daži arī tā saucamo «septembra efektu» (akciju cenas šajā rudens pirmajā mēnesī tradicionāli sarūk) skaidro ar dažādām psiholoģiska rakstura parādībām, kad omu sabojā aukstāks laiks un mazāk saules gaismas.

Darba vietu kultūra mainās un mīluļu ņemšana līdzi uz darbu vairs neizraisa pārsteigumu

"Kamēr tikai 6% darba devēju Latvijā piedāvā saviem darbiniekiem atbalstu bērnu uzraudzībai, arvien vairāk darba devēju ir jāreaģē uz nodarbināto vēlmi ierasties darbā ar mājdzīvniekiem. Sākotnēji tas var radīt izbrīnu vai pat šoku, bet darba vietu kultūra mainās visā pasaulē, tostarp Latvijā, un ignorēt to kļūst arvien grūtāk," norāda Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un atbildīga biznesa aktīviste.

Uzņēmumos, kur ikviens darbinieks var ņemt līdzi savu četrkājaino mīluli, piemēram, sabiedrisko attiecību aģentūras "Golin Riga" birojā, viņa novērojusi daudz patīkamāku atmosfēru, jo dzīvnieki veicina sarunas un raisa smaidus. Turklāt dažkārt darbinieki atklāti norāda, ka nemaz neizvēlētos darba devēju, kurš nav gatavs atvērt savas durvis suņiem.

«Esmu par restorānu daudzumu ierobežošanu Rīgā. Tas nav tāpēc, ka man gribētos, lai to ir mazāk - šeit ir stāsts par to, ka ir ļoti daudzi, kas mēģina atvērt restorānus un sabojā tirgu,» uzskata restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Video skatāms raksta beigās!

Viņaprāt, daļa atver restorānu, neizprotot procesus līdz galam. «Viņi rada sajūtu, ka ēdināšanas biznesā viss ir skaisti un visi dzīvo cepuri kuldami. Patiesībā tas ir ļoti smalks, sarežģīts un smags bizness, jo ir daudz un dažādi faktori, kas to ietekmē. Tur nav jāizdomā jauns divritenis. Francija, Spānija, Itālija – tie ir piemēri, kas nosaka, ka uz iedzīvotāju daudzumu attiecīgā kvartālā ir arī noteikts restorānu daudzums. Šeit nav runa par to, ka jāslēdz esošie. Drīzāk, vai atļaut atvērt jaunus un kam,» uzskata M.Kreilis.

Uzņēmējam pieder arī kafejnīca, bārs «Andalūzijas suns», kā arī bārs «Herbārijs».

Viņš novērojis, ka draugu lokā bieži vien kāds saka: «Man mājās sanāk ļoti labs kebabs, atvēršu kafejnīcu un visi ēdīs.» Uz ko M.Kreilis atbild: «Uztaisām draugiem vasaras ballītē, kurā piedāvājam šos kebabus un tad paskatāmies, ko viņi saka par to.» Uzņēmējs iesaka laiku pa laikam pamēģināt šādā veidā un nevērt uzreiz vaļā restorānu.

Atkritumu tēma Latvijā pēdējā laikā ir īpaši aktuāla un var teikt, ka tik daudz kā šogad par atkritumiem iepriekš nav runāts.

Kā Eiropas Savienības, tā Latvijas mērķis ir pēc iespējas vairāk atkritumus atgriezt apritē kā materiālus vai enerģiju, lai pēc iespējas mazāk noglabātu atkritumu poligonos.

Līdz šim “Getliņi EKO” ir veikuši un turpinās veikt investīcijas, lai pēc iespējas mazāk atkritumu tiktu noglabāti poligonā, taču jāsaprot, ka kopējā stāstā esam tikai ķēdes galapunkts. Pirms atkritumi nonāk Getliņu atkritumu poligonā, savs mājasdarbs ir jāpaveic katram no mums.

Bioloģisko atkritumu šķirošana kļūs par obligātu ieradumu mūsu ikdienā

Līdz šim esam raduši šķirot stiklu, papīru, plastmasu un metālu, tomēr šobrīd aktuāla kļūst bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana. Tie, galvenokārt, ir pārtikas atkritumi.

Sony videokamera FDR-AX100E uzņem lieliskas kvalitātes 4K video, taču ir par lielu ikdienas līdzņemšanai

Kurš gan varēja iedomāties, ka paņemot rokās vēl pirms gadiem 10-15 daudzu ceļotāju iekāroto videokameru, pārņems sajūta, ka aplūko kādu vēsturisku relikviju. Tiešām dīvaini, cik ātri viedtālruņi ir atradinājuši no specializētu filmēšanas ierīču lietošanas. Un, ja tā labi padomā, pēdējos gados gan pie tūrisma objektiem aizvien retāk manīti cilvēki ar «hendikamiem», gan veikalu plauktos amatieru videokameru klāsts kļuvis pavisam trūcīgs. To vietu pārliecinoši ieņēmuši telefoni, sporta kameras, planšetes un pat droni.

Sony FDR-AX100E nav pirmā svaiguma produkts. Tomēr tā joprojām ir labākā Sony izgatavotā plaukstas videokamera plašam patērētāju lokam, un arī tās jaunākās māsas būtiskas pārmaiņas nav nesušas. Līdz ar to jautājums, vai vispār viedtelefonu ērā ir vērts iegādāties šādu kameru, joprojām ir aktuāls.

Jaunais Peugeot 508 kupeja-sedans ir glīts, bet Peugeot 508 SW jeb kupeja-universālis ir vēl skaistāks auto

Abi modeļi ar kupejām raksturīgo zemo jumta līniju un bezrāmja durvju konstrukciju ir skaistuļi gan no ārpuses, gan no iekšpuses. Ārējais dizains ar tīrām un asām līnijām un modernu gaismas tehniku ļauj šīm personībām koķetēt ar premium klases automobiļu pircējiem. Turklāt no parasta vidējās klases auto segmenta ielēkšanu premium dārziņā vēl uzstājīgāk akcentēs Peugeot i-Cockpit® futūriskais salons ar digitālajiem ekrāniem un virkni dārgām komforta ekstrām, protams, arī motorizācijas programma paredzēs tikai augstas veiktspējas žiperīgus motorus.

Kāpēc tas būtu jāpērk?

Paraugoties uz Peugeot 508 SW šarmanto eksterjera un interjera dizainu, to nekādi nevar iedomāties kā parastu dienesta auto. Vismaz tā klasiskajā izpratnē, ar kompānijas identitātes uzlīmēm uz automašīnas sāniem. To gan ne! Pat šo rindu autoram vietējā Peugeot importētāja izsniegtais Peugeot 508 SW testa automobilis ar nelielām uzlīmēm uz sāniem sabojā tik cildeno Peugeot 508 SW izskatu. Auto ir to vērts, lai tā virsbūvi neapgānītu ar lieku informāciju. Vidējā un augstākā vadības līmeņa personālam, tam gan Peugeot 508 SW ir lieliski piemērots. Pamanāma un īpaša personība, kas izcels direktora un tā vadītās kompānijas mūsdienīgo dzīves uztveri.

Kopš 2016. gada 1. janvāra jebkuram iedzīvotājam, kurš aizņēmies no licencēta patērētāju kreditēšanas sniedzēja, nav jāatmaksā vairāk par to, ko Saeima uzskatīja par samērīgiem kopējo izmaksu griestiem. Ikdienā aizņēmēju tiesības jaunā regulējuma ietvaros aizstāv nebanku kreditēšanas uzraugs – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Palūkojoties plašāk, mājsaimniecību izmaksu slogs ir svarīgs arī Latvijas finanšu sistēmas veselībai kopumā. Vai izmaksu slogs ir mazinājies?

Dažos gadījumos, iedzīvotāju ietaupījums ir vērā ņemams. Piemēram, 2015. gadā, aizņemoties 300 eiro uz 10 dienām no kāda ātro kredītu sniedzēja, aizdevuma termiņa beigās iedzīvotājam bija jāatmaksā 318 eiro. 2016. gada sākumā summa bija mazinājusies līdz 313 eiro – par «piecīti» mazāk.

Tomēr garāka termiņa aizdevumiem, kuri jāatmaksā vairākos maksājumos vairāku mēnešu garumā, ietaupījums pakāpeniski apsīkst. Tur procentu likmes vēsturiski ir zemākas nekā ieviestie procentu likmju griesti, un pakalpojuma cenu kā iepriekš, tā tagad nosaka brīvais tirgus. Dati liecina, ka aizdevuma likme ilgāka termiņa aizdevumiem pēdējo trīs gadu laikā nav samazinājusies nevienā no kredītu veidiem.

Svētku laiks virtuālajā vidē izceļas ar īpaši uzbāzīgiem reklāmkarogiem, kas parādās krietni lielākā skaitā nekā ikdienā. Uzņēmumi sacenšas par klientiem tik ļoti, ka interneta lietotājam kļūst apgrūtinoši sasniegt to informāciju, ko viņš meklē, - klikšķis bieži aizved nevis uz ziņu, bet kāda tirgotāja mājaslapu. Turklāt reklāmu veidotāji arvien meistarīgāk paslēpj X pogu, padarot sarežģītu atteikšanos no konkrētās reklāmas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Pelšs Dienai teic - nav nekas neparasts, ka svētkos tirgotāji cenšas būt tuvāk savam klientam. Internets ir platforma, kurā to ir visai viegli izdarīt. Kaut gan ir īpaši rīki, kas spēj reklāmas nobloķēt automātiski, šādu programmu popularitāte nav pārāk liela. No vienas puses, reklāmu bloķētāji dzīvi atvieglo, no otras puses, tas cilvēkam laupa iespēju pilnvērtīgi iepazīties ar informāciju, atsevišķos medijos līdz ar atteikšanos no reklāmām pazūd iespēja noskatīties pat raidījumus.

Joprojām ir uzņēmumi, kas rada universālu reklāmkarogu neatkarīgi no interneta lietotāja personības, tomēr arvien izplatītāki kļūst tā sauktie internet cookies, kas ir svarīga biznesa sastāvdaļa tirgotājiem. Cookies izseko cilvēku. Tas tiek darīts mārketinga nolūkā, lai pēc iespējas precīzāk zinātu, kuras mājaslapas potenciālais klients apmeklē, par ko viņš interesējas, ko iegādājas interneta veikalos.