Pieaugusī konkurence kuģu remonta pakalpojumu, kā arī jaunu kuģu būvniecības segmentā likusi pievērsties jaunai, perspektīvai jomai – lielu izmēru metāla konstrukciju (tuneļiem, tiltiem) ražošanai .

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs. Viņš atzīst, ka pašlaik liela izmēra metāla konstrukciju, tostarp tuneļiem, būvniecības pakalpojumu jomā pasūtījumi ir Eiropā, bet ne Latvijā, taču perspektīvā, kad tiks būvēts Rail Baltica, tādi varētu būt.

Kāda ir RKB pašreizējā situācija?

Šā gada pirmā pusgada uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji ir teju vai tādi paši kā visā 2014. gadā. Spriediet paši – pērn visā gadā neto apgrozījums sasniedza tikai 17 milj. eiro, savukārt šā gada pirmajā pusgadā jau 10,24 milj. eiro. Pērn gadu pabeidzām ar zaudējumiem, šā gada pirmo pusgadu jau ar nelielu peļņu – 0,33 milj. eiro (salīdzinājumam – pērn pirmajā pusgadā bija 0,95 milj. eiro lieli zaudējumi). Šogad jau esam snieguši remonta pakalpojumus 44 kuģiem, no tiem 38 ar apkopi dokos, savukārt pērn visā gadā RKB remonta pakalpojumus sniedza 51 kuģim. Protams, 2015. gads vēl nav beidzies, un ar prognozēm pašreizējos apstākļos nebūtu prātīgi nodarboties. Vēl jo vairāk, ja kuģu remonta pakalpojumu sniegšanā nozīme ir arī tam, cik auksta vai silta būs ziema. Proti, vai novembris un decembris būs bez būtiska sala.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Patlaban savākti iedzīvotāju paraksti par tehniskās apskates veikšanu Latvijā ik pēc diviem gadiem neatkarīgi no transportlīdzekļa vecuma, taču daļa ekspertu uzsver – tas var ievērojami palielināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu.

Valsts tiesu ekspertīžu biroja tiesu eksperts Oskars Irbītis skaidro, ka Latvijas autoparks ir salīdzinoši vecs un šādā situācijā nebūtu pieļaujama tehniskās kontroles mazināšana automobiļiem, kuru vecums ir lielāks par pieciem gadiem. Viņaprāt, diskusijas būtu pieļaujamas tikai par tiem auto, kas ir jaunāki par pieciem gadiem, – tiem vēl ir ražotāja garantijas periods un līdz ar to šo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli uzrauga dīlera servisi. Iespējams, varētu diskutēt par to, ka jaunam automobilim pirmo reizi tehniskā apskate varētu būt jāveic pēc trim gadiem, un, ja netiek konstatēti nekādi defekti (teicams vērtējums), tad būtu iespējams jau nākamo tehnisko apskati veikt pēc diviem gadiem. Savukārt, ja tiek konstatēti defekti, tad tāpat kā visiem pārējiem – ik pēc gada. Bet šis jautājums noteikti ir jāpārrunā plašākā lokā – uzklausot arī dīlerservisu viedokli par raksturīgajiem transportlīdzekļu defektiem dažādās vecuma grupās, iesaka O. Irbītis. Viņš atgādina, ka Latvijas ekonomiskā situācija šobrīd noteikti nav tāda, ka visi auto īpašnieki apzinīgi rūpējas par saviem transportlīdzekļiem, un ikdienā nākas konstatēt, ka pietiekami liels skaits satiksmē esošo braucamo ir satiksmes drošību apdraudoši – korozijas skarti, nodilušām riepām, nedegošiem lukturiem. Tehniskā apskate ir līdzeklis, kas vismaz reizi gadā liek sakopt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli. Ja veciem auto tehnisko apskati atļautu veikt retāk nekā reizi gadā, tad uz ceļa noteikti parādītos vairāk auto, kuru tehniskais stāvoklis būtu tuvs kritiskajam, saka eksperts.

No nākamā gada 1. janvāra pirmā tehniskā apskate jauniem transportlīdzekļiem būs jāveic ne vēlāk kā divus gadus pēc reģistrācijas.

To paredz Ceļu satiksmes likuma grozījumi, kurus Saeima šodien pieņēma galīgajā lasījumā.

Grozījumi attiecas uz vieglajiem automobiļiem, piekabēm ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem, motocikliem, tricikliem un kvadracikliem.

Līdzšinējā kārtība noteica, ka pirmā tehniskā apskate jauniem transportlīdzekļiem jāveic ne vēlāk kā piecas dienas pēc reģistrācijas.

Saeima arī nolēma, ka motocikliem, tricikliem un kvadricikliem arī ikgadējā tehniskā apskate būs jāveic ik pēc diviem gadiem, nevis katru gadu, kā tas ir patlaban.

Izmaiņas stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) atgādina, ka nav pamata steigai un satraukumam par iespējām līdz gada beigām veikt transportlīdzekļu tehnisko apskati. Tehniskā apskate strādā līdz apkalpots pēdējais atbraukušais klients.

Tehniskā apskate visā Latvijā strādā ceturtdien, 27.decembrī, piektdien, 28.decembrī un sestdien, 29.decembrī, bet svētdien, 30.decembrī, strādā tehniskā apskate Rīgā (Antenas ielā), Daugavpilī, Liepājas nodaļas Grobiņas TA stacijā, Talsos, Valmierā, Jelgavā un Jēkabpilī.

CSDD, lai samazinātu gaidīšanas laiku, aicina klientus veikt maksājumus interneta vidē, CSDD e-pakalpojumos.

Padomju laikā celta daudzdzīvokļu nama Ogrē atzīšana par ekspluatācijai bīstamu, par ko vēstīja Ogres novada pašvaldība un vairāki interneta mediji, atklāj būtisku sistēmisku problēmu nekustamo īpašumu tirgū – informācijas par būvju tehnisko stāvokli sarežģīta pieejamība dzīvokļu īpašniekiem un pilnīgu nepieejamība potenciālajiem pircējiem vai īrniekiem, kā arī plašākai sabiedrībai.

Tā rezultātā veidojas situācijas, kad esošie dzīvokļu īpašnieki dzīvo neziņā par mājas kopumā tehnisko stāvokli, potenciālie īpašnieki pērk faktiski “kaķi maisā”, bet kaimiņmājās dzīvojošie nevar būt droši, ka blakus ēka nesabruks un ar to neapdraudēs arī viņus. Tas, ka nav publiski pieejama informācija par katras ēkas tehnisko stāvokli, kropļo arī nekustamā īpašuma tirgu, jo īpašuma novērtētājiem iztrūkst objektīvi nepieciešami dati vērtējamo un pārdoto īpašumu salīdzināšanai.

Vēl vairāk – ja Būvvalde, pamatojoties uz ekspertīzi, noteikusi, ka kāda ēka ir ekspluatācijai bīstama, informācija par šādu apgrūtinājumu automātiski netiek ievadīta valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmā. Tas nozīmē, ka pastāv iespēja kādam pārdot un citam nopirkt dzīvokli ēkā, kurā uzturēties ir liegts vai kas jānojauc. Šādas nepilnības informācijas apritē ir nepieļaujamas un ir steidzami jānovērš, uzsver domnīcas “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana” eksperti.

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secinājusi Konkurences padome (KP).

KP ieskatā, auto tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Tāpat KP atzīmē, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt Eiropas Savienības (ES) tiesību normas.

KP skaidroja, ka tehniskās apskates pamatpakalpojums ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole. Apskate ietver arī pienākumu veikt uzraudzību par sodu un nodokļu nomaksu, vadītāja apliecības derīguma termiņu un ierobežojumiem u.c., kas uzskatāma par valsts funkciju. KP, iepazīstoties ar tirgus situāciju un balstoties uz citu valstu pieredzes izpēti, konstatējusi, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū - pārbaudīt transportlīdzekļu tehnisko gatavību piedalīties ceļu satiksmē.

80 eiro alga taksometru nozarē liecina par to, ka tā ir tīri acīmredzama šmaukšana. Un lai no šīs šmaukšanas izietu ārā ir viens darbīgs līdzeklis, kas atvieglotu arī nodokļu iekasēšanu un mazinātu birokrātiju - tā ir patentmaksa jeb taksometru nodeva, saka SIA Baltijas taksometrs valdes loceklis Jānis Naglis.

Kādreiz taksometra vadītājs bija auto vadīšanas paraugs. Tagad, nesauksim vārdā taksometru kompāniju, bet tās mašīnu ieraugot, esmu uzmanīgs, pēc pieredzes zinu, ka to var vadīt arī tāds šoferis, kura vadīšanas iemaņas ir iesācēja līmenī. Dzīvē gadās sastapt taksometru vadītājus, kuri nezina pat Rīgas centra ielu nosaukumus. Vai nav notikusi taksometru nozares degradācija?

Vaina ir tajā, ka taksometru kompānijas ļoti bieži pieņem vadītājus bez pienācīgas kvalifikācijas pārbaudes un apmācībām. Ir pāris kompānijas, kurām tas ir pašsaprotami, ka pirms cilvēks uzsāk taksometra vadītāja darbu, notiek apmācības. Ja runājam par tādiem zīmoliem kā RedCab un Baltic Taxi tad šādas apmācības ir vismaz nedēļu garas. Tajās ne tikai tiek dotas iespējas vēlreiz apgūt satiksmes noteikumus, bet arī tiek mācīta apkalpošanas kultūra, dotas konfliktsituāciju risināšanas iemaņas, mācīta Rīgas kartes atšifrēšana, un apmācības beigās ir prakstiskais eksāmens.

Lai panāktu, ka pirmreizējo valsts tehnisko apskati automašīnām Latvijā jāveic ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, šobrīd ir sagatavoti attiecīgi likuma grozījumi.

Saeimas deputāta Klāva Olšteina sagatavotie grozījumi Ceļu satiksmes likumā iesniegti izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. «Norma par 24 mēnešu tehnisko apskati jauniem auto ļautu auto īpašniekiem Latvijā ietupīt gan laiku, gan resursus, jo līdzīgi piemēri no citām valstīm pierāda, ka nav nepieciešamības jauniem auto veikt tehnisko apskati jau pēc 12 mēnešiem – tā ir lieka birokrātija un resursu patēriņš, no kā ieguvēju nav,» uzsver K. Olšteins. Norma paredz dot atļauju ceļu satiksmē piedalīties uz 24 mēnešiem, Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētiem, jauniem transportlīdzekļiem (transportlīdzekļa nobraukums nepārsniedz 40 km) no brīža, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā.

Jaunākie apkopotie dati rāda, ka 2016. gadā tehnisko apskati ar pirmo reizi izgāja 59% automobiļu. Tas nozīmē, ka gandrīz katrs otrais auto nav bijis tehniskajā kārtībā, informē Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

Bojājumi ar vērtējumu «3», ar kuru tiek aizliegta auto tālāka pārvietošanās, jo tas apdraud gan apkērtējo vidi un cilvēku veselību, gan satiksmes drošību, pērn visbiežāk konstatēti bremžu sistēmā (61%), balstiekārtā (8%) un riepām (8%).

Joprojām tehniskajā apskatē ik dienu tiek atklāti satiksmes drošībai pilnībā nepieņemami fakti, piemēram, vidēji 13 auto dienā pārstāj darboties bremžu sistēma (plīst bremžu caurulītes un šļūtenes). Papildus tam ik dienu tiek atklātas nozīmīgas degvielas un eļļas noplūdes. Katru otro dienu apskatēs konstatēti bojājumi balstiekārtā, kas nozīmē, ka viens vai vairāki no auto balstiekārtas elementiem ir saplīsuši vai uz izjukšanas robežas.

Sekmīgi noslēdzoties remontdarbiem, trešdien, 20.februārī, tehniskā apskate «smagajiem» Valmierā atsākusi darbu pirms plānotā laika.

Līdz ar to, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Valmieras nodaļā, Valmierā, E.Lācera ielā 3, klientiem atkal tiek sniegti pakalpojumi:

- transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācija, darba laiks: pirmdiena – piektdiena, pulksten 8:30-17:00. Vadītāju kvalifikācijas eksāmeni notiek pēc iepriekšēja pieraksta, pieteikšanas un atteikšanas tālrunis 64220786;

- transportlīdzekļu reģistrācija, darba laiks: pirmdiena – piektdiena, pulksten 8:30-17:00;

- transportlīdzekļu tehniskā apskate: darba laiks: pirmdiena – piektdiena: 8:30-20:00, sestdiena: pulksten 8:30-14:00. Tehnisko apskati veic arī pēc iepriekšēja pieraksta, tālrunis: 64281215.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktors Andris Lukstiņš atklāj, ka braukt ar zaporožecu viņu mudina gan atmiņas par pirmo automašīnu jaunības gados, gan humora izjūta.

«Ja pamanāt, ka pa Rīgas ielām moderno, rietumvalstīs ražoto, labi pazīstamo automašīnu vidū pārvietojas balts zaporožecs ar valsts numuru AL-21, tad ziniet - pie tā stūres atrodas nevis Rīgā mazbērnus apciemot iebraucis laucinieks, bet Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktors Andris Lukstiņš,» raksta laikraksts Diena.

«Šo automašīnu pirms dažiem gadiem man uzdāvināja draugi, un gada siltajā laikā es ar to reizēm izbraucu. Tehniskā apskate mašīnai nokārtota, varu braukt droši,» skaidrojis A. Lukstiņš.

Viņa vadītās Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) darbinieki ar aizrautību stāstījuši to, ka direktors ar balto zaporožecu brauc uz apspriedēm Satiksmes ministrijā un novieto senatnīgo jeb, tā sakot, vintage automašīnu līdzās citu ministrijas pārziņā esošo iestāžu vadītāju mūsdienīgajām automašīnām, tā izpelnoties nedalītu uzmanību.

#Vērts izskatīt iespēju nākotnē pielāgot stacionāros fotoradarus OCTA un tehniskās apskates kontrolei visā transporta plūsmā, neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma.

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas vai izietas tehniskās apskates nav apmēram 2% automašīnu, kas piedalās satiksmē, secināts Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) sociālajā kampaņā, kas tika rīkota sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) un Valsts policiju.

«Kampaņas laikā apkopotā statistika no fotoradariem un īpaši aprīkotas demo automašīnas liecina, ka vidējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA vai savlaicīgi veiktas tehniskās apskates ir nedaudz lielāks - ap 2%,» sacīja LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Sākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēsa, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir apmēram 1,5%.

Valsts policijas pārvietojamais fotoradars ceturtdien, 2. jūnijā, ap pulksten 10.30 Babītes novadā uz autoceļa Rīga – Ventspils 17,9 kilometrā fiksēja automašīnu Ferrari, kas Rīgas virzienā traucās lielā ātrumā, informē Valsts policija.

Pārbaudot radara mērījumus, konstatēts, ka sportiskais auto vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h, traucās ar 191 km/h lielu ātrumu.

Likumsargi konstatēja, ka transportlīdzeklim noteiktajā termiņā nav veikta arī valsts tehniskā apskate.

Par ātruma pārsniegšanu transportlīdzekļa vadītājam, kurš dzimis 1972. gadā, var draudēt naudas sods no 360 līdz 480 eiro un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz sešiem mēnešiem. Savukārt par transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, var piemērot naudas sodu no 55 līdz 120 eiro.

Ideja ļaut automašīnu tehniskās apskates veikt arī autorizētajos vai neatkarīgajos servisos ir atbalstāma, atzina Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs.

Viņš norādīja, ka automašīnu tehniskās apskates veikšanas alternatīvā iespēja arī dīleru vai neatkarīgos servisos ir starptautiski plaši izplatīta - šāda kārtība ir ne tikai Igaunijā, bet arī Lielbritānijā, Skandināvijā u.c.

«Tas paplašina klientu iespējas iegūt šo pakalpojumu sev ērtākā veidā un lietotu automašīnu īpašniekiem arī veikt nepieciešamos remonta darbus vienuviet, nevis, kā pašreiz Latvijā, - pēc mēneša atkal tērēt savu laiku un naudu, lai atkārtoti veiktu tehnisko apskati. Transportlīdzekļu tehnisko apskašu pakalpojumu sniegšanas kārtības maiņa Latvijā ir pat nepieciešama,» uzsvēra V. Kulbergs.

Pilnveidojot klientu apkalpošanu un izvērtējot autovadītāju vēlmes, veiktas izmaiņas Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas (CSDD) tehniskās apskates stacijas Rīgā, Antenas ielā 2 darba laikā.

Turpmāk tehnisko apskati transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3500 kg sestdienās varēs veikt stundu ilgāk - līdz plkst. 16:00.

Darba laiks (tehniskā apskate transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3500 kg):

Kopš marta sākuma Antenas ielas tehniskās apskates stacijas klientiem tiek piedāvāts CSDD mobilajā aplikācijā pieteikt attālināti kārtas numuriņu CSDD kasēs, izvēloties sev vēlamo pakalpojumu (tehniskā apskate, e-maksājumi vai informācija).

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, laika posmā no 14.oktobra līdz 11.novembrim Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenos sociālu kampaņu.

Kampaņas laikā vairāki fotoradari visā Latvijā veiks OCTA un tehniskās apskates kontroli ārpuskārtas režīmā – t.i. neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma. Uzsākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēš, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir 1 - 3%.

«Kampaņas ietvaros veiksim plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte, ko valsts uzspiedusi autovadītājiem, bet gan drošības garants pašam autovadītājam, pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Pirms kampaņas LTAB veiktajā aptaujā secināts, ka gandrīz puse (46,5%) autovadītāju nezina, ka par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas OCTA un tehniskās apskates fotoradari un policijas ekipāžas vienas diennakts laikā var sodīt vairākkārtīgi. Tāpat salīdzinoši daudz ir to autovadītāju, kas vispār nav informēti, ka fotoradari un policijas ekipāžas spēj pārbaudīt ne vien braukšanas ātrumu, bet arī to, vai automašīnai ir derīga OCTA (18,5% respondentu) un tehniskā apskate (21,5% respondentu).

Pilnveidojot klientu apkalpošanu un izvērtējot autovadītāju vēlmes, veiktas izmaiņas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tehniskās apskates stacijas Rīgā, Antenas ielā 2 darba laikā, informē CSDD.

No š.g. 1.jūlija tehnisko apskati transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3500 kg varēs veikt arī svētdienās no plkst. 08.00 līdz plkst. 16.00.

Darba laiks (tehniskā apskate transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3500 kg): pirmdiena – piektdiena: plkst. 08.00 – 20.00; sestdiena: plkst. 08.00 – 16.00, svētdiena: plkst. 08.00 – 16.00.

Vienlaikus informējam, ka svētdien - 8.jūlijā, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienā Antenas ielas tehniskās apskates stacija būs slēgta; bet mēs strādāsim saskaņā ar svētdienas grafiku pirmdien - 9.jūlijā.

Pagarinātais darba laiks tehniskās apskates procesu klientiem padarīs ērtāku, kā arī pieejamāku.Antenas ielas tehniskās apskates stacijas klientiem tiek piedāvāts CSDD mobilajā aplikācijā pieteikt attālināti kārtas numuriņu CSDD kasēs, izvēloties sev vēlamo pakalpojumu (tehniskā apskate, e-maksājumi vai informācija).

Uzņēmumiem autoparku uzturēšanu plāno padarīt sālītāku, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja tiks paaugstināta cena transportlīdzekļu tehniskajai apskatei, uzņēmumiem ar lielākiem autoparkiem būs šim mērķim jāatvēl ievērojamas izmaksas, tā DB norādīja lielākajā daļā aptaujāto uzņēmumu. Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi, kas paredz veikt vairākas izmaiņas VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pakalpojumu cenrādī, cita starpā arī tehniskās apskates izcenojuma paaugstināšanu vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām. Grozījumi CSDD cenrādī cenas palielinājumu par tehnisko apskati un atkārtotu tehnisko apskati paredz vidēji 2,80 eiro apmērā. Proti – 3,61 eiro par pamata apskati, 1,98 eiro par atkārtotu apskati. Lai gan summa var likties neliela, uzņēmumam, kuram ir vairāki simti automašīnu, kopējās izmaksas par tehniskajām apskatēm pieaugtu ievērojami.

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Plānojot mājokļa iegādi, cilvēki visbiežāk uzmanību koncentrē uz trīs aspektiem – subjektīvu patiku pret potenciālo mājvietu, cenu un atrašanās vietu, novērojuši DNB bankas kreditēšanas eksperti.

Tomēr būtiski ir arī vairāki ar ēkas tehnisko stāvokli saistīti jautājumi, kas nākotnē var ietekmēt apsaimniekošanas izmaksas. Tādēļ DNB banka kopā ar sadarbības partneriem ir apkopojusi informāciju, kam papildus būtu jāpievērš uzmanība mājokļa iegādes procesā.

Neatkarīgi no ēkas vecuma potenciālajam mājokļa pircējam vienmēr jācenšas uzzināt iespējami vairāk par noskatītā īpašuma tehniskā stāvokļa raksturojumu. Ēku vizuāli apskatot, jāpievērš uzmanība, vai nav manāmas plaisas ārsienās, kā arī iekštelpās – kāpņutelpā, istabās un citviet. Ļoti būtiski noskaidrot arī jumta stāvokli un apskatīt pagrabu. Noteikti jāapjautājas, vai pagrabs mēdz pārplūst.

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Aizvadītajā piektdienā Valsts policija kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi, pastiprinātu uzmanību pievēršot tieši ēdienu piegādātājiem.

Kopā tika pārbaudīti vairāki simti automašīnu - par transportlīdzekļa neatbilstību tehniskajām prasībām vairākām automašīnām tika noņemtas numurzīmes un anulētas tehniskās apskates. Tāpat policija kopumā uzsāka vairāk nekā 30 administratīvā pārkāpuma procesu - gan par braukšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, gan bez obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas, gan citiem noteikumu pārkāpumiem. Likumsargi konstatēja arī pāris autovadītājus reibuma stāvoklī.

Pagājušās darba nedēļas izskaņā, 26.janvāra vakarpusē, Valsts policijas darbinieki kopā ar CSDD Rīgā, pie Vanšu tilta veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi. Gandrīz četru stundu laikā pārbaudīti aptuveni 900 automašīnu, no kurām vairākas bija tehniski katastrofālā stāvoklī, līdz ar to nedrīkstēja turpināt piedalīties ceļu satiksmē - astoņām automašīnām noņemtas numurzīmes (gan Latvijas Republikas, gan Somijas numurzīmes), sešām automašīnām anulētas tehniskās apskates.

Ilgus gadus uzmanības centrā bija nepieciešamība siltināt ēkas, nu sāk runāt arī par pagrabu izmantošanu patvērumam, taču pagrabu tehniskais stāvoklis vecākām par 70 gadiem daudzdzīvokļu ēkām vairumā gadījumu ir kritisks, tā secināts domnīcā “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana”.

Jā, ik pēc 10 gadiem nu jāveic obligātās konstrukciju pārbaudes, taču slodzes testus veikt nav iespējams, konstrukcijas turpina bojāties arī šo pārbaužu starplaikos, dzīvokļu īpašnieki vairumā gadījumu par pagraba tehnisko stāvokli nerūpējas. Miera laikā pagrabu pārsegumu konstrukcijas var būt vēl šķietami drošas, taču tādas var nebūt tuvumā sprāgstošu bumbu satricinājuma gadījumā.

Situāciju pasliktina tas, ka daļā Rīgas, kur augsts gruntsūdens līmenis, pagrabos nemitīgi darbojas sūkņi. To bojājuma gadījumā vai, ja pārtrūkst elektrības padeve, ūdens līmenis īsā laikā aizpilda pagraba telpu līdz pat metra dziļumam. Attiecīgi tādas telpas nav iespējams uzturēt sausas, pastāvīgais mitrums pastiprināti bojā konstrukcijas. Sekas var būt dramatiskas. Piemēram, ja izrūsējušas pagājušā gadsimta sākumā būvēto ēku velvēto pagrabu metāla konstrukcijas, pastāv risks ne tikai pirmā stāva grīdai iebrukt pagrabā, bet arī ēkas pamatu un ārsienu deformācijai, attiecīgi visa ēka var sabrukt.

Sabiedrisko ēku drošības audits, augstāki būvniecības procesa standarti un valsts reālas uzraudzības atjaunošana. Tie ir galvenie Ekonomikas ministrijā topošā rīcības plāna stūrakmeņi, Tiesa tie top vien pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas. Plānots, ka rīcības plāns tiks iesniegts izskatīšanai nākamajā valdības sēdē.

Tehniskā apskate

«Jau notiek ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās vietās, it īpaši tajās, kuras uzceltas pēdējos gados vai notiek kādi būvdarbi,» uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. DB jau rakstījis, ka ekonomikas ministrs uzdevis nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri tajās celtnēs, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi. Līdzās tam Ekonomikas ministrija sola veidot iespējamo riskanto objektu sarakstu un karti, kur tiks veiktas neatkarīgas ārkārtas pārbaudes. «Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu ziņojumi, kuri jau ir publicēti sociālajos tīklos un internetā. Pārbaudes neveiks pašvaldību būvvaldes, un tā būs neatkarīga pārbaude ne tikai par normatīvu izpildi, bet arī par šo ēku reālo drošību,» skaidroja D. Pavļuts. Tiesa, viens no uzņēmējiem norādīja, ka ekspertu pārbaudes nevar prasīt augstākus standartus, kā paredz esošie būvnormatīvi. DB jau rakstījis, ka Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs uzskata – ideja par to, ka arī sabiedriskajām ēkām ik pēc kāda laika būtu nepieciešama sava veida tehniskā pārbaude, tāpat kā automašīnām, ir loģiska. «Tāda ideja ir, un tā ir apsverama,» tā tehniskās apskates ideju vērtē D. Pavļuts.