Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

Pagaidām Latvijas Apdrošinātāju asociācijai (LAA) nav pamata domāt, ka OCTA polišu cenu pieaugums ir nejaušība un tas var apstāties, norāda LAA vadītājs Jānis Abāšins.

Šobrīd vēl grūti spriest, cik liels pieaugums procentuāli būs gada griezumā. Visticamāk, straujais cenu kāpums tiks piebremzēts vien gadījumā, ja, klientam OCTA polises izvēlē aizvien vairāk vadoties no cenas faktora, vēl sīvāk pastiprināsies konkurence apdrošinātāju vidū, vai arī tirgū ienāks kāds jauns spēlētājs un, vēloties iekarot savu tirgus daļu, piedāvās zemākas cenas.

Tiesa gan, cenu aptauju veikšana ir praktiski neiespējama, jo apdrošināšanas produktiem cenošana ir izteikti individuāla, pamatojoties uz konkrētā klienta riska profilu.

Lai gan izvērtēt vispārēju cenu pieaugumu tirgū ir gana komplicēts uzdevums, tomēr pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas un atsevišķu klientu novērojumiem secināms, ka indikācijas gaidāmajam OCTA polišu cenu pieaugumam tirgū bija vērojamas jau sen. Sadārdzinājumu kavējusi ārkārtīgi sīvā konkurence apdrošinātāju vidū. OCTA apdrošināšana ilgtermiņā bijusi nerentabla – izmaksāto atlīdzību apmērs ilgākā laika periodā ir audzis straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms. Tas likumsakarīgi noveda pie tā, ka pērn OCTA tirgus piedzīvoja rekordlielus zaudējumus – gandrīz 12 miljoni eiro.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) skatījumā esošais Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likuma regulējums ir samērīgs gan negadījumā cietušo personu, gan transportlīdzekļu īpašnieku interesēs, un nebūtu maināms, pavēstīja LTAB pārstāvji komentējot Saeimas deputāta Andra Kulberga (AS) ierosinātos priekšlikumus veikt grozījumus likumā, lai transportlīdzekļa īpašnieks, noņemot transportlīdzekli no uzskaites, var saņemt atpakaļ neizmantotās OCTA apdrošināšanas starpību.

LTAB aģentūrai LETA skaidroja, ka attiecībā uz OCTA polises pārtraukšanu un neizmantotās prēmijas saņemšanu atpakaļ, ja transportlīdzeklis tiek noņemts no uzskaites, jau šobrīd OCTA likums paredz tādu iespēju, ja līdz ar transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) glabāšanā tiek nodotas transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes.

Tāpat arī gadījumos, kad transportlīdzeklis tiek nodots tirdzniecībā, tad transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības izbeigt esošo OCTA līgumu un saņemt atpakaļ neizmantoto prēmiju.

Savukārt attiecībā uz zaudējumu atlīdzību no OCTA Garantijas fonda, ja atbildīgais transportlīdzeklis nav noskaidrots - LTAB ieskatā šāds regulējums varētu veicināt atbildīgā transportlīdzekļa vadītāju rīkoties negodprātīgi, bēgt no notikuma vietas, lai netiktu identificēts, tādējādi nebojājot savu apdrošināšanas vēsturi, kā arī tikt izmantots krāpniecības nolūkos, tas ir, visi bojājumi, tostarp, kas attiecas uz KASKO, varētu tikt pieteikti kā OCTA, skaidro LTAB pārstāvji.

Obligātās civiiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) veidā tirgus jau daudzu gadu garumā cieš zaudējumus, un ir novērojams, ka cīņā par tirgus daļu apdrošinātāji reizēm ir gatavi upurēt OCTA prēmiju un piemēro to par neadekvātu cenu, saka AAS BTA Insurance Company SE Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Ilva Priedniece.

Salīdzinot ar identisku periodu pērn, šī gada pirmajā ceturksnī novērojams mērens OCTA prēmiju pieaugums 5-6% apmērā.

Sezonālas OCTA cenu svārstības tirgū vērojamas jau vairāku gadu garumā un izņēmums nebija arī 2012. gads un šā gada sākums, uzsver Ergo Transportlīdzekļu, CTA un personu apdrošināšanas departamenta direktors Ivars Vismanis. Lai gan daudz par to tika runāts, tomēr pamanāmu cenu palielināšanu pērn realizēja tikai daļa apdrošinātāju. Taču kopumā kopš pērnā gada rudens kopumā tirgū tika novērots OCTA cenu pieaugums.

I. Vismanis uzsver, ka šoziem apdrošināšanas sabiedrības OCTA segmentā cieta lielākus zaudējumus nekā pagājušā gada ziemā, tāpēc zaudējumi atspoguļojas arī pirmā ceturkšņa OCTA segmenta rezultātos Latvijā. Negatīvo tendenci var izskaidrot ar to, ka šī ziema bija garāka nekā pērnā, taču primāri akcents jāvērš uz faktu, ka pieaug zaudējumu apmērs, tajā skaitā personām radītie zaudējumi. Turklāt atlīdzināto zaudējumu apmērs pieaug straujāk nekā OCTA cenas.

Ministru kabinetā atbalstītajos grozījumos Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jeb OCTA likumā, paredzot, ka OCTA turpmāk būs nepieciešama katram transportlīdzeklim, tomēr varētu veikt izmaiņas, aģentūrai LETA pieļāva finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Koalīcijas partneri šonedēļ vienojās, ka Saeima noraidīs valdībā atbalstītos grozījumus, kas paredz, ka OCTA jāiegādājas transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti, piemēram, lauksaimniecības darbos, bet netiek izmantoti ceļu satiksmē. Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs aģentūrai LETA sacīja, ka lauksaimnieki ir noskaņoti pret piedāvātajiem OCTA likuma grozījumiem.

Savukārt finanšu ministre norādīja, ka oktobrī tiks sasaukta konsultatīvā padome, kas pārrunās likuma grozījumos ietvertās normas. «Konsultatīvajā padomē mēģināsim saprast, vai likuma grozījumos ietvertās normas ir skaidras un samērīgās,» atzina ministre.

Paredzams, ka 2015.gadu obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas nozare kopumā noslēgs ar lieliem finanšu zaudējumiem, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Jau 9 mēnešu rezultāti parādīja, ka zaudējumi ir ievērojami lielāki nekā iepriekšējos gados (7,3 miljoni eiro 2015.gada 9 mēnešos pret 2,8 miljoniem eiro tādā pašā laika periodā 2014.gadā). Situācija ir kļuvusi ievērojami negatīvāka, salīdzinot ar 2014.gada 9 mēnešiem, jo kopējie zaudējumi tirgū ir gandrīz 2,6 reizes lielāki nekā 2014. gada attiecīgajā periodā. Šis rādītājs ir noteikts, nevērtējot LAAS Balva zaudējumu apjoma ietekmi uz kopējiem OCTA tirgus rezultātiem.

OCTA tirgus tik lielu zaudējumu apmēru pēdējo reizi uzrādīja 2007. gadā. Ir pasliktinājies OCTA tirgus zaudējumu rādītājs, ko lielā mērā ietekmēja piekritušo atlīdzību prasību neto summas pieaugums par 15,7% un citu tehnisko neto izdevumu pieaugums par 52,3%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, skaidro J. Stengrevics.

Tuvu ir mirklis, kad apdrošinātāji vairs nespēs paciest transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jeb OCTA segmenta radītos zaudējumus, sarunā ar žurnālistiem sacīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.

Viņš lēsa, ka šogad OCTA segmenta zaudējumi varētu sasniegt 12 miljonus eiro, kas ir ļoti daudz. «Apdrošinātāju pacietības mērs drīz būs pilns,» izteicās Abāšins. Apdrošinātāju asociācija prognozē, ka OCTA zaudējumiem nākamgad vajadzētu samazināties.

OCTA apdrošināšana ir nerentabla jau ilgstoši, turklāt līdzīgu kursu uzņēmusi arī auto KASKO apdrošināšana. Izmaksāto atlīdzību apmērs jau ilgākā laika periodā audzis straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms. Tirgū valda sīva konkurence, kas ietekmē polises cenu. Taču nepārtraukti aug auto remontdarbu un medicīniskās izmaksas, un tirgū bija vērojami visi priekšnoteikumi, lai celtos OCTA un KASKO polišu cenas, tomēr tas nenotika - lielā konkurence neļauj cenai celties masveidīgi, skaidro asociācija.

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana arī šogad apdrošinātājiem varētu nest zaudējumus, taču tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nav pamata, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

«Pagājušā gada OCTA cenu kāpums atspoguļosies visa šā gada laikā, jo ietekme nāk ar 12 mēnešu nobīdi. Nav tā, ka šodien, paceļot cenu, tu jau pelni. To redzēs tikai pēc 12 mēnešiem. Līdz ar to 2017.gadā OCTA vēl būs mīnusos, arī par 2018.gadu vēl būs mīnusiņš, bet jau daudz mazāks. Turklāt reti kurā Eiropas valstī OCTA tirgus ir stabili rentabls - lielas peļņas šajā veidā nav nevienam,» teica Abāšins.

Tāpat viņš sacīja, ka tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nesaskata pamatu, vienlaikus pastāv varbūtība, ka cenas varētu samazināties. «Ja prognozējam, kas notiks tālāk, es neredzu iemeslu tālākam straujam OCTA cenu kāpumam. Mēs cenu līmenī būsim pietuvojušies Lietuvai un Igaunijai. Vai mūsu cenām būtu jābūt augstākām nekā kaimiņvalstīs? Domāju, ka nē. (..) Jautājums ir, vai nebūs vēl arī cenu krituma. Tirgus ir tirgus. Ja kāds sajutīs, ka cena viņam ir pietiekami rentabla, tas var »paspiest« cenas arī uz leju un uz tā rēķina iegūt kādu papildu tirgus daļu. Dzīvosim, redzēsim,» pauda asociācijas vadītājs.

Šogad uz pusi varētu sarukt to klientu skaits, kuri izvēlas OCTA apdrošināšanas atlīdzību saņemt naudā, ko ietekmē jaunie noteikumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums), prognozē AAS BTA Baltic Insurance Company eksperti.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka būtiski atšķiras vidējās izmaksātās atlīdzību summas, ja atlīdzība tiek izmaksāta remontdarbu vai naudas veidā, šogad vismaz par 13% varētu pieaugt kopējais izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms OCTA veidā.

2016. gadā vidējā izmaksātā atlīdzība par OCTA gadījumu, kad klients izvēlējies atlīdzību saņemt naudā, bija 480 eiro, savukārt vidējā izmaksātā atlīdzība OCTA gadījumos, kad veikti remontdarbi autoservisā, bija 856 eiro. Tas apliecina, ka palielinoties to klientu skaitam, kas izvēlēsies veikt remontu, nevis saņemt atlīdzību naudā, palielināsies arī izmaksāto atlīdzību apjoms, liecina BTA prognozes.

Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, aktualizējot vairākus jautājumus.

Likuma grozījumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz nepieciešamību pilnveidot un papildināt spēkā esošās Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma normas, atbilstoši precizējot dažas OCTA likuma normas, kas jau ieviestas ar Eiropas Savienības direktīvām OCTA jomā, skaidro Finanšu ministrija.

OCTA likums līdz šim neregulēja vairākus jautājumus, piemēram, to, kam jāslēdz OCTA līgums attiecībā uz tirdzniecībai paredzētiem Latvijā no uzskaites noņemtiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar tirdzniecības numura zīmēm, jo atbilstoši spēkā esošajam regulējumam tirdzniecības uzņēmums (komersants) ar šādiem transportlīdzekļiem drīkst piedalīties izmēģinājuma braucienos; OCTA polises nepieciešamību speciālajai militārajai tehnikai, kā arī neierobežoja apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās termiņu - likumā nebija noteikts termiņš, cik ilgā laikā pēc līguma noslēgšanas līgumam jāstājas spēkā.

Lielākajai daļai autoīpašnieku ir salīdzinoši vājas zināšanas par zaudējumu veidiem, kādus sedz OCTA apdrošinātāji. Tikai desmitā daļa zina vairāk par trim zaudējumu veidiem, kurus kompensē apdrošinātāji un vairums joprojām uzskata, ka OCTA sedz tikai zaudējumus par transportlīdzekļa bojājumiem vai bojāeju, noskaidrots Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pērn decembrī veiktajā aptaujā.

Tikai 24,7% autovadītāju ir informēti, ka apdrošinātājs maksā atlīdzību par CSNg cietušās personas veselībai nodarītiem zaudējumiem tik ilgi, kamēr vien saglabājas veselībai nodarītais kaitējums un rodas izdevumi saistībā ar šo kaitējumu.

62,3% respondentu pareizi prata atbildēt, ka OCTA atlīdzību limits ir maksimālā naudas summa, kas paredzēta visiem CSNg cietušajiem par nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem, atbilstoši nodarīto zaudējumu apmēram. Savukārt 62,8% aptaujāto norādīja, ka Latvijā patlaban spēkā esošie OCTA atlīdzības limiti par CSNg nodarītiem zaudējumiem mantai un personai ir pietiekami augsti. Šie rezultāti parāda, ka lielākā daļa autoīpašnieku zina par to, ka atlīdzību limiti par CSNg nodarītiem zaudējumiem mantai un personai Latvijā ir tādi paši kā citās Eiropas valstīs - attiecīgi 1 un 5 miljonu apmērā, kā to nosaka ES direktīva, tomēr sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka tādējādi kā atlīdzība būtu jāsaņem šis maksimālais apmērs.

Ministru kabineta komiteja 6.augustā lēma virzīt izskatīšanai valdībā Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos apjomīgos grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums).

FM skaidroja, ka likumprojekta mērķis ir pilnveidot un papildināt spēkā esošā OCTA likuma likuma normas, jo piedāvātie risinājumi novērsīs praksē konstatētās nepilnības un ieviesīs uzlabojumus ceļu satiksmes negadījumā (CSNg) cietušo personu, apdrošinājumu ņēmēju un autovadītāju interesēs, kā arī ieviesīs jaunus apdrošinātāja atbildības limitus personai un mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai.

Ar likumprojektu paredzēts OCTA likumā veikt grozījumus, lai izslēgtu novecojošu terminu lietojumu. Tāpat ar likuma grozījumiem noteikts jauns regulējums attiecībā uz apdrošināšanas līguma spēkā stāšanos ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas, lai samazinātu to gadījumu skaitu, kad OCTA līgumi stājas spēkā pēc apdrošināšanas sabiedrībai izsniegtās licences apdrošināšanas veikšanai darbības apturēšanas.

Šovasar, 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi OCTA likumā, kas paredz, ka transportlīdzekļu īpašnieki OCTA polisi var iegādāties uz īsāku termiņu – vienu mēnesi.

“Apdrošinātāji, balstoties uz statistiku, jau brīdināja, ka, jaunā likuma norma par OCTA termiņa samazināšanu, iespējams, palielinās neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu ceļu satiksmē,” skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka vien divus mēnešus pēc likuma izmaiņām, jaunā kārtība jau radījusi pirmās nopietnās problēmas aizmāršīgajiem autovadītājiem.

LTAB apkopojis statistiku par pirmajiem diviem mēnešiem kopš spēkā stājušās jaunās likuma normas. Viena mēneša OCTA polisi šajā laikā iegādājušies 28952 transportlīdzekļu īpašnieki, kas kopumā ir 8,84% no šajā laikā iegādāto polišu apjoma. Joprojām lielākais īpatsvars ir 3 mēnešu polisēm (43,27%) un 12 mēnešu polisēm (38,65%). Kopā šī gada jūlijā un augustā transportlīdzekļu īpašnieki iegādājušies 327479 OCTA polises.

Apdrošināšanas sabiedrība Ergo Latvijā saņēmusi obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) atlīdzību pieteikumu par ceļu satiksmes negadījumu Zviedrijā, kas aprēķināts vismaz 280 tūkstošu latu apmērā, tādējādi kļūstot par pēdējos 15 gados apdrošinātāja vēsturē lielāko OCTA atlīdzību par negadījumu.

Ceļu satiksmes negadījums (CSNg) noticis pērn septembrī, automašīnai saduroties ar meža zvēru - alni. Daudzās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, šādus negadījumus OCTA polise neatlīdzina, bet tā kā šoreiz tas notika Zviedrijā, saskaņā ar tur spēkā esošajiem noteikumiem, Ergo būs jāatlīdzina negadījuma rezultātā radušies zaudējumi.

Negadījuma rezultātā gājis bojā 30 gadus jauns automašīnas īpašnieks, smagi cietis auto vadītājs un 21 gadu jauna pasažiere. Šobrīd apdrošināšanas atlīdzības aprēķinā ņemti vērā iespējamie nesaņemtie ienākumi, cietušo ārstēšanās izdevumi un transportēšana no notikuma vietas ar helikopteru, norāda Ergo.

Lai samazinātu neapdrošināto skaitu un uzlabotu kopējo ceļu satiksmes drošību, šā gada janvārī tika pieņemti grozījumi pārkāpumu uzskaites punktu sistēmā, kuri paredzēja, ka turpmāk par braukšanu bez OCTA būs ne tikai jāsedz administratīvais sods, bet tiks piešķirti arī divi soda punkti par katru pārkāpumu. Kā liecina Valsts Ceļu policijas dati, kopš brīža, kad stājās spēkā grozījumi pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumos, soda punkti par braukšanu bez OCTA piešķirti jau 1800 autovadītājiem.

OCTA likums paredz, ka ikvienam autovadītājam, lai piedalītos ceļu satiksmē ir nepieciešams iegādāties OCTA polisi. Gadījumā, ja tomēr autovadītājs piedalīsies ceļu kustībā ar neapdrošinātu transportlīdzekli, viņam tiks piemērots administratīvais sods 85 līdz 114 eiro apmērā, kā arī tiks piešķirti divi soda punkti, atgādina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

Kā stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, izmaiņas pārkāpumu uzskaites punktu sistēmā, iekļaujot tajā arī soda punktus par braukšanu bez OCTA, tika ieviestas ar mērķi cīnīties ar agresīviem braucējiem, kuri neiegādājas OCTA, apzināti ignorējot likumu, un vieglprātīgi attiecas pret drošības jautājumiem. Prakse rādot, ka tie, kuri regulāri neiegādājas OCTA, ir labi informēti par polises nepieciešamību, līdz ar to piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas apdrošināšanas polises nekādi nevarot nosaukt par neinformētību. Tomēr vēl joprojām daudziem esot pārsteigums, kad par braukšanu bez OCTA tiek uzlikts ne tikai naudas sods, bet arī piešķirti soda punkti.

2014.gadā par braukšanu bez OCTA sarakstīti 10,5 tūkstoši administratīvā pārkāpuma protokoli.

Kopējais autovadītāju skaits, kuri pārvietojas pa Latvijas ceļiem bez OCTA, ir apmēram 1%. LTAB uzdevums ir cīnīties ar šiem neapzinīgajiem autovadītājiem, tādēļ jau no pērnā gada janvāra vidus Latvijā par braukšanu bez OCTA tiek piešķirti arī soda punkti, savukārt līdz ar fotoradaru parādīšanos uz valsts ceļiem, braukšanu bez OCTA fiksē arī šīs mērierīces, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk – LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Pērnajā gadā autovadītāji par piedalīšanos ceļu satiksmē bez OCTA sodīti 10,5 tūkstošu reižu.

Ja salīdzinām šo skaitu ar 2013.gadu, kad par braukšanu bez OCTA tika sarakstīti 11 tūkstoši protokolu, tad var secināt, ka situācija ir nedaudz uzlabojusies, tomēr LTAB dati liecina, ka bieži ceļu satiksmes negadījumus ar smagām sekām izraisa tieši tie autoīpašnieki, kuri apzināti un regulāri pārkāpj likumu, braucot bez OCTA, derīgas tehniskās apskates un arī apreibinošu vielu iespaidā. Diemžēl šādi recidīvisti vēl joprojām ir sastopami uz Latvijas ceļiem, tāpēc, lai iespēju robežās cīnītos ar šādiem neapzinīgajiem autoīpašniekiem, kā arī, lai sekmētu drošas braukšanas kultūras veidošanos autovadītāju apziņā ilgtermiņā, sodu sistēmā ir noteikti pārkāpumu uzskaites punkti arī par OCTA neesamību, papildina J.Stengrevics.

Kopš 2011. gada mopēdistiem, tāpat kā citiem transportlīdzekļiem, ir nepieciešams iegādāties OCTA. Arī gadījumos, kad mopēda īpašnieks nodevis lietošanā citai personai transportlīdzekli, par kuru nav noslēgts apdrošināšanas līgums vai mopēda lietošanas laikā ir beidzies OCTA termiņš, apdrošināšanas līgumu uz īpašnieka vārda slēdz transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs. Tomēr daudzi mopēdisti nav informēti par OCTA nepieciešamību.

Nav jau arī pārsteigums, jo šobrīd mopēdistu vadītāja apliecību var iegūt jebkurš jaunietis, kurš ir sasniedzis 14 gadu vecumu. Daudziem no tiem šis ir arī pirmais personīgi vadītais motorizētais transportlīdzeklis. Līdz ar ko informētība par to, ko regulē un nosaka likums, nav tik liela. Tāpēc, lai nerastos pārpratumi, ieteicams visos gadījumos, kuri ir neskaidri, piemēram, vai ir vai nav nepieciešama OCTA, kāds ir minimālais OCTA iegādes termiņš, droši vaicāt apdrošinātājiem. Jo gadījumā, ja mopēdists tiks notverts bez spēkā esošas OCTA polises, tam tiks piemērots naudas sods – 30 – 55 Eiro apmērā.

Šā gada pirmajā ceturksnī OCTA nozares zaudējumi sasnieguši 818 tūkstošus eiro, kas ir par gandrīz piektdaļu vairāk nekā līdzīgā periodā pērn, kad tie bija 683 tūkstoši eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Tāpat jāatzīmē, ka turpina pieaugt atlīdzību izmaksas, kuras tiek veiktas no Garantijas fonda likvidējamās apdrošināšanas akciju sabiedrības vietā, LTAB informē valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, piebilstot, ka šobrīd no Garantijas fonda izmaksātās atlīdzības, ja LAAS Balva nespēs pildīt savas saistības, agri vai vēlu gulsies uz pārējo OCTA apdrošinātāju pleciem, kas savukārt var novest pie OCTA cenu līmeņa korekcijām.

Šī gada pirmajā ceturksnī apdrošināšanas sabiedrību nopelnīto prēmiju summa sasniedza 11,581 miljonu eiro, kas ir par gandrīz 4% vairāk nekā 2014.gada 1. ceturksnī (11,16 miljonus eiro). Savukārt piekritušo atlīdzību (kas ietver sevī gan jau izmaksātās atlīdzības, gan izmaiņas rezervēs, gan pārapdrošinātāju daļu atlīdzībās) summa 2015.gada pirmajā ceturksnī sasniedza 9,123 miljonus eiro, kas ir par gandrīz 12% vairāk nekā attiecīgā periodā pērn, kad tie bija 8,042 miljoni eiro.

Lai samazinātu neapdrošināto skaitu un uzlabotu kopējo ceļu satiksmes drošību Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti grozījumi pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumos, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB). Turpmāk par braukšanu bez OCTA un spēkā esošas tehniskās apskates tiks piešķirti divi soda punkti par katru pārkāpumu.

LTAB biroja dati liecina, ka bieži ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar smagām sekām izraisa autoīpašnieki, kuri ne tikai nav iegādājušies OCTA, bet arī transportlīdzeklim nav izieta valsts tehniskā apskate. Šādi negadījumi nereti ir ar ļoti smagām sekām – cietušas, bojā gājušas personas, palikušas apgādājamās personas bez apgādātāja, nodarīti nopietni bojājumi gan transportlīdzekļiem, gan citam īpašumam (ēkām, būvēm, ceļam). Tāpat nereti gadās, ka baidoties par iespējamām finansiālajām sekām un piemērojamo sodu, neapdrošināti transportlīdzekļu vadītāji pēc CSNg izraisīšanas no notikuma vietas aizbrauc.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopš pērnā gada vidus ir sācis saņemt dokumentus no Nīderlandes Zaļās kartes biroja par ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), kas izraisīts ar Latvijā reģistrētu vieglo transportlīdzekli, kura īpašnieks nebija iegādājies OCTA.

Šī varētu kļūt par visu laiku lielāko izmaksu no OCTA Garantijas fonda (GF) par CSNg, ko izraisījis neapdrošināts transportlīdzeklis. Kopējā atlīdzību summa, ko Nīderlandes puse pieprasījusi rezervēt kā atlīdzību CSNg cietušajam, ir 2 miljoni eiro, kas gan daļēji varētu samazināties pēc pilnīgas CSNg apstākļu noskaidrošanas.

2022.gada vasarā Nīderlandē neapdrošināts transportlīdzeklis, kas reģistrēts Latvijā, notrieca riteņbraucēju. Cietušais ir guvis smagas smadzeņu traumas un rehabilitācijas process prasīs ilgu laiku. CSNg apstākļi joprojām tiek izmeklēti, tomēr, atbilstoši likumam, Nīderlandes Zaļās kartes birojs pieteicis rezervēt 2 miljonus EUR, kas varētu tikt izmaksāti cietušajam no Latvijas GF.

Obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) nozarē būtiskāko notikumu vidū ierindojas AAS Balva likvidācijas procesa uzsākšana, kā arī OCTA nozares piedzīvotie lielākie zaudējumi pēdējo astoņu gadu laikā, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotie notikumi nozarē, kuri ir ietekmējuši tās darbību un kopējos tirgus rādītājus.

Šī gada 16. aprīlī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas FKTK padome pieņēma lēmumu apturēt visu AAS Balva izsniegto licenču darbību. Divus mēnešus vēlāk, izvērtējot veiktās darbības, FKTK padome nolemj pilnībā anulēt visas AAS Balva licences, nosakot, ka esošie noslēgtie apdrošināšanas līgumi turpina savu darbību un apdrošināšanas sabiedrībai ir jāturpina pildīt savas saistības pret klientiem.

LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics norāda, ka likvidējamās apdrošināšanas sabiedrības Balva darbības radītās sekas jau ir izjūtamas un tās atspoguļosies nozares rādītājos arī nākotnē.

Nepilnu 19 gadu laikā no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) Garantijas fonda atlīdzībās izmaksāti 23,13 miljoni eiro, liecina LTAB dati.

Zaudējumu atlīdzība no Garantijas fonda tiek izmaksāta saskaņā ar OCTA likuma un starptautisko normatīvo aktu prasībām. Lielāko Garantijas fonda atlīdzību izmaksu daļu veido izmaksas par ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg), kurus ir izraisījuši transportlīdzekļi bez OCTA apdrošināšanas. Tāpat ievērojama daļa no Garantijas fonda izmaksām ir par CSNg cietušo personu zaudējumiem, ko CSNg rezultātā nodarījis autovadītājs, kas nav identificēts, skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, piebilstot, ka 2015.gadā Garantijas fonds par 788 apdrošināšanas gadījumiem ir pieņēmis 963 lēmumus par summu 2,24 miljoni eiro.

Pēdējā gadā OCTA cenas augušas par vairākiem desmitiem procentu; tik straujš lēciens, kāds novērots šogad, vairs nav gaidāms, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) jomā aizvadīts skaļās diskusijās par polišu cenu kāpumu, par ko gan jau ilgus gadus brīdināja apdrošinātāji, taču nu ķērušies pie reālas darbības.

Kopumā OCTA tirgus 2017. gada sešus mēnešus noslēdza ar 6,2 miljonu eiro zaudējumiem. Zaudējumi OCTA nozarē gan nav nekas jauns, un pēdējo desmit gadu laikā ik gadu vērojamas to svārstības. «Latvijā OCTA apdrošināšanas cenas turpina augt, taču tik straujš kāpums kā pēdējā gada laikā vairs nav paredzams,» prognozē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un LTAB vadītājs Jānis Abāšins.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, salīdzinot 2017. gada septembri ar 2016. gada decembri, KASKO cenas ir pieaugušas par 29,6%, bet OCTA – par 82,2%. Ergo aplēses liecina, ka CSP dati attiecībā uz fiziskajām personām piemērojamām apdrošināšanas pakalpojumu cenām varētu būt diezgan precīzi. Savukārt cenu pieaugums juridisko personu segmentā ir mazāks, norāda Ergo Transportlīdzekļu apdrošināšanas nodaļas vadītājs Aldis Eņģelis. «Cenas pieaugums saistīts ar ilgstošu apdrošinātāju izmaksām neatbilstoši zemas OCTA cenas uzturēšanu, ko veicināja sīvā apdrošinātāju cīņa par katru klientu, zaudējumus sedzot no citiem apdrošināšanas veidiem,» skaidro Seesam Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas produktu grupas vadītājs Renārs Mūrnieks.

Mazinās lauksaimnieku iebildumi pret pretrunīgi vērtētajiem grozījumiem Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, šodien pēc OCTA konsultatīvās padomes sēdes žurnālistiem sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) šodien žurnālistiem atzina, ka iepriekš problēmas ar likuma grozījumu tālāku virzību radās tāpēc, ka nenotika viedokļu apmaiņa un trūka informācijas. Tomēr šodien FM, apdrošinātāji un lauksaimnieki vienojās likuma grozījumus turpināt skatīt darba grupā, kas vērtēs OCTA polises nepieciešamības principus lauksaimniecības, mežsaimniecības u.c. tehnikai, kas nepiedalās autoceļu satiksmē.

LOSP vadītājs pauda nožēlu, ka līdzīgas sanāksmes nenotika pirms likuma grozījumu izskatīšanas valdībā, tāpēc lauksaimniekiem nebija izpratne par likuma grozījumu piemērošanu. Tomēr pēc šodien sanāksmes lauksaimnieku iebildumi pret OCTA grozījumiem esot mazinājušies.

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas cenai tuvākajā laikā nevajadzētu kāpt, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes loceklis Juris Stengrevics.

Viņš atzīmēja, ka apdrošinātāju gūtā peļņa no OCTA apdrošināšanas 2018.gada deviņos mēnešos, kas bija vairāk nekā seši miljoni eiro, nav daudz, ja salīdzina ar zaudējumiem, kādus iepriekšējos gados apdrošinātāji cieta no šī apdrošināšanas veida, taču vienlaikus dod cerību, ka cenām turpmāk nevajadzētu mainīties uz augšu.

Tajā pašā laikā Stengrevics piebilda, ka OCTA polises Latvijā piedāvā deviņi apdrošinātāji un ir grūti pateikt, kādi konkrēti ir to turpmākie plāni. «Cenas nosaka apdrošinātāji, tāpēc man ir grūti pateikt, kādi būs viņu turpmākie plāni. Turklāt apdrošinātāji mums ir deviņi - daļa no viņiem, varbūt, plāno kaut ko mainīt, daļa - nē,» viņš teica.