Nekustamo īpašumu attīstītājs «KBO» nodevis ekspluatācijā pirmās divas daudzdzīvokļu mājas projektā «Akācijas», Rīgā, Jūrmalas gatvē un Akāciju ielā, informē projekta attīstītāji.

Divās daudzdzīvokļu mājās kopumā ir 112 dzīvokļi- ar vienu, divām un trīs guļamistabām, 39 līdz 79 kvadrātmetru platībā. Dzīvokļu cenas projektā ir sākot no 1660 eiro kvadrātmetrā un tie tiek piedāvāti ar visām ērtībām un pilnu iekšējo apdari.

«Jaunais projekts «Akācijas» ir turpinājums projektam «Imantas Ozoli». Cilvēki šodien apzinās, ka izmaksas par dzīvokli veido ne tikai ikmēneša kredītmaksājums, bet arī komunālo pakalpojumu izmaksas, kas «KBO» attīstītajos projektos aukstākajos ziemas mēnešos nepārsniedz 80 eiro vienas guļamistabas dzīvokļos un 120 eiro dzīvokļos ar trīs guļamistabām. Jauno ēku projektēšanā un būvniecības procesā īpaša uzmanība tiek pievērsta energoefektivitātei, mūsdienu tehnoloģijām un ekonomiska dzīvesveida īstenošanai,» norāda nekustamo īpašumu attīstītāja «KBO» valdes loceklis Oskars Dzirnieks.

Nekustamo īpašumu attīstītājs «KBO» tā dēvētajā ekonomiskās klases segmentā, kurā jaunu dzīvokļu cena šobrīd svārstās no 1650 līdz 1780 eiro kvadrātmetrā, novēro augstu pieprasījumu un izaugsmes potenciālu, tādēļ uzsācis jaunu projektu plānošanu un saskaņošanu.

«KBO» šā gada vasarā pabeidza četru daudzdzīvokļu namu projektu «Akācijas» Imantā un līdz šim brīdim pārdevis apmēram pusi no pieejamajiem dzīvokļiem, informēja nekustamo īpašumu attīstītāja valdes loceklis Oskars Dzirnieks.

Visbiežāk jaunas mājvietas meklējot jaunās ģimenes, kurās aug viens vai divi bērni. Ģimenes labprātāk iegādājas L vai XL izmēra dzīvokļus jeb ar divām vai trim guļamistabām, platībā no 60 līdz 79 kvadrātmetriem. Kā liecina informācija projekta «Akācijas» interneta vietnē, 78,2 kvadrātmetrus liela dzīvokļa ar trīs guļamistabām cena projekta 9. stāvā ir 135 286 eiro, savukārt, pirmajā stāvā - 115 680 eiro. 59,8 kvadrātmetrus liela dzīvokļa ar divām guļamistabām cena projekta 9. stāvā ir 107 042 eiro, bet pirmajā stāvā - 86 080 eiro. Jaunie speciālisti vecumā līdz 35 gadiem visbiežāk izvēloties mazākas platības dzīvokļus - no 39 līdz 50 kvadrātmetriem, jo pērk dzīvokli konkrētam dzīves brīdim un nākotnē ir gatavi dzīvesvietu mainīt pēc nepieciešamības, secinājis «KBO». Tā, piemēram, jaunajam speciālistam, kurš vēlētos iegādāties 45,3 kvadrātmetrus plašu dzīvokli projekta 1. stāvā, būtu jāšķiras no 62 560 eiro, bet 9. stāvā - no 81 087 eiro.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un būvfirma SIA YIT celtniecība 2015.gadā zemesgabalu iegādē un jauno projektu būvniecībā plāno investēt 16 miljonus eiro, sacīja YIT celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Aptuveni desmit miljoni eiro tiek investēti katru gadu. Investējam gan zemesgabalos, gan būvniecībā. Šogad kopumā ir investēti 12 miljoni eiro, bet 2015.gadā plānots investēt 16 miljonus eiro. Zemesgabalu iegādei līdz pat 2018.gadam paredzēts katru gadu investēt divus līdz trīs miljonus eiro,» skiaidroja Božē.

Patlaban YIT celtniecība turpina projekta Biķerziedi attīstību Biķernieku ielā, kur tiek būvēta nākamā 65 dzīvokļu māja, un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2015.gada vasarā. Tāpat jau ir pabeigts 65 dzīvokļu projekts Midtown Hospitāļu ielā 39, par šo projektu ir liela interese arī no vietējo pircēju puses. Božē sacīja, ka tas ir nedaudz dārgāks projekts, tas nav tik dārgs kā centrā, bet dārgāks nekā guļamrajonos.

Tuvākajā laikā Rīgā tiks pabeigta vairāku jaunu dzīvojamo ēku projektu īstenošana, palielinot dažādām pircēju kategorijām atbilstošu dzīvokļu piedāvājumu, teikts jaunākajā nekustamā īpašuma kompānijas Latio mājokļu tirgus pārskatā.

«Pircēju pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem pēdējos gados ir pakāpeniski audzis, tādēļ labu mājokļu piedāvājums par tirgus situācijai atbilstošu cenu pilnībā pabeigtos jauno ēku projektos sarūk,» skaidro Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Aktivitātes atjaunošanās sekmē gan iepriekš iesaldētu ēku būvniecības atsākšanu, gan arī jaunu projektu celtniecību. Arī daļu no banku īpašumā esošajiem jaunajiem projektiem pabeidz, savukārt citus pārdod investoriem vai attīstītājiem, kas gatavi turpināt to īstenošanu. Tuvākajā laikā Rīgas centrā un mikrorajonos tiks pabeigta vairāku dzīvojamo ēku būvniecība vai rekonstrukcija, tādējādi palielinot kā ārzemju, tā arī vietējo pircēju prasībām atbilstošu dzīvokļu piedāvājumu, saka eksperte.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Banku nekustamo īpašumu pārdošanas cenas veidošanas ideoloģija stipri atšķiras no tās, kuru pielieto pilnvērtīgas celtniecības kompānijas, šodien izplatītā paziņojumā norāda YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Mūsējā ir balstīta uz faktiskajiem izdevumiem, kas saistīti ar zemes iegādi un projektēšanu, celtniecības darbu un mārketinga izmaksām. Banku struktūrām, kas īpašumus ir pārņēmušas izsolēs, ir citi orientieri,» skaidro būvnieks.

«Viņu cena bieži vien ir zemāka par pašizmaksu un nekādi nav samērojama ar reālajām celtniecības izmaksām. Šī iemesla dēļ tās var atļauties būt elastīgākas un agresīvākas cenu ziņā, kā arī piedāvāt potenciālajiem pircējiem izdevīgākas aizdevuma procentu likmes un mazākas prasības pirmajai iemaksai,» akcentē A. Božē.

Saskaņā ar viņa vārdiem šādos apstākļos, kuri uzskatāmi par «deformētu tirgu», klasiskie projektu attīstītāji uzsvaru liek uz augstu kvalitāti, citādu produktu un pircēju izglītotību.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Hanner Grupa" nodevis ekspluatācijā jaunāko un pēdējo no sešām dzīvojamām ēkām Jaunajā Teikā.

Jaunā Teika ir jauns rajons Rīgā, kas nodrošina vidi gan dzīvošanai, gan strādāšanai.

Līdz ar jaunākās ēkas Ropažu ielā 14A nodošanu ekspluatācijā, Jaunās Teikas esošo piedāvājumu papildinās 117 dzīvokļi, no kuriem apmēram 60% jau ir rezervēti iepriekšpārdošanā. Ņemot vērā potenciālo klientu – galvenokārt jauno profesionāļu un ģimeņu – vajadzības, Jaunā Teika sadarbojas ar bankām un valsts atbalsta programmu ALTUM, nodrošinot vienkāršāku dzīvokļu iegādes procesu.

Jaunā Teika ir "Hanner Grupas" lielākais projekts Latvijā. Kopējais investīciju apjoms Jaunās Teikas projektā ir 140 miljoni eiro.

Biznesa portāls Db.lv jau rakstīja, ka 2020.gadā "Hanner" pabeidz Jaunās Teikas kvartālu, citu attīstības plānu tai pagaidām nav, ņemot vērā ne pārāk spožo situāciju tirgū.

Jauno dzīvojamo ēku projektu cenas augs, jo jauno dzīvokļu piedāvājumu skaits ir ļoti sarucis, piektdien nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" tiešraides pasākumā sacīja uzņēmuma vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Viņš stāstīja, ka šogad jauno projektu dzīvokļu cenas augušas par aptuveni 5%, bet līdz gada beigām pieaugums varētu sasniegt 7-10%.

Patlaban vidējā darījuma cena jauno projektu dzīvokļiem ir sasniegusi 1580 eiro par kvadrātmetru, taču jauno projektu dzīvokļu vidējā piedāvājuma cena ir augusi no 1700 eiro par kvadrātmetru pavasarī līdz 1900 eiro par kvadrātmetru novembra sākumā.

Laukalējs skaidroja, ka vidējā darījuma cena neatspoguļo un nefiksē šī brīža situāciju, jo pārsvarā tie ir rezervācijas līgumi, kas noslēgti pirms pusotra vai diviem gadiem, kad sākusies kāda konkrēta projekta būvniecība.

"Skaitlis 1580 eiro par kvadrātmetru vairāk atspoguļo pirms diviem gadiem noslēgtos darījumus, kas tagad pēc mājas nodošanas ekspluatācijā fiksējas zemesgrāmatā. Savukārt piedāvājuma vidējās cenas atspoguļo to, par kādu cenu jauno projektu dzīvokļus piedāvā iegādāties patlaban," sacīja Laukalējs.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Nekustamo īpašumu attīstītājs “KBO” piesaistījis no Swedbank 3,6 miljonus eiro daudzdzīvokļu mājas celtniecībai Rīgā, Imantā, informē banka.

Projekts ar nosaukumu “Mimosa”, kas atbilst Swedbank ilgtspējīga aizdevuma kritērijiem, ietver 70 modernus A energoefektivitātes klases dzīvokļus.

“KBO” pārstāvis Andris Dzirnieks norāda: “Dzīvokļi tiks izvietoti mūsdienīgā 9 stāvu ēkā ar ērtu liftu līdz pat pagrabstāvam, kurā katram dzīvoklim atradīsies mantu glabātuve, kas ir iekļauta dzīvokļa cenā. Lielāko dzīvokļu īpašniekiem tiks nodrošināta ērta autostāvvieta divos līmeņos. Domās par jauno paaudzi, mājokļu kompleksu papildinās drošs bērnu rotaļu laukums. Jaunais projekts papildinās citu “KBO” realizēto projektu klāstu, kas jau ir saņēmuši atzinību energoefektivitātes jomā. Swedbank finansējums palīdzēs ātrāk iesākt 70 jaunus dzīvesstāstus un ceļojumus sava mājokļa veidošanā”.

Nekustamo īpašumu attīstītājs «KBO» uzsācis dzīvokļu rezervāciju jaunā projektā «Akācijas» Imantā, Rīgā. Dzīvokļu kompleksā būs četras ekonomiskās klases daudzdzīvokļu mājas, katrā no tām 54 dzīvokļi.

Ēkas plānots nodot ekspluatācijā 2018.gada nogalē. Projekta realizēšanā tiks investēti vairāk nekā 15 miljoni eiro.

«Šobrīd pieprasījums pēc ekonomiskās klases segmenta dzīvokļiem jaunajos projektos aizvien pārsniedz piedāvājumu, tāpēc Rīgā, Imantā, attīstīsim vēl vienu dzīvojamo māju projektu. Mūsu līdzšinējā pieredze, realizējot projektu «Imantas Ozoli», rāda, ka iedzīvotāji nevēlas pārmaksāt par lieko platību dzīvoklī, tāpēc visbiežāk izvēlas mājokli līdz 70 kvadrātmetriem. Jauno ēku projektēšanā un būvniecības procesā īpaša uzmanība tika pievērsta energoefektivitātei, mūsdienu tehnoloģijām un ekonomiska dzīvesveida īstenošanai,» skaidro «KBO» valdes loceklis Oskars Dzirnieks.

"Swedbank" Latvijā un "Swedbank" Lietuvā ir izsniegušas aizdevumu 60 miljonu eiro apmērā SIA "Jaunā Teika offices" "Jaunās Teikas" pabeigšanai.

"Jaunā Teika" ir nekustamā īpašuma attīstītāja "HANNER grupas" lielākais projekts Latvijā.

Pēc projekta pabeigšanas 2020. gadā, "Jaunā Teika" nodrošinās telpas darbam vairāk nekā 6000 profesionāļiem un telpas dzīvošanai vairāk nekā 800 ģimenēm.

"Mēs ar "HANNER grupu" sadarbojamies jau vairāk nekā 10 gadus," informē "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.

Kopējais ieguldījums "Jaunās Teikas" projektā pārsniedz 140 miljonus eiro. Projekts ir saņēmis BREEAM sertifikāciju.

Biroju segmentu pārstāv kopstrādes telpas "Teikums" un trīs klasiskas biroju ēkas, apvienojot Latvijas jaunuzņēmumus, atpazīstamas vietējās kompānijas un globālas korporācijas.

Naftas meklētājiem ir jārēķinās ar vairākus miljonus eiro vērtām investīcijām, kas var nevainagoties ar kārotā medus poda atrašanu

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi atklātu konkursu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas teritoriālajā jūrā. Konkursa priekšmets ir licences laukums 31,65 km2 platībā starp Papi un Būtiņģi, kas atzīta par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve. Iesniegumu pieteikšanas termiņš ir 2017. gada 11. septembris.

«To, cik pievilcīga būs iespējamā ieguve, noteiks neskaitāmi faktori,» saka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. «Primāri, protams, juridiskās formalitātes, respektīvi – vai nav kādu domstarpību ar kaimiņvalstīm, precīzi noteiktas attiecības ar valsti utt. Tāpat jārēķinās arī ar šobrīd pastāvošo situāciju naftas tirgū pasaulē un attiecīgi arī ar salīdzinoši zemo cenu, kas daudzu spēlētāju interesi varētu mazināt. Protams, tas neizslēdz iespēju, ka apstākļi varētu novest arī līdz ieguves uzsākšanai, taču visticamāk, ka ne ātrāk kā tuvāko trīs-piecu gadu laikā. Noteikti izšķirīgi parametri interesentiem būs ieguves apstākļi – naftas ieguves īpatnības, dziļums, naftas kvalitāte.» Viņš vērtē, ka naftas ikgadējais ieguvums nebūtu liels. «Tas nozīmē, ka arī ietekme uz ekonomiku būtu pozitīva, bet ne milzīga. Piemērs ir Lietuva. Reti kurš zina, ka nelielos apjomos dienvidu kaimiņš naftu jau iegūst. Tas ļautu uzlabot valsts finanses, taču būtu jārēķinās, ka atkarībā no ieguves intensitātes ieguves ilgums būtu ierobežots,» saka ekonomists. Uzņēmējam apņemoties meklēt naftu jūrā, jārēķinās ar vairāku miljonu eiro lielām investīcijām.

Galvenais Aizputes pagasta pamatskolas būvdarbu uzdevums – bojāto griestu konstrukciju demontāža – ir paveikts, stāsta Aizputes pagasta pārvaldes vadītājs Andris Petrovics. Maija sākumā skolas ēku atkal pārklās jumts, un nākamajā mācību gadā audzēkņi varēs turpināt tajā mācīties, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pagaidām būvdarbi norit pēc paredzētā grafika, tomēr darbus nedaudz apgrūtina lietus, atklāj pagasta pārvaldes vadītājs. Lai neatpaliktu no termiņa, objektā ik dienas strādā aptuveni 14 strādnieki un, ja laika ap­stākļu dēļ kaut ko neizdodas padarīt, brīvdienās vai saulainās dienās tiek pastrādāts ilgāk, stāsta A. Petrovics.

Būvdarbi uzticēti SIA Vega 1 un kopumā izmaksās 585 tūkstošus eiro. Būvdarbi uzsākti, jo tika konstatēts, ka ēka ir bīstama ekspluatācijā un tajā nevar turpināt darbu. Mācības Aizputes pagasta pamatskolas bērniem notiek dažādās pašvaldības ēkās.

Plašāk - laikrakstā Kursas Laiks.

Nekustamo īpašumu attīstītājs «KBO» ir pilnībā pabeidzis četru daudzdzīvokļu namu projektu «Akācijas» Imantā, kura izveidē tika investēti vairāk nekā 15 miljoni eiro.

Dzīvokļi ar vienu, divām un trīs guļamistabām, no 39 līdz 79 m² platībā iedzīvotājiem tiek piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari un aprīkoti ar visām mūsdienīgai dzīvei nepieciešamajām ērtībām. Dzīvokļu cenas projektā ir sākot no 1660 EUR/m², un šobrīd rezervēti jau 30% no dzīvokļiem.

«Lai mājoklis šodien kalpotu kā laba investīcija nākotnē, ir svarīgi pievērst uzmanību visiem risinājumiem, kas nodrošina labu mikroklimatu un ļauj samazināt ikmēneša uzturēšanas izmaksas. Mūsu projektu galvenais mērķis ir apmierināt iedzīvotāju vajadzību pēc jaunām mājām, kur centrālais elements ir pārdomāts un funkcionāls plānojums, kas ļauj efektīvi izmantot katru kvadrātmetru,» norāda nekustamo īpašumu attīstītāja «KBO» valdes loceklis Oskars Dzirnieks.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs un būvnieks SIA YIT Celtniecība pērno gadu noslēdza ar 12,4 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 39% mazāks nekā 2012. gadā. Uzņēmuma peļņa gada laikā samazinājusies desmit reizes līdz 222 tūkstošiem eiro, liecina Lursoft dati.

2012. gadā YIT Celtniecība apgrozījums veidoja 20,4 miljonus eiro.

Pagājušajā gadā uzņēmums pabeidza būvniecības darbus dzīvojamo māju projektā Akācijas ielā 6, Rīgā, kā arī turpināja iepriekš uzsāktos projektus Tālivalža ielā 21 un 21a. Tāpat arī uzņēmums uzsācis darbu pie dzīvojamo māju projekta Stendes ielā 5.

SIA YIT Celtniecība vadība norāda, ka uzņēmums paredz turpināt iesākto nekustamo īpašumu projektu attīstīšanu, kas ietver gan dzīvojamo māju, gan biroju celtniecību. Šogad būvnieks paredzējis pabeigt vairākus iepriekšējos gados uzsāktos projektus un uzsākt darbu pie diviem jauniem projektiem – Biķernieku ielā 16 un Tērbatas ielā 72.

Septembrī ievērojami sarucis darījumu skaits ar jauno projektu dzīvokļiem, norādīts Arco Real Estate jauno projektu tirgus pārskatā.

Rīgā noticis vien 51 darījums, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 2 gadu laikā kopš 2012. gada septembra. Līdzīga tendence novērota arī Jūrmalā, kur darījumu skaits ar jauno projektu dzīvokļiem bija attiecīgi 56 darījumi jūlijā un 51 darījums augustā, bet septembrī notikuši vien 12 šādi darījumi. Tāpat samazinājies arī darījumu skaits ar dzīvokļiem, kuru cena pārsniedza jauno 250 tūkstošu eiro slieksni termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Jautāts, kādas ir jauno projektu raksturīgākās cenas Rīgas jaunajos projektos, Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs uzsver, ka mikrorajonos esošo jauno projektu dzīvokļu vidējā cena 3. ceturksnī bija 1480 EUR/m², kas ir par 5% augstāka kā iepriekšējā ceturksnī, savukārt Rīgas centrā, kā arī tādos centram tuvos rajonos kā Ķīpsala un Klīversala vidējā cena jauno projektu dzīvokļiem 3. ceturksnī saglabājās 2600 EUR/m² pozīcijā.

Pēdējo divu gadu laikā Rīgā ir bijis manāms jauno projektu pieaugums, lai gan Viļņa jauno projektu būvniecībā aizvien saglabā līdera pozīcijas.

Tieši Viļņā tiek būvēti dzīvokļu skaita ziņā ievērojamākie projekti, Rīgai pēc šī rādītāja ieņemot otro vietu. Savukārt platības ziņā lielāki dzīvokļi jaunajos projektos ir Rīgā un Tallinā. Šīs un citas atšķirības iezīmējušās DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju Ober-Haus veiktajā apskatā par jauno projektu attīstību Baltijas valstu galvaspilsētās.

Kopš 2015. gada sākuma Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem jaunajos projektos ir parādījies 5,1 pilnībā pabeigts dzīvoklis, kas ir par 2 dzīvokļiem vairāk nekā 2013. – 2014. gadā. Tallinā kopš 2015. gada jaunajos projektos ir pieejami 8,6 pabeigti dzīvokļi, kas ir par 4,7 vairāk nekā divus gadus iepriekš. Bet Viļņā attiecīgi - 13,4 pabeigtie dzīvokļi, kas ir par 5,6 dzīvokļiem vairāk nekā iepriekš.

Salienā, ieguldot vairāk kā 30 miljonus eiro, 5 hektāru platībā būvē deviņas jaunas daudzdzīvokļu ēkas un parku, informē projekta attīstītāji.

Jaunais dzīvojamais komplekss "ParkLife Apartments" sastāvēs no 189 dzīvokļiem, un to plāno pilnībā pabeigt līdz 2027. gadam. Salienas izbūvē kopš 2005. gada jau ieguldīti vairāk kā 300 miljoni eiro.

Kompleksā ir izmantota jauna pieeja teritorijas organizācijai, lai nodrošinātu klusu, zaļu un drošu dzīvojamo zonu: ēkas būvētas ap 2,5 hektāru plašu jaunizveidotu parku. Piebraucamie ceļi un autostāvvietas izvietoti tikai kvartāla ārpusē — visa kvartāla iekšējā platība platībā ir atvēlēta parkam: zaļajām, pastaigu un aktīvās atpūtas zonām, un ir pilnībā brīva no autotransporta. Pie mājām parka ārējā perimetrā ir paredzētas virszemes autostāvvietas iedzīvotājiem un viesiem.

Šogad pirmo reizi vīndarītava Ledus vīni startēja starptautiskā dzērienu konkursā International Cider Challenge 2017 Lielbritānijā, kur uzņēmumā ražotais Ledus vīns ieguva sudraba medaļu.

Kā informē ģimenes vīna darītavas saimnieks Lauris Salenieks, saņemtais apbalvojums dod gandarījumu, jo saražot ledus vīnu nav vienkārši. «Ledus vīns, kas gatavots no ziemā sasalušiem āboliem, ir viens no sarežģītākajiem un visgrūtāk pagatavotajiem vīniem, un galvenie pamatnosacījumi, lai produktu varētu saukt par ledus vīnu, ir ziemas apstākļos dabīgi sasaluša ābola izmantošana, līdz ar to īstu ledus vīnu var pagatavot tajās valstīs, kurās ir atbilstoši klimatiskie apstākļi,» stāsta L. Salenieks. Saskaņā ar pasaulē pieņemtiem standartiem, ir aizliegta mākslīga cukura vai alkohola pievienošana. Ziemeļamerikā ābolu ledus vīnam ir izveidota stingra vīna apelācija, kuras nosacījumus izmanto arī daži Eiropas ābolu ledus vīna ražotāji, tajā skaitā vīndarītavā Ledus vīni.

Draugiem Group uzņēmuma Printful centrālā biroja priekšā, līdzšinējo stāvvietu vietā, uzsākta funkcionāla skvēra izveide, kura centrālais elements būs 12 metrus augsts robīnijas jeb baltās akācijas dižstāds.

Visi Draugiem Group biroji atrodas zaļā vidē, tāpēc arī pie Printful ēkas tiek iekārtota apzaļumota un labiekārtota ārtelpa. Lēmums izveidot skvēru tika pieņemts pirms trim gadiem, kad Printful komanda iekārtojās tikko renovētajā birojā.

“Gandrīz vienlaicīgi ar Printful iekārtošanos jaunajā birojā mēs izglābām šo robīniju no nociršanas lielveikala būvlaukumā Mārupē. Koks audzis apmēram 80 gadus smilšainā augsnē, tāpēc mēs to pārvedām uz Annas koku skolas ciemu, rūpīgi atveseļojām, un tagad tas ir gatavs jaunai dzīvei,” saka skvēra iekārtošanas komandas vadītājs, uzņēmuma “Labie koki” saimnieks Edgars Neilands.

Koks tiks iestādīts īpaši izveidotā ozolkoka konstrukcijā, kas aprīkota ar vides apstākļu mērīšanas, kā arī automātiskās laistīšanas sistēmām un neskar Rīgas apakšzemes infrastruktūru. Apkārt kokam tiks izveidoti vides objekti ar iespēju ikvienam strādāt un atpūsties starp ābeles, ķirškoka, egļu, kā arī dažādu ziedu un graudzāļu dobēm.

Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

Latvijas Universitātē (LU) notiek darbs pie jaunas iniciatīvas - Projektu atbalsta centra izveides. Centra mērķis būs kalpot par atbalsta vienību augstskolas fakultātēm un institūtiem projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā, lai veicinātu gan projektu pieteikumu skaita pieaugumu, gan to kvalitāti, sasniedzot sekmīgus rezultātus kā vietējā, tā starptautiskā mērogā.

Jaunveidotajā Projektu atbalsta centrā plānots sniegt atbalstu gan pieredzējušiem pētniekiem, gan tiem, kuriem līdz šim nav bijusi pieredze projektu pieteikumu sagatavošanā un īstenošanā vai kuri nav bijuši sekmīgi finansējuma piesaistē. Šādu atbalsta funkciju stiprināšanu pamato arī 2018. gada rudenī veiktā Latvijas Universitātes akadēmiskā personāla aptauja un fokusgrupu intervijas, ar kuru palīdzību precīzāk tika noteiktas akadēmiskā personāla vēlmes un vajadzības projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā.

Jūnijā ir notikusi pirmā Projektu atbalsta centra darba tikšanās klātienē ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes pārstāvjiem, iepazīstinot ar Projektu atbalsta centra izveides uzdevumiem un apzinot fakultātē esošo situāciju, projektu pieteikumu dalības pieredzi konkrētu programmu un projektu konkursu uzsaukumos, kā arī fakultātes vajadzības un intereses projektu izstrādes jomā un esošos uzticamos starptautiskos sadarbības partnerus.

Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) ir iesniegusi ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu.

Papildus, skatot aktuālāko operatīvo informāciju līdz šī gada 1.augustam, FM konstatē ievērojamu aktivitāti ES fondu projektu virzībā. Līgumi par projektu īstenošanu gandrīz visās jomās tuvojas pusei no ES fondu «aploksnes», t.i. jau par 1,9 miljardiem eiro, 44% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlija mēnesī vien par 81 miljonu eiro). Tāpat projektu naudas plūsma pieaug – projektu īstenotāji saņēmuši ES fondu līdzfinansējuma izmaksu par 396 miljoniem eiro, 9% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlija mēnesī 22 miljoni eiro). Lielākie maksājumi ir transporta sektorā, īpaši ceļu projektos, kā arī vides jomā - teritoriju revitalizācijas projektos.

Tomēr FM vērš uzmanību uz negatīvu kopējo tendenci kavējumos jau arī projektu sagatavošanas un īstenošanas posmā - projektu īstenotāji vāji pilda ieviešanas plānus, ar ko FM rēķinās, prognozējot budžetu un programmas mērķu sasniegšanu. Vairumā gadījumu projektu īstenotāji nobīdes skaidro ar nepietiekamu kapacitāti vai nepietiekamu projektu gatavības stadiju (piemēram, nav pabeigts tehniskais projekts). Kavējumi ir gan projektu iesniegšanā, gan naudas plūsmā. Piemēram, plānotajos termiņos nav iesniegti puse (90) no iepriekš plānotajiem 181 projektu iesniegumiem par 107,7 miljoniem eiro ES fondu finansējuma. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi tas ir gandrīz trīs reizes lielāks neiesniegto projektu skaits. Tāpat projektu īstenošanā vairākos gadījumos netiek nodrošināta īstenotāju plānotā projektu naudas plūsma. Tas liecina par negatīvu tendenci - projektu iesniedzēji nespēj izpildīt savus solītos termiņus.