Luksusa preču lielākā patērētāja – Ķīnas – valdības veiktā pretkorupcijas politika, kas pamatīgi iegrožojusi izplatīto apdāvināšanās tradīciju, industrijai nav tik traucējoša kā sliktā ceļu infrastruktūra. Par plānotiem, neplānotiem un vienkārši liktenīgiem pavērsieniem konjaka un savā privātajā vēsturē stāsta Martell zīmola vēstnieks Džeremijs Oukss.
Kad konjaku sāka jaukt kokteiļos?
Ja runājam par kokteiļu kultūru vispār, tad tās uzplaukums ir pēc Pirmā pasaules kara.
Džezs un visas tās lietas.
Tieši tā. Un tas ir laiks, kad radās divi pasaulē populārākie kokteiļi – konjaka kokteiļi: Blakusvāģis (Sidecar) un Aleksandrs (Alexander). Aleksandru gan plašāk pazīst kā Brandy Alexander, bet skaidrs, ka tolaik tajā izmantoja konjaku.
Aleksandru radīja Harry’s New York Bar Parīzē. Par Blakusvāģi ir dažādi nostāsti, bet man visvairāk patīk tas, kurā šī kokteiļa pirmsākums tiek saistīts ar kādu franču virsnieku, kurš ik vakaru mēdza virsnieku bārā iebaudīt šo kokteili, un viņa kalps viņam brauca pakaļ ar motociklu ar blakusvāģi.
Jau pēc Otrā pasaules kara konjaku Francijā sāka reklamēt kā digestīvu – gremošanu veicinošu dzērienu pēc pusdienām. 50. gados tam sekoja mode konjaku jaukt ar nedaudz ūdens, lai atvērtu tā aromātu, līdzīgi, kā darām ar viskiju. Tad jau 60. un 70. gados konjaku industrija sāka tos reklamēt vienkārši kā pareizos dzērienus pēc maltītes. Jau vēlāk, redzot, ko dara viskija čaļi, arī konjaka industrija, sevišķi kopš 90. gadiem, reklamē šo dzērienu kā piemērotu vienkāršajiem kokteiļiem – ar toniku, ar ingvera limonādi. Jūs šeit dzerat Mojito?
Kā tad! Ir taču vasara.
Lūk – lieciet rumu mierā un lietojiet tajā konjaku! Un Cosmopolitan – aizmirstiet par vodku, jo jums ir Martell. Tas pats ar Whiskey Sour – lietojiet viskija vietā konjaku.
Pamazām vien tas ir guvis piekrišanu, sevišķi kokteiļu mīlētāju zemēs – ASV viss ir kārtībā, arī lielākajā Eiropas daļā, izņemot Skandināviju. Āzijā gan ar kokteiļiem nekas nesanāk, bet viņi tāpat dzer konjaku pirms, pēc un maltītes laikā, varbūt nedaudz atšķaidot ar ūdeni vai pieliekot ledu, jo tur ir visai karsts.
Āzijā gan viņiem ir jāmācās, ka konjaku un vispār daudz ko nevajag «izmest», bet baudīt nesteidzoties.
Tā ir. Es Āzijā pavadu divas nedēļas mēnesī, pārsvarā Ķīnā. Tas ir mūsu lielākais tirgus. Galvenokārt tur pārdodam Noblige un Cordon Bleu. Tas viņiem ir svinību dzēriens – pēc darījuma noslēgšanas, dzimšanas dienā vai kāzās.
Vai pusdienās.
Pusdienās diez vai, bet vakariņas Ķīnā ir nopietns pasākums, kas sākas pusseptiņos un tad pusdesmitos jau pārceļas uz KTV – karaoke bāriem, kur svinības turpinās. Konjaka kultūra Ķīnā plaukst pēdējos apmēram 15–20 gadus.
Vai valdības nesen novilktās sarkanās līnijas luksus tēriņiem par budžeta līdzekļiem nav iecirtušas robu?
Zināmā mērā ir, bet vispārīgi – ne tieši konjakam vai Martell biznesam. Tā ir daļa no valdības pretkorupcijas stratēģijas. Iepriekš katrai valdības amatpersonai bija īpašs dāvanu došanai paredzēts budžets, un, protams, viņi dāvanas saņēma arī paši. Tagad konjaka pārdošanas apjoms ir krities, salīdzinot ar laiku pirms diviem vai trim gadiem.
Kas šim luksusa dāvanu aizliegumam ir pamatā – budžeta apsvērumi vai kas?
Domāju, ka jaunais prezidents un premjers acīmredzot tomēr gribēja ierobežot neskaidrus aizkulišu darījumus, kur figurē kukuļi un dāvanas, un vienkārši budžeta pārtēriņus par visādām smieklīgām lietām. Un alkohola bizness jau nav tam vienīgais upuris. Iznākumā, piemēram, Louis Vuitton ir pārtraucis izplešanās stratēģiju. Un padomājiet par pulksteņiem! Salīdzinot ar to, importētā alkohola bizness Ķīnā tagad pamazām sāk atkal atgūties. Mēs plānojam, ka zināmā mērā tā arī būs, un veicam jaunu patērētāju piesaisti.
Patīkami, ka esat tāds relaksēts un varat savu biznesu nosaukt par «smieklīgu lietu» pārdošanu.
Vispār paralēli valdības aktivitātēm, piemēram, turīgajā Guandunas provincē vietējā valdība cīņā par tikumību slēdza daudzus KTV bārus, kurp cilvēki gāja kopā nosvinēt darījumus. Taču arī tas pamazām atgriežas.
Ķīna ir ļoti liela, un tur ir ļoti daudz iespēju izaugsmei, arī mūsu biznesa. Pamazām uzlabojas Ķīnas ceļu infrastruktūra, un es teiktu, ka tā pašlaik tur ir mūsu lielākā problēma – kā preces no austrumu piekrastes nogādāt uz valsts rietumiem. Tie ir milzu attālumi.
Tāpēc valdības pretkorupcijas pasākumi ir viena lieta, un tā savu būs padarījusi. Daudzi nesenie VIP ļaudis pašlaik ir pārcēlušies uz daudz nocietinātākām vietām. Tās jau tiešām bija muļķīgas lietas – izmantot dienesta mašīnu privātiem braucieniem vai arī iedot dēlam, kas ar to ieskrien stabā 1000 kilometrus no dzīves vietas. Ar to ir cauri.
Visu interviju Mesjē Martela vistas lasiet 24. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.
#1/7
#2/7
#3/7
#4/7
#5/7
#6/7
