ASV satelītu operators Digital Globe jebkuram pasaules iedzīvotājam ļauj piedalīties bezvēsts pazudušā Malaysia Airlines reisa meklēšanā. Viss, kas nepieciešams, lai tajā piedalītos, ir dators un interneta pieslēgums.

Kā vēsta medijs Business Insider, kompānija Digital Globe ir šim projektam atvēlējusi divus satelītus, kas jau veikuši pirmos fotouzņēmumus virs Taizemes līča un Dienvidķīnas jūras. Abi satelīti pārraida attēlus mājaslapā tomnod.com, kas savukārt aicina tās apmeklētājus, izmantojot piedāvāto informāciju, piedalīties meklēšanā un ziņot par pazīmēm, kas varētu palīdzēt atrast pazudušo lidmašīnu.

Meklēšanas teritorija ir milzīga, kā liecina karte, kas pieejama CBS News mājaslapā. Turklāt lidmašīna pirms pazušanas, iespējams, mainījusi lidošanas virzienu, kas nozīmē, ka nepieciešams pārmeklēt divas dažādas jūras vairāku tūkstošu kvadrātkilometru platībā.

ASV privātais kosmisko lidojumu uzņēmums "SpaceX" nogādājis kosmosā trešo 60 satelītu partiju projektā "Starlink", kura mērķis ir izvietot orbītā desmitiem tūkstošiem satelītu bezvadu interneta nodrošināšanai jebkurā vietā uz Zemes.

Nesējraķete "Falcon 9" ar satelītiem startēja otrdien plkst.4.19 pēc Latvijas laika no Kanaveralas zemesraga kosmodroma Floridā. Stundu pēc starta raķete nogādāja orbītā satelītus.

Pirmie 60 projekta satelīti tika nogādāti kosmosā pagājušā gada maijā, bet otrā partija - pērnā gada novembrī.

Kādudien nākotnē satelītu skaits var sasniegt 42 000, kas astronomu vidū raisījis bažas, ka spožie metāliskie satelīti var aizēnot skatu uz kosmosu.

Taču "SpaceX" apgalvo, ka sperti soļi, lai mazinātu satelītu atspīdumu, un ar vienu no satelītiem pašreiz tiek pārbaudīta aptumšošanas tehnika.

Kopš pirmā satelīta palaišanas 1957.gadā cilvēce kosmosā ir nosūtījusi nedaudz vairāk par 8000 objektu, liecina ANO dati. Tiek lēsts, ka puse vai ceturtā daļa no tiem vēl darbojas.

Amerikas Savienotās Valstis un Vācija, neraugoties uz Francijas iebildumiem, kopīgi attīsta slepenus spiegošanas satelītus, maskējoties zem komerciālas programmas, atsaucoties uz nopludinātajiem ASV diplomātiskajiem dokumentiem, ziņo thelocal.de.

Projekts ar nosaukumu HiROS paredz nenoteikta skaita augstas izšķirtspējas novērošanas satelītu būvniecību. Tie spēšot uztvert jebkuru objektu uz planētas, kura lielums ir vismaz 50 centimetri, liecina no ASV vēstniecības Berlīnē nākusi informācija, kuru publiskoja WikiLeaks.

Satelīti spēšot uzņemt infrasarkanos attēlus naktī un nosūtīt attēlus daudz ātrāk nekā to spēj satelīti, kas darbojas pašlaik.

Ņemot vērā programmas pretrunīgo raksturu, ASV un Vācijas amatpersonas nolēmušas, ka tā jāpasniedz kā civils projekts ar vides mērķiem, ko vada komerciālas vienības. Taču patiesībā to pilnībā kontrolējot Vācijas izlūkdienests BND un Vācijas kosmosa centrs DLR.

Orbitālo satelītu operators SES, samaksājot 20 miljonus ASV dolāru, kļuvis par uzņēmuma O3b Networks kontrolpaketes turētāju ar 50,5% akciju līdzšinējo 49,1% vietā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Darījumu plānots noslēgt šī gada otrajā pusē. Līdz ar to uzņēmuma O3b kopējais kapitāla ieguldījums būs 323 miljoni ASV dolāru jeb 257 miljoni eiro.

Uzņēmums O3b Networks pārvalda 12 augstas caurlaidības satelītu kopumu 8000 km attālumā no Zemes tā sauktajā Zemes Vidējā Orbītā (Medium Earth Orbit MEO), sauktu par šķiedru debesīs. Satelītu kopums, kur katrs atsevišķais satelīts darbojas kā šķiedra, nodrošinot spēju nogādāt līdz 1.6 gigabitiem sekundē (Gbps). MEO orbītā satelīti kustas ātrāk nekā Zeme. Satelīti šķērso horizontu 360 minūtēs. Tas savukārt ļauj satelīta signālam ceļot ar gaismas ātrumu un nest sev līdzi gaismas ātruma savienojamību ar nepārraujamu precizitāti.

Līdz 40 uzņēmuma "SpaceX" interneta satelītu drīz pēc to palaišanas tika izsisti no orbītas ģeomagnētiskā vētrā, bet tie sadeg atmosfērā un rada maz draudu Zemei, trešdien paziņoja "SpaceX".

Ģeomagnētiskās vētras, kuras izraisa lieli uzliesmojumi uz Saules, rada traucējumus Zemes atmosfēras augšējos slāņos un ietekmē objektus zemās orbītās.

Tīkla "Starlink" 49 satelīti 3.februārī tika palaisti no Kenedija Kosmosa centra Floridas štatā un veiksmīgi iegāja to sākotnējā orbītā, kuras mazākais attālums līdz Zemes virsmai ir 130 kilometru.

"SpaceX" tos ievietoja šajā orbītā, lai veiktu galīgās pārbaudes pirms šo satelītu tālāka lidojuma kosmosā. Tomēr 4.februārī šos satelītus ietekmēja ģeomagnētiskā vētra, teikts Īlona Maska uzņēmuma "SpaceX" paziņojumā.

"Starlink" komanda mēģināja mazināt vētras ietekmi uz satelītiem, tos pārorientējot uz drošu režīmu, tomēr lielākā daļa no tiem nespēja paaugstināt savu orbītu un līdz 40 satelītu "atgriezīsies vai jau ir atgriezušies Zemes atmosfērā", kur tie sadegs.

Orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES S.A. (NYSE Euronext Paris and Luxembourg Stock Exchange: SESG), kura viens no teleportiem darbojas Rīgā, ienākumi 2016. gadā ir 2,68 miljardi eiro, kas ir par 2,7% vairāk nekā gadu iepriekš, informē uzņēmuma pārstāvji.

SES noslēgto darījumu un līgumu apjoms, nodrošinot satelītu komunikāciju pakalpojumus visos četros SES biznesa sektoros, proti, video, valdību un uzņēmējdarbības datu pārraidē, un komunikāciju savienojumu nodrošinājumam gaisa un kuģniecības jomā, 2016. gadā palielinājies par 10% salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, un ir 8,1 miljards eiro.

Orbitālo satelīta komunikāciju pakalpojumu nodrošinājums raidsabiedrībām video pārraidīšanai, kas ir būtiskākā SES biznesa vertikāle, nodrošinot 68% no visiem uzņēmuma ienākumiem, 2016. gadā uzrāda 4,7 % pieaugumu salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ienākumi šajā biznesa segmentā bijuši 1 miljards 398.8 miljoni eiro.

Drīzumā jaunattīstības valstīs Āfrikā, Latīņamerikā, Āzijā, Klusajā okeānā un Tuvajos Austrumos ātrgaitas internets būs pieejams ar satelītu palīdzību. Kompānija O3b Networks, Ltd. iecerējusi palaist astoņus satelītus, lai attāliem zemeslodes rajoniem varētu nodrošināt internetu.

Pirmie četri projekta satelīti orbītā ap zemeslodi, izmantojot Krievijas nesējraķeti Soyuz, tika nogādāti jau otrdien, savukārt vēl četru starts paredzēts šā gada otrajā pusē. Plānots, ka satelītu tīkls darbu uzsāks jau šā gada novembrī, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

O3b - kas nozīmē «pārējie trīs miljardi» (the other 3 billion), tādējādi atsaucoties uz pasaules iedzīvotāju skaitu, kuriem patlaban nav vai ir ierobežota pieeja ātrgaitas internetam - ar savu programmu iecerējusi daudzās pasaules valstīs piedāvāt lētu ātrgaitas internetu un mobilos sakarus. Kompānija norāda, ka ar satelītiem būs iespējams piedāvāt internetu 70% zemeslodes iedzīvotāju. Tāpat O3b Networks plāno nodrošināt ātrgaitas internetu arī kruīza kuģiem, kas ceļo pa pasaules okeāniem.

Nord Stream ir pabeidzis cauruļvadu iekšpuses inspekciju, izmantojot pašreiz pasaulē vienīgo šāda veida Cauruļvadu pārbaudes iekārtu (PIG - Pipeline Inspection Gauge).

Nord Stream izmanto Cauruļvadu pārbaudes iekārtu ar visspēcīgāko magnētisko lauku, kas līdz šim ir radīts šāda veida iekārtās. Veicot Nord Strem cauruļvada inspekciju, no Cauruļvadu pārbaudes iekārtas ir apkopotas garākās datu ķēdes, kas jebkad ir ierakstītas un saņemtas no šāda tipa iekārtām. Ar vairāk nekā 2000 mērījumu kanāliem un vienu paraugu no katriem 2.5 cauruļvada milimetriem, kas kopā veido 1’224’000’000mm - iekārta nonāks Vācijā ar vairāk kā triljons uzmērījumiem.

Lai pārbaudītu cauruļvadu, kas atrodas līdz 200 metru dziļumā uz Baltijas jūras gultnes un saņemtu apstiprinājumu tā tehniskajam stāvoklim, Nord Stream veic pašreiz pasaulē vienīgo cauruļvadu pārbaudi no iekšpuses - nosūtot iekārtu PIG paralēlo cauruļvadu sistēmā visā 1224km garumā, sākot no Krievijas līdz Eiropai. Cauruļvadu pārbaudes iekārta jeb PIG (Pipeline Inspection Gauge) ir sešus metrus gara un apmēram septiņas tonnas smaga, aprīkota līdzīgi kā kosmosa satelīti. Iekārta magnetizē un skanē cauruļvada sienas, ieraksta visus mērījumus un datus apjomīgā atmiņas kartē, kā arī kartē atzīmē precīzu cauruļvada atrašanos un izliekumus uz jūras gultnes.

Ķīnas valdība trešdien publicēja 106 ASV importa preču sarakstu 50 miljardu dolāru (40,6 miljardu eiro) vērtībā, kurām Ķīna piemēros muitas tarifus, turpinoties tirdzniecības karam starp divām pasaules lielvarām.

Šāds paziņojums izplatīts neilgi pēc tam, kad ASV amatpersonas otrdien noteica muitas tarifus aptuveni 1300 Ķīnas precēm 50 miljardu dolāru vērtībā.

Ķīnas Tirdzniecības ministrijas publiskotajām ASV precēm, starp kurām ir ķīmijas produkti, saldēta cūkgaļa, sojas pupiņas, automobiļi un mazizmēra lidaparāti, paredzēts piemērot 25% muitas nodevu. Ministrija gan neprecizēja, kad šie muitas tarifi stāsies spēkā.

Trešdaļa no ASV sojas pupiņu eksporta nonāk Ķīnā, pērn tam veidojot 14 miljardus dolāru, un šis produkts tiek iegūts no lauku štatiem, kas 2016.gada vēlēšanās balsoja par ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Tāpat tarifi attieksies uz lidmašīnām, kuru svars nepārsniedz 45 000 kilogramu ir mazākas par «Boeing» ražotajiem lidaparātiem.

Ar kosmosa industriju saistīti uzņēmumi izveidojuši asociāciju, lai veicinātu kosmosa industrijas un eksporta attīstību Latvijā. Tuvākie darbības mērķi saistīti ar kosmosa jomas popularizēšanu un politiskā atbalsta stiprināšanu nozarei.

Pieci ar kosmosa industriju cieši saistīti Latvijas uzņēmumi nodibinājuši Latvijas Kosmosa Industrijas Asociāciju. Tās mērķi ir sekmēt Latvijas Kosmosa industrijas uzņēmumu attīstību, veicināt sadarbības saiknes Latvijas kosmosa industrijas uzņēmumu starpā un veicināt Latvijas sekmīgu iekļaušanu Eiropas Kosmosa Aģentūras (EKA) pilntiesīgo dalībvalstu sastāvā.

Asociācijas dibinātāji ir A/S «RD ALFA Mikroelektronikas Departaments», nodibinājums «VIDES RISINĀJUMU INSTITŪTS», SIA «BALTIC SCIENTIFIC INSTRUMENTS», SIA «EVENTECH», biedrība «LATVIJAS ZINĀTNES CENTRU APVIENĪBA» un SIA «HELIOCENTRIC TECHNOLOGIES LATVIA».

Par LAIK prezidentu ievēlēts Pauls Irbins, kosmosa entuziasts, zinātkāres centru «ZINOO» un misijas «Pirmie Latvijas 100km kosmosā» vadītājs. Savukārt, par valdes priekšsēdētāju apstiprināts A/S «RD ALFA mikroelektronikas departaments» attīstības nodaļas vadītājs Ļevs Lapkis.

Interneta kompānija Google vienojusies par bezpilota lidaparātu ražotāja Titan Aerospace iegādi, raksta foxbusiness.com.

Kompānijas iegāde Google var ļaut nākotnē paplašināt interneta piedāvājumu jaunattīstības valstu reģionos. Titan Aerospace ražo lidmašīnas, kas var lidot ļoti augstu un bez nosēšanās gaisā pavadīt piecus gadus..

Abas darījumā iesaistītās puses gan atteikušās komentēt, kāda ir darījuma summa.

Gada sākumā Facebook ziņoja, ka veic sarunas ar Titan iegādi. Toreiz runa bija darījumu 60 miljonu dolāru apmērā, tomēr vēlāk sociālo tīklu gigants iegādājās kompāniju Ascenta par 20 miljoniem dolāru.

«Pagaidām ir pāragri ko teikt, taču atmosfēras satelīti var palīdzēt piedāvāt internetu miljoniem cilvēku un palīdzēt atrisināt citas problēmas, ieskaitot katastrofu seku likvidēšanu un vides problēmas, piemēram, mežu izciršanu,» sacījuši Google pārstāvji.

Pasaules ekonomikas ziņu virsraksti jau kādu laiku grozās gandrīz tikai un vienīgi ap koronavīrusa vai drīzāk – bailēm no tā - ietekmi.

Skaidrs ir tas, ka notiekošajam būs negatīva ietekme gan uz Ķīnas, gan pārējo pasaules ekonomiku. Interesanti gan ir tas, ka mūsdienās var pat nosacīti negaidīt kādus tradicionālos tautsaimniecību raksturojošos indikators, lai spriestu par kāda reģiona ekonomikas aktivitāti. Piemēram, tās pašas Ķīnas ekonomikas karstumu vai vēsumu daļēji var izmērīt no kosmosa.

Proti, no kosmosa tiek sekots līdzi, piemēram, tam, cik aktīvi dažādās teritorijas tiek izdalīts slāpekļa dioksīds. Somijas "Centre for Research on Energy and Clean Air" veiktā ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) mērījumu izpēte liecina, ka pēdējā laikā Ķīnas ekonomikas aktivitāte sākusi atjaunoties, ziņo "Bloomberg". Proti, kopš 17. februāra slāpekļa dioksīda daudzums Ķīnas atmosfērā pieaudzis par veseliem 50%.

Kompānija Avanti 26. novembrī kosmosā laidīs satelītu Hylas 1, kas Eiropā nodrošinās platjoslas internetu, kura ātrums būs aptuveni 10 megabiti sekundē (Mbps), ziņo zdnet.co.uk.

Hylas 1, kas ar internetu spēj apgādāt līdz pat 350 tūkstošiem klientu, pateicoties jaunai tehnoloģijai, spēs nodrošināt ātrāku un izmaksu ziņā lētāku pieslēgumu nekā citi līdzīgi satelīti.

Avanti vadītājs Deivids Viljamss (David Williams) skaidro, ka Hylas 1, nonākot orbītā, nodrošinās internetu visai Eiropai, izņemot Skandināviju, turklāt šī satelīta darbībai netraucēšot arī nelabvēlīgi laika apstākļi.

Satelītu kosmosā paredzēts nogādāt piektdien, 26 novembrī, taču interneta pieslēgumu Hylas 1 sāks nodrošināt nākamā gada pirmo trīs mēnešu laikā.

Latvijas politiķiem, tāpat kā Rietumvalstu kolēģiem, ir jārūpējas, lai tirdzniecībā ar austrumu kaimiņvalsti Latvijas komersanti nepaliek zaudētājos ne šobrīd, ne pēc sankciju beigām

Nemaz tik seni nav tie laiki, kad toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs sauca Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par savu draugu. Patlaban agresija Ukrainā turpina retināt kaimiņvalsts vadītāja draugu pulku ārvalstīs. Tomēr gan senāka, gan ne tik sena vēsture māca, ka situācija un apstākļi mēdz mainīties, naidīgām valstīm kļūstot par sabiedrotajām un valstu vadītājiem savstarpējos apvainojumus nomainot ar draudzīgāku valodu. Tas, ka Krievija šobrīd pamatoti pelnījusi pārmetumus, jo nenovērš asinsizliešanu Ukrainā, nebūt nenozīmē, ka pēc kāda laika tā negribēs pilnībā atjaunot gan pārtikas, gan ražošanai nepieciešamo Rietumvalstu preču un tehnoloģiju importu un savu sankcionēto uzņēmumu produkcijas eksportu.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP) atklāts interaktīvais zinātnes centrs Kurzemes Democentrs.

VATP Kurzemes Democentrs šobrīd specializējas augsto tehnoloģiju un satelīttehnoloģiju jomā, kā arī apkopojis vienuviet Kurzemē ražojošo uzņēmumu produkciju.

Kurzemes Democentra kosmosa virziena stendu vidū ir vairākas interaktīvas spēles. Stendi Domu spēks kosmosā un Irbene apmeklētājiem ļaus izmēģināt savu domu spēku, palaižot kosmosā raķeti vai nosūtot un saņemto signālu no Latvijas satelīta Venta-1. Izgatavots arī īpašs fotostends, kur Democentra viesi varēs iejusties dažādos tēlos un nofotografēties kopā ar slavenībām. Īpašā vitrīnā apskatāmi arī oriģināla izmēra satelīti – Latvijas satelīts Venta-1 un Igaunijas satelīts EstCube.

Aktīvu pārvaldnieki uzņēmumus un ekonomiku novēro no kosmosa

Investīciju pasaulē ļoti svarīgu lomu ieņem jaunākās tehnoloģijas, kas palīdz iegūt dažādus datus un apstrādāt tos arvien ātrāk. Piemēram, algoritmu tirdzniecības platformas informācijas ieguvē un apstrādē viena ar otru sacenšas jau par sekundes miljonajām daļām. Lai iegūtu priekšrocības, attiecīgi kompānijas veic milzu ieguldījumus dažādās mūsdienīgās informācijas pārvades tehnoloģijās.

Turklāt sagaidāms, ka hedžfondi konkurēs ne tikai šajā jomā, bet cīnīsies arī par mūsu planētas atmosfēras teritoriju. Proti, lai iegūtu informāciju, tie arvien biežāk sāks izmantot privātus satelītus. Pieejamā informācija liecina, ka tie būs nelieli – aptuveni kurpju kastes izmēra – satelīti, kas lidināsies ap zemi un konstanti fotografēs mūsu planētas virsmu, lai palīdzētu aktīvu pārvaldītājiem pieņemt labākus lēmumus.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka SIA Kurzemes democentrs apsaimniekotais interaktīvais zinātnes centrs šovasar varētu kļūt par vienu no pievilcīgākajiem tūrisma objektiem Ziemeļkurzemē.

Centru kopš tā atklāšanas 2012.gada rudenī ir apmeklējuši apmēram 2500 apmeklētāju, db.lv informēja SIA Kurzemes democentrs valdes priekšsēdētājs Gvido Grīnbergs. Galvenās mērķa grupas ir skolēni un studenti, kuri brauc ekskursijās uz Ventspili, taču vasarā tie noteikti būs tūristi un ģimenes, lēš G.Grīnbergs. Tāpēc tūrisma periodā izstāde tiks pārcelta no VATP uz tūristiem daudz pieejamāku vietu pašā Ventas krastā, pilsētas centrā, Ventas promenādē.

Ideja par interaktīva zinātnes centra izveidi Ventspilī radās, apmeklējot citus interaktīvās zinātnes centrus Eiropā, stāsta uzņēmējs. Kurzemes democentrs, salīdzinot pret citiem interaktīvās zinātnes centriem, ir pavisam neliels, taču to plānots paplašināt un izveidot lielāku centru. Promenādē, līdzās pašreizējiem eksponātiem apmeklētāji varēs apskatīt arī interaktīvo izstādi Kas ir mūzika?.

Investīciju pasaulē mainās informācijas iegūšanas, pasniegšanas un izmantošanas pamati

Tehnoloģijām un datu apstrādes iespējam attīstoties, daži investori iegulda milzīgus līdzekļus, lai gūtu arvien pilnīgāku priekšstatu par kādu sev interesējošu ieguldījumu. Lai būtu pieeja šādiem datiem, dažas investīciju kompānijas veic milzu ieguldījumus dažādās mūsdienīgās informācijas pārvades tehnoloģijās. Tā saucamo lielo datu (Big Data) industrija ietver gigantiska apjoma strukturētu un nestrukturētu, strauji augošu, dažādas nozīmes datu apstrādi, lai iegūtu daudzmaz cilvēciski lasāmu rezultātu. Šo datu pareiza apkopošana un apstrāde (ar algoritmu palīdzību) var uzzīmēt plašāku un pilnīgāku informācijas bildi, kas attiecīgi var dot priekšrocības gan uzņēmumiem, kas šādus datus pēta, gan arī investoriem. Šādu datu pareiza apkopošana jau laikus var likt noprast, vai uzņēmuma tēls uzlabojas un vai labi veicas arī tā produktiem. Tāpat, lai iegūtu informāciju, biežāk tiek izmantoti privāti satelīti. Var prognozēt, ka nākotnē ap zemi lidināsies arvien vairāk aptuveni kurpju kastes izmēra satelītu, kas konstanti fotografēs mūsu planētas virsmu, lai palīdzētu aktīvu pārvaldītājiem pieņemt labākus lēmumus.