Valsts budžeta likumā 2015. un 2016.gadam norādīts, ka Ekonomikas ministrijai (EM) valsts budžeta līdzekļi jānovirza pirmā mājokļa iegādes finansēšanai ģimenēm ar bērniem, vienlaikus galvojuma piešķiršanu reglamentējošie normatīvie akti neparedz tā piešķiršanu atbilstoši nosacījumam «pirmā mājokļa iegāde», turklāt nevienā normatīvajā aktā nav skaidrots, kas tieši ir «pirmais mājoklis». Tādējādi galvojumu piešķiršana var nesasniegt finansējuma piešķiršanas likumā patlaban definēto mērķi, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Likums Par valsts budžetu 2015.gadam nosaka, ka EM budžeta programmā Ekonomikas attīstības programma ieskaitītie līdzekļi ir izmantojami Pirmā mājokļa programmas finansēšanai. Likums Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nosaka, ka valsts sniedz palīdzību, nodrošinot, ka tiek sniegts galvojums par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu. EM piešķirtais finansējums Pirmā mājokļa programmas finansēšanai tiek ieguldīts AS Attīstības finanšu institūcija Altum, kura izsniedz un administrē galvojumus.

2015.gadā AS Attīstības finanšu institūcija Altum galvojumu sniegšanai tika piešķirts finansējums 2 335 295 eiro apmērā.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (57%) uzskata, ka šobrīd mājokli izdevīgāk ir pirkt nevis īrēt, liecina Swedbank veiktā aptauja.

Tikai katrs desmitais (13%) uzskata, ka labāk mājokli īrēt, turpretī trešdaļai vispār nav viedokļa šajā jautājumā. Galvenais apsvērums par labu mājokļa iegādei, pēc iedzīvotāju domām (72%), ir tas, ka šobrīd ikmēneša kredītmaksājums ir līdzvērtīgs vai zemāks līdzīga mājokļa īres izmaksām. Tāpat liela daļa (67%) kā būtisku argumentu norāda - nekustamā īpašuma iegāde ir ilgtermiņa ieguldījums.

Tie iedzīvotāji, kuri uzskata, ka mājokli izdevīgāk īrēt nekā pirkt, galvenokārt norāda, ka viņiem nav pārliecības par savu spēju uzņemties ilgtermiņa saistības (53%). Zīmīgi, ka katrs trešais iedzīvotājs uzskata – šobrīd tirgū ir neatbilstošas cenas mājokļu kvalitātei (37%) un ir grūti atrast savām šī brīža vēlmēm un iespējām atbilstošu mājokli iegādei (35%).

Piesardzība, neziņa un bažas šķiet būs galvenie raksturlielumi, atceroties 2020.gadu, kad COVID-19 dēļ cilvēki visā pasaulē mainīja ne tikai savus ikdienas paradumus, bet arī mazākus un lielākus plānus.

Tomēr, lai kāds arī nebūtu vīrusa stāsta turpinājums, šī vasara iezīmē sava veida robežu, kad cilvēkos ir atgriezusies ticība rītdienai. Vieni no šiem noskaņojuma indikatoriem ir mazumtirdzniecības rādītāji un pieprasījums pēc aizņēmuma mājokļa iegādei vai remontam. Ne visur vēl sasniegti pirmskrīzes līmeņi, bet progress ir straujš.

Arī kreditēšanas dati attiecībā uz mājokļu iegādi un labiekārtošanu rāda – esam atpakaļ tajā līmenī, kur bijām pirms COVID-19 radītās krīzes.

Ja šī gada otrajā ceturksnī kreditēšana bija teju apstājusies un bankas fokusējās uz kredītu maksājumu atlikšanu, ņemot vērā lielo kredītbrīvdienu pieteikumu skaitu, tad šī gada jūlijā un augustā klientu interese par hipotekāro kreditēšanu bija pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, interesentu skaitam pieaugot par 20%, salīdzinot ar pērnā gada augustu.

Pieprasījums pēc mājokļa iegādes reģionos ir nemainīgi augsts, liecina Swedbank dati.

Tā pērn 30% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai reģionos, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk, nekā 2022.gadā. Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Liepājas un Valmieras novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē. Kopumā mājokļu iegādei reģionos pērn izsniegti 80 miljoni eiro, un vidējā aizdevuma summa sasniedz 65 tūkstošus eiro.

Lielākās aizdevumu summas vērojamas Vidzemē, kur tās sasniedz 79 tūkstošus eiro, kas ir pielīdzināma vidējai aizdevuma summai par dzīvokļa iegādi Rīgā. Tam seko Zemgale, kur vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn bija 60 tūkstoši eiro, un Kurzeme ar 58 tūkstošiem eiro. Savukārt Latgalē mājokļa iegāde bijusi vislētākā – iedzīvotāji aizņēmušies vidēji 42 tūkstošus eiro.

Aizvadītajā gadā visās Baltijas valstu galvaspilsētās mājokļi ir kļuvuši pieejamāki, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati. Vispieejamākās dzīvesvietas 2018. gadā Baltijas valstīs bijušas Rīgā, kam sekojusi Tallina un Viļņa.

Līdz ar ienākumu pieaugumu un mājokļu pieejamības uzlabošanos pērn par 2 procentpunktiem audzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vēlas tuvākajos divos gados iegādāties jaunu mitekli.

Lai gan visās Baltijas valstīs pērnais gads iezīmējis kāpumu mājokļu pieejamībā, Rīgā tas noticis visstraujāk. «Pieejamības uzlabojumu Rīgā pērn noteica vidējās neto algas izaugsme, kas pārsniedza vidējās dzīvokļu darījuma cenas kāpumu. Savu artavu deva arī neliels kredītu procentu likmju samazinājums. Dzīvokļu cenu kāpums bija mērens, vidējai cenai augot visos lielākajos segmentos. To noteica augošās būvniecības izmaksas jauniem dzīvokļiem, kā arī stabilais pieprasījums. Aktivitāte dzīvokļu tirgū pērn bija praktiski nemainīga, salīdzinot ar gadu iepriekš,» skaidro Swedbank ekonomiste Linda Vildava.

Augsta inflācija, bailes par tuvojošos apkures sezonu ar astronomiskām komunālo pakalpojumu izmaksām un neziņa par nākotni noteikti neveicina iedzīvotāju vēlmi tērēt uzkrājumus jauna mājokļa iegādei. Un tomēr es teiktu, ka tiem, kuriem jauna mājokļa iegāde ir aktuāla, šo lēmumu nevajadzētu atlikt.

Pirmkārt, mājokļa izmaksas neveido tikai dzīvokļa pirkuma cena, bet arī ar tā uzturēšanu saistītie izdevumi. Otrkārt, neviens nezina, kā attīstīsies situācija otrreizējā mājokļu tirgū – vai dzīvokļi tipveida projektos kļūs lētāki, vai to cena būtiski nemainīsies, un kā tas ietekmēs pieprasījumu. Tāpat par jauno mājokļu pieejamību būtu jādomā valstiskā mērogā, veicinot atbilstošu normatīvo aktu izstrādi.

Kādi pašlaik ir būvniecības nozares lielākie izaicinājumi? Kad sākās Covid-19 pandēmija, daudzi bija neziņā, jo Latviju un visu pasauli bija skāris pavisam jauns, līdz šim nepieredzēts drauds, kas īsā laikā būtiski ietekmēja gandrīz ikvienu nozari, vissmagāk skarot ražošanas, tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas sfēras. Uzņēmumiem un iestādēm bija jāspēj ātri pielāgoties un meklēt iespējas, kā pārstrukturēt savu darbību. Un jāsaka, ka lielai daļai tas arī veiksmīgi izdevās. Manuprāt, savu artavu tam bija devusi arī 2008. un 2009. gada krīze, kas mūs bija labi sagatavojusi un iemācījusi rīkoties tālredzīgi un gudri. Protams, kopējā ekonomikas izaugsme bija palēlinājusies, taču kopumā tikām cauri, tēlaini runājot, ar izbīli un skrambām.

Sava mājokļa iegādi tuvāko divu gadu laikā plāno katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

No tiem, kuri jaunu mājokli plāno iegādāties jau šogad, vairāk nekā puse (60%) šobrīd dzīvo sev piederošā īpašumā bez kredītsaistībām, katrs ceturtais (23%) dzīvo īrētā mājoklī, bet 9% - kopā ar vecākiem vai citiem radiniekiem. Zīmīgi, ka to respondentu vidū, kuri apsver sava mājokļa iegādi tālākā nākotnē, lielākā daļa šobrīd mitinās īrētā īpašumā (55%). Biežāk par jauna mājokļa iegādi tuvākā gada vai divu laikā domā rīdzinieki (18%). Citās Latvijas pilsētās šādu iedzīvotāju īpatsvars ir 11%, laukos – 4%, pierīgā – vien 2%, kas skaidrojams ar to, ka 38% Pierīgā dzīvojošo jau šobrīd maksā hipotekāro kredītu par iegādāto īpašumu.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Pēdējo mēnešu laikā lielākā daļa no mums savos mājokļos pavadījuši vairāk laika nekā jebkad agrāk. Viss, kas līdz šim licis mums atrasties ārpus mājas – darbs, skola un pulciņi bērniem, pat sports un izklaide – pēkšņi pieejams tikai pašu mājokļos. Daudziem tas licis uz savu dzīvesvietu un vajadzībām attiecībā uz to palūkoties ar jaunām acīm.

Kādi ir pirmie secinājumi un kā tas ietekmējis mājokļu pircēju čeklistu?

Birojs, skola un kafejnīca vienuviet

Ja daudziem doma par darbu no mājām pirms tam šķita pilnīgi nepieņemama, tad tagad tikpat daudz ir tādu, kas vairs nevar iedomāties katru dienu doties uz darbu birojā. Domāju, ka ikviens jau pārdzīvojis tā saucamo medusmēnesi ar darbu no mājām un paspējis izbaudīt arī ar to saistītos izaicinājumus un ēnas puses. Īpaši, ja mājās ir mazi bērni. Lai pienācīgi nodotos darbam, ar mazu stūrīti pie virtuves galda ir par maz. Klusa, no pārējā mājokļa norobežota un pārdomāti izplānota darba vieta nu ir tas, uz ko vairums no mums tiecas. Daudzi šo mēnešu laikā mājās iekārtojuši darba galdu vai vismaz pie sienas stiprināmu darba stacijas stendu, pārdomājuši darba vietas izskatu un iekārtojumu videokonferenču laikā.

Būvkopmānija un nekustamo īpašumu projektu attīstītājs YIT Latvija Rīgā, Dzelzavas ielā uzsācis būvniecību četru dzīvojamo namu kompleksam “Silvas nami”.

Šonedēļ pirmā no būvniecības stadijā esošajām ēkām atzīmē spāru svētkus, rezervētajam un pārdotajam dzīvokļu apjomam tajā sasniedzot jau 70%. Kompānijas eksperti norāda, ka projekts ir veidots, reaģējot uz tirgus pieprasījumu pēc racionāliem un pircējiem pieejamiem mājokļiem, kas līdz ar pieaugošajām būvniecības izmaksām ir būtiskākais kritērijs mājokļa iegādē.

Kompleksu “Silvas nami” veidos četras vienādas septiņu stāvu ēkas, no kurām divas jau ir būvniecības stadijā, bet trešās ēkas būvniecības uzsākšana plānota 2022. gada pavasarī. Katrā no ēkām atradīsies 67 mūsdienīgi un funkcionāli divu, trīs un četru istabu standarta klases dzīvokļi ar platību no 41 m2 līdz 73 m2. Visi dzīvokļi būs ar pilnu apdari un mājas iedzīvotājiem iegādei būs pieejamas noliktavas telpas, savukārt ēkas pirmajā stāvā ir paredzēts izveidot āra terases.

Kopējais mājokļu kreditēšanas apjoms šī gada deviņos mēnešos bija par 11% lielāks nekā deviņu mēnešu laikā pērn.

Swedbank līdz septembra beigām izsniegusi jau 227,6 miljonus eiro, liecina Swedbank dati par mājokļu finansēšanu Latvijā.

Aptuveni 40% no visiem darījumiem bijuši ar mājokļiem, kas uzbūvēti pēdējo 20 gadu laikā, un šajā segmentā ir bijis lielākais klientu aktivitātes kāpums. Aptaujājot Latvijas iedzīvotājus par iecerēm iegādāties jaunu mājokli, redzams, ka stingra apņēmība šajā jomā ir tikai 6% respondentu, un galvenais šķērslis dzīves apstākļu uzlabošanai ir cilvēku nepietiekamie ienākumi.

“Mājokļa aizdevumu tirgū šogad ir jūtama aktivitātes atgriešanās, lai gan saspringtā ģeopolitiskā situācija un pārliecības trūkums par ienākumiem, aizvien bremzē cilvēkus piepildīt sapni par jaunu mājokli. To apliecina arī mūsu veiktā aptauja, kas rāda - tikai 6% cilvēku nākamgad plāno iegādāties mājokli. Būtisks ir arī aizvadīto gadu laika strauji kāpušo cenu faktors, tāpēc cilvēki biežāk izvēlas īpašumus otrreizējā tirgū, ko būvmateriālu cenas nav ietekmējušas tik nozīmīgi. Pie tirgu veicinošiem faktoriem jāmin EURIBOR likmju mazināšanās, kā arī pieaugošais jaunu mājokļu piedāvājums, kas var mudināt cilvēkus izšķirties par labu dzīves kvalitātes uzlabošanai,” skaidro Normunds Dūcis, Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Baltijā.

Ja runājam par nekustamo īpašumu, pats aktuālākais jautājums ikvienam, kurš ir sava mājokļa meklējumos, tradicionāli ir – vai šobrīd ir labākais laiks, lai īstenotu lielāko pirkumu savā dzīvē?

Arī šobrīd, kad publiskajā telpā parādās minējumi par iespējamu jaunas krīzes tuvošanos, cenu pieaugumu un to, kurā nekustamā īpašuma tirgus attīstības punktā esam, vērts palūkoties uz to – kāds ir šis brīdis un piedāvājums tiem, kuriem aktuāla sava mājokļa iegāde, un kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu.

Darbojoties Baltijas nekustamā īpašuma tirgū jau no neatkarības atjaunošanas brīža, esam pārliecinājušies, ka gadījumā, ja īpašuma iegāde ir aktuāla un vienīgā stratēģija ir gaidīt zemākās cenas punktu, ir lielas izredzes to nekad nesagaidīt vai vienkārši palaist garām. Ja raugāmies uz nekustamā īpašuma cenām šobrīd, tad skaidrs, ka ir labs laiks pirkumam. Protams, ar nosacījumu, ja vien vajadzība ir izsvērta un balstīta šodienas iespējās. Nav jābūt īpašam ekspertam, lai redzētu, ka būvniecības cenas ir augušas daudz straujāk par dzīvokļu pārdošanas cenām. Tas nozīmē, ka jauno projektu pārdošanas izmaksas nākotnē tikai augs un arī būvēt savu namu šobrīd ir ievērojami neizdevīgāk kā iegādāties gatavu.

Jau ilgstoši būvniecības nozare ir saskārusies ar strauju būvniecības izmaksu kāpumu, ko galvenokārt ietekmēja pandēmijas radītās piegāžu ķēžu problēmas un krasas energoresursu cenu svārstības.

Lai arī tas nepārprotami radīja spiedienu uz nekustamo īpašumu tirgu - pieauga nekustamo īpašumu cenas, samazinājās projektu attīstības tempi -, vismaz bija skaidrība par to, no kuras puses izaicinājumus gaidīt. Bija cerības un pat prognozes, ka, pierimstot vīrusa izplatībai un sakārtojoties materiālu un izejvielu loģistikai, situācija varētu atgriezties ja ne pirmspandēmijas līmenī, tad vismaz nostabilizēties, tādējādi veidojot labvēlīgus nosacījumus straujākai nozares attīstībai. Tomēr, neskatoties uz prognozēm, ir noticis tas, ko tā īsti negaidīja neviens, - reāls karš tepat Eiropā, kas jau satricinājis lielāko daļu pasaules ne tikai emocionāli, bet arī ekonomiski. Ģeopolitiskās situācijas sekas noteikti būs jūtamas ilgtermiņā, tajā skaitā arī nekustamo īpašumu tirgū, kas saņēmis kārtējo triecienu, turklāt šoreiz īpaši sāpīgu.

Mājokļu cenas un īres maksas indeksu līknes 2021.gadā. 4. ceturksnī gandrīz vienādojušās kā Lietuvā, tā Igaunijā, bet tajā pat laikā Latvijā šo divu rādītāju starpība ir tik liela, kā nekad iepriekš.

Īres maksas pieaugums Latvijā ir lēnāks nekā kaimiņvalstīm - pēc Eurostat oficiāliem datiem tas sasniedza tikai 38%, bet Igaunijā 175% u Lietuvā 125%. Mājokļu cenas augšanas temps 2021.gadā pret 2010.gadu Latvijā un Lietuvā bija gandrīz vienā līmenī - 114% un 108%, savukārt Igaunijā mājokļu cenas 11 gadu laikā pieauga par 156%.

lēnu īres maksas līkni Latvijā ietekmē vismaz trīs faktoru grupas.

1. Datu ieguves īpatnības.

Kad rodas jautājums par datiem, vispirms jāaplūko metodoloģija.

Eurostat īres maksas indekss tiek noteikts pēc nekustamo īpašumu sfēras uzņēmumu norādītajām ikmēneša īres cenām nemēbelētiem, labas un ļoti labas kvalitātes īpašumiem. Speciālistiem ir jānorāda īres maksas pēdējo 10 gadu laikā būvētiem vai renovētiem īpašumiem, kas atrodas labos rajonos.

Lielākā daļa pasaules centrālo banku šobrīd diezgan straujiem soļiem paaugstina procentu likmes – sešu mēnešu Euribor likme sasniegusi jau teju 3% atzīmi. Tas būtiski ietekmē kreditēšanu, bez kuras savukārt nav iedomājams nekustamā īpašuma tirgus.

Augstas procentu likmes gan esam piedzīvojuši arī iepriekš, tomēr šoreiz situācija no 2007. gadā pieredzētās būtiski atšķiras. Atšķirīgi ir gan inflācijas iemesli, gan NĪ tirgus piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, būvniecības izmaksu prognozes un potenciālo pircēju maksātspēja.

Šī krīze atšķiras no iepriekšējās

Tie, kuri nekustamo īpašumu iegādājās ap 2007.–2008. gadu, droši vien diezgan labi atceras, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) tajā laikā regulāri un mērķtiecīgi pa 0,25% solim paaugstināja bāzes procentu likmi, kas tieši ietekmē Euribor, līdz tā 2007. gada otrajā pusē un 2008. gada sākumā sasniedza rekordaugsto 4% robežu. Tas tika darīts, lai bremzētu pārkarsušo un pārkreditēto ekonomiku, samazinātu pieprasījumu un augsto inflāciju. Valstī aizsākās ekonomiskā lejupslīde, kuras rezultātā ievērojami pieauga bezdarba līmenis, 2009. gadā sasniedzot pat 18%. Inflācijai, kuru piedzīvojam šobrīd, ir citi iemesli.

Valstij jārada apstākļi, lai cilvēki var nopelnīt mājokļa iegādei, nevis jāpamet siers pelei, kas neapjauš kumosa cenu

Īpašuma tirgus flagmaņi jau pirms Pirmā mājokļa iegādes programmas iedarbināšanas sausām mutēm runājuši par to, ka potenciāliem pircējiem nevajag pašiem sevi mānīt – ja nespēj sakrāt pirmajai iemaksai, kā maksās 25 gadu garumā? Tāpēc piešķirt finansējumu tiem, kuri to patiesībā nevar atļauties, ir zināmā mērā bezatbildīgi. Sevišķi ņemot vērā to, ka Attīstības finanšu institūcijas Altum galvojums faktiski ir Latvijas nodokļu maksātāju galvojums. Reālāks atbalsts jaunajām ģimenēm, iespējams, būtu īres tirgus attīstīšana valsts vai pašvaldību līmenī, dodot iespēju ģimenēm slēgt saprātīgus ilgtermiņa īres līgumus, tostarp ar izpirkšanas tiesībām.

Kā atklāja DNB Latvijas barometra martā publicētie dati, vairākums aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka hipotekārie kredīti ir kļuvuši vieglāk pieejami. Ievērojamam skaitam Latvijas ģimeņu sava pirmā mājokļa iegādi atvieglojusi tieši akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcija Altum administrētā mājokļu atbalsta programma. Iedzīvotāju interese par šo programmu ir liela, kas apliecina nepieciešamību pēc šāda atbalsta instrumenta ģimenēm ar bērniem arī turpmāk.

Šī programma ir veiksmīgs risinājums līdz šim daudzās ģimenēs pastāvošajam šķērslim mājokļa iegādē, proti, pienākumam veikt pirmo iemaksu, kas radīja finansiālas grūtības un atturēja personas no mājokļa iegūšanu īpašumā. Katrs trešais no jauna izsniegtais hipotekārais aizdevums ir ar programmas galvojumu. Līdz 2016. gada marta vidum programmas ietvaros piešķirti jau vairāk nekā 1800 mājokļu galvojumu ģimenēm, kurās kopā aug vairāk nekā 2 650 bērnu.

Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka mājokļu atbalsta programmas ieguvums ir ne tikai ģimenēm ar bērniem sniegtā iespēja iegādāties savu mājokli, bet arī personu motivēšana palikt Latvijā. Tas savukārt veicina valsts demogrāfisko un ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā. Tāpat jāuzsver, ka mājokļu atbalsta programmas darbība ir veicinājusi hipotekāro kreditēšanu tieši reģionos.

Valsts nedrīkst šobrīd pārtraukt pirmā mājokļa atbalsta programmu jaunajām ģimenēm. Tāds rezultāts faktiski tiks panākts, piemērojot kredītņēmējiem papildu procentmaksājumu, uzskata Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Tā vietā valstij daudz izdevīgāk būtu novirzīt programmu, atbalstot tieši jauno mājokļu iegādi. Šādā gadījumā tā atgūtu galvoto summu dubultā jau pirkuma brīdī, ņemot vērā, ka attīstītājs valstij maksā PVN likmi 21%. Turklāt šādā veidā tā mazinātu problēmas tuvējā nākotnē ar ēku renovāciju un dzīvojamā fonda atjaunošanu.

NNĪAA uzskata, ka procentmaksājuma piemērošana pirmā mājokļa atbalsta programmā ir pretrunā pašas programmas būtībai un idejai - veicināt mājokļa pieejamību jaunajām ģimenēm. To piemērojot, valsts nonāk pretrunā pati ar sevi, un rezultātā pati programma paliks neinteresanta jaunajām ģimenēm, kas izvēlējās šo programmu, īstenojot sapni par pirmo vai plašāku mājokli.

Šā gada 2. ceturksnī mājokļu pieejamība Rīgā turpinājusi strauji uzlaboties, saglabājot līdera pozīciju starp Baltijas valstu galvaspilsētām, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss.

Uzlabojumu veicināja vidējās dzīvokļu cenas kritums, vidējās algas kāpums un aizdevuma procentu likmju samazinājums. Arī Tallinā mājokļu pieejamība uzlabojusies. To veicināja ātra algu izaugsme. Savukārt Viļņā pieejamība sarukusi, jo dzīvokļu cenas kāpums pārsniedza algu izaugsmi.

2016. gada 2. ceturksnī mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā turpinājis uzlaboties, kārtējo reizi sasniedzot augstāko vērtību kopš 2005. gada, t.i., 171,3. Tas ir par 12,5 punktiem vairāk nekā pērn. Indeksa vērtība 171,3 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi bija par 71,3% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Pieejamību veicināja vidējās dzīvokļu cenas kritums par krietniem 6.9%. Proti, kamēr vidējā darījuma cena kvadrātmetrā jaunajos projektos samazinājās par 21%, cena sērijveida dzīvokļos mikrorajonos, lai gan lēnāk, taču turpināja augt (5.5% pret šo ceturksni pērn). Vidējās neto algas pieauguma temps šajā ceturksnī saruka līdz 3.4%, taču arī deva savu artavu pieejamības uzlabojumā. Mājokļu kredītu procentu likmes ir samazinājušās par 10 bāzes punktiem.

Jaunu dzīvokļu namu un privātmāju būvniecība ilgu laiku ir bijis viens no ekonomikas un sabiedrības attīstības raksturlielumiem. Ja projektē, būvē un pērk jaunus mājokļus, tātad cilvēkiem ir ticība rītdienai un lielākiem ienākumiem, bet attīstītājiem ir ticība tam, ka pārtikušu cilvēku skaits pieaugs.

Rīgas salīdzināšanā ar Tallinu un Viļņu tieši mājokļu un biroju skaits bija kļuvis par pierādījumu tam, ka mūsu ekonomika attīstās mazliet gausāk. Šogad “mājokļu jautājumā” ir ienākušas divas nozīmīgas novitātes, kas ir mainījušas ierasto skatu: sen nepieredzēts cenu kāpums un neskaidrība par rītdienu. Abu šo faktoru ietekme ir un būs jūtama, taču vienlaikus ir laba ziņa – mājokļu projektēšana, būvēšana, iegāde un finansēšana turpinās un turpināsies.

Piedāvājums mazāks, bet finansēšanā šogad plus 14%

Viens no vadošajiem nekustamo īpašumu tirgus pētniekiem Colliers International pirms neilga laika publiskoja informāciju, ka jaunajos projektos pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā ir sarucis līdz zemākajam līmenim pēdējo desmit gadu laikā . Runa bija par aptuveni 1100 pieejamiem gataviem dzīvokļiem un vēl dažiem tūkstošiem būvniecībā esošu dzīvokļu, no kuriem lielākā daļa ir vai nu rezervēti vai pārdoti.

Lai gan mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms lēni aug jau vairāk nekā trīs gadus, mājsaimniecību kopējais kredītportfelis līdz šim mēnesi pēc mēneša turpināja krīzes laikos sākušos sarukuma tendenci, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tomēr maijā mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis pieauga, neierasti strauji palielinoties gan mājokļa, gan patēriņa kreditēšanai (attiecīgi par 0.3% un 1.8%). Mājsaimniecību kredītportfeļa gada samazinājuma temps uzlabojās līdz -0.7%, tai skaitā patēriņa kredītu gada pieauguma temps bija 2.1%, bet mājokļa kredīti pēdējo 12 mēnešu laikā saruka vien par 0.6% (mazākais negatīvais rādītājs kopš 2009. gada). Savukārt mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms auga trešo mēnesi pēc kārtas un pēdējos divos mēnešos pārsniedza arī pērnā gada atbilstošos rādītājus.

Līdz ar kāpumu mājsaimniecību kreditēšanā nedaudz auga arī kopējais iekšzemes kredītportfelis, lai gan nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums saruka. Iekšzemes noguldījumus būtiski samazināja gan valsts, gan privātie uzņēmumi, tādējādi samazinoties arī noguldījumu kopapjomam.

Informācija paredzēta saimnieciskās darbības veicējiem.

Inovatīvā maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix veiktajā sabiedriskās domas aptaujā Baltijā noskaidrots, ka pircēji internetā visbiežāk gribētu izmantot iespēju maksāt pa daļām, iegādājoties lielākas preces, piemēram, mēbeles un mājokļa aprīkojumu, TV, elektronikas preces un datortehniku. Tomēr katrs desmitais gribētu izmantot “pērc tagad, maksā vēlāk” pakalpojumus arī tādiem pirkumiem kā lidmašīnas biļetes, celtniecības materiālu iegāde un auto remonts.

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja veikta Baltijā, kopumā aptaujājot 2100 iedzīvotājus, kuri ikdienā izmanto internetu. Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat.

Visbiežāk aptaujā minētās preces un pakalpojumi, kurus pircēji iegādātos, maksājot pa daļām, ir mēbeles un preces mājokļa iekārtošanai, TV un elektronikas preces, datortehnika. Kā otrā populārākā izvēle ir iespēja veikt apmaksu vairākos maksājumos, iegādājoties būvniecības materiālus un veicot automašīnas remontu. Trešā populārākā izvēle ir lidmašīnas biļešu, dārza aprīkojuma, juvelierizstrādājumu iegāde vairākos maksājumos un medicīnas pakalpojumu apmaksa pa daļām. Retāk pircēji izvēlētos apmaksāt pa daļām skaistumkopšanas pakalpojumus un pasākumu biļetes.

Par savu privātmāju ar vai bez zaļa dārziņa sapņo ne viena vien ģimene. Tomēr, kad pienāk laiks pieņemt lēmumu par jaunas dzīvesvietas izvēli, rodas jautājums: vai ir gudrāk iegādāties jau gatavu privātmāju vai radīt pašam savu projektu un sadarboties ar būvniecības uzņēmumu?

Šī brīža tirgus apstākļos gatavas mājas iegāde ir lētāks risinājums, taču būvēšana pašam dod iespēju namu pielāgot savām vēlmēm, kontrolēt kvalitāti, taču tas prasa arī vairāk laika un uzmanības būvniecības procesā. Kādi vēl ir galvenie faktori, ko apsvērt?

Kreditēšana atgūstas un iespējas saņemt finansējumu ir

Kā rāda nekustamo īpašumu aģentūras “AVER” novērojumi, situācija nekustamo īpašumu tirgū pēdējo divu mēnešu laikā pamazām stabilizējas – palielinoties aktivitātei gan nekustamo īpašumu pircēju, gan būvētāju vidū. Piemēram, kā liecina “Latvijas Bankas” dati par mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļu iegādei, rekonstrukcijai un remontam, 2023.gada janvārī bija vērojams straujš kredītu kritums līdz līmenim, kāds pēdējo reizi reģistrēts tikai 2021. gada sākumā. Šī gada februārī izsniegto hipotekāro kredītu vidējā summa samazinājās par aptuveni 25%, salīdzinot ar 2022.gada vidējo, taču aprīlī par aptuveni 10% pieaugusi gan kredītu vidējā summa, gan pieteikumu skaits.

Dažādi naudas darījumi, tajā skaitā aizņemšanās un aizdevumi, jau gadsimtiem ilgi saistās ar vārdu “banka” – šī vārda izcelsme meklējama latīņu valodā, un tā sākotnējā nozīme bija “naudas mijēja galds”. Tomēr pēdējos gados tirgu iekarojuši arī nebanku aizdevēji, ne tikai konkurējot ar bankām, bet arī papildinot piedāvājumu klāstu.

Izvērtējot dažādus aizdevējus un meklējot atbilstošāko, ir būtiski saprast gan piedāvājumu, gan aizņemšanās procesu atšķirības. Lai atvieglotu pakalpojuma sniedzēju izpēti un taupītu klientu laiku, Ondo.lv kredītspeciālisti sagatavojuši nelielu pārskatu, kurā apkopota svarīgākā informācija, kas būtu jāņem vērā, izvēloties savu aizdevēju.

Populārākie aizdevumu veidi bankās

Bankas piedāvā dažādus aizdevumu veidus, taču jāatzīmē, ka galvenais uzsvars tiek likts uz samērā liela apjoma aizdevumiem un ilgtermiņa kredītiem. Lūk, biežāk piedāvāto aizdevumu veidi:

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū Latvijā vērojama veselīga izaugsme - 10% līdz 15% apmērā, liecina Swedbank dati.

Vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn sasniedza 66 000 eiro, kas atspoguļo 10% pieaugumu pret iepriekšējo gadu. Visvairāk īpašumu tiek iegādāti Rīgā – 60% no kopējo darījumu apmēra, savukārt pieprasījums Pierīgā un reģionos ir līdzīgs – attiecīgi 20% kā Pierīgā, tā reģionos.

Attīstoties privātmāju celtniecībai, nedaudz sarucis dzīvokļu iegādes īpatsvars. Kopumā 23% iedzīvotāju pērn izdarījuši izvēli par labu privātmājai (pieaugums par diviem procentpunktiem). Savukārt dzīvokļu segmentā arvien vairāk iedzīvotāju dod priekšroku jaunajiem projektiem jeb tādiem, kas ekspluatācijā nodoti 2017. vai 2018.gadā (pieaugums par trīs procentpunktiem). Kopumā pērn piektdaļa no iegādātajiem dzīvokļiem bija mājās, kas celtas laika posmā no 2000. līdz 2016.gadam, bet katrs desmitais dzīvoklis – jaunajos projektos. Taču dominējošais pārsvars, protams, ir par 2000.gadu vecākām ēkām (69%). Savukārt privātmāju segmentā biežāk (35%) tiek iegādātas jaunuzceltas ēkas (pēdējo divu gadu laikā celtās).