Aptauja starp finanšu un kredītrisku apdrošināšanas nozares ekspertiem, ko veica uzņēmums Euler Hermes, parādījusi, ka Latvijā vairākās biznesa nozarēs ir vērojamas biznesa krīzes pazīmes, Db.lv informēja Euler Hermes sabiedrisko attiecību konsultante Olga Kazaka.
„Dotajā situācijā, lai aizsargātu savu biznesu un izvairītos no iespējamā bankrota, ir nepieciešams pareizi plānot naudas plūsmas un veikt tirgus un iespējamo risku analīzi. Svarīgs faktors ir arī sadarbības partneru rūpīga izlase. Ap 40% uzņēmumu balansa veido debitoru parādi, tomēr tie reti tiek apdrošināti. Nav arī jāaizmirst par investīcijām uzņēmuma darbinieku kvalifikācijas celšanā, jo kvalificēto speciālistu trūkums ir viens no galvenajiem uzņēmuma riska faktoriem,” tā aptaujas rezultātus komentē Euler Hermes Kreditversicherungs-AG pārstāvis Baltijas valstīs Franks Ville.
Petījuma secinājumi
Galvenie Latvijas uzņēmējam draudošie riski ir valūtas riski, nepilnības likumdošanā, transporta problēmas galvaspilsētā un uz robežas, darbaspēka deficīts, darba algas paaugstināšanās zemas darba produktivitātes apstākļos, kā arī nodokļu politika. Latvija vairs nav lēta darbaspēka valsts, kas arī kļūst par vienu no biznesa riska faktoriem, secināts pētījumā.
Latvijā par riskantākām nozarēm kļuvusi būvniecība, nekustamā īpašuma attīstība, lauksaimniecba un tirdzniecība. Turklāt tādās nozarēs kā būvniecība un zivsaimniecība jau ir vērojamas krīzes pazīmes.
Stabilitātes reitinga mazināšana ar starptautiskām reitingu aģentūrām nav negatīvais faktors, kurš varētu draudēt veiksmīgai Latvijas un ārvalstu uzņēmumu sadarbībai.
Kredītriski veido lielāko draudu mazā biznesa uzņēmumiem. Stabilāki ir tie uzņēmumi, kas orientējas uz pakalpojumu sniegšanu.
Labvēlīgākās valstis Latvijas uzņēmējdarbības attīstībai ir Eiropas Savienības un Pasaules Tirdzniecības organizācijas valstis.
Lielākais risks Latvijas biznesam ir sadarbība ar bijušajām Padomju valstīm (galvenokārt, Baltkrievija, Ukraina un Krievija) un valstīm, kurās Latvijas uzņēmējiem pašlaik nav pietiekamas pieredzes, kā arī kur ir vērojama politiskā un ekonomiskā nestabilitāte, piemēram, Āfrika, Āzija un Dienvidamerika. Savukārt, valstīs ar vislielāko risku, galvenokārt, ir arī perspektīvas. Tā, piemēram, Indijā, Kazahstānā, Moldāvijā un Ukrainā ir liels potenciāls Latvijas uzņēmējdarbības attīstībai.
Situācija tirgū ir neviennozīmīga. Ja nekas netiks darīts, krīze tirgū var saasināties. Valsts loma risku mazināšanā ir – veidot un nodrošināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi.
Aptaujātie eksperti atzina, ka situācija ar kredītriskiem Latvijā ir neviennozīmīga: riski pastāv un uzņēmējiem ir jābūt vērīgiem. Kā riskantākās nozares ir būvniecība un nekustamais īpašums, lauksaimniecība un tirdzniecība. Gadījumā, ja darba algas augs ātrāk nekā produktivitātes līmenis, riska grupai pievienosies arī ražošana.
Veronika Bikse, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesore, norādīja, ka riskantākā nozare ir lauksaimniecība, kas ir atkarīga no dabas apstākļiem. Dabas stihijām ir pakļauta arī mežsaimniecība. Riska faktoram ir pakļautas arī tās nozares, kas eksportē savu produkciju uz NVS valstīm (īpaši zivsaimniecība).
Andrejs Dzedons, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas profesors, norādīja – tā kā kreditori kļūst piesardzīgāki un uzmanīgāki, tad, iespējams, risku pieaugums samazināsies, kā tas jau notiek nekustamā īpašuma tirgū.
Savukārt SEB Latvijas Unibankas Nozaru un kredītrisku analīzes nodaļas vadītājs Kārlis Danēvičs norādīja, ka tieši nekustamā īpašuma jomā ir jūtamas krīzes pazīmes, par ko liecina uzņēmumu nespēja pildīt savas saistības, darbaspēka trūkums un pieprasījuma pārsvars par piedāvājumu. „Tas sekmēs to, ka izdevumi būvniecībai tūlīt sasniegs Stokholmas līmeni. Tajā pašā laikā citi pakalpojumi Stokholmā ir 3-5 reizes lētāki,” paskaidro K.Danēvičs.
Ekspertu vairākums atzina krīzes pazīmju esamību dažās tautsaimniecības nozarēs. Par uztraucošu valsts ekonomisko situāciju liecina gan Latvijas Bankas statistika – pirmā šā gada kvartālā maksājuma balansa tekošā konta deficīts veidoja 25,7% no IKP. Henriks Danusevičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, atzīmēja, ka krīzes pazīmes ir daudzās nozarēs, kurās ražošanas darbaspēka izmaksas pārsniedz darbaspēka izmaksas konkurējošā valstī. Latvija vairs nav lēta darbaspēka valsts. Šā gada pirmajā kvartālā, salīdzinājumā ar šo pašu periodu pagājušajā gadā, vidējās darbaspēka izmaksas Latvijā palielinājās par 32,6%.
Uz krīzes pazīmēm zivsaimniecībā norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Banku un vērtspapīru nodaļas vadītāja Jeļena Ļebedeva: „Krīzes pazīmes parādījās zivsaimniecībā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kad vairākkārt tika samazinātas kvotas; līdz ar to daudzie uzņēmēji vienkārši bankrotēja, jo nespēja patstāvīgi uzturēt šo biznesu.”
Eksperti atzinuši, ka lielākam riskam ir pakļauti mazā biznesa uzņēmumi, savukārt lielas kompānijas ir aizsargātākas un elastīgākas. „Mazajā biznesā svarīgāki ir makrofaktori un makroriski. Šie uzņēmumi parasti ir nozarē nenozīmīgi spēlētāji un tiem nav iespējas mainīt ne "ražošanas faktoru" iepirkumu cenas, ne pārdošanas cenas. Stabilāki uzņēmumi ir tie, kas orientējas uz pakalpojumu sniegšanu,” stāsta Kārlis Danēvičs. Vidējā biznesā ir diezgan grūti sasniegt „kritisko masu”, lai produkts/pakalpojums būtu pamanāms un kļūtu atpazīstams. „Tieši ar šo Latvijas vidējais uzņēmējs atšķiras, piemēram, no Skandināvu – ar spēcīga zīmola un inovācijas trūkumu. Vietējie uzņēmēji parasti nav līderi izvēlētajā nišā,” paskaidro K.Danēvičs.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns atzīmē, ka aktuālie riski uzņēmējiem ir darbaspēka jautājums, makroekonomiskā situācija un arī nodokļu politikas prognozējamība.
Tatjana Volkova, Banku augstskolas Uzņēmējdarbības katedras Stratēģiskās vadīšanas profesore, norādīja, ka mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kas veido 99% no visiem Latvijas uzņēmējiem[1] (mikro uzņēmumi – 76%, mazie – 20%, vidējie – 4%), galvenie riski ir šādi: nav izstrādātas uzņēmumu misijas un izvirzīti attīstības ilgtermiņa mērķi, uzņēmumu dažāda līmeņa vadītāju profesionālās zināšanas un kompetences, uzņēmumu darbības iekšējās un ārējs vides profesionālas analīzes trūkums un līdz ar to pieņemto lēmumu pamatojums.
Viens no riskiem maziem uzņēmumiem pēc Jeļenas Ļebedevas teiktā ir mainīga un nepilnīga likumdošana, cenu straujas izmaiņas un politiskie riski. Savukārt, lielam uzņēmējam – politiski starptautiskās attiecības, kas var neprognozējami un būtiski ietekmēt noieta un izejvielu tirgu. „Lielo uzņēmēju problēma pēdējos divos gados ir darbaspēka trūkums un algas palielināanās pie darba produktivitātes lēnas izaugsmes,” piebilst Kārlis Danēvičs.
Starptautiskās reitingu aģentūras ir piesardzīgas pret saspringto situāciju Latvijas ekonomikā. Šī gada maijā Standard & Poor's pazemināja Latvijas kredītreitingu ilgtermiņa saistībām ārzemju valūtā no A- līdz BBB+, pamatojot to ar ilgstošiem ārējiem negatīviem rādītājiem, tekošā konta deficītu, ārējo valsts parādu, un izteica šaubas par inflācijas apkarošanas plāna ātro realizāciju. Plāna realizācijas aizdomas izteica arī aģentūras Fitch analītiķi 2007.gada aprīlī, samazinot prognozi kredīta reitinga attīstībai Latvijā ilgtermiņa saistībām ārzemju valūtā un vietējā valūtā no stabilas līdz negatīvai. Tomēr eksperti uzskata, ka reitingu mazināšana dotajā situācijā nav iemesls starptautiskās sadarbības pasliktināšanai. Ģirts Greiškalns norādīja, ka drīzāk šie riski varot ietekmēt ārzemju uzņēmēju lēmumu par darbības uzsākšanu Latvijā – to intereses un investīcijas.
Kārlis Danēvičs pastāstīja, ka pašlaik Latvijas reitinga samazināšana skāra tikai bankas – gan vietējo banku, gan ārzemju banku Latvijas meitas uzņēmumu „finanšu plānus” un resursu pieejamību. „Skaidrs, ka ārzemju bankas kļūs piesardzīgākas, nosakot „sadarbības limitu” attiecībā pret Latvijas bankām, un tas ietekmēs kredītu pieejamību un izmaksas.” stāsta K.Danēvičs, „Citu nozaru pārstāvjus tas pašlaik nav skāris – mēs neredzam, ka pārdevēji pieprasītu ātrākus maksājumus vai arī biežāk izmantotu citus instrumentus, piemēram, kredītu vēstules, lai nodrošinātu sevi no sadarbības riskiem ar Latvija uzņēmējiem. Ja reitings tiktu atkārtoti pazemināts, tad domāju, ka šāda tendence veidotos, bet tās ietekme nebūtu būtiska.”
Vairākums ekspertu rekomendē meklēt pēc iespējas drošākus partnerus Eiropas Savienības dalbvalstīs, kur ir līdzīgā likumdošana, brīva preču, kapitāla un darbaspēka plūsma un līdzīga nodokļu politika. Uzticami partneri ir arī no Pasaules Tirdzniecības organizācijas valstīm.
Andrejs Dzedons norādīja, ka no ES valstīm Latvijas uzņēmējiem labvēlīgāka sadarbība esot ar Skandināviju: „Skandināvija atšķiras ar savu stabilitāti – gan ekonomisko, gan politisko. Eiropas Savienībā arī ir savas problēmas. Katra no dalībvalstīm ar kaut ko atšķiras, ir jāņem vērā vairāki aspekti. Perspektīva Latvijas uzņēmējdarbībai ir Indija, kura strauti attīstās, īpaši IT jomā.”
Savukārt, bijušās PSRS valstis – Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu – eksperti atzinuši par riskantākām ekonomiskās un politiskās nestabilitātes dēļ. Piemēram, pēc Pasaules Bankas datiem, inflācija Krievijā 2007.gadā var pārsniegt visas iepriekšējās prognozes, sasniedzot 9-10%. Tāpat riskantas ir valstis ar izteiktu nestabilu politisko vidi un tās valstis, kurās vietējam (Latvijas) uzņēmējam vēl nav pietiekamas pieredzes – Āzija, Āfrika un Dienvidamerika.
Kā norādīja Ģirts Greiškalns, valstīs ar lielu risku to specifiskās attīstības dēļ ir iespējama lielāka atdeve. Bijušās Padomju valstis atrodas tādā attīstības līmenī, kādā Latvija bija pirms 10-15 gadiem. Tas rada priekšnosacījumus valsts ekonomisko rādītāju straujai izaugsmei, bet uzņēmējiem – salīdzinoši lielu peļņu pie pareizām sava kapitāla investīcijām.
„Darbojoties Krievijā, piemēram, pastāv risks norādīt uzņēmumu Latvijas izcelsmi. Taču to var mazināt, dibinot jaunus uzņēmumus citās ES valstīs, un tad ieiet Krievijas tirgū. Ekonomikas „pārkaršanas” risku Latvijā mazināšanai uzņēmumiem aktīvāk ir jāizmato iespējas darboties strauji augošos ārējos tirgos kā, piemēram, Kazahstānā, Ukrainā, Ēģiptē, kā arī citos tirgos ar milzīgu potenciālu msu uzņēmumu darbībai. Pastāv dažādi tirgū ieiešanas veidi, kā, piemēram, eksports, licencēšana, franšīze, kopuzņēmumu dibināšana, filiāļu atvēršana un stratēģisko apvienību veidošana,” stāsta Tatjana Volkova.
Uz jautājumu par to, vai valstij ir jāiejaucas situācijas stabilizēšanā valstī un kredītrisku līmeņa mazināšanā, eksperti nevarēja atrast viennozīmīgu atbildi, šauboties par valsts spējām ietekmēt esošo situāciju. Daži pat uzskata, ka brīvās tirgus ekonomikas apstākļos izdzīvo stiprākais. Savukārt, ir jāatbalsta un jāaizsargā uzņēmēji no ļaunprātīgiem bankrotiem, un valsts loma risku pazemināšanā ir – izveidot un uzturēt labvēlīgu biznesa vidi.
Kā piemēru valsts dalībai problēmas risināšanā Ģirts Greiškalns minēja Ekonomikas ministrijas pārraudzības institūciju - Latvijas Garantiju aģentūru. “Aģentūra ir izveidota ar mērķi atbalstīt Latvijas uzņēmējus, palīdzēt piesaistīt uzņēmējiem jaunas investīcijas savas darbības paplašināšanai un nodrošināt mehānismu, kā mazie un vidējie uzņēmumi var saņemt reālu finanšu atbalstu vai nodrošinājumu inovatīvu biznesa ideju realizācijai un garantiju nodrošinājumu kredīta vai līzinga gadījumos, tādā veidā garantējot eksporta finansēšanu un samazinot riskus uzņēmējiem. „Domāju – ir jāturpina darbs šajā virzienā, palīdzot jauniem uzņēmējiem un atbalstot esošos apgūt jaunus noieta tirgus. Sākotnēja kredītu garantiju nodrošināšana, manuprāt, ir labs atbalsts Latvijas eksportējošiem uzņēmējiem. Otrs būtu – aktīvāk izmantot Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūras ārvalstu pārstāvniecību sniegtos pakalpojumus.,” skaidro Ģ.Greiškalns.
Nozares eksperti atzīst, ka ir nepieciešamas pārmaiņas Latvijas tautsaimniecību nozaru struktūrā, lai būtu iespēja ražot un eksportēt tehnoloģijas un produktus ar augstu pievienoto vērtību, nevis izejvielas. „Ja nekas nemainīsies, krīze saasināsies. Jau tagad daudz kas tiek darīts, lai palielinātu eksportu. Taču vienlaicīgi ir jāsamazina imports un jārod iespēja Latvijas ražotājiem piedāvāt savu preci vietējā tirgū,” atzīmē V.Bikse.
„Ir nepieciešamas diskusijas par valsts turpmāko attīstības stratēģiju un vīziju. Valsts un uzņēmēji ir vienots mehānisms, un šobrīd ir svarīgi identificēt un apzināties iespējas, nozares un industrijas, kuras varētu veicināt Latvijā stipras un globāli konkurētspējīgas ekonomikas izveidošanu. Tādēļ ir jāveicina uzņēmējus attīstīt biznesu nozarē, kas nākotnē var nest ilglaicīgu labumu visai valstij,” saka Ģirts Greiškalns. Savukārt, Kārlis Danēvičs atzīmē, ka Latvija nebūs izņēmums un pārdzīvos ekonomisko atslābumu. „Jautājums nav, vai krīze būs, bet gan – kad viņa būs un cik liela?”.