Vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju saņem labas kvalitātes un visām normatīvajām prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni, liecina jaunākais Veselības inspekcijas pētījums.

Šodien, 22. martā, pasaulē tiek atzīmēta ikgadējā Pasaules ūdens diena. Šogad Pasaules ūdens diena veltīta tēmai – Ūdens un darbs ar mērķi pievērst uzmanību tiem, kuru ikdienas nodarbošanās saistīta ar ūdeni, tā piegādi un izmantošanu.

Latvijā dzeramo ūdeni galvenokārt iegūst no pazemes ūdens avotiem, kuru krājumi pilnībā nodrošina iedzīvotājus ar dzeramo ūdeni.

2015. gadā auditmonitoringa programmā tika iekļautas 159 ūdens apgādes sistēmas ar piegādes apjomu virs 100 m3, un laboratoriski izmeklēti 207 dzeramā ūdens paraugi.

Izvērtējot dzeramā ūdens uzraudzības rezultātus, var apgalvot,. Kopš 2006. gada dzeramā ūdens ķīmiskā kvalitāte ar katru gadu uzlabojas. 2015. gadā samazinājusies ūdens ķīmiskās kvalitātes rādītāju neatbilstība no 16,1% neatbilstošu paraugu 2014. gadā līdz 14% paraugu 2015. gadā.

Latvijā ir 54 oficiāli noteiktas peldvietas, sešas no tām – Rīgā. Katru gadu oficiālo peldvietu skaits kļūst par vienu vai divām kuplāks. Šogad jauna oficiālā peldvieta tiks atklāta Daugavpils novadā pie Luknas ezera un Rucavas novadā pie Papes bākas, otrdien raksta laikraksts Diena.

Ikdienā par ūdens kvalitāti peldvietās parasti aizdomājamies vienīgi tad, kad izskan aizliegums kādā no tām peldēties. Veselības inspekcija ir tā instance, kuras speciālisti kontrolē peldūdeņu piesārņojuma pakāpi. Kādi ir ūdens kvalitātes kritēriji un kopējā ūdens tīrības aina mūsu ūdenstilpēs, skaidro Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vecākais speciālists, vides veselības analītiķis Normunds Kadiķis.

Vides veselības analītiķis atzīmē, ka pēdējos gados peldūdeņu kvalitātes rādītāji gan Latvijā, gan Eiropas ūdeņos kopumā kļūst aizvien labāki. Tiek būvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ieviestas jaunākas ražošanas tehnoloģijas un veikta videi draudzīgāka lauku apsaimniekošana, lai mazinātu iespējamo ūdentilpju piesārņojumu. Taču joprojām aktuāls ir peldvietu īslaicīgais piesārņojums, kuru iepriekš prognozēt bieži vien nav iespējams.

Latvija ar izcilu ūdeni peldvietās lepoties nevar. Šādus secinājumus liek izdarīt Eiropas Vides aģentūras publicētais ziņojums, raksta laikraksts Diena.

Ņemot vērā, cik daudz peldūdeņi atbilst izcilas kvalitātes rādītājiem, 29 valstu vidū mēs esam trešajā vietā no beigām, norāda laikraksts.

Citāda aina gan paveroties, ja valstis grupētu, summējot izcilas un labas kvalitātes peldūdeņus, tad Latvija ieņemtu samērā augstu vietu, tāpat mēs neesam to 17 valstu vidū, kurās ir pludmales ar zemu ūdens kvalitāti.

Visvairāk prasībām neatbilstošu peldūdeņu konstatēts Beļģijā (12%), Nīderlandē (7%) un Apvienotajā Karalistē (6%).

Savukārt pozitīvā nozīmē izceļoties Kipra un Luksemburga, kurās izcila ūdens kvalitāte pērn bijusi visās peldvietās.

Latvijā pagājušajā gadā no 46 oficiālajām peldvietām 22 ūdens kvalitāte bijusi izcila, 18 - laba un tikai piecās tā bija pietiekama. Tas nozīmē, ka šobrīd esam izpildījuši ES direktīvas 2006/7/EK prasības, kas nosaka, ka visās lielākajās peldvietās līdz 2015. gada beigām ūdens kvalitātei jābūt vismaz pietiekamai, skaidro Diena.

Šopavasar iekārtotajā atpūtas zonā pie Vanšu tilta netālu no ostas cilvēki sauļojas, spēlē volejbolu, peldas, tomēr šī vēl nav oficiāla peldvieta, tādēļ tur nav izveidota glābēju stacija un cilvēkiem pašiem jādomā par savu drošību. Nākotnē bažas rada arī blakus celtā jahtu piestātne, vēsta Diena.

Pludmales apmeklētājiem bažas rada laivu, jahtu un kuģu intensīvā satiksme Daugavā, kā arī ūdens kvalitāte, jo pludmale ierīkota ostas tuvumā. Peldvietai blakus jau top arī jahtu piestātne, kas vicemēra Andra Amerika vērtējumā, varētu veiksmīgi sadzīvot ar peldētājiem. Laikraksta satiktie peldvietas apmeklētāji gan neizrādīja patiku par tādu perspektīvu, vēsta medijs.

Veiktās analīzes rāda, ka ūdenī peldēties var, bet pašvaldības pārstāvji, atbildot uz jautājumu par peldvietas drošību, sola, ka izvērtē iespēju pie mola izlikt zīmi, lai informētu pārgalvīgākos iedzīvotājus, ka peldēt aiz pāļu mola, kas norobežo peldvietu, ir aizliegts. Mēneša laikā solīts ūdenī izvietot arī norobežojošas bojas.

Šodien, 15. maijā, tiek atklāta oficiālā peldsezona, un paredzams, ka Zilie karogi, kas tiek piešķirti pludmalēm, vērtējot ūdens kvalitāti un labiekārtojumu un servisu, šajā sezonā tiks piešķirti 12 peldvietām.

Šogad uz Zilo Karogu Latvijā pretendēja Liepājas, Ventspils, Jūrmalas, Rīgas, Engures, Kuldīgas, Jēkabpils, Daugavpils un Saulkrastu pašvaldību peldvietas, kā arī jahtu ostas Liepājā un Pāvilostā.

Šogad pirmo reizi, veicot sezonas kontroles un arī sniedzot katram iedzīvotājam iespēju izteikt viedokli, tiks noskaidrota Latvijas labākā peldvieta - ūdens kvalitātes, servisa, informācijas un infrastruktūras aspektos, kā arī atbildīgā un saudzīgā attieksmē pret apkārtējo vidi. Tāpat arī Zilā Karoga kampaņas ietvaros un sadarbojoties ar starptautisko Baltijas jūras projektu MARLIN sezonas gaitā tiks pievērsta liela uzmanība cilvēku radīto atkritumu problēmai Baltijas jūrā un peldvietās - ne tikai Zilā Karoga peldvietās, bet visā Latvijas piekrastē kopumā, ziņo biedrība Zemes draugi.

Paredzēts, ka nākotnē pie Daugavas promenādes Ķengaragā tiks izveidota oficiāla peldvieta, Db.lv stāstīja Rīgas domes pārstāve Liene Pēteresone.

Patlaban Rīgā ir četras oficiālas peldvietas, kuru ūdens kvalitāte atzīta par peldēšanai atbilstošu un kur nodrošinātas ģērbtuves, tualetes, glābēju vietas un izpildīti citi noteikumi, kas ļauj peldvietas saukt par oficiālām. Patlaban par oficiālām peldvietām Rīgā tiek saukta Vecāķu pludmale, Bolderājas pludmale, kā arī Bābelītes ezers un Ķīšezers.

Kā stāstīja L. Pētersone ūdens kvalitātes mērījumi liecina, ka ūdens minētajā Daugavas vietā ir atbilstošs peldēšanai.

Iespējams, ka jaunā peldvieta varētu tikt atklāta nākamā gada vasarā. Lai izveidotu oficiālu peldvietu Ķengaragā, būs nepieciešams ne vien veikt teritorijas labiekārtošanu, bet arī veikt upes gultes tīrīšanas darbus.

Lucavsalā turpinās labiekārtošanas darbi, tostarp ir noasfaltēti un nobruģēti celiņi, kā arī pludmalē nomainītas smiltis, bet peldētāju drošībai upes gultnē ieklāts ģeotekstila siets. Jūnijā tiks veikti apjomīgi zāliena atjaunošanas darbi. Klātienē aplūkojot paveikto, Rīgas mērs Nils Ušakovs un citas pašvaldības amatpersonas secināja, ka pilsētnieku iecienītā atpūtas vieta ir gatava vasaras sezonai, informē Rīgas dome.

«Nākamajā gadā, pēc Salu tilta rekonstrukcijas noslēguma, tiks noasfaltēts pievedceļš un ierīkota plaša autostāvvieta, kuru varēs izmantot visi iedzīvotāji un pilsētas viesi. Pēc būtības tā būs pirmā nopietnā park and ride autonovietne pilsētā,» stāsta N.Ušakovs.

Jau ziņots, ka Lucavsalas ziemeļu daļā pašvaldība ierīkojusi atpūtas zonu ar plašiem bērnu rotaļu laukumiem, grila vietām un vingrošanas un sporta laukumiem visa vecuma atpūtniekiem. Lucavsalas atpūtas parks kļuvis par rīdzinieku iecienītu aktīvās izklaides vietu. Lucavsalas ziemeļu daļas sakārtošanu pašvaldība sāka 2011. gadā ar neapsaimniekoto mazdārziņu un pussagruvušo dārza mājiņu likvidāciju, teritorijas atbrīvošanu no sadzīves atkritumiem un būvgružiem.

Līdz ar oficiālās peldsezonas sākšanos, Jūrmalas pašvaldība ir labiekārtojusi 12 oficiālās peldvietas, papildinot pludmales ar nepieciešamo atpūtas aprīkojumu. Pilsētā šogad plīvos 5 Zilie karogi – Jaunķemeros, Dubultos, Dzintaros, Majoros, Bulduros. Kauguru peldvietai piešķirts Nacionālais peldvietu kvalitātes sertifikāts.

Kūrortpilsētā ir 11 oficiālas pilsētas piekrastes peldvietas jūras krastā, viena Lielupes krastā.

Līdz ar aktīvās peldsezonas sākšanos - no 15.maija līdz 15.septembrim, 26 kilometru garajā Jūrmalas pludmalē izvietotas 160 pārģērbšanās kabīnes, 165 atkritumu konteineri,16 konteinertipa sabiedriskās tualetes, kā arī atpūtniekiem pieejami 149 pastāvīgie soliņi. Piecās peldvietās - Bulduru, Dzintaru, Majoru, Asaru un Kauguru pludmalēs - ir izvietotas publiski pieejamas dušas un kāju skalotāji. 54 pludmales izejās uz jūru ir uzstādītas koka laipas. 10 pludmales izejas uz jūru ir nodrošinātas ar betona plāksnēm, pa kurām var nobraukt pludmalē operatīvais transports. Šogad pludmalē atpūtniekiem būs pieejamas 26 kafejnīcas.

Polijas varasiestādes trešdien paziņoja, ka zilaļģu dēļ slēgušas daudzas pludmales Baltijas jūras piekrastē.

«Zilaļģu parādīšanās dēļ peldēšana ir aizliegta astoņās pludmalēs gar atklātu jūru un aptuveni 20 pludmalēs Gdaņskas līcī,» pavēstīja Pomožes vojevodistes veselības inspektors Tomašs Augustinjaks. «Aļģe ir toksiska un rada risku veselībai.»

Polijas televīzija šonedēļ demonstrēja no gaisa uzņemtas ainas, kas atklāja zaļu aļģu paklāju jūrā.

Kā liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta apkopotā informācija, teju visu Baltijas jūras centrālo daļu piepilda zilaļģes.

Zilaļģu daudzums šovasar Baltijas jūrā varētu būt vislielākais novērojumu vēsturē. Zilaļģes klāj Baltijas jūru no Polijas krastiem līdz Stokholmai un Somijai.

Vismazākā zilaļģu koncentrācija ir ūdeņos pie Dānijas, kā arī Rīgas līcī un Botnijas līcī.

Latvijā aizvien populārāks gan pašmāju, gan ārvalstu tūristu vidū kļūst dabas tūrisms. Īpaši iecienīti ir četri Latvijas nacionālie parki - Gaujas, Slīteres, Ķemeru un Rāznas Nacionālais parks -, kas ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT). Jāteic, ka ĪADT nav nekādu īpašu ierobežojumu tūristiem vai tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Izņēmums ir dabas rezervātu teritorijas, kur drīkst uzturēties tikai ar speciālām atļaujām, piektdien raksta laikraksts Diena.

Nacionālajos parkos tūristi drīkst medīt un makšķerēt, ievērojot vispārējo kārtību, ir pieejamas gan peldvietas, gan telšu vietas, gan ēdināšanas iestādes un naktsmītnes. Svarīgs nacionālo parku attīstības jautājums ir tūrisma infrastruktūra, kas iever ĪADT raksturīgās dabas takas, skatu torņus, velomaršrutus, putnu un dzīvnieku vērošanas vietas.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) atzīst, ka viena no problēmām ir tā, ka valstij nacionālajos parkos tikpat kā nepieder zemes platības (izņemot mežus), tās pieder pašvaldībām un privātīpašniekiem. Gaujas Nacionālais parks ir DAP Vidzemes reģionālās administrācijas pārziņā. Tās direktors Rolands Auziņš atsaucas uz pasaules praksi, kura «liecina, ka dabas teritoriju aizsardzība visefektīvākā ir tad, ja tās pieder valstij». R. Auziņš stāsta, ka ir bijušas sarežģītas pārrunas ar privātīpašniekiem, piemēram, veidojot dabas takas, jo ir bijuši īpašnieki, kas nav ļāvuši šīm takām šķērsot viņiem piederošo īpašumu, tāpēc takas veidotas, šos īpašumus apejot. Tomēr ir arī daudz privātīpašnieku, kas novērtē dabas vērtības, ierīko dabas takas un skatu torņus tūristiem.

Alūksnes novada pašvaldībā vērsušies vairāki iedzīvotāji, tostarp arī ar rakstisku vēstuli, lūdzot nodrošināt brīvu piekļuvi Pullana ezera peldvietām. Par to informējusi Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka, vēsta reģionālais portāls Alūksniešiem.

«Alūksnes novada pašvaldībai nepieder teritorija pie Pullana ezera, tādēļ pašvaldības vadība un speciālisti tikās ar zemes īpašnieku, kura īpašumā atrodas iedzīvotāju agrāk izmantotās peldvietas, lai uzzinātu viņa viedokli, kā atrisināt šo problēmu. Pašvaldība īpašniekam ierosināja apsvērt iespēju noslēgt jebkādu vienošanos, lai viņš nodrošinātu sabiedrībai piekļuvi Pullana ezera peldvietām un iedzīvotāji tās varētu izmantot. Diemžēl zemes īpašnieks šādu pašvaldības priekšlikumu noraidīja un informēja, ka nekustamo īpašumu pārdod kā vienu veselumu, neparedzot nekādu tā sadali,» stāsta E.Aploka.

No 13 Latvijas kandidātiem Zilā Karoga (ZK) starptautiskā žūrija šogad ir apstiprinājusi 12. Ūdens kvalitātes neatbilstības dēļ ZK jaunajiem standartiem karogs šogad neplīvos Liepājas Dienvidrietumu pludmalē, savukārt Liepājas peldvietai pie stadiona ZK piešķirts, nosakot 4 gadu pārejas periodu atbilstības nodrošināšanai jaunajiem ūdens kvalitātes kritērijiem un izvērtēšanas metodoloģijai, ziņo Vides izglītības centrs.

Pārējie Zilā Karoga nacionālās žūrijas izvirzītie pieteikumi no Latvijas peldvietām un jahtu ostām ir apstiprināti. Līdz ar to Zilais Karogs Latvijā šogad plīvos Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvietā, Ventspils pilsētas peldvietā, Jūrmalas pilsētas Majoru un Jaunķemeru peldvietās, Daugavpils pilsētas Lielā Stropu ezera un Stropu vilnis peldvietās, Engures novada kempinga Abragciems peldvietā, Liepājas pilsētas peldvietā Pludmale pie stadiona, Kuldīgas pilsētas Mārtiņsalas peldvietā, Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves peldvietā.

Tāpat arī Zilais Karogs ir piešķirts divām labākajām Latvijas jahtu ostām – Liepājas jahtu centram un jahtu piestātnei Pāvilosta Marina.

Alojas novadā Staiceles upes krastā uzbūvēta desmit tūkstošus latu vērta uz pontoniem balstīta laipa. Par tās būvi deputāts un bijušais Staiceles mērs Jānis Bakmanis no Eiropas Savienības (ES) fondiem grib saņemt deviņu tūkstošu latu atmaksu, informē sabiedrība par atklātību Delna.

J. Bakmaņa pārstāvētā Eiropas stārķu pilsētu organizācija iesniegusi pieteikumu Lauku atbalsta dienestam (LAD) par 9000 latu atgūšanu, tomēr LAD neapstiprināja laivas piestātnes un peldvietas pontona izmaksas, jo konstatēja būtiskas atkāpes no sākotnējās ieceres, kā arī uz vietas konstatēja, ka izbūvētā laipa neliecina, ka tā varētu maksāt desmit tūkstošus latus, skaidro Delna.

Tomēr Eiropas stārķu pilsētu organizācija neatmeta cerības atgūt 9000 latu, un tiesā iesniedza pieteikumu pret LAD, lūdzot atcelt dienesta lēmumu - LAD prasīja organizācijai atmaksāt Eiropas Savienības finansējumu laivu un peldvietas pontona izbūvei. Tiesas spriedums būs zināms šā gada 21. oktobrī.

Starptautiskā Zilā karoga žūrija šogad sertifikātu piešķīrusi visām 19 no Latvijas pieteiktajām peldvietām un jahtu ostām, informē Vides izglītības fonda pārstāve Ieva Gedzuna.

Zilā karoga sertifikātu šogad saņems Ventspils pilsētas peldvieta, Daugavpils Lielā stropu ezera peldvieta, Daugavpils peldvieta Stropu vilnis, Vakarbuļļu peldvieta Rīgā, Abragciema peldvieta, Mārtiņsalas peldvieta Kuldīgā, Radžu peldvieta Jēkabpilī, pludmale pie Liepājas stadiona un dienvidrietumu pludmale Liepājā, Jūrmalas peldvietas - Jaunķemeri, Dzintari, Bulduri, Majori un Dubulti, kā arī Saulkrastu centra peldvieta un Limbažu Lielezera peldvieta.

No jahtu ostām Zilo karogu saņems Liepājas jahtu centrs, Marina osta Pāvilostā un Kuivižu Kapteiņu osta. Nacionālos peldvietu sertifikātus saņems Rumbulas peldvieta Rīgā un Beberliņu pludmale Liepājā.

«Reizi dienā nāk peldēties viens un tas pats kungs,» tā Jelgavas Pašvaldības policijas preses pārstāve raksturojusi glābēju ikdienu kopš no 15. maija Lielupes pludmalē sāktas pastāvīgās dežūras. Līdz ar siltāku laiku tur varētu pulcēties vairāk atpūtnieku, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

No ceturtdienas, 15. maija, glābēji pastiprināti uzmanot peldētāju drošību un kārtību Jelgavas pludmalē Lielupē.

Jelgavas Pašvaldības policija iesaka sākt peldēšanas sezonu, kad ūdens temperatūra Lielupē būs sasniegusi 18 grādu, kā arī ūdeni pirms peldes pamēģināt basām kājām, brīdināt krastā palicējus, kurp un cik ilgi peldēs, vai peldes laikā nirs, lietot glābšanas vesti, sportojot uz ūdens, vai lietot peldlīdzekli, neiet ūdenī iereibušam, sakarsušam vai sliktas pašsajūtas gadījumā, nelēkt un neskriet ūdenī, netuvoties peldlīdzekļiem un nepeldēt aiz peldvietas norobežojuma, kā arī pieskatīt bērnus.

Aizkrauklē, Daugavas kreisajā krastā pie mazdārziņu kooperatīva sūknētavas, lielā daudzumā krastā izskalotas zilaļģes. Šo aļģu koncentrācija augusta otrajā pusē parasti pieaug, taču nu tās krastu klāj ievērojamā kārtā, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Par zilgani zaļo vielu, kas pārklājusi krastu un arī spēkstacijas ūdenskrātuves betonētās nogāzes, Staburagam pastāstījusi aizkraukliete Tatjana Bērziņa. Viņa bijusi nesaprašanā, kas radījis zilgazaļos nosēdumus uz akmeņiem, smiltīm un betona un vai tie nav indīgi.

Madonas reģionālās vides pārvaldē Staburags uzzinājis, ka vējš upes krastā sadzinis ievērojamu daudzumu zilaļģu. Ūdenslīmeņa svārstību dēļ tās noklājušas krastu. Inspektori iesaka atturēties no peldēšanās šādā ūdenī, īpaši jāizvairās no ūdens norīšanas.

Zilaļģes jeb ciānbaktērijas ir mikroskopiski vienšūnas augi, kas var radīt nopietnas veselības problēmas gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Šīs aļģes producē spēcīgus toksīnus, kas var saindēt vai pat nogalināt ūdens iemītniekus. Nopietni var saindēties arī dzīvnieki un pat cilvēki, ja iedzer šādu ūdeni vai peldas tajā.

Lai labiekārtotu Rīgas publisko ārtelpu, pašvaldība šogad ieplānojusi tērēt teju 1,1 milj. eiro uzņēmēju naudas.

Labiekārtošanas projektu īstenošanai tiks novirzīti Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda ienākumi, kas šogad (no gada sākuma līdz 31. maijam) bijuši vairāk nekā 709 tūkst. eiro lieli. Salīdzinot ar pērnā gada pirmā pusgada ienākumiem, secināms, ka fonda kase pildās līdzīgi. Kopumā gada ienākumi no nodevas par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā bija 1,9 milj. eiro.

Izdevumi gan šogad plānoti lielāki nekā pērn – pieciem projektiem tiks atvēlēts 1,1 milj. eiro – un vairāk, nekā fondā šogad gūti, tikko nolēmusi Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja. Tas ir iespējams, ņemot vērā fonda iepriekšējo gadu uzkrājumus, kas uz šā gada 1. jūniju bija 4,93 milj. eiro lieli. No šīs summas piešķirti, bet neizlietoti ir 2,25 milj. eiro, līdz ar to atlikums ir mazāks. Taču, ņemot vērā arī iekšējos noteikumus, kas ierobežo atlikuma izmantošanu, reālais līdzekļu atlikumu uz 1. jūniju ir vēl mazāks – nepilns 1,21 milj. eiro.

Gada sākumā spēkā stājās Zemes pārvaldības likums, un lielākā daļa pludmaļu pārgāja vietvaru valdījumā, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas paspārnē palikušas vien dabas un nacionālo parku dabas liegumos, kā arī ainavu aizsardzības zonās esošās pludmales. Tas nozīmē, ka tagad piejūras liedagi ir attiecīgo pašvaldību saimnieciskuma spoguļotāji, un kārtība tām jānodrošina par saviem līdzekļiem, jo valdība neatbalstīja valsts budžeta naudas piešķiršanu šim mērķim, pirmdien raksta laikraksts Diena.

VARAM gan atzīmē, ka papildu ienākumus apsaimniekošanas vajadzībām pašvaldības var gūt, iznomājot pludmales vasaras kafejnīcām.

Varētu šķist, ka bagātākās piejūras pašvaldības, kuru pludmalēs ir liels tirdzniecības nojumju un arī atpūtnieku blīvums, vairāk gādā par komfortu pludmalēs. Dienas izpēte liecina par pretējo – piemēram, kūrortpilsētā Jūrmalā jau gadiem nav pieejamas bezmaksas labierīcības. Pašvaldībā skaidro, ka visās 11 oficiālajās jūras krasta peldvietās izvietots kopumā 17 maksas sabiedrisko tualešu, un katrā no šīm konteinera tipa nojumēm atrodas darbinieks, kas «ķemertiņus» uztur kārtībā, vienlaikus pasargājot tos no vandāļiem, tomēr galvenais pienākums ir maksas – 0,25 eiro – iekasēšana. No tās atbrīvoti pirmsskolas vecuma bērni un invalīdi. Tomēr, ilgāku laiku uzturoties pludmalē, redzams, ka maksas tualeti izkonkurē krūmiņi un daudzos gadījumos, iespējams, arī līcis.

Karstajās vasaras dienās īpaši daudz darba ir Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbiniekiem, kuri vienlaikus uzrauga, lai viss būtu kārtībā Rīgas peldvietās, kā arī patrulē ar laivām Rīgas akvatorijā, informē RPP.

Pagaidām šovasar nav konstatēts daudz pārkāpumu, taču karstajās dienās gan Ķīšezerā, gan Daugavā parādās arvien vairāk atpūtnieku, tādēļ patrulēt nepieciešams biežāk. Vislielākās problēmas sagādā tieši vienas dienas atpūtnieki, kuri ar laivu vai kuteri izbrauc vien reizi vai divas reizes gadā.

Viens no biežākajiem pārkāpumiem ir nepietiekams glābšanas vestu skaits, tāpat bieži gadās, ka vecāki savus bērnus nav ieģērbuši glābšanas vestēs, lai gan likums nosaka, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam veste kuģošanas laikā jānēsā obligāti. Mēdz būt arī atpūtnieki bez kuģošanas līdzekļa tiesībām, taču šādu pārkāpēju skaits pēdējos gados ir sarucis.

Ķīpsalas pludmales labiekārtošana turpināsies arī nākamajos gados, informē Rīgas dome.

Īpaši tiek uzsvērta nepieciešamība uzlabot iespējas piebraukt atpūtas zonas tuvumā ar automašīnu, kā arī pludmalē izvietot koka laipas.

Ķīpsalā vēl nav oficiālas peldvietas, jo šāda statusa iegūšanai esot jānokārto daudz formalitāšu. Tomēr ūdens kvalitāte esot pietiekami laba, lai varētu peldēties, tāpat šogad ir nodrošinātas glābēju dežūras. Rīgas dome pieļauj, ka tālākā nākotnē varētu tikt izveidotas arī dušas kabīnes, kurām gan ir nepieciešams izbūvēt infrastruktūru ūdens pievadīšanai un kanalizācijas ūdeņu aizvadīšanai.

Šovasar izveidoti futbola laukumi, no kuriem viens paredzēts pieaugušajiem, bet otrs - bērniem. Ērtākai spēlēšanai uzbērtas piemērotākas smiltis un apkārt laukumiem izveidots tīkls, savukārt skatītāju ērtībām izvietotas tribīnes un no ceturtdienas darbu sāks vasaras kafejnīca.

Rīgas Ziemeļu izpilddirekcija šovasar uzstādījusi divus jaunus, Eiropas drošības standartiem atbilstošus, bērnu rotaļu laukumus Biķernieku ielā 230 un skvērā Brīvības gatvē 266, informē Rīgas dome.

Brīvības gatves laukumā uzstādītas jaunas šūpoles, tornītis ar slidkalniņu, tīkla kāpelēšanas rotaļa un karuselis. Rotaļu laukumā ir ieklāts gumijas mulčas drošības segums, kā arī uzstādīti jauni soliņi un atkritumu urna.

Savukārt otrajā laukumā ierīkotas jaunas šūpoles un rotaļu komplekss ar rāpšanās un kāpelēšanas elementiem un slidkalniņiem. Šajā bērnu rotaļu vietā ir izveidots olīšu segums, kam, salīdzinājumā ar parasto smilts segumu, ir labākas trieciena absorbējošas īpašības.

Rīgas pašvaldība tuvākajā laikā plāno uzstādīt jaunus bērnu rotaļu elementus arī oficiālajās peldvietās Vecāķos un pie Bābelītes ezera.

Pabeigta Juglas kanālmalas pārbūve, kur izveidota jauna, labiekārtota promenāde, informē Rīgas domē.

Juglas promenādes un tās apkārtnes labiekārtošanu Rīgas pašvaldība sāka 2015. gadā, izveidojot tur parku ar dažādām atpūtas iespējām iedzīvotājiem. Gar kanāla malu 400 metru garumā izbūvēta izgaismota gājēju promenāde. Atjaunots kanāla krasta stiprinājums. Gar promenādes malu izveidotas atpūtas vietas - kabatas - kurās izvietoti soliņi.

Šovasar šajā vietā sāks peldvietas izveidi, veicot kanāla gultnes attīrīšanu. 2018. gadā plānots izbūvēt apmēram kilometru garu promenādes turpinājumu gar Juglas ezeru Strazdumuižas virzienā.

Savukārt Brīvības ielā 124 atklāts viens no 12 jauniem rotaļu un fizisko aktivitāšu laukumiem, kādus pašvaldība šobrīd uzstāda pilsētā.

Karstajā laikā veidojoties sastrēgumiem pie iebraukšanas Jūrmalā, kūrortpilsētas pašvaldība atgādina pilsētas viesiem, ka par iebraukšanu pilsētā var samaksāt arī ar mobilajiem pakalpojumiem.

Tāpat aicina izmantot autostāvvietas otrpus dzelzceļam. Kā ierasts, sastrēgumi pirms iebraukšanas Jūrmalā veidojas brīvdienās un karstākajās vasaras dienās pusdienlaikā un vakarpusē.

Priedainē pie iebraukšanas Jūrmalā pašvaldība norīkojusi papildu darbiniekus, lai paātrinātu iebraukšanas caurlaižu iegādi tradicionālajos nodevas maksas termināļos. Tomēr, lai nestāvētu rindā, kūrortpilsētas viesi aicināti izmantot arī iespējas caurlaidi iegādāties ar mobilā tālruņa palīdzību, izmantojot Mobilly vai SMS Rīga pakalpojumu. Izmantojot šos pakalpojumus, jārēķinās, ka pakalpojuma sniedzējs ietur komisijas maksu 0,10 eiro apmērā.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Nākamajās piecās dienās Latvijā gaidāms karsts laiks, galvenokārt Kurzemi šķērsos lietus un negaisa mākoņi, prognozē sinoptiķi.

Karstuma vilnis sāksies sestdien, kad gaisa temperatūra pakāpsies līdz +23..+27 grādiem, un turpmākajās dienās gaiss kļūs vēl par vienu vai diviem grādiem karstāks. Pūšot lēnam līdz mērenam austrumu, dienvidaustrumu vējam, vēsāks laiks saglabāsies Rīgas līča Kurzemes piekrastē. Mākoņu, nokrišņu un jūras brīzes ietekmē reizēm arī citviet Rietumlatvijā gaisa temperatūra dienas laikā būs zemāka.

Naktīs valsts lielākajā daļā termometra stabiņš nenoslīdēs zem +10 grādiem, vietām saglabājoties virs +15 grādiem.

Sestdien, svētdien un pirmdien nokrišņi tiek prognozēti galvenokārt tikai Kurzemē, lai gan īslaicīgs lietus iespējams arī vietām valsts centrālajā daļā. Dažviet gaidāms pērkona negaiss, kas izraisīs stipras lietusgāzes, iespējama arī krusa un lielas vēja brāzmas.