Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

Pagaidām Latvijas Apdrošinātāju asociācijai (LAA) nav pamata domāt, ka OCTA polišu cenu pieaugums ir nejaušība un tas var apstāties, norāda LAA vadītājs Jānis Abāšins.

Šobrīd vēl grūti spriest, cik liels pieaugums procentuāli būs gada griezumā. Visticamāk, straujais cenu kāpums tiks piebremzēts vien gadījumā, ja, klientam OCTA polises izvēlē aizvien vairāk vadoties no cenas faktora, vēl sīvāk pastiprināsies konkurence apdrošinātāju vidū, vai arī tirgū ienāks kāds jauns spēlētājs un, vēloties iekarot savu tirgus daļu, piedāvās zemākas cenas.

Tiesa gan, cenu aptauju veikšana ir praktiski neiespējama, jo apdrošināšanas produktiem cenošana ir izteikti individuāla, pamatojoties uz konkrētā klienta riska profilu.

Lai gan izvērtēt vispārēju cenu pieaugumu tirgū ir gana komplicēts uzdevums, tomēr pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas un atsevišķu klientu novērojumiem secināms, ka indikācijas gaidāmajam OCTA polišu cenu pieaugumam tirgū bija vērojamas jau sen. Sadārdzinājumu kavējusi ārkārtīgi sīvā konkurence apdrošinātāju vidū. OCTA apdrošināšana ilgtermiņā bijusi nerentabla – izmaksāto atlīdzību apmērs ilgākā laika periodā ir audzis straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms. Tas likumsakarīgi noveda pie tā, ka pērn OCTA tirgus piedzīvoja rekordlielus zaudējumus – gandrīz 12 miljoni eiro.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) salīdzinājis dažādos OCTA agregatoros jeb kalkulatoros pieejamās cenas un secinājis, ka pērkot OCTA starpnieku mājaslapās, autoīpašnieki katru reizi pārmaksā vidēji 11-14%.

Turklāt nereti starpnieka norādītā polises cena ir būtiski augstāka par tās cenu, pērkot to pa tiešo apdrošinātāju mājaslapā.

Šobrīd Latvijā ir vairāki apdrošināšanas starpnieku interneta portāli, kuros var iegādāties OCTA. Ievadot transportlīdzekļa datus, katrā no tiem var redzēt cenu piedāvājumu no dažādām apdrošināšanas sabiedrībām. Tomēr, neraugoties uz šajos portālu sludināto informāciju par it kā visizdevīgākajām OCTA cenām, patiesībā autoīpašniekam tās tiek uzrādītas jau ar iekļautu apdrošināšanas starpnieka atlīdzību. Tādējādi autoīpašnieki iegādājas OCTA, pārmaksājot par polisi, nenojaušot, ka, pērkot polisi pa tiešo apdrošinātāja mājaslapā, tās cena būtu par vidēji 11-14% zemāka.

Tie, kas aktīvi ceļo pa citām Eiropas Savienības (ES) valstīm noteikti ir pamanījuši krasās cenu atšķirības starp vienādiem pakalpojumiem vai precēm pie mums Latvijā, un kādā citā ES valstī. Atsevišķu preču kategorijas Latvijā ir vairākkārt lētākas nekā citur. Arī OCTA ir tā produktu grupa, kuras cenas, kaut vai salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju, ir krietni zemākas. Protams rodas jautājums – kā un kāpēc OCTA cenas tik ļoti atšķiras?

Lai atbildētu uz pirmo jautājumu, kā OCTA cenas citās valstīs atšķiras no Latvijas cenām, sniegšu salīdzinošu piemēru. Apskatīsim lētāko OCTA piedāvājumu katras konkrētās valsts apdrošināšanas tirgū, pie nosacījuma, ka apdrošināmais auto ir 2010. gada izlaiduma Dacia Logan, bet tā īpašnieks ir 30 gadus vecs autovadītājs ar sākotnējo bonus-malus klasi.

Rezultāti:

Valsts Lētākā OCTA polise tirgū (EUR)

Vācija 695

Horvātija 522

Slovēnija 424

Čehija 222

Polija 137

Lietuva 128

Rumānija 115

Igaunija 110

Bulgārija 98

Ungārija 96

Latvija 56

Pēc šiem rādītājiem redzam, ka OCTA cena Latvijā ir zemākā starp salīdzinātajām Eiropas Savienības valstīm. Latvijas OCTA cena, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju atšķiras vairāk kā uz pusi, savukārt ar Vāciju, pat vairāk nekā desmitkārtīgi. Interesants ir fakts, ka pat Horvātijā un Slovēnijā, kas līdzīgi, kā Latvija salīdzinoši nesen pievienojās Eirozonai, OCTA polišu cenas ir nesalīdzināmi augstākas.

Obligātās civiiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) veidā tirgus jau daudzu gadu garumā cieš zaudējumus, un ir novērojams, ka cīņā par tirgus daļu apdrošinātāji reizēm ir gatavi upurēt OCTA prēmiju un piemēro to par neadekvātu cenu, saka AAS BTA Insurance Company SE Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Ilva Priedniece.

Salīdzinot ar identisku periodu pērn, šī gada pirmajā ceturksnī novērojams mērens OCTA prēmiju pieaugums 5-6% apmērā.

Sezonālas OCTA cenu svārstības tirgū vērojamas jau vairāku gadu garumā un izņēmums nebija arī 2012. gads un šā gada sākums, uzsver Ergo Transportlīdzekļu, CTA un personu apdrošināšanas departamenta direktors Ivars Vismanis. Lai gan daudz par to tika runāts, tomēr pamanāmu cenu palielināšanu pērn realizēja tikai daļa apdrošinātāju. Taču kopumā kopš pērnā gada rudens kopumā tirgū tika novērots OCTA cenu pieaugums.

I. Vismanis uzsver, ka šoziem apdrošināšanas sabiedrības OCTA segmentā cieta lielākus zaudējumus nekā pagājušā gada ziemā, tāpēc zaudējumi atspoguļojas arī pirmā ceturkšņa OCTA segmenta rezultātos Latvijā. Negatīvo tendenci var izskaidrot ar to, ka šī ziema bija garāka nekā pērnā, taču primāri akcents jāvērš uz faktu, ka pieaug zaudējumu apmērs, tajā skaitā personām radītie zaudējumi. Turklāt atlīdzināto zaudējumu apmērs pieaug straujāk nekā OCTA cenas.

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana arī šogad apdrošinātājiem varētu nest zaudējumus, taču tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nav pamata, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

«Pagājušā gada OCTA cenu kāpums atspoguļosies visa šā gada laikā, jo ietekme nāk ar 12 mēnešu nobīdi. Nav tā, ka šodien, paceļot cenu, tu jau pelni. To redzēs tikai pēc 12 mēnešiem. Līdz ar to 2017.gadā OCTA vēl būs mīnusos, arī par 2018.gadu vēl būs mīnusiņš, bet jau daudz mazāks. Turklāt reti kurā Eiropas valstī OCTA tirgus ir stabili rentabls - lielas peļņas šajā veidā nav nevienam,» teica Abāšins.

Tāpat viņš sacīja, ka tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nesaskata pamatu, vienlaikus pastāv varbūtība, ka cenas varētu samazināties. «Ja prognozējam, kas notiks tālāk, es neredzu iemeslu tālākam straujam OCTA cenu kāpumam. Mēs cenu līmenī būsim pietuvojušies Lietuvai un Igaunijai. Vai mūsu cenām būtu jābūt augstākām nekā kaimiņvalstīs? Domāju, ka nē. (..) Jautājums ir, vai nebūs vēl arī cenu krituma. Tirgus ir tirgus. Ja kāds sajutīs, ka cena viņam ir pietiekami rentabla, tas var »paspiest« cenas arī uz leju un uz tā rēķina iegūt kādu papildu tirgus daļu. Dzīvosim, redzēsim,» pauda asociācijas vadītājs.

Paredzams, ka 2015.gadu obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas nozare kopumā noslēgs ar lieliem finanšu zaudējumiem, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Jau 9 mēnešu rezultāti parādīja, ka zaudējumi ir ievērojami lielāki nekā iepriekšējos gados (7,3 miljoni eiro 2015.gada 9 mēnešos pret 2,8 miljoniem eiro tādā pašā laika periodā 2014.gadā). Situācija ir kļuvusi ievērojami negatīvāka, salīdzinot ar 2014.gada 9 mēnešiem, jo kopējie zaudējumi tirgū ir gandrīz 2,6 reizes lielāki nekā 2014. gada attiecīgajā periodā. Šis rādītājs ir noteikts, nevērtējot LAAS Balva zaudējumu apjoma ietekmi uz kopējiem OCTA tirgus rezultātiem.

OCTA tirgus tik lielu zaudējumu apmēru pēdējo reizi uzrādīja 2007. gadā. Ir pasliktinājies OCTA tirgus zaudējumu rādītājs, ko lielā mērā ietekmēja piekritušo atlīdzību prasību neto summas pieaugums par 15,7% un citu tehnisko neto izdevumu pieaugums par 52,3%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, skaidro J. Stengrevics.

Tuvu ir mirklis, kad apdrošinātāji vairs nespēs paciest transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jeb OCTA segmenta radītos zaudējumus, sarunā ar žurnālistiem sacīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.

Viņš lēsa, ka šogad OCTA segmenta zaudējumi varētu sasniegt 12 miljonus eiro, kas ir ļoti daudz. «Apdrošinātāju pacietības mērs drīz būs pilns,» izteicās Abāšins. Apdrošinātāju asociācija prognozē, ka OCTA zaudējumiem nākamgad vajadzētu samazināties.

OCTA apdrošināšana ir nerentabla jau ilgstoši, turklāt līdzīgu kursu uzņēmusi arī auto KASKO apdrošināšana. Izmaksāto atlīdzību apmērs jau ilgākā laika periodā audzis straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms. Tirgū valda sīva konkurence, kas ietekmē polises cenu. Taču nepārtraukti aug auto remontdarbu un medicīniskās izmaksas, un tirgū bija vērojami visi priekšnoteikumi, lai celtos OCTA un KASKO polišu cenas, tomēr tas nenotika - lielā konkurence neļauj cenai celties masveidīgi, skaidro asociācija.

Šogad uz pusi varētu sarukt to klientu skaits, kuri izvēlas OCTA apdrošināšanas atlīdzību saņemt naudā, ko ietekmē jaunie noteikumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums), prognozē AAS BTA Baltic Insurance Company eksperti.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka būtiski atšķiras vidējās izmaksātās atlīdzību summas, ja atlīdzība tiek izmaksāta remontdarbu vai naudas veidā, šogad vismaz par 13% varētu pieaugt kopējais izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms OCTA veidā.

2016. gadā vidējā izmaksātā atlīdzība par OCTA gadījumu, kad klients izvēlējies atlīdzību saņemt naudā, bija 480 eiro, savukārt vidējā izmaksātā atlīdzība OCTA gadījumos, kad veikti remontdarbi autoservisā, bija 856 eiro. Tas apliecina, ka palielinoties to klientu skaitam, kas izvēlēsies veikt remontu, nevis saņemt atlīdzību naudā, palielināsies arī izmaksāto atlīdzību apjoms, liecina BTA prognozes.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) prasību pārtraukt piedāvāt autoīpašniekiem iespēju salīdzināt OCTA cenas tīmekļa vietnē ltab.lv izvietotajā OCTA kalkulatorā (agregatorā) un mobilajā lietotnē LTAB OCTA. Tādējādi autoīpašniekiem faktiski tiks liegta iespēja salīdzināt OCTA cenas pa tiešo no apdrošinātājiem bez starpnieku līdzdalības, teikts šodien LTAB izplatītajā paziņojumā.

LTAB izveidoja OCTA kalkulatoru 2012.gadā, un jau no tā pirmsākumiem šajā agregatorā iespējams iegūt un salīdzināt OCTA cenas pa tiešo no apdrošināšanas sabiedrībām. «LTAB nedarbojas kā starpnieks, tādēļ atšķirībā no lielākās daļas OCTA agregatoru, ko uztur apdrošināšanas brokeri, ltab.lv izvietotajā agregatorā redzamajām OCTA cenām netiek pievienotas nekādas papildu izmaksas un cenas ir tieši tādas, kā pērkot polises apdrošinātāju mājas lapās. Autoīpašnieks var izvēlēties sev atbilstošāko piedāvājumu un doties uz apdrošinātāja lapu, lai veiktu OCTA iegādi,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) ir iepazinies ar Konkurences padomes (KP) ziņojumu par konkurenci OCTA nozarē.

«Divu gadu laikā kopš KP veica OCTA tirgus izpēti, esam sadarbojušies, sniedzot visu informāciju un skaidrojot tirgus specifiku. Ar vislielāko atbildību attiecamies pret KP sniegtajām rekomendācijām, vienlaikus norādot, ka jebkura darbība OCTA tirgus pilnveidošanā, veicama atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normām un domājot mūsdienīgi,» informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Par OCTA informācijas sistēmu. Sistēma ir uzbūvēta atbilstoši normatīvajam regulējumam un datu apmaiņa notiek saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka OCTA informācijas sistēmā dati tiek apstrādāti neatbilstošā apmērā vai neatbilstošiem mērķiem. Tomēr, ja KP saskata nepieciešamību samazināt apstrādājamo datu apjomu, tad, pēc rūpīgas to izvērtēšanas, un veicot atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, LTAB veiks izmaiņas sistēmā.

Ja AAS Balva līdzekļi obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) atlīdzību izmaksām aptrūksies un izmaksas apdrošinātāja klientiem būs jāsedz no Garantijas fonda, sekas vēlāk jutīs visi autoīpašnieki, prognozē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

Trīsarpus mēnešu laikā no AAS Balva līdzekļiem OCTA atlīdzībās izmaksāti jau vairāk nekā 1,9 miljoni latu, liecina LTAB dati. Šobrīd apdrošinātājs atrodas likvidācijas procesā un turpina pildīt savas saistības, tāpat pastāv iespēja, ka AAS Balva apdrošināšanas portfeļa daļa tiks nodota citai apdrošināšanas kompānijai, tomēr, kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, gadījumā, ja tiks pasludināta AAS Balva maksātnespēja, OCTA atlīdzības cietušajiem tiks izmaksātas no OCTA Garantijas fonda.

Saskaņā ar OCTA likumu Latvijā ir izveidots Garantijas fonds, kura primārais uzdevums ir nodrošināt nozares stabilitāti valstī. Garantijas fonda līdzekļus veido apdrošinātāju veiktās vienreizējās iemaksas, regulāri ikmēneša atskaitījumi no OCTA prēmijām, apdrošinātāju veiktās papildu iemaksas, LTAB regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kā arī ieņēmumi no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.

58% autovadītāju savlaicīgi plāno OCTA iegādi, bet 39% respondentu par OCTA polises iegādi atceras tikai tad, kad par tās termiņa beigām saņem atgādinājumu no apdrošinātāja, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) veiktā autovadītāju aptauja.

Kā galveno kritēriju OCTA polises izvēlei no konkrēta apdrošinātāja autovadītāji min tās cenu (45%) un tikai nedaudz vairāk nekā 11% norāda, OCTA iegādājas, jo kopā ar polisi saņem dažādus papildus servisus.

Aptaujā, kura tika veikta jūlija sākumā, tika apzināti 310 autovadītāji no visas Latvijas. Tā mērķis bija noskaidrot galvenos OCTA iegādes paradumus - kur autoīpašnieki visbiežāk iegādājas OCTA, vai savlaicīgi atceras par tās atjaunošanu, un kādi kritēriji kalpo par pamatu izvēloties polises iegādi no konkrēta apdrošinātāja.

Apkopotie dati liecina, ka vairāk nekā puse (51%) autovadītāju OCTA polisi visbiežāk iegādājas interneta vietnēs, kur var salīdzināt OCTA cenas, savukārt kā otra biežākā iegādes vieta tiek minēta konkrēta apdrošināšanas sabiedrību interneta mājas lapa (20%).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) skaidro, kādēļ tā prasa liegt iespēju autoīpašniekiem salīdzināt OCTA cenas bez starpnieku līdzdalības.

Kā vēstīts, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) saņēmis FKTK prasību pārtraukt piedāvāt autoīpašniekiem iespēju salīdzināt OCTA cenas tīmekļa vietnē ltab.lv izvietotajā OCTA kalkulatorā (agregatorā) un mobilajā lietotnē LTAB OCTA.

FKTK sniegtais komentārs biznesa portālam db.lv:

«Latvijā darbojas vairākas salīdzinošās mājaslapas, kuras piedāvā iespēju personām, ievadot atlases kritērijus, salīdzināt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) piedāvājumus (apdrošināšanas prēmijas apmērus) un procesa beigās tiek dota iespēja noslēgt apdrošināšanas līgumu. Lielākā daļa no šādām salīdzinošajām mājaslapām pieder apdrošināšanas brokeriem, kuri izmanto šīs mājaslapas apdrošināšanas starpniecības pakalpojumu sniegšanai. Taču ir arī tādi salīdzinošo mājaslapas uzturētāji, kuri šobrīd nav reģistrējušies kā apdrošināšanas starpnieki.

Nepilnu četru mēnešu laikā sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» savākti 10 000 parakstu par transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas maksimālās gada cenas noteikšanu.

Kā iniciatīvas autors norādīts Raivis Naglis. Lai gan nepieciešamo 10 000 parakstu robeža ir sasniegta, parakstu vākšana turpinās, tādējādi mēģinot nodrošināt «rezerves» balsis.

Iniciatīvā piedāvāts noteikt OCTA maksimālo cenu uz gadu, jo patlaban tai strauji kāpusi cena un pagaidām cenu kāpumam nav ierobežojumu. Naglis piedāvā likumā arī noteikt, ka OCTA ir obligāta visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

OCTA cenu varētu aprēķināt, ņemot vērā transportlīdzekļa vidējo tirgus vērtību un «Bonus-Malus» klases līmeni. Tāpat tajā varētu ierēķināt transporta līdzekļa saimnieka pārkāpumu vēsturi, piedāvā Naglis.

Viņš uzskata, ka, pateicoties šādam aprēķinam, varēs saprastu, kāda būs OCTA cena katram transporta līdzeklim, zinot savu «Bonus-Malus» klases līmeni. Šādu izmaiņu rezultātā, viņaprāt, samazināsies šī brīža OCTA izmaksas, kā arī varētu sarukt ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju skaits.

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par transportlīdzekļu īpašnieku obligāto civiltiesisko atbildību jeb OCTA, paredzot, ka Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) nedrīkst sniegt apdrošināšanas pakalpojumus un nodarboties ar apdrošināšanas starpniecību.

Jau iepriekš LTAB informēja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) prasa pārtraukt tās tīmekļa vietnē piedāvāt iespēju autoīpašniekiem salīdzināt OCTA cenas.

FKTK savu lēmumu pamatoja ar divām Eiropas Komisijas direktīvām par apdrošināšanas izplatīšanu un apdrošināšanas starpniecību prasībām.

FKTK Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte sacīja, ka Latvijā darbojas vairākas salīdzinošās mājaslapas, kuras piedāvā iespēju personām, ievadot atlases kritērijus, salīdzināt OCTA piedāvājumus un procesa beigās tiek dota iespēja noslēgt apdrošināšanas līgumu. Lielākā daļa no šādām salīdzinošajām mājaslapām pieder apdrošināšanas brokeriem, kuri izmanto šīs mājaslapas apdrošināšanas starpniecības pakalpojumu sniegšanai. Taču ir arī tādi salīdzinošo mājaslapu uzturētāji, kuri šobrīd nav reģistrējušies kā apdrošināšanas starpnieki.

Automašīnas ārkārtējās situācijas laikā tiek izmantotas mazāk, tāpat samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, un likumsakarīgi samazinās pieteikto OCTA atlīdzību skaits.

Ņemot vērā šo faktu, vairāku valstu apdrošinātāji klientiem polišu iegādei piešķīruši atlaides vai atmaksājuši daļu prēmiju.

Aktīvāki šajā ziņā līdz šim bijuši ASV apdrošinātāji, no kuriem vairāki lielie spēlētāji paziņojuši par atlaižu piemērošanu. Tā, piemēram, Vorenam Bafetam piederošā "Geico" paziņojusi, ka polisēm, kas tiks atjaunotas vai iegādātas no jauna laika periodā no 8.aprīļa līdz 7.oktobrim, piemēros 15% atlaidi, un līdzīgas atlaides piemērojušas vēl citas kompānijas. Savukārt apdrošinātāji "Liberty Mutual" un "Mercury Insurance" nolēmuši atmaksāt 15% no aprīlī un maijā veiktajiem maksājumiem par apdrošināšanas polisēm.

Indijas apdrošinātājs "Acko General Insurance" paziņojis, ka klientiem piedāvās apdrošināšanu vienu mēnesi bez maksas - pērkot apdrošināšanas polisi uz 12 mēnešiem, vienu papildus mēnesi apdrošināšana būs bezmaksas.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) nelabvēlīgā Konkurences padomes (KP) lēmuma dēļ nākamgad varētu pieaugt transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) polišu cenas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Drīzumā gaidāms KP lēmums, kas, pēc raidījumā paustā, ietekmēs ikvienu auto īpašnieku Latvijā. LTAB sodam esot piekritusi. Taču soda nauda samaksāšana tikšot uzlikta uz OCTA polises pircēju pleciem.

KP lēmums saistīts ar apdrošināšanas kompānijas "Balcia Insurance" ("Balcia"), kura iepriekš gribēja kļūt par OCTA pakalpojumu sniedzēju. "Balcia" vērsās LTAB, lūdzot to uzņemt par biedru. Biedrība uzņēmumu uzņēma par biedru un uzdeva līdz noteiktam termiņam samaksāt iestāšanās naudu 137 639 eiro un vienreizējo iemaksu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fondā 7000 eiro. Tā kā uzņēmums attiecīgos maksājumu neveica, tika pieņemts lēmums to no biedrības izslēgt.

Lielāko daļu satiksmes dalībnieku jau vairs nepārsteidz LTAB paustā pārliecība – nav OCTA, ej kājām! Tāpat no savas vai citu pieredzes, arī pateicoties daudzām LTAB skaidrojošajām kampaņām, sabiedrības vairums sapratis, ka OCTA ir viens no pamatnoteikumiem, kas aizsargās ceļu satiksmes dalībnieku intereses un segs zaudējumus gan par veselībai, gan mantai nodarītajiem zaudējumiem.

Domāju, ka neviens nebūs īpaši pārsteigts arī ar ziņām par milzu izmaksām, kas Latvijas apdrošinātājiem jāizmaksā par mūsu valsts piederīgo ārvalstīs izraisītajiem negadījumiem. Arī mums tas sen vairs nav pārsteigums, jo ceļi var būt vienlīdz bīstami kā pašu mājas, tā svešumā. Tomēr šoreiz vēlos akcentēt problēmu, kas līdz ar Latvijas kļūšanu par pilntiesīgu ES dalībvalsti, kļuva par ikdienu arī mūsu valsts apdrošinātājiem un pastarpināti – visiem satiksmes dalībniekiem.

Līdz ar globalizāciju, robežu atvēršanos un brīvo darbaspēka plūsmu, simtiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāju jau devušies un turpina doties darba, studiju vai vienkārši citādas dzīves meklējumos uz ārvalstīm. Daļa no šiem cilvēkiem ņem sev līdzi iedzīvi, tajā skaitā automašīnu. Ir tādi, kuri jau no pirmās dienas pieņem jaunās mītnes zemes likumus un noteikumus, bet ir arī tādi, kuri tīši vai netīši to nedara un turpina dzīvot pēc ierastajiem nosacījumiem un noteikumiem.

Pēdējā gadā OCTA cenas augušas par vairākiem desmitiem procentu; tik straujš lēciens, kāds novērots šogad, vairs nav gaidāms, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) jomā aizvadīts skaļās diskusijās par polišu cenu kāpumu, par ko gan jau ilgus gadus brīdināja apdrošinātāji, taču nu ķērušies pie reālas darbības.

Kopumā OCTA tirgus 2017. gada sešus mēnešus noslēdza ar 6,2 miljonu eiro zaudējumiem. Zaudējumi OCTA nozarē gan nav nekas jauns, un pēdējo desmit gadu laikā ik gadu vērojamas to svārstības. «Latvijā OCTA apdrošināšanas cenas turpina augt, taču tik straujš kāpums kā pēdējā gada laikā vairs nav paredzams,» prognozē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un LTAB vadītājs Jānis Abāšins.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, salīdzinot 2017. gada septembri ar 2016. gada decembri, KASKO cenas ir pieaugušas par 29,6%, bet OCTA – par 82,2%. Ergo aplēses liecina, ka CSP dati attiecībā uz fiziskajām personām piemērojamām apdrošināšanas pakalpojumu cenām varētu būt diezgan precīzi. Savukārt cenu pieaugums juridisko personu segmentā ir mazāks, norāda Ergo Transportlīdzekļu apdrošināšanas nodaļas vadītājs Aldis Eņģelis. «Cenas pieaugums saistīts ar ilgstošu apdrošinātāju izmaksām neatbilstoši zemas OCTA cenas uzturēšanu, ko veicināja sīvā apdrošinātāju cīņa par katru klientu, zaudējumus sedzot no citiem apdrošināšanas veidiem,» skaidro Seesam Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas produktu grupas vadītājs Renārs Mūrnieks.

OCTA nozare jau daudzus gadus strādā ar milzīgiem zaudējumiem. 2012. gadā tie ir vairāk kā 1,9 miljoni latu, 2011. – tas pats, 2010. – vairāk nekā 2,5 miljoni latu. Šo sarakstu varētu turpināt, un, spriežot pēc šī gada trešā ceturkšņa rādītājiem, kad nozare piedzīvoja lielākos zaudējumus pēdējo 8 gadu laikā (4,3 miljonu apmērā), 2013. gads nebūs izņēmums.

Jautājums rodas viens – kāpēc? Neviens normāls uzņēmējs taču nevar atļauties ilgstoši strādāt ar mīnusiem. Tas ir bīstami ne tikai nozarei, bet arī apdrošināšanas ņēmējiem, kuri ar laiku sāk skatīties ar neuzticību pret uzņēmumiem, kuri nav spējīgi veidot veiksmīgu uzņēmējdarbību. Sabiedrībā rodas viedoklis, ka tauta tiek maldināta ar datiem vai arī tiek neprasmīgi pārvaldīta saimniecība. Taču jebkurā no abiem variantiem secinājums tiek izdarīts, un diemžēl tas nav pozitīvs. Situācija, patērētāju skatījumā kļūst vēl jo mulsinošāka, kad tiek publiskoti dati par apdrošināšanas sabiedrību peļņu. Tomēr visam ir savs izskaidrojums. Šajā gadījumā - gan kāpēc nozare cieš zaudējumus, gan kāpēc tirgus dalībnieki ar to samierinās.

Publiskie dati par ceļu satiksmes negadījumiem Latvijā liecina, ka negadījumu skaitam ir tendence augt. Autovadītāji joprojām ir neuzmanīgi, mazaizsargātākās grupas – gājēji, velosipēdisti, mopēdisti biežāk cieš negadījumos, un mediju ziņās mēs aizvien vairāk lasām ziņas par to, ka atkal ir noticis smags ceļu satiksmes negadījums, kur iesaistīti bērni, ģimenes un gados jauni cilvēki. Lai arī atbildīgās institūcijas gadu no gada pieliek aizvien lielākas pūles, lai situācija uz ceļiem uzlabotos, reālā prakse rāda, ka ikreiz pēc ilgstošāka miera perioda, nāk avāriju vilnis un jauni bojāgājušo skaita rekordi.

Neviens neizrakstīs universālu recepti, kā garantēti samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu, tāpat valsts budžetā nekad nebūs tik daudz līdzekļu, lai ideāli sakārtotu satiksmes infrastruktūru un parūpētos par ikviena satiksmes dalībnieka drošību. Tomēr ir daudzas sīkās un ikdienišķās lietas, kuru realizācija neprasa lielus laika un naudas ieguldījumus, bet efekts no to īstenošanas var dot ievērojamu ieguldījumu satiksmes drošībā.

Arī apdrošināšanas joma netieši, bet tomēr ietekmē ceļu satiksmes drošību. Ik gadu ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses nolūkiem apdrošinātāji veic iemaksas 2% apmērā no līdzekļiem, kas iegūti pārdodot OCTA polises. Tāpat nav noslēpums, ka veicot OCTA polises cenu aprēķinu, ikviens apdrošinātājs, izvērtējot iespējamo risku, ņem vērā vairākus kritērijus, kas ir saistīti ar autovadītāju, transportlīdzekli un tā īpašnieku. Tā rezultātā OCTA cena personām ar pozitīvu apdrošināšanas vēsturi noteikti būs labāka, nekā tiem autoīpašniekiem, kam pagātnē ir regulāri izraisīti ceļu satiksmes negadījumi. Tātad - apdrošinātāji ar OCTA cenas palīdzību zināmā mērā ierobežo tos autoīpašniekus, kas bezatbildīgi attiecas pret satiksmes drošību. Attiecīgi, jo rūpīgāka un pamatotāka būtu apdrošinātāju spēja izvērtēt iespējamos riskus, jo eventuāli mazāka iespēja, ka ceļu satiksmē piedalītos hroniski recidīvisti ar ievērojamu pārkāpumu bagāžu savā vadītāja vēsturē.

Obligātajā sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā (OCTA), kurā apdrošināšanas kompānijas cieš zaudējumus, tuvākajos piecos gados krasas pārmaiņas nav paredzamas.

Tā Db.lv prognozēja viens no OCTA tirgus līderiem apdrošināšanas a/s Baltikums, kas apdrošināšanas tirgus aizkulisēs tiek minēts kā zemāko OCTA polišu cenu piedāvātājs tirgū.

Tas nozīmē, ka OCTA tirgū asās konkurences dēļ saglabāsies zemākas cenas nekā būtu nepieciešams, lai apdrošinātāji strādātu ar peļņu, līdz ar to kompānijas turpinās ciest zaudējumus, kurus segs no citiem apdrošināšanas veidiem, bet tirgus pieaugums būs mērāms 5 – 10% apjomā.

Pēc Baltikums Transportlīdzekļu apdrošināšanas departamenta vadītājas Ilonas Vuškānes teiktā, turpmākajos gados apdrošinātāji arvien vairāk piedāvās pie OCTA papildus apdrošināt citus riskus, piemēram, stiklus, zādzību utt. Tādā veidā patērētājiem būs lielākas izvēles iespējas. DB jau vēstīja, ka no 2004. gada līdz 2012.gadam OCTA nozares kopējie zaudējumi sasniedza ap 17 miljonus Ls.

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas cenai tuvākajā laikā nevajadzētu kāpt, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes loceklis Juris Stengrevics.

Viņš atzīmēja, ka apdrošinātāju gūtā peļņa no OCTA apdrošināšanas 2018.gada deviņos mēnešos, kas bija vairāk nekā seši miljoni eiro, nav daudz, ja salīdzina ar zaudējumiem, kādus iepriekšējos gados apdrošinātāji cieta no šī apdrošināšanas veida, taču vienlaikus dod cerību, ka cenām turpmāk nevajadzētu mainīties uz augšu.

Tajā pašā laikā Stengrevics piebilda, ka OCTA polises Latvijā piedāvā deviņi apdrošinātāji un ir grūti pateikt, kādi konkrēti ir to turpmākie plāni. «Cenas nosaka apdrošinātāji, tāpēc man ir grūti pateikt, kādi būs viņu turpmākie plāni. Turklāt apdrošinātāji mums ir deviņi - daļa no viņiem, varbūt, plāno kaut ko mainīt, daļa - nē,» viņš teica.

Obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) nozarē būtiskāko notikumu vidū ierindojas AAS Balva likvidācijas procesa uzsākšana, kā arī OCTA nozares piedzīvotie lielākie zaudējumi pēdējo astoņu gadu laikā, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotie notikumi nozarē, kuri ir ietekmējuši tās darbību un kopējos tirgus rādītājus.

Šī gada 16. aprīlī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas FKTK padome pieņēma lēmumu apturēt visu AAS Balva izsniegto licenču darbību. Divus mēnešus vēlāk, izvērtējot veiktās darbības, FKTK padome nolemj pilnībā anulēt visas AAS Balva licences, nosakot, ka esošie noslēgtie apdrošināšanas līgumi turpina savu darbību un apdrošināšanas sabiedrībai ir jāturpina pildīt savas saistības pret klientiem.

LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics norāda, ka likvidējamās apdrošināšanas sabiedrības Balva darbības radītās sekas jau ir izjūtamas un tās atspoguļosies nozares rādītājos arī nākotnē.