Valsts policija (VP) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izmeklēšanas rezultātā Jaunkalsnavā pieķērusi cilvēku grupu, kas SIA Biodegviela etilspirta ražotnē nodarbojusies ar nelegāla alkohola marķēšanu un izplatīšanu, preses konferencē pastāstīja VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Viņš skaidroja, ka decembra sākumā Valsts policijas Vidzemes reģiona Kriminālpolicijas biroja darbinieki, balstoties uz izmeklēšanā iegūtiem pierādījumiem, veica transportlīdzekļa aizturēšanu Madonas novada Kalsnavas pagasta Jaunkalsnavā, pie uzņēmuma SIA Biodegviela teritorijas. Tika konstatēts, ka automobilī bez jebkādiem komercdokumentiem tiek pārvadāti 700 litri spirta.

Papildu kratīšanu laikā uzņēmuma teritorijā tika uzieti transportlīdzekļi, kuros tika konstatētas vairāk nekā 1,3 tonnas etilspirta un jau marķēti alkoholiski dzērieni, kas bija paredzēti nelegālai pārdošanai. Pēc VP pārstāvju domām, ar šādām darbībām uzņēmums nodarbojas jau aptuveni pusgadu.

Etilspirta ražotāja SIA Biodegviela pārmet Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepamatotu uzņēmuma darbības pārtraukšanu uz nenoteiktu laiku.

Kā norādīts Biodegvielas paziņojumā, VID uz nenoteiktu laiku atņēmusi speciālo atļauju darbībai ar akcīzes precēm, kas faktiski nozīmējot jebkādas saimnieciskās darbības pārtraukšanu un maksātnespēju. Tādēļ bez darba palikuši 70 darbinieki, uzņēmums nespēj norēķināties ar piegādātājiem un sadarbības partneriem, kā arī bez apkures palikušas ar ražotni saistītās dzīvojamās mājas.

Šī gada 27.novembrī VID esot sākusi SIA Biodegviela saimnieciskās darbības pārbaudi. Tostarp pārbaudīti gan grāmatvedības procesi, gan produkcijas uzskaite, gan datorprogrammu pārbaude, gan pat elektrības un ūdens uzskaite.

Biodegvielas pārstāvji apgalvo, ka uzņēmums šajā procesā VID ir sniedzis visus nepieciešamos dokumentus un skaidrojumus, lai veicinātu pārbaudi veikušo ierēdņu izpratni par etilspirta ražotnes pārvaldību un spirta ražotnes nozari kopumā.

Kalsnavas spirta rūpnīca, kas ir pārdzīvojusi īpašnieku bankrotu un maksātnespēju, joprojām kārto saistības ar kreditoriem, pēc modernizācijas rūpnīcā sākta zaļā jeb bioloģiskas izcelsmes etilspirta ražošana, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Kalsnavas spirta rūpnīcā saimnieko SIA Biodegviela, kuras īpašnieki ir Kiprā reģistrēts ofšors. SIA Biodegviela, kas spirta rūpnīcas modernizācijā kopumā ir ieguldījusi 12 milj. eiro, ir uzsākusi biogāzes un bioetanola ražošanu, kā arī plāno sākt organiskas izcelsmes pārtikas ogļskābās gāzes tirdzniecību. Tuvākajā laikā plānots uzbūvēt graudu kalti, kuras izmaksas tiek lēstas ap 0,5 – 0,7 milj. eiro. Kalsnavas spirta rūpnīca sāka strādāt 1937. gadā, pašos pirmsākumos tā ražoja spirtu no kartupeļiem, kuru izmantoja kā degvielu automašīnām. Šobrīd Kalsnavas spirta rūpnīca ražo spirtu gan no kviešiem, gan no rudziem un piegādā spirtu lielākajiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem - a/s Grindeks un a/s Olainfarm.

Ir saprotami gan mūsu valdības, gan citu dalībvalstu valdību mēģinājumi samazināt cenas, cīnīties ar augošo inflāciju, taču risinājumiem ir jābūt jēgpilniem. Īpaši, lai mazturīgo cilvēku grupas iegūtu kaut cik vērā ņemamu cenas samazinājumu.

Nesen bijām liecinieki dīvainam valdības lēmumam – no 1.jūlija attiekties no biodegvielas piejaukuma. Dīvainam – tāpēc, ka tas tika pieņemts, neņemot vērā ekspertu un mazturīgo iedzīvotāju pārstāvošo NVO viedokli un, kā turpmāk apskatīsim, bez neviena ieguvēja Latvijā. Dīvaini – jo pat (!) Ārvalstu investoru padomes un degvielas tirgotāju viedokļi tika atstāti bez ievērības.

Vienīgie ieguvēji redzami ārpus Latvijas robežām, proti, fosilās degvielas kompānijas, jo tām pieaugs tirgus daļa. Kāpēc Ekonomikas ministrija tā rīkojas, ja patiešām grib palīdzēt iedzīvotājiem, nav saprotams. Parasti valdības lēmumus varu atbalstīt (un arī vajag), jo tajos ir kaut kāda saprotama loģika. Šoreiz es drīzāk nostājos “nelaimīgās” biodegvielas pusē, jo valdības lēmumā neredzu loģiku. Tāpēc šajā rakstā nevaru nelietot zināmu ironijas un retorisku jautājumu devu – jo valdības lēmums ir tāds jocīgs.

Eiropas Savienības (ES) uzstādītie enerģētikas politikas plānošanas mērķi paredz līdz 2020.gadam panākt katrā dalībvalstī vismaz 10% lielu biodegvielas patēriņu. Tas lielā mērā ieskicē ES «zaļo» redzējumu un kopējos centienus veidot energoresursu neatkarību nākotnē.

Kas šajā jomā notiek Latvijā? Šā gada 9.septembrī Ekonomikas ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka tā apsver iespēju palielināt obligātā biodegvielas piejaukuma apjomu dīzeļdegvielai, lai jau tuvākajā nākotnē tai ieviestu 7% obligāto biodegvielas piejaukumu, bet benzīnam saglabāt esošo 5% obligāto piejaukumu. Tāpat Ekonomikas ministrija apsver iespēju ļaut realizēt benzīnu ar 10% bioetanola piejaukumu. Līdzīgi arī Latvijas Biodegvielu asociācijas prezidents Daumants Znatnajs Dienas Biznesam atzīst, ka ir jāmeklē ceļi, kā 2020.gadā sasniegt 10% lielu biodegvielas īpatsvaru Latvijas transporta sektorā.

Kamēr speciālisti aktīvi meklē iespējas, kā veicināt biodegvielas piejaukumu un šādu naftas produktu patēriņu, diemžēl neizmantoti paliek esošie nodokļu instrumenti. Jānorāda, ka likums «Par akcīzes nodokli» jau no tā pieņemšanas 2003.gadā paredzēja samazinātu akcīzes nodokļa likmi tādiem naftas produktiem, kuriem ir pievienota biodegviela.

Pēc rekonstrukcijas bioetanola rūpnīca SIA Biodegviela saražo 500 tūkstošus litru absolūtā alkohola mēnesī un uzņēmums uzsācis arī bioloģiskas izcelsmes etilspirta ražošanu no Latvijā bioloģiski audzētiem graudiem, informē uzņēmuma valdes loceklis Aleksejs Aleksejevs.

Pirmā bioloģiskas izcelmes etilspirta krava nosūtīta Lietuvas alkoholisko dzērienu ražotājam Stumbras.

Uzņēmums drīzumā plāno piedāvāt arī bioloģiskas izcelsmes pārtikas ogļskābo gāzi (CO2), kas iegūta spirta ražošanas tehnoloģiskajā procesā.

SIA Biodegviela ir lielākais pārtikas izcelsmes etilspirta ražotājs Baltijas valstīs. Uzņēmums atrodas Madonas novada Jaunkalsnavā.

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Biodegvielas piejaukumu dīzeļdegvielai 10 % apmērā Ekonomikas ministrija cer ieviest jau līdz 2014.gadam. Optimistisks par šī mērķa sasniegšanu ir ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Nevienā normatīvajā aktā šis gads gan neesot nostiprināts, taču ministrs šīs ieceres realizēšanai neredzot nekādus šķēršļus.

Atskaitoties Saeimas deputātiem par Ekonomikas ministrijas darba prioritātēm, ministrs atklāja, ka Latvijas biodegvielas ražotāju kapacitāte ir pietiekama, lai Eiropas Savienības noteiktos mērķus biodegvielas īpatsvaram dīzeļdegvielā sasniegtu sešus gadus pirms ES noteiktā 2020.gada.

Jautāts, vai visa Latvijā realizētā biodegviela tiek ražota šeit, ministrs atbildēja, ka to varot apgalvot gandrīz ar 100 % pārliecību. Mazāk ticams, kaut arī ražotāji apgalvojot pretējo, ir tas, ka visa Latvijā saražotā biodegviela tiek ražota arī no Latvijā audzētiem graudiem.

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Plānots, ka šī norma stāsies spēkā 2018. gadā.

Šobrīd Latvijā noteiktais biodegvielas obligātais piejaukums pieļauj izņēmumu attiecībā uz dīzeļdegvielu, ko izmanto arktiskos un bargos ziemas apstākļos, t.i. ziemā arktiskajai dīzeļdegvielai nav jāpiejauc biodegviela. Taču netiek ierobežots arktiskās dīzeļdegvielas tirdzniecības periods un netiek veikta attiecīga degvielas kvalitātes kontrole. Līdz ar to degvielas tirgotāji arī vasaras periodā turpina tirgot arktisko dīzeļdegvielu.

«Diemžēl pašreizējā situācija ir pretrunā ar mūsu valsts mērķi paaugstināt no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvaru transportā un rada situāciju, kurā Latvijā faktiskais patērētās biodegvielas apjoms samazinās,» skaidro ministrijā.

Līdz 2020. gadam Eiropas Savienība, visticamāk, vēl nespēs izpildīt mērķus zaļās degvielas jomā, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Tādu uzskatu laikrakstam sadarbībā ar Sixt leasing rīkotajā Pirmajā profesionālajā auto forumā pauda Statoil ASA nākotnes degvielas nodaļas vadītājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Iemesls tam - esošās auto un degvielu tehnoloģijas. «Prognozējot nākotni, ir grūti pateikt, kura no alternatīvo degvielu tehnoloģijām izrādīsies visveiksmīgākā, taču samērā droši var pateikt divas lietas: biodegviela iekaros vietu tirgū uz palikšanu, bet cenas fosilajai degvielai nākamo 20 gadu laikā turpinās ievērojami pieaugt,» tā G. Āboliņš-Āboltiņš.

«Šodien dominē tā sauktās pirmās paaudzes biodegviela, kas tiek ražota no pārtikas produktiem, bet nākotne pieder otrai biodegvielu paaudzei, lai arī finanšu krīzes dēļ šo degvielu attīstības laiks ir ilgāks, nekā sākumā plānots,» stāstīja Statoil pārstāvis, piebilstot, ka nākamo 5-10 gadu laikā pasaules degvielas tirgu, vairākām otrās paaudzes biodegvielas ražotnēm kļūstot komerciālām, varētu skart būtiskas izmaiņas.

Igaunijas Vides departaments noteicis astoņu miljonu eiro naudas sodu degvielas tirgotājam "Olerex", kuram Latvijā pieder "Kool Latvija" degvielas uzpildes stacijas, saistībā ar vairākkārtēju prasību par biodegvielas īpatsvaru neizpildīšanu.

Kompānija tiesā apstrīdēs noteikto sodu, pirmdien paziņoja "Olerex" valdes priekšsēdētāja Pireta Millere, uzsverot, ka kompānijai ir svarīga ilgtspējīga pārvaldība.

Vides departaments pārkāpuma procedūrā noskaidroja, ka no atjaunojamajiem resursiem iegūtas degvielas vietā patērētājiem kompānija piegādāja fosilo degvielu.

"Visiem degvielas tirgotājiem ir jānodrošina, ka 7,5% no šķidrā kurināmā, kas nonāk pie patērētājiem, ir ražots no ilgtspējīgiem resursiem un tiek samazināts gaisā nonākušo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums. Lai izpildītu šīs prasības, degvielas tirgotājam ir vairākas iespējas, piemēram, var ieviest biogāzi pārvadājumos, iesaistīties saules vai vēja enerģijas ražošanā vai piedāvāt patērētājiem otrās paaudzes biodīzļdegvielu vai sintētisko dīzeļdegvielu (HVO) kā alternatīvu fosilajai dīzeļdegvielu," paziņoja Vides departamenta ģenerāldirekrora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu.

Tartu apgabaltiesa līdz vienam miljonam eiro samazināja astoņu miljonu eiro naudas sodu, ko pagājušā gada nogalē Vides departaments noteica Igaunijas lielākajam degvielas tirgotājam "Olerex" par pienākuma pārdot biodegvielu pārkāpumu.

Tiesa nolēma, ka uzņēmuma pārkāpums nav nozīmīgs, nav vainu pastiprinošu apstākļu un tāpēc mazāks naudas sods ir pamatots. Tādējādi tiesa samazināja "Olerex" noteikto naudas sodu no astoņiem miljoniem eiro līdz vienam miljonam eiro.

"Olerex" advokāts OIivers Nēss teica, uzņēmums rūpīgi iepazīsies ar tiesas lēmuma saturu, taču, visticamāk, to pārsūdzēs, jo, ņemot vērā tiesas lēmumā aprakstītos apstākļus, sods joprojām ir nesamērīgi liels un neatbilst pašas tiesas paskaidrojumiem.

Igaunijas Vides departamenta ģenerāldirektora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu, komentējot tiesas lēmumu, uzsvēra, ka piesārņotājus vajadzētu sodīt bargāk.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi jaunu Transporta enerģijas likumprojektu, kurā rosināts visās jaunajās degvielas uzpildes stacijās obligāti paredzēt elektroauto uzlādes punktu.

Patlaban apspriešanas stadijā esošā likumprojekta mērķis ir veicināt cilvēku veselībai un apkārtējai videi drošu transporta enerģijas apriti. Ar likumprojektu arī iecerēts nodrošināt alternatīvās degvielas infrastruktūras attīstību un sabiedrības informētību par pieejamiem un izmantojamajiem transporta enerģijas veidiem, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju un gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu.

Likumprojekts paredz, ka jaunu degvielas uzpildes staciju būvniecības ietvaros un degvielas uzpildes staciju pārbūves vai renovācijas procesā turpmāk būs jāparedz elektrotransportlīdzekļu uzlādes iekārtu ierīkošana vai vismaz viens alternatīvās degvielas uzlādes un/vai uzpildes punkts. Tāpat ar jauno regulējumu paredzēts noteikt, ka jaunu publisko būvju un daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku stāvlaukumu būvniecības vai renovācijas ietvaros būs jāparedz elektrotransportlīdzekļu uzlādes iespēja.

Diskusija par degvielas cenu pieaugumu un reālajām iespējām to samazināt šobrīd ir vitāli svarīga visām iesaistītajām pusēm, tādēļ ir būtiski sabiedrībai skaidrot tās reālos pieauguma iemeslus, lai kopīgiem spēkiem panāktu labāko risinājumu.

Pirmkārt, ir acīmredzams, ka degvielas cenu pieaugumu pēdējā mēneša laikā ir ietekmējuši ģeopolitiskie notikumi - cena martā dažu dienu laikā pieauga par 40 eirocentiem litrā, un tam nav tieša sakara ar biodegvielas obligātā piejaukuma periodu, kas Latvijā noteikts no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim 6,5-7% apjomā. Ar šo piejaukumu mēs ne tikai būtiski mazinām emisijas, bet arī atkarību no naftas, kas pamatā nāk no Krievijas.

Dīzeļdegviela no 1.aprīļa kļūst dārgāka 

Stājas spēkā prasība par obligāto biokomponentes piejaukumu degvielai, tāpēc dīzeļdegvielas...

Tā kā turpmākos ģeopolitiskos notikumus un to ietekmi uz tālāku degvielas cenu kāpumu prognozēt ir ļoti grūti, lēmumu pieņēmējiem nekavējoties jāpiedāvā risinājumi, kā pasargāt Latvijas sabiedrību, īpaši sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus. Jādomā, kā atbalstīt tos, kuriem degviela nepieciešama tikšanai uz darbu, zemniekus un pārtikas ražotājus, kuriem degviela ir būtiska pozīcija pašizmaksā, kā arī - kā nepalielināt biļešu cenas sabiedriskajā transportā. Ja mēs gribam jūtami samazināt cenu benzīntankā, tad jāvēršas pie tām pozīcijām, kuras veido lielu daļu kopējā cenā, proti, ap 50% cenas veido nodokļi.

Citas ES valstis jau lēmumus pieņēmušas, samazinot nodokļus, veicot piemaksu par katru nopirkto degvielas litru, iesaldējot cenas u.c., un tādi jāatrod arī Latvijai.

Otrkārt, ja nebūs biodegvielas, cenas fosilai degvielai augs vēl straujāk. Paziņojumi par biodegvielu mērķu samazināšanu liks biržās cenām kāpt vēl vairāk, un var sagaidīt krietni lielāku cenu kāpumu par tiem 10 centiem, ko varētu radīt biodegviela. Krievijā noteikti berzē rokas par strīdiem Eiropā un par savas naftas vērtības pieaugumu.

Treškārt, būtiski arī norādīt, ka līdztekus Latvijā ražotajai biodīzeļdegvielai, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas (RME rapšu eļļas metilesteris), pastāv arī importētā atjaunojamo resursu dīzeļdegviela jeb HVO (hidroģenēta augu eļļa). Mūsu pašmāju ražotā un vieglāk realizējamā tehnoloģiskā procesa dēļ ir lētāka. Piemēram, 25.martā RME cena biržā bija 2020 USD/tonnā, bet HVO cena - 2654 USD/tonnā. Šobrīd publiskajā telpā komunicētais degvielas cenas pieaugums no 1.aprīļa, kad atsāksies obligātā piejaukuma periods, ap 10-12 eirocentu apjomā tiek rēķināts attiecībā uz šo importēto piejaukumu, nevis Latvijā ražoto.

Ceturtkārt, būtu tuvredzīgi atgriezties pie diskusijas par biodegvielas piejaukuma atcelšanu nākamajam periodam/nākotnē kaut vai tā iemesla pēc, ka enerģijas cenas kļuvušas nenormāli svārstīgas un neparedzamas. Gāzes jomā noticis neiedomājamais - biogāze biržā šobrīd ir kļuvusi lētāka par dabasgāzi! Šādas pašas pārmaiņas var skart biodegvielas un fosilās degvielas cenas, proti, biodegviela var kļūt lētāka par fosilo.

Piektkārt, patiesībai neatbilst arī izskanējušais minējums, ka Latvijas biodegvielas ražotāji visu eksportē – iepriekšējo gadu darbība apliecina, ka Latvijas degvielas tirgū nonāk vismaz 30% Latvijā ražotās biodegvielas un pretēji izplatītajam apgalvojumam līgumi ar degvielas tirgotājiem ir noslēgti.

Latvijai divu mēnešu laikā jāievieš vienāda akcīzes nodokļa likme jebkuras ES dalībvalsts biodegvielai, pretējā gadījumā komisija draud vērsties pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā.

Tādu lēmumu šodien paziņojusi Eiropas Komisija. DB jau rakstīja, ka sūdzību Eiropas Komisijā iesniedza Lietuvas kompānija PKN Orlen sakarā ar to, ka Latvija samazinātu akcīzes nodokļa likmi piemēro tikai Latvijas akcīzes preču noliktavās jauktai biodegvielai. Latvijas arguments – ar samazināto akcīzi atbalstīt vietējos ražotājus un nodrošināt Latvijā tirgotās biodegvielas kvalitāti, jo, jaukšanai notiekot ārpus Latvijas, nav iespējas pārliecināties par to, kāda biodegviela tiek piejaukta. Piemēram, palmu biodīzeļdegviela nav piemērota braukšanai temperatūrās, kas zemākas par +5 grādiem pēc Celsija.

Eiropas Komisija tomēr atzinusi, ka nodokļu diskriminācija pret citu dalībvalstu biodegvielu rada tirdzniecības šķērsli ES vienotajā tirgū; tādējādi cieš citu dalībvalstu ražotāji, un Latvijas patērētājiem tiek liegta plašāka biodegvielas produktu izvēle. Ekonomikas ministrs Artis Kampars šodien biodegvielas attīstībai Latvijā veltītajā forumā gan apgalvoja, ka akcīzes atlaide Latvijā ražotai biodegvielai jānotur tāda kā ir un teica, ka visas cīņas metodes par to vēl nav izsmeltas. Tomēr gala rezultātu viņš prognozēt neuzņēmās.

Latvija nesaskata pārkāpumu tajā, ka zemāka akcīžes nodokļa likme tiek piemērota tai biodegvielai, kas jaukta Latvijas akcīzes preču noliktavās, un būtiskas izmaiņas šajā jomā veikt negrasās.

Tas secināms no Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās Latvijas atbildes uz Eiropas Komisijas (EK) ierosināto pārkāpuma procedūru.

Tomēr Latvija EK norāda, ka tiks sagatavoti grozījumi attiecīgajos valdības noteikumos, kuros tiks precizētas normas, lai nerastos pārpratumi un skaidri tiktu pateikts, ka biodegvielas ražošanas un jaukšanas procesā var izmantot citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai trešo valstu produktus, un par šādu produktu sajaukumiem arī tiek piemērota samazinātā akcīzes nodokļa likme. Pašlaik šie grozījumi jau ir sagatavoti un iesniegti Ministru kabinetā.

Valdība šodien atbalstījusi 2,03 milj. Ls piešķiršanu Zemkopības ministrijai (ZM), lai Lauku atbalsta dienests varētu biodegvielas uzņēmumiem izmaksāt valsts tiešo atbalstu par 2008. gada otrajā pusgadā saražoto biodegvielu.

Nauda atvēlēta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

ZM valdībā iesniegtajos dokumentos skaidro, ka nesaņemtā valsts atbalsta dēļ biodegvielas ražotājiem trūkst apgrozāmo līdzekļu izejvielas iepirkšanai, tāpēc netiek veikti norēķini ar lauksaimniecības produktu ražotājiem - rapšu audzētājiem.

Biodegvielas ražošanas uzņēmumos ir nodarbināti aptuveni 386 darbinieki. Šo uzņēmumu saražotā biodegviela ļauj uzlabot valsts importa un eksporta bilanci, samazinot degvielas importu par aptuveni 42 milj. Ls, turklāt saražotās biodegvielas eksporta vērtība ir aptuveni 92 milj. Ls, informē ZM.

DB jau ziņoja, ka šā gada maijā valdība atbalstīja atbalsta izmaksu biodegvielas ražotājiem 17,2 milj. Ls apmērā par 2009. gadā saražoto biodegvielu, tomēr šo naudu uzņēmēji nav saņēmuši pilnā apmērā, jo ar savu akceptu kavējas Eiropas Komisija.

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Nodokļu administrācija iegūs vēl plašākas tiesības veikt uzrēķinus uz aprēķinu pamata – par darbaspēka nodokļiem varēs saņemt arī tad, ja nodokļu maksātāja darbinieka darba samaksa, stundas tarifa likme vai nostrādāto stundu skaits būs mazāks par 80% no atbilstošās profesijas statistiskajiem rādītājiem un nodokļu maksātāja sniegtais paskaidrojums par noviržu cēloņiem VID skatījumā nebūs pamatots.

Tā šā gada 2. novembrī valdībā akceptēto grozījumu projektu likumā Par nodokļiem un nodevām, kas tagad nonācis parlamentā, ietekmi uz uzņēmējiem vērtē nodokļu konsultāciju SIA Innovator valdes priekšsēdētājs Ivars Mileika.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.novembra žurnālā lasi:

Statistika. Mežus un zemi tirgo par puscenu

Tēma. Latvijas valsts struktūras inflāciju pabaros ar jauniem tarifiem

Tarifu pieaugums apdraud konkurētspēju

Finanses. Pensiju depresija un dusmas par sasolīto stabilitāti

Ekonomika. Latvijas ekonomikai jauns drauds - sezonālā starptautiskā migrācija

Kā izrādās, Arnolda Švarcenegera sirdslieta ir jaunu darba vietu un tīrākas vides radīšana. Kalifornijas gubernators ekskluzīvā sarunā LD atklāj, kā ar atjaunojamiem energoresursiem stimulēt parādos esošu ekonomiku un veicināt nodarbinātību.

Kalifornijas štatam ir liels budžeta deficīts, tomēr vienlaikus notiek lielas investīcijas atjaunojamos energoresursos. Vai ar tādu deficītu Kalifornija varēs turpināt investēt zaļajās tehnoloģijās? Varbūt tieši atjaunojamie energoresursi ir vainīgi pie tik liela budžeta deficīta?

Vispirms jāsaka, ka mums ir izveidojies tik liels deficīts, jo tērējam vairāk naudas, nekā ieņemam. Tam nav pilnīgi nekāda sakara ar vides lietām – te tiek jaukti kopā divi atšķirīgi jautājumi. Otrkārt, neviens no atjaunojamo energoresursu projektiem, kas tiek realizēts Kalifornijā – vai tie būtu vēja parki, saules stacijas, biodegviela vai biomasa – nav ticis apmaksāts no štata kases. To ir darījuši privātie investori: Kalifornijā ar savām investīcijām ierodas kompānijas no visas pasaules. Pašlaik mēs esam apstiprinājuši atjaunojamo energoresursu projektus, kuru kopējā jauda būs ap 4000 MW, no tiem ievērojamu daļu veido saules enerģijas stacijas, 12 no tām atradīsies Mohavi tuksnesī. Tos, tāpat kā vēja stacijas, apmaksā gan Kalifornijas uzņēmumi, gan uzņēmumi no citiem ASV štatiem, bet īpaši daudz investīciju nāk no citiem kontinentiem. Mums ir uzstādījums: lai Kalifornijā izveidotu kopuzņēmumu, kapitālam vismaz par 50–57% jānāk no ārpuses. Kapitāls Kalifornijā ieplūst tāpēc, ka esam radījuši šīm investīcijām pievilcīgu vidi.

Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) aicina valdību un politiķus mainīt pirms gada pieņemto lēmumu par biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšanu un veicināt Latvijā ražotas biodegvielas izmantošanu, kā arī izlēmīgi ieviest citus instrumentus transporta dekarbonizācijai, informē LBBA pārstāvji.

Asociācija norāda, ka 1.jūlijā apritēja gads kopš degvielai vairs nav obligāti jāpievieno biodegviela, un aizvadītais gads pierādījis, ka šis lēmums bijis "ačgārns un kontraproduktīvs".

Pamatojums šim lēmumam bija vēlme samazināt degvielas cenu. Tomēr LBBA ieskatā rezultāts ir visai apšaubāms. Latvijā dīzeļdegvielas cena aizvien ir augstāka nekā Lietuvā, taču tam tā nevajadzētu būt, jo Lietuvā aizvien spēkā ir prasība pievienot biodegvielu katram realizētajam litram. Pat neraugoties uz nelielu akcīzes nodokļa atšķirību, Latvijā dīzeļdegvielai būtu jābūt par septiņiem līdz astoņiem centiem lētākai nekā Lietuvā, bet realitāte ir pilnīgi pretēja.

Noslēdzies 2018. gada Eiropas studentu jaunuzņēmumu konkursa fināls JA Europe Enterprise Challenge, kas pirmo reizi norisinājās Rīgā. Latviju konkursā pārstāvēja un godalgoto 2. vietu ieguva jaunuzņēmums Plūkt no Banku augstskolas, kura produkts ir īpaši atlasītas, ar rokām plūktas Ziemeļu pļavu augu tējas.

JA Europe labākā jaunuzņēmuma titulu un 2000 eiro balvu saņēma Spānijas studentu uzņēmums Biofy, kas izstrādājis inovatīvu tehnoloģiju, lai pārvērstu plastmasas atkritumus biodegvielā, eļļā un petrolejā, kas var tikt izmantota ražošanā un lauksaimniecībā.

Savukārt trešā vieta piešķirta studentu jaunuzņēmumam EasyZeek no Norvēģijas, kas izmanto tehnoloģijas, lai palīdzētu elektriķiem, galdniekiem, santehniķiem un citiem meistariem atrast aiz sienas un sienās slēptus, grūti pieejamus objektus — vadus, caurules, šahtas un līdzīgus.

Fināla ietvaros pasniedza arī vairākas speciālbalvas labākajiem uzņēmumiem.

Jaunuzņēmums Cook me up no Francijas, kas radījis jaunas koncepcijas restorānu, saņēma inovatīvākā produkta balvu Avanade Digital Innovation Award — 1000 eiro un iespēju tikties ar ASV tehnoloģiju uzņēmuma Avanade vadības komandu. Kale Nyabo no Dānijas, kas pārdod Ugandas vientuļo māmiņu rokdarbus internetā, saņēma Visa Digital Commerce Everywhere Award — komerciāli perspektīvākā jaunuzņēmuma titulu, 1000 eiro naudas prēmiju un iespēju apmeklēt VISA inovāciju centru 2019. gada rudenī Londonā. Īpašu apbalvojumu — Accenture Meaningful Innovation Youth Award un 1000 eiro, kā arī Accenture vadības konsultācijas biznesa attīstībai — saņēma uzņēmums Bulletin.ai no Somijas, kuru risinājums palīdz ziņu aģentūrām automatizēt iesūtīto preses relīžu klasifikāciju.

Bioetanols, ko visi degvielas mazumtirgotāji pievieno benzīnam, patlaban maksā gandrīz 640 EUR par 1000 litriem, savukārt biodīzeļdegvielas cena ir 1530 ASV dolāri par tonnu.

«Šīs ir visu laiku augstākās biodegvielas cenas, kopš benzīnam un dīzeļdegvielai Latvijā ir obligāti jāpievieno 5% biodegviela,» norāda Latvija Statoil Degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns.

Viņš skaidro, ka galvenie notikumi maijā, kas ietekmēja naftas un to produktu izmaiņas - nemieru saasināšanās Jemenā, mazāks nekā tika gaidīts ASV ekonomikas pieaugums, bažas par stabilitāti Eiro zonas valstīs, kā arī ziņas no Ķīnas, kur ir grūtības ar elektrības ražošanu hidroelektrostacijās dēļ sausuma Jandzi upes rajonā un termoelektrostacijās dēļ augstajām ogļu cenām.

Pagājušajā nedēļā naftas produktu cenas Eiropas tirgos atsāka kāpumu pēc cenu samazinājuma, kas bija vērojams maija pirmajā pusē. Benzīna cena ir pieaugusi no 1030 ASV dolāriem par tonnu līdz 1060 ASV dolāriem. Savukārt dīzeļdegvielas cena palielinājās no 935 ASV dolāriem par tonnu līdz nepilniem 970 ASV dolāriem.