Pieaugusī konkurence kuģu remonta pakalpojumu, kā arī jaunu kuģu būvniecības segmentā likusi pievērsties jaunai, perspektīvai jomai – lielu izmēru metāla konstrukciju (tuneļiem, tiltiem) ražošanai .

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs. Viņš atzīst, ka pašlaik liela izmēra metāla konstrukciju, tostarp tuneļiem, būvniecības pakalpojumu jomā pasūtījumi ir Eiropā, bet ne Latvijā, taču perspektīvā, kad tiks būvēts Rail Baltica, tādi varētu būt.

Kāda ir RKB pašreizējā situācija?

Šā gada pirmā pusgada uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji ir teju vai tādi paši kā visā 2014. gadā. Spriediet paši – pērn visā gadā neto apgrozījums sasniedza tikai 17 milj. eiro, savukārt šā gada pirmajā pusgadā jau 10,24 milj. eiro. Pērn gadu pabeidzām ar zaudējumiem, šā gada pirmo pusgadu jau ar nelielu peļņu – 0,33 milj. eiro (salīdzinājumam – pērn pirmajā pusgadā bija 0,95 milj. eiro lieli zaudējumi). Šogad jau esam snieguši remonta pakalpojumus 44 kuģiem, no tiem 38 ar apkopi dokos, savukārt pērn visā gadā RKB remonta pakalpojumus sniedza 51 kuģim. Protams, 2015. gads vēl nav beidzies, un ar prognozēm pašreizējos apstākļos nebūtu prātīgi nodarboties. Vēl jo vairāk, ja kuģu remonta pakalpojumu sniegšanā nozīme ir arī tam, cik auksta vai silta būs ziema. Proti, vai novembris un decembris būs bez būtiska sala.

Dublinā, Džordžijas štatā, ASV pirmdien svinīgā ceremonijā, klātesot P-D Grupas dibinātājam un AS Valmieras stikla šķiedra uzraudzības padomes priekšsēdētājam J.Preiss-Daimler, Valmiera Glass Grupas prezidentam A.Schwiontek, uzņēmuma valdes locekļiem un Laurens apgabala amatpersonām, tika iemūrēta kapsula Valmiera Glass USA Corp. jaunās ražotnes pamatakmenī, simboliski iezīmējot tās būvniecības sākumu, liecina paziņojums biržai Nasdaq Riga.

Līdzās 7 400 kvadrātmetru lielajai ražotnei, kurā šobrīd tiek ražoti stikla šķiedras produkti ar augstu pievienoto vērtību, paplašināšanās rezultātā tiks izveidota 36 200 kvadrātmetru ražošanas infrastruktūra – moderna ražotne, kas ļaus paplašināt stikla šķiedras un to produktu ražošanu Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī dos papildu darba vietas Dublinas pilsētas un Džordžijas štata iedzīvotājiem. Ēkas celtniecību plānots sākt 2016.gada 1.jūnijā, pabeigt – līdz 2017.gada jūnijam. 2017.gada oktobrī paredzēts uzsākt produkcijas ražošanu.

Kapsulā līdzās vēstījumam nākamajām paaudzēm tika ievietots Dublinas vietējais laikraksts, jaunākais Valmiera Glass Grupas informatīvais izdevums Valmiera Glass® News, simbolisks stikla šķiedras pavediens un Valmiera Glass Grupas uzņēmumu valsts vietējā valūta – 3 monētas, kas simbolizē Valmiera Glass Grupas logotipu, kas, savukārt, izcēlies no Preiss-Daimler grupas logo.

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" pabeigusi ASV meitasuzņēmumu "P-D Valmiera Glass USA Corp." un "Valmiera Glass USA Trading Corp." likvidācijas procesu, teikts uzņēmuma paziņojumā "Nasdaq Riga".

Turpmāk "Valmiera Glass" grupu veido "Valmieras stikla šķiedra" Latvijā un "Valmiera Glass UK Ltd." Apvienotajā Karalistē. Grupas uzņēmumi darbu turpina ierastajā kārtībā.

Līdz ASV esošo uzņēmumu likvidācijai "Valmieras stikla šķiedrai" piederēja 100% uzņēmuma "Valmiera Glass USA Trading Corp." kapitāldaļu un 52,21% "P-D Valmiera Glass USA Corp." kapitāldaļu.

Jau vēstīts, ka 2020.gada 2.jūnijā "P-D Valmiera Glass USA Corp." noslēdza aktīvu pirkuma līguma procesu, nododot Dublinā, Džordžijas štatā, ASV, esošās pirmās un otrās fāzes aktīvus uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.". Tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvji ir aicināti sēsties pie sarunu galda, lai kopīgā dialogā ar Kultūras ministriju (KM) risinātu nozares problēmas, tādu viedokli žurnālistiem preses konferencē pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Kultūras ministrs uzsvēra, ka diez vai jebkad agrāk KM ir pievērsusi tik lielu uzmanību un cieši sadarbojusies ar neakadēmiskās mūzikas pārstāvjiem. Tieši šajā nozarē tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi procentuāli darbojas vislielākajā apjomā. Puntulis akcentēja, ka ministrijai nekad iepriekš nav bijusi tik cieša sadarbība ar privāto sektoru.

"Pirms gada, kad vēl neviens nenojautām par Covid-19 krīzi, mēs aicinājām pie sarunu galda privātā sektora pārstāvjus, uzsverot, ka mēs saprotam un apzināmies, ka jūs esat Latvijas kultūras telpas nozīmīga un liela sastāvdaļa. Mums kopā ir jāstrādā pie kultūrpolitikas veidošanas un tiem jautājumiem, kuriem gadu gaitā nav pievērsta pietiekama uzmanība," uzsvēra ministrs, norādot, ka par sadarbības trūkumu būtu pārdroši runāt.

Ministrs atzina, ka Covid-19 krīze ir izgaismojusi dažus jautājumus, kas iepriekš radīja sarežģījumus, piemēram, dažādie nodokļu maksāšanas režīmi pašnodarbinātām personām. Tomēr soli pa solim, sēžot pie sarunu galda un veidojot dialogu, ir atrasts risinājums.

"Šobrīd, satiekoties ar saviem kolēģiem - mūziķiem, es dzirdu, ka lielākā daļa, tomēr ir saņēmuši gan dīkstāves pabalstu, gan arī izmantojuši Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) piedāvātās iespējas," teica Puntulis.

Kultūras ministrs pauda pārliecību, ka kopā ar tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjiem ir iespējams atrast visām iesaistītajām pusēm atbilstošu rezultātu. Puntulis sacīja, ka ir zināmi sarežģījumi ar NACE kodiem un vēl ir virkne uzdevumu, kas būtu jārisina.

"Manuprāt, nav nekā labāka, kā sēsties pie sarunu galda un šo risināt. Es neredzu nekādus šķēršļus, lai mēs kopīgā dialogā netiktu ar šiem jautājumiem galā," uzsvēra ministrs.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Covid-19 krīze aicina būt emocionāliem un skatīties lietas emocionālā prizmā, taču, ministra ieskatā, lai sasniegtu rezultātu, emocijas nav tas labākais ceļabiedrs. Puntulis pauda pārliecību, ka ministrijas politika ir pareiza, atbalsts kultūras nozarei un ar to saistītajām jomām finansiālā ziņā ir pietiekams.

"Pasākumu tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi ir plaša spektra kompānijas, kuru darbībā ietilpst ne tikai pakalpojumu sniegšana, bet arī ražošana un tirgošana. Jā, šeit ir mazi birokrātiski džungļi, kuros var apmaldīties, bet tās ir risināmas problēmas. Esmu pārliecināts, ka kopā mēs tiksim galā," uzsvēra ministrs.

Kā pavēstīja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, pasākumu rīkotāju nozari pārstāvošajām profesionālajām sabiedriskajām organizācijām, sākot konstruktīvu dialogu ar atbildīgajām nozaru ministrijām, nozarei, tai skaitā tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem jau krīzes sākumposmā nodrošināti tie paši atbalsta mehānismi, kas citām Covid-19 izraisītās krīzes nozarēm: apgrozāmo līdzekļu aizdevumi saimnieciskās darbības veicējiem, kredītu brīvdienu garantijas uzņēmumiem, kuriem Covid-19 izplatības dēļ radušās objektīvas grūtības veikt aizdevumu maksājumus komercbankās, nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi vai sadalīšana nomaksas termiņos uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī iespēja neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus 2020.gadā un valsts atbalsts dīkstāvē esošo darbinieku darba algas nosegšanai. Tehniskā nodrošinājuma kompānijas minēto atbalstu izmantojušas.

Kokale akcentēja, ka patlaban pasākumu rīkotāji, tostarp arī tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi var pieteikties atbalstam VKKF 2,4 miljonu eiro vērtajā mērķprogrammā "Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja". Tās mērķis ir atbalstīt komersantus, biedrības un nodibinājumus, tai skaitā ar pasākumu organizēšanu saistīto nozaru uzņēmumus, kuru darbība ir saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu un ir bijusi ierobežota Covid-19 valstī noteikto ierobežojumu dēļ. Lai nodrošinātu to darbības nepārtrauktību, VKKF mērķprogrammas ietvaros komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem tiek daļēji kompensēti ierobežojumu pastāvēšanas laikā radušies kārtējie izdevumi.

Tāpat tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programma "Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai un nodarbinātības sekmēšanai tūrisma nozares uzņēmumiem". Tā paredz vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai, ko uzņēmējs saņems 30% apmērā no 2019.gadā nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk nekā 0,8 miljoni eiro.

Šī atbalsta programma ir paredzēta pamatā tūrisma un saistīto nozaru saimnieciskās darbības veicējiem, tomēr uz atbalstu tajā var pretendēt arī pasākumu tehniskie nodrošinātāji. LIAA atbalsta programma jau ir atvērta, tuvāko nedēļu laikā Ekonomikas ministrija solījusi vērtēt pieteikumu apjomu un pieprasījuma summas, lai izsvērtu, vai ir iespējams veikt izmaiņas programmā ierobežota finansējuma apstākļos, atzīmēja KM pārstāve.

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienībā norādīja, ka drīz būs pagājuši pieci mēneši, kopš 12.martā izsludinātās ārkārtas situācijas valstī, kas bija saistīta ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanu. Valstī stājās spēkā pulcēšanās ierobežojumi, kas pilnībā apstādināja jebkādu pasākumu un kultūras notikumu darbību.

Lai gan ārkārtas situācija valstī ir beigusies un daudzas nozares atgriežas pie normālas darba ikdienas, pasākumu industrijā situācija vēl joprojām raksturojama ar vārdu "ārkārtēja" - dažādie ierobežojumi, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos, joprojām liedz šai nozarei pilnvērtīgi strādāt, nodrošināt uzņēmumu darbību un iztiku darbinieku ģimenēm, atzīmēja apvienībā.

Covid-19 krīzē smagi cietušās pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma nozares problēmām joprojām nav risinājuma, jo nozares uzņēmējiem vēl aizvien nav pieejams atbalsts, sacīja Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands.

Arī pēc šonedēļ notikušās tikšanās ar kultūras ministru Nauri Puntuli (VL-TB/LNNK) nozarei aizvien tiekot piedāvātas tikai esošās atbalsta programmas, kam daudzi uzņēmumi nevar kvalificēties. Tamdēļ joprojām nav reāla risinājuma atbalsta neesamības problēmai.

Eilands atgādināja, ka iepriekš izsludinātās atbalsta programmas Covid-19 krīzē uzņēmējiem ir zināmas un tie, kas tām varēja kvalificēties, šim atbalstam pieteicās.

Kultūras ministrs aicina tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjus sēsties pie sarunu galda  

Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvji ir aicināti sēsties pie sarunu galda, lai kopīgā...

Viņš norādīja, ka, Kultūras ministrijas (KM) ieskatā, daļai pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmēju vajadzētu būt nevis KM, bet gan Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā. Saistībā ar nozares prasībām Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienība sūtīja vēstules arī Finanšu ministrijai (FM) un EM, un no tām gaida atbildi.

Apvienības vadītājs atgādināja, ka Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu prasība ļaut kvalificēties atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē arī tiem nozares uzņēmējiem, kuri tam pagaidām nekvalificējas, nav mainījusies. Turklāt neesot saprotams, kāpēc tas netiek risināts.

Vienlaikus Eilands pozitīvi novērtēja tikšanos ar Puntuli un to, ka Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvji tika uzklausīt. "Ir sarunu sākums, diskusijas turpināsies un noteikti būs auglīgākas, kad saņemsim atbildi no FM un EM," pauda Eilands.

Kā ziņots Puntulis trešdien tikšanās laikā Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjiem norādījis uz iespējām iegūt atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Ministrs pauda pārliecību, ka tikšanās laikā tikuši izrunāti visi apvienības vēstulē minētie problēmjautājumi - gan nozarei atbilstošo NACE kodu ietveršana dažādos atbalsta mehānismos, gan diskutēts un skaidrots Valsts kultūrkapitāla fonda programmas "Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja" nolikums, kas ir izveidota tieši privātā pasākumu biznesa un nevalstisko organizāciju atbalstam.

Šonedēļ pie Kultūras ministrijas bija ieradušies vairāk nekā 200 Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvji, lai protestētu pret atbalsta nenodrošināšanu nozares darbiniekiem. Akcijas mērķis bija vērst ne tikai valdības, bet arī sabiedrības uzmanību, ka pasākumus veidot ne tikai mākslinieki, bet arī no tehniskā nodrošinājuma darbinieki.

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienībā norādīja, ka drīz būs pagājuši pieci mēneši, kopš 12.martā izsludinātās ārkārtas situācijas valstī, kas bija saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu. Valstī stājās spēkā pulcēšanās ierobežojumi, kas pilnībā apstādināja jebkādu pasākumu un kultūras notikumu darbību. Lai gan ārkārtējā situācija valstī ir beigusies un daudzas nozares atgriežas pie normālas darba ikdienas, pasākumu industrijā situācija vēl joprojām raksturojama ar vārdu "ārkārtēja" - dažādie ierobežojumi, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos, joprojām liedz šai nozarei pilnvērtīgi strādāt, nodrošināt uzņēmumu darbību un iztiku darbinieku ģimenēm, atzīmēja apvienībā.

Ja šeit nebūtu Valmieras drāmas teātra, droši vien nebūtu arī kafejnīcas

Tā DB atzīst Sandra Zīrāpe, kas saimnieko teātra pirmajā stāvā esošajā kafejnīcā Ceturtais cēliens. Arī teātra mājā esošā skaistumkopšanas salona īpašniece Simona Laure piekrīt – bizness cieši vijas ap teātri, lai gan šobrīd jau cilvēki nāk pie konkrēta meistara un vairs nav tik būtiski, kur salons izveidots. Savukārt pretim teātrim esošajā restorānā Rātes vārti šopavasar izveidots īpašs leģendārā režisora Oļģerta Krodera piemiņas stūrītis. Viņš restorānu sauca par savām otrajām mājām, par pirmajām ilgus gadus viņam kalpoja Valmieras teātris, kur viņš dzīvoja ne vien garīgi, bet arī fiziski.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) atgādina, ka nav pamata steigai un satraukumam par iespējām līdz gada beigām veikt transportlīdzekļu tehnisko apskati. Tehniskā apskate strādā līdz apkalpots pēdējais atbraukušais klients.

Tehniskā apskate visā Latvijā strādā ceturtdien, 27.decembrī, piektdien, 28.decembrī un sestdien, 29.decembrī, bet svētdien, 30.decembrī, strādā tehniskā apskate Rīgā (Antenas ielā), Daugavpilī, Liepājas nodaļas Grobiņas TA stacijā, Talsos, Valmierā, Jelgavā un Jēkabpilī.

CSDD, lai samazinātu gaidīšanas laiku, aicina klientus veikt maksājumus interneta vidē, CSDD e-pakalpojumos.

Patlaban savākti iedzīvotāju paraksti par tehniskās apskates veikšanu Latvijā ik pēc diviem gadiem neatkarīgi no transportlīdzekļa vecuma, taču daļa ekspertu uzsver – tas var ievērojami palielināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu.

Valsts tiesu ekspertīžu biroja tiesu eksperts Oskars Irbītis skaidro, ka Latvijas autoparks ir salīdzinoši vecs un šādā situācijā nebūtu pieļaujama tehniskās kontroles mazināšana automobiļiem, kuru vecums ir lielāks par pieciem gadiem. Viņaprāt, diskusijas būtu pieļaujamas tikai par tiem auto, kas ir jaunāki par pieciem gadiem, – tiem vēl ir ražotāja garantijas periods un līdz ar to šo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli uzrauga dīlera servisi. Iespējams, varētu diskutēt par to, ka jaunam automobilim pirmo reizi tehniskā apskate varētu būt jāveic pēc trim gadiem, un, ja netiek konstatēti nekādi defekti (teicams vērtējums), tad būtu iespējams jau nākamo tehnisko apskati veikt pēc diviem gadiem. Savukārt, ja tiek konstatēti defekti, tad tāpat kā visiem pārējiem – ik pēc gada. Bet šis jautājums noteikti ir jāpārrunā plašākā lokā – uzklausot arī dīlerservisu viedokli par raksturīgajiem transportlīdzekļu defektiem dažādās vecuma grupās, iesaka O. Irbītis. Viņš atgādina, ka Latvijas ekonomiskā situācija šobrīd noteikti nav tāda, ka visi auto īpašnieki apzinīgi rūpējas par saviem transportlīdzekļiem, un ikdienā nākas konstatēt, ka pietiekami liels skaits satiksmē esošo braucamo ir satiksmes drošību apdraudoši – korozijas skarti, nodilušām riepām, nedegošiem lukturiem. Tehniskā apskate ir līdzeklis, kas vismaz reizi gadā liek sakopt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli. Ja veciem auto tehnisko apskati atļautu veikt retāk nekā reizi gadā, tad uz ceļa noteikti parādītos vairāk auto, kuru tehniskais stāvoklis būtu tuvs kritiskajam, saka eksperts.

Dublinā, Džordžijas štatā ASV aizvadītajā nedēļā svinīgi atklāta AS Valmieras stikla šķiedra meitas kompānijas P-D Valmiera Glass USA Corp. jaunā ražotne, informē uzņēmumā.

«Ražotnes paplašināšana ASV ir uz klientu vērsts biznesa attīstības solis. Valmiera Glass Grupas pārdošanas apjomi Ziemeļamerikā aug katru gadu. Tagad nodrošināsim produktu esamību tuvāk klientam, piegādes termiņi būs daudz īsāki un mums būs iespēja attīstīt ciešākas sadarbības saites ar mūsu lielākajiem klientiem. Paplašināšanās stiprinās Valmiera Glass Grupas pozīcijas pasaules stikla šķiedras tirgū. Paldies Valmiera Glass komandai un sadarbības partneriem par ieguldīto darbu, Džordžijas štatam un Laurensa apgabalam par sniegto atbalstu, lai veiksmīgi īstenotu projektu!» stāsta AS Valmieras stikla šķiedra prezidents un P-D Valmiera Glass USA Corp. izpilddirektors Andre Švionteks (Andre Schwiontek).

No nākamā gada 1. janvāra pirmā tehniskā apskate jauniem transportlīdzekļiem būs jāveic ne vēlāk kā divus gadus pēc reģistrācijas.

To paredz Ceļu satiksmes likuma grozījumi, kurus Saeima šodien pieņēma galīgajā lasījumā.

Grozījumi attiecas uz vieglajiem automobiļiem, piekabēm ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem, motocikliem, tricikliem un kvadracikliem.

Līdzšinējā kārtība noteica, ka pirmā tehniskā apskate jauniem transportlīdzekļiem jāveic ne vēlāk kā piecas dienas pēc reģistrācijas.

Saeima arī nolēma, ka motocikliem, tricikliem un kvadricikliem arī ikgadējā tehniskā apskate būs jāveic ik pēc diviem gadiem, nevis katru gadu, kā tas ir patlaban.

Izmaiņas stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.

AS Valmieras stikla šķiedra, turpinot nostiprināt savas pozīcijas pasaules tirgū, plāno paplašināt stikla šķiedras un to produktu ražošanu Valmiera Glass USA Corp, kas atrodas Dublinā, Džordžijas štatā, Laurensa apgabalā, Amerikas Savienotajās Valstīs, informē uzņēmums.

Paplašināšanās projekta laikā nākamo sešu gadu laikā ASV bāzētajā ražotnē uzņēmums plāno radīt 425 jaunas darbavietas un investēt 90 miljonus ASV dolārus jeb 80 miljonus eiro no pašu līdzekļiem un piesaistot kredītus no bankām.

2014.gada pavasarī Valmiera Glass Grupa jau paziņoja, ka investēs 20 miljonus dolāru ASV ražotnē un pieņems darbā 150 darbiniekus. Grupas izaugsmes plāna otrais posms paredz līdz 2022.gadam radīt vēl papildu 425 darbvietas un 90 miljonu ASV dolāru investīcijas. Paplašināšanas rezultātā Valmiera Glass USA Corp kļūs par lielāko darba devēju Laurensas apgabalā un vadošu ražošanas uzņēmumu Džordžijas štata centrālajā un austrumu daļā.

Liepājas metalurgs ražošanu plāno atsāk 2015. gada janvārī, informē AS KVV Liepājas Metalurgs valdes loceklis Igors Kovaļenko.

«Ņemot vērā dokumentu saskaņošanas ar kreditoriem procesa ieilgšanu, kas ir normāla situācija tik apjomīga darījuma gadījumā, mēs uzsākām pārrunas ar piegādātājiem vēlāk nekā bijām plānojuši. Tādēļ esam pārskatījuši optimistisko rūpnīcas palaišanas scenāriju, kas balstījās uz mūsu iepriekšējo pieredzi līdzīgas rūpnīcas atjaunošanā Ukrainā, un to plānojam izdarīt janvārī,» saka I. Kovaļenko.

Viņš informē, ka šobrīd aktīvi notiek sagatavošanās darbi rūpnīcas darbības atsākšanai, kas plānota divos posmos. Lai gan ražošanas atjaunošanai vienlaikus tiek gatavota gan velmētava, gan arī tēraudkausēšanas cehs, darbību pirmā atsāks velmētava.

Padomju laikā celta daudzdzīvokļu nama Ogrē atzīšana par ekspluatācijai bīstamu, par ko vēstīja Ogres novada pašvaldība un vairāki interneta mediji, atklāj būtisku sistēmisku problēmu nekustamo īpašumu tirgū – informācijas par būvju tehnisko stāvokli sarežģīta pieejamība dzīvokļu īpašniekiem un pilnīgu nepieejamība potenciālajiem pircējiem vai īrniekiem, kā arī plašākai sabiedrībai.

Tā rezultātā veidojas situācijas, kad esošie dzīvokļu īpašnieki dzīvo neziņā par mājas kopumā tehnisko stāvokli, potenciālie īpašnieki pērk faktiski “kaķi maisā”, bet kaimiņmājās dzīvojošie nevar būt droši, ka blakus ēka nesabruks un ar to neapdraudēs arī viņus. Tas, ka nav publiski pieejama informācija par katras ēkas tehnisko stāvokli, kropļo arī nekustamā īpašuma tirgu, jo īpašuma novērtētājiem iztrūkst objektīvi nepieciešami dati vērtējamo un pārdoto īpašumu salīdzināšanai.

Vēl vairāk – ja Būvvalde, pamatojoties uz ekspertīzi, noteikusi, ka kāda ēka ir ekspluatācijai bīstama, informācija par šādu apgrūtinājumu automātiski netiek ievadīta valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmā. Tas nozīmē, ka pastāv iespēja kādam pārdot un citam nopirkt dzīvokli ēkā, kurā uzturēties ir liegts vai kas jānojauc. Šādas nepilnības informācijas apritē ir nepieļaujamas un ir steidzami jānovērš, uzsver domnīcas “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana” eksperti.

Šodien, 12. decembrī, maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem atsāk kursēt kruīza prāmis Silja Europa, kura atjaunošana izmaksāja 16 miljonus eiro, savukārt prāmis Romantika, kas kursēja Tallina–Stokholma līnijā, atsāk kursēt maršrutā starp Rīgu un Stokholmu, informē Tallink Grupp.

Rīt, 13. decembrī, prāmis Baltic Queen pārtrauc kursēt Tallina–Helsinki līnijā un atsāk kursēt maršrutā starp Tallinu un Stokholmu.

Maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk kursēs Romantika un Isabelle, nodrošinot regulāru ikdienas jūras satiksmi starp Latviju un Zviedriju. Ceļotājiem līdz ar to tiek piedāvāta vēl plašāka un interesantāka kruīza ceļojuma pieredze, kā arī tiek nodrošināta pasažieru, pasažieru transportlīdzekļu un kravu jūras pārvadājumi starp Rīgu un Stokholmu katru dienu. 2017. gada sākumā arī prāmim Romantika būs plānotā tehniskā apkopē, kuras laikā tiks atjaunots restorāns-kafejnīca Fast Lane un tiks pārveidots Seaside bārs, nodrošinot plašāku bērnu spēļu telpu. Atjaunots tiks arī bufetes restorāns un šova zāle.

Valmierā pagājušā gada nogalē pabeigts pirmais no diviem projektiem industriālās teritorijas izveidē bijušā gaļas kombināta teritorijā, īstenojot Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu "Industriālo teritoriju attīstība Valmierā - 1.kārta", informē pašvaldība.

Sākotnēji projektā bija paredzēta īpašumu Rūpniecības ielā 1 un Dzelzceļa ielā 9 sakārtošana, Dzelzceļa ielas pārbūve, Eksporta ielas un laukumu izbūve. Būvniecības iepirkuma rezultātā ietaupītie līdzekļi tika izmantoti, projektā iekļaujot arī Zāļu ielas pārbūvi, posmā no Rūpniecības ielas līdz Lodes ielai 1A, tādējādi papildus uzlabojot piekļuvi revitalizētajai rūpnieciskajai teritorijai.

2021.gadā tika pabeigti projektā paredzētie ēku demontāžas darbi bijušā Valmieras gaļas kombināta teritorijā, Rūpniecības ielā 1 - nojauktas teritorijā esošās ēkas, kas bija sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī veikta betona elementu - kanalizācijas priekšattīrīšanas ietaišu demontāža, demontēts betona žogs un drāšu pinuma žogs, tamponēti artēziskie urbumi, demontētas teritorijā esošās nelietojamo komunikāciju akas, sadrupināti un aizvesti būvgruži, nolīdzināta teritorija esošo augstuma atzīmju robežās. No jauna izbūvēta lietus kanalizācija, kā arī izbūvēta Eksporta iela un Dzelzceļa iela līdz asfaltbetona apakškārtai, daļēji pabeigta publiskā asfaltētā stāvlaukuma izbūve Eksporta ielā 8.

Valmiera Glass Grupa šā gada trīs mēnešos par 14% palielinājusi grupas neto apgrozījumu, liecina grupas paziņojums Nasdaq Riga.

Neto apgrozījums sasniedzis 32,7 miljonus eiro, kas ir par 4,13 miljoniem eiro vairāk nekā analoģiskā periodā pērn. Šī gada pirmajā ceturksnī grupas konsolidētā tīrā peļņa sasniedza 3,51 miljonu eiro, kas ir par 77% vairāk nekā 2014.gadā pirmajos trīs mēnešos.

Šā gada 1.ceturksnī Valmiera Glass Grupa turpināja stiprināt savas pozīcijas esošajos tirgos un paplašināt ražošanas jaudas. Lai saglabātu grupas uzrāvienu un izaugsmi ilgtermiņā, 2015.gada martā svinīgi tika atklāta ražotne ASV Valmiera Glass USA Corp.

Ņemot vērā rezultātus un kopējās attīstības tendences, grupas vadība ir pārliecināta par iepriekš noteikto mērķu sasniegšanu attiecībā uz plānoto 2015.gada neto apgrozījumu 127.7 miljonu eiro apmērā un plānoto neto peļņu 10.77 miljonu eiro apmērā.

80 eiro alga taksometru nozarē liecina par to, ka tā ir tīri acīmredzama šmaukšana. Un lai no šīs šmaukšanas izietu ārā ir viens darbīgs līdzeklis, kas atvieglotu arī nodokļu iekasēšanu un mazinātu birokrātiju - tā ir patentmaksa jeb taksometru nodeva, saka SIA Baltijas taksometrs valdes loceklis Jānis Naglis.

Kādreiz taksometra vadītājs bija auto vadīšanas paraugs. Tagad, nesauksim vārdā taksometru kompāniju, bet tās mašīnu ieraugot, esmu uzmanīgs, pēc pieredzes zinu, ka to var vadīt arī tāds šoferis, kura vadīšanas iemaņas ir iesācēja līmenī. Dzīvē gadās sastapt taksometru vadītājus, kuri nezina pat Rīgas centra ielu nosaukumus. Vai nav notikusi taksometru nozares degradācija?

Vaina ir tajā, ka taksometru kompānijas ļoti bieži pieņem vadītājus bez pienācīgas kvalifikācijas pārbaudes un apmācībām. Ir pāris kompānijas, kurām tas ir pašsaprotami, ka pirms cilvēks uzsāk taksometra vadītāja darbu, notiek apmācības. Ja runājam par tādiem zīmoliem kā RedCab un Baltic Taxi tad šādas apmācības ir vismaz nedēļu garas. Tajās ne tikai tiek dotas iespējas vēlreiz apgūt satiksmes noteikumus, bet arī tiek mācīta apkalpošanas kultūra, dotas konfliktsituāciju risināšanas iemaņas, mācīta Rīgas kartes atšifrēšana, un apmācības beigās ir prakstiskais eksāmens.

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secinājusi Konkurences padome (KP).

KP ieskatā, auto tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Tāpat KP atzīmē, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt Eiropas Savienības (ES) tiesību normas.

KP skaidroja, ka tehniskās apskates pamatpakalpojums ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole. Apskate ietver arī pienākumu veikt uzraudzību par sodu un nodokļu nomaksu, vadītāja apliecības derīguma termiņu un ierobežojumiem u.c., kas uzskatāma par valsts funkciju. KP, iepazīstoties ar tirgus situāciju un balstoties uz citu valstu pieredzes izpēti, konstatējusi, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū - pārbaudīt transportlīdzekļu tehnisko gatavību piedalīties ceļu satiksmē.

Mežsaimniecības SIA Stiga RM atjauno maksātnespējīgās SIA Kurzemes finieris ražotnes darbu, finiera ražošanā Kuldīgā sola investēt 4,5 milj. eiro, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ražošanas atsākšana priecē vietējo pašvaldību un arī strādājošos. «Visi sagatavošanas darbi ir pabeigti, un finiera ražotne atsāk darbu,» situāciju lakoniski skaidro SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš. Viņš atzīst, ka ražotnes iedarbināšana varēja notikt pat kādu dienu ātrāk, tomēr katlumājas tehniskais stāvoklis bijis sliktāks un nepieciešamo darbu apjoms ir bijis lielāks, nekā sākotnēji lēsts.

Atsāk ražošanu

«Maksātnespējīgā Kurzemes finiera ražotnes darbības atjaunošanai ir pieņemti 30 darbinieki, darbs notiks divās maiņās,» pašreizējo situāciju skaidro A. Ramoliņš. Viņš norāda, ka trešā maiņa tiek komplektēta, taču darbu tā sākšot nākamā gada janvāra nogalē. «Ražošanas atjaunošanā investēti jau vairāk nekā 0,3 milj. eiro, un ir sagatavots nopietns investīciju plāns bērza saplākšņa ražošanas modernizācijai aptuveni 4,5 milj. eiro apmērā,» savu plānu atklāj A. Ramoliņš.

Divdesmit gadus kaldinājusi karjeru izglītības biznesā Londonā, Sandra Zīrāpe ar entuziasmu nu darbojas ēdināšanas jomā Valmierā

Trīs kafejnīcas – Ceturtais cēliens Valmieras Drāmas teātrī, Jauna saule pašā pilsētas centrā un sporta bārs Vidzemes olimpiskajā centrā – un pazīstamais naktsklubs Multiklubs – tas ir Sandras Zīrāpes bizness Valmierā, pilsētā, ko viņa par savām mājām sauc vien divus gadus. Bizness aug, un viņa ar entuziasmu stāsta par dažādiem uzlabojumiem, kas gaidāmi, un plāniem, ar ko viņai pilna galva. «Kaifs biznesā ir izskaitļot, kas varētu izdoties, un pie tā strādāt,» tā Sandra. Vienlaikus viņas pieeja biznesam ir samērā atbrīvota – visu pasaules naudu nenopelnīsi, viņa saka. Galvenais, lai no darbošanās rastos prieks klientiem, pašiem un arī ilgtermiņā būtu redzams, ka bizness ir rentabls. Viņa ir ļoti aktīva, daudz un ātri runā, papildinot teikto ar žestiem, un ir daudz vairāk atvērta nekā citi uzņēmēju, kas dzīves un biznesa mācības guvuši tepat. Vēlāk sarunā arī viņa pati atzīs – tā kā pieredzi guvusi Londonā, nevis pēcpadomju Latvijā, viņas saskarsme gan ar darbiniekiem, gan klientiem ir balstīta citās vērtībās.

95% no kokapstrādes uzņēmuma SIA 4PLUS ražotās produkcijas patlaban tiek eksportēta, un uzņēmums patlaban īsteno investīciju projektu tālākai attīstībai, stāsta kompānijas SIA 4PLUS valdes priekšsēdētājs Druvis Paeglis.

SIA 4PLUS nodarbojas ar kokapstrādi, no apses zāģbaļķiem ražojot saunu materiālus, dažādus profilus un palešu sagataves, savukārt no kokmateriālu pārstrādes rezultātā pāri palikušajām atlikumiem kompānija ražo augsta blīvuma apses briketes. Daļu no procesā radušās šķeldas kompānija pārdod, ar daļu ražo siltumu savas ražošanas vajadzībām, kā arī apsilda tuvējo daudzdzīvokļu māju rajonu Alūksnē, tādējādi kopumā sanāk pilns pārstrādes cikls, viņš skaidro.

Šobrīd Valmierā atrodas 4PLUS birojs un Rietumvidzemes apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts un, savukārt Alūksnē ir Austrumvidzemes un Latgales apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts, ražotne, galvenais birojs un grāmatvedība.

AS Valmieras stikla šķiedra noslēgusi līgumu starp AS Valmieras stikla šķiedra un tās mātes uzņēmumu P-D Management Industries-Technologies GmbH par AS Valmieras stikla šķiedra piederošā uzņēmuma Valmiera Glass USA Corp. akciju daļu pārdošanu, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

AS Valmieras stikla šķiedra pārdeva P-D Management Industries-Technologies GmbH 33% Valmiera Glass USA Corp. uzņēmuma akciju par kopējo summu: 1 326 600 USD. P-D Management Industries-Technologies GmbH savā īpašumā iegūst akcijas tad, kad tiek pārskaitīta visa darījuma summa uz AS Valmieras stikla šķiedra bankas kontu, un kā paredz noslēgtais līgums, naudas pārskaitījums jāveic 90 dienu laikā kopš līguma parakstīšanas dienas.

Šī darījuma rezultātā ASV uzņēmums ir ieguvis jaunu nosaukumu – P-D Valmiera Glass USA Corp. Lai veicinātu uzņēmuma turpmāku attīstību kā investors tika piesaistīts mūsu mātes uzņēmums P-D Management Industries-Technologies GmbH. Amerikas uzņēmums joprojām paliek kā viens no mūsu Valmiera Glass Grupas uzņēmumiem, un attiecībā uz nākamajām investīcijām Amerikas uzņēmumā esam vēl procesā un par tām ziņosim vēlāk, norāda Valmiera Glass Grupas prezidents A.Švionteks.

Uzņēmuma P-D Valmiera Glass USA Corp. akcionāri ir noslēguši vienošanos ar Lamtec Corporation par P-D Valmiera Glass USA Corp. akciju daļu pārdošanu, tādā veidā piesaistot papildus investīcijas ASV uzņēmumam, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Vienošanās priekšmets ir 10% P-D Valmiera Glass USA Corp. uzņēmuma akciju par kopējo summu 10 miljoni ASV dolāru.

Lamtec Corporation kļūs par akcionāru un savā īpašumā iegūs akcijas tad, kad būs izpildījušies visi līguma noteikumi.

Kad darījums būs noticis, AS Valmieras stikla šķiedra sola sniegt detalizētāku informāciju.

Lasi Vēl:

Valmiera Glass Grupas apgrozījums sarucis par 8 miljoniem eiro

Atklāta jaunā Valmiera Glass ražotne ASV

Noslēgts līgums starp AS «Valmieras stikla šķiedra» un P-D Management Industries-Technologies GmbH par P-D Valmiera Glass USA Corp. akciju daļu pārdošanu, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

AS «Valmieras stikla šķiedra» pārdeva P-D Management Industries-Technologies GmbH 9% P-D Valmiera Glass USA Corp. uzņēmuma akciju par kopējo summu: 2 400 000 EUR.

P-D Management Industries-Technologies GmbH savā īpašumā iegūst akcijas tad, kad tiek pārskaitīta visa darījuma summa uz AS «Valmieras stikla šķiedra» bankas kontu.

AS «Valmieras stikla šķiedra» un tās meitas uzņēmumi (Valmiera Glass Grupa jeb Grupa) ir viens no vadošajiem stikla šķiedras ražotājiem Eiropā. Valmiera Glass Grupas kompānijas darbojas divos kontinentos trīs pasaules valstīs: Latvijā, Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. AS «Valmieras stikla šķiedra» ražotnēm ir vairāk kā astoņdesmit gadu pieredze tekstilpārstrādē un to produkcija ir vērsta uz dažādiem rūpniecības tirgiem. Grupā ietilpst četri uzņēmumi: mātes sabiedrība AS «Valmieras stikla šķiedra» un trīs tās meitas sabiedrības - Valmiera Glass UK Ltd. Lielbritānijā, P-D Valmiera Glass USA Corp. un Valmiera Glass USA Trading Corp. Amerikas Savienotajās Valstīs.