Nacionālajam kino centram šogad piešķirts teju uz pusi mazāks finansējums (740 312 Ls), nekā pērn (1,45 milj.ls). Papildus tam, ir būtiski palielināta autoratlīdzības likme iedzīvotāju ienākumu nodoklim (IIN) (no 15% uz 26%), jāņem vērā, ka gan kino industrijā, gan praktiski jebkurā citā ar kultūru saistītā jomā, lielākā daļa norēķinu tiek veikti tieši autoratlīdzību veidā ,kā arī ir pilnīgi neizdevīgi nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem, kuri būtu gatavi daļu peļņas ziedot kino industrijai .
Redzot valsts attieksmi pret kino veidošanu Latvijā, var droši teikt — tas ir novārtā atstāts bizness ar lielu eksporta potenciālu.
Būtu jāsaprot, ka kino nav tikai producentu un režisoru dzīves aicinājums — kino dod ne tikai ienākumu nodokļu veidā, rada nacionālo produktu , kā arī dod papildu pievienoto vērtību — atpazīstamību valstij pasaulē. Protams, tikai gadījumā, ja valstī ir priekšnosacījumi šādai situācijai. Turklāt atbalstīt nacionālo kino nozari noteikti ir lētāk, nekā izdot milzīgu naudu par reklāmas klipiem CNN. Skaidrs, ka Latvijas valsts savā kino industrijā nevar atļauties ieguldīt tik lielus līdzekļu kā, piemēram, Francija vai Krievija, un to arī neviens neprasa darīt — vienkārši esošo situāciju nevajadzētu sarežģīt vēl vairāk.