Noskaidroti Latvijas zīmolu topa 2024. gada finālisti, informē pasākuma organizatori.

Par vietām kādā no septiņām kategorijām šogad Latvijā sacentās kopumā 363 zīmoli, bet finālā ierindojušies 35. Savukārt visas Baltijas 2024. gada laureāti tiks noskaidroti jau 20. septembrī, mārketinga nozares pasākuma – Baltic Brand Forum – laikā.

Finālisti noskaidroti, pamatojoties uz Baltijas zīmolu un dzīvesstila pētījuma Brand Capital datiem, ko veica kompānija Norstat.

Šogad pētījumā piedalījušies vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju, atbildot uz teju 300 jautājumiem par dzīvesstilu un attieksmi, tādējādi ļaujot apkopot patērētāju viedokļus par aptuveni 600 zīmoliem Baltijā.

Norstat vadītāja Latvijā Linda Ezera: “Brand Capital pētījums ir unikāls rīks, jo tas sniedz iespēju vairāk nekā 600 zīmolu precīzi izprast savu pozīciju Baltijas tirgū. Šāda mēroga pētījums ļauj izvērtēt patērētāju gaidas un vajadzības, kā arī nodrošina zīmoliem iespēju pielāgot savu mārketinga stratēģiju un aktivitātes atbilstoši jaunākajām tirgus tendencēm. Vienlaikus, neslēpsim, tas ļauj arī izcelties citu zīmolu vidū savā nozarē, kas mūsdienās nav mazsvarīgi!”

14 austrumu pierobežas novados ekonomiskie un demogrāfiskie rādītāji ir viszemākie un turpina rukt; ar esošo modeli reģionu atšķirības turpinās pieaugt

Ekonomiskie un demogrāfiskie rādītāji Latvijas pierobežā kopumā ir zemāki kā novados vidēji, taču austrumi izceļas ar vēl zemākiem vidējiem rādītājiem kā caurmērā visā pierobežā, piemēram, Rugāju novadā iedzīvotāju blīvums uz kvadrātkilometru ir vairs tikai četri cilvēki.

Austrumu pierobežas novados, salīdzinot ar citām teritorijām Latvijā, jau laikā no 2006. līdz 2011. gadam iedzīvotāju skaits sarucis visstraujāk, bet arī tagad gadu no gada šī tendence turpinās. Tas raksturo nomales efekta situāciju šīs grupas teritorijās, norāda pētnieku grupa, kas pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) pasūtījuma apkopoja ekonomisko un demogrāfisko rādītāju statistiku par reģionu attīstītību Latvijā. VRAA Reģionālās attīstības atbalsta departamenta vecākā eksperte Sarma Liepa papildina, ka austrumu pierobežas novados vidējais iedzīvotāju skaits uz vienu kvadrātkilometru ir desmit cilvēku, bet vidēji kopumā visos Latvijas novados – 26 cilvēki.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Sociāli atbildīga investēšana ir plaša sfēra, kas ir pakļauta ļoti dažādām interpretācijām.

Pēdējo gadu laikā investīciju pasaulē populāri runāt par ētisku un sociāli atbildīgu ieguldīšanu. Jāņem gan vērā, ka aiz šiem skaistajiem vārdiem var slēpties kaut kas līdzīgs reklāmai, un, piemēram, The Wall Street Journal ziņo, ka pietiekami daudzu līdzekļu pārvaldnieku prakse realitātē rāda, ka tiem pašiem vecajiem ieguldījumu produktiem tiek piedēvēti vien jauni, šiem laikiem atbilstošāki nosaukumi, bet tas, kur šie fondi iegulda, daudz nemainās. Jau ziņots, ka dažādus sociāli atbildīgus fondus (gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldītos), ņemot vērā aktuālo modes tendenci, arvien vairāk rada tādas milzīgas finanšu iestādes kā Goldman Sachs, BlackRock un Morgan Stanley (vai arī tiek pārdēvēti vecie fondi).

Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs izdevis rīkojumu ieviest valstisku cenu regulējumu sociāli svarīgām precēm, kā arī benzīnam un dīzeļdegvielai, trešdien pavēstīja prezidenta preses dienests.

Tokajevs pēc otrdienas sanāksmes par sociāli ekonomisko situāciju valstī devis rīkojumus "uz 180 dienām ieviest valstisku cenu regulējumu līdzās sašķidrinātai gāzei arī benzīnam un dīzeļdegvielai. Ieviest valstisku cenu regulējumu sociāli svarīgiem pārtikas produktiem. Lēmumus pieņems reģionu akimi, ņemot vērā sociāli ekonomisko situāciju konkrētajā reģionā", teikts paziņojumā.

Valsts vadītājs arī licis izstrādāt likumu "Par fizisko personu bankrotu".

"Izskatīt nepieciešamību ieviest moratoriju uz 180 dienu laiku attiecībā uz komunālo tarifu celšanu iedzīvotājiem. Izskatīt jautājumu par mājokļa īres maksas subsidēšanu sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem," teikts paziņojumā.

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Latvijā radītā interneta mājaslapu veidošanas rīka Mozello izveidē investēti ap 100 000 eiro, stāsta SIA Blumentals Solutions īpašnieks Kārlis Blūmentāls.

Viņš atzīmē, ka darbs pie Mozello - mozello.lv - radīšanas sākās 2012.gadā, bet publiski izmēģinājuma režīmā Mozello mājaslapu serviss tika palaists pērn oktobrī.

«Lai gan ideja par šāda veida servisu radusies 2009.gadā, tomēr toreiz tā tika atlikta citu projektu dēļ, un reāls darbs pie Mozello izstrādes sākās tikai 2012.gadā. Darbs bija un joprojām ir ļoti intensīvs,» norāda Blūmentāls.

Jautāts par ieguldīto investīciju apjomu, Blūmentāls atklāj, ka, ļoti rupji rēķinot, Mozello radīšana un attīstīšana naudas izteiksmē līdz šim brīdim ir izmaksājusi ap 100 000 eiro. Viņš arī uzsver, ka bez vajadzīgās pieredzes, entuziasma un spējas sastrādāties tas ir tikai sauss skaitlis.

Uzņēmumu sadarbība ar blogeriem, kas internetā reklamē produktus vai veido konkrētu viedokli par tiem, strauji vēršas plašumā, iezīmējot robus likumdošanā un nodokļu apmaksas kārtībā; problēmu risināšanai nolemts izveidot Latvijas blogeru un influenceru asociāciju.

Blogeru skaits ir liels, taču profesionāļu viņu vidū ir ļoti maz, norāda asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva. Tēma par nozares sakārtošanu aktualizējusies pirms aptuveni trīs gadiem, kad uzņēmumi sāka aktīvi sadarboties ar blogeriem. Jaundibinātās asociācijas galvenais mērķis ir sakārtot nozari, sagatavot profesionālus blogerus, lai šo jomu paceltu augstākā līmenī. Kā norāda M. Armaņeva, šobrīd asociācijā uzņemti jau aptuveni desmit cilvēki un tajā tiks pārstāvētas tādas jomas kā mārketings, jurisprudence, kā arī blogu sfēra. Par blogeriem dēvē cilvēkus, kuri veido viedokļa blogu, un viņiem sociālajos tīklos, piemēram, Instagram, seko vismaz 1000 cilvēku. Lai gan katru piefiksēt ir sarežģīti, tomēr Latvijā tādu ir vairāk nekā 300. M. Armaņeva šobrīd apkopojusi aptuveni 50, viņasprāt, topa augšgalā esošus, ar kuriem strādā daudzi zīmoli un aģentūras. Visbiežāk šie blogeri ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem un pārstāv tādas nozares kā mode un skaistumkopšana, ēdiens, bērnu kopšana, kā arī dzīvesstils.

Sākuši ar vecāku blogu, bērnu preču veikala Muki.lv saimnieki Iveta Sondore un Jurģis Straume atvēruši arī veikalu Sajust pusaudžiem un pieaugušajiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iveta domā, ka, attālinoties no pavisam mazā ģimenes biznesa, kad visi klienti ir īpašnieku draugi, pircēji ir kļuvuši mazāk zinoši. Agrāk viņa daudz intensīvāk rakstīja blogu, pircēji to lasīja un bija par visu labi informēti un arī daudz lojālāki. «Esam kļuvuši populārāki, pircēju loks ir plašāks un cilvēki vairs nav tik emocionāli piesaistīti. Tas nav ne slikti, ne labi, tā vienkārši ir,» spriež Iveta.

Jurģis nākotnē vēlas stabilitāti, Iveta – jaunus izaicinājumus. «Esmu tāda tipa cilvēks, kam visu laiku vajag kaut ko attīstīt. Visu laiku pa galvu rosās idejas, nemitīgi esmu plānu kalšanas procesā,» viņa saka. Savukārt Jurģis aprēķina, cik dzīvotspējīgas varētu būt Ivetas idejas. Iveta teic, ka sviests uz maizes ģimenei turas, bet nevarot teikt, ka veikali būtu «baigais» bizness.

Datu vizualizācijas uzņēmuma Infogr.am līdzdibinātāja Ulda Leiterta izveidotais jaunais start-up uzņēmums Fragmentic pievienojas 500 Startups akseleratoram.

500 startups ir viens no daudzajiem sēklas jaunuzņēmumu akseleratoriem Silīcija ielejā. Atšķirībā no citiem tas ir sācis lūkoties Ziemeļeiropas virzienā – savlaicīgi sākot darbību šajā reģionā, ir liels potenciāls ieguldīt veiksmīgās nākotnes kompānijās, šā gada februārī vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Par Fragmentic izveidi U. Leiterts plašāku sabiedrību informēja šā gada sākumā. Jaunais uzņēmums Fragmentic ir web aplikāciju izstrādes platforma. Tā ļauj automatizēt ar aplikāciju radīšanu saistītus procesus. «Fragmentic atvieglos jaunu aplikāciju radīšanu, aizvietojot vairāku izstrādātāju darbu mēnesī,» skaidroja Leiterts. Fragmentic uztur visus servisus, kas nepieciešami aplikācijas darbībai - maksājumu sistēmu, analītiku, lietotāju pieejas līmeņus. U. Leiterts salīdzināja to ar Wordpress blogu platformu: «Kad tu radi jaunu blogu, tu domā par saturu, nevis to, kā uzrakstīt programmu, kas ļaus mainīt fontus, krāsas vai uzturēs lietotāju pieejas. Līdzīgi vajadzētu būt platformai aplikāciju izstrādātājiem, kas automatizē daļas, kas atkārtojas visās aplikācijās.»

Ekonomikā daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju gaumes, garastāvokļa un nākotnes redzējuma, tādēļ ekonomisti (un ne tikai) rūpīgi seko līdz sabiedrības viedokļu aptaujām, kā arī dažādiem iedzīvotāju redzējuma jeb noskaņojuma rādītājiem. Tas uzskatāmi bija vērojams saistībā ar vienu no 2016. gada aktuālajiem notikumiem – Apvienotās Karalistes referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit. Jau krietnu laika periodu pirms paša referenduma norises Apvienotajā Karalistē tika veiktas neskaitāmas aptaujas, cenšoties prognozēt referenduma iznākumu.

Sabiedrības viedokļu aptaujas parasti ietver šauru jautājumu klāstu (piemēram, jau minētais Brexit), tādēļ, analizējot ekonomiskās attīstības tendences kopumā, ir nepieciešams plašāks ieskats par to kā sabiedrība vērtē ekonomikas pašreizējo stāvokli un tās tālāku attīstību. Šādu ieskatu sniedz noskaņojuma jeb konfidences rādītāji, kas ir iecienīti ne tikai to plašā klāsta un publicēšanas regularitātes dēļ (lielākā daļa rādītāju tiek publicēti reizi mēnesi), bet arī tādēļ, ka tie sniedz detalizētas atbildes par sabiedrības gaidām. Īpaši populāri ir patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas atspoguļo sabiedrības redzējumu par nākotnes ienākumu (ne)stabilitāti un ekonomikas attīstību kopumā. Tie būtībā darbojās kā termometrs, kas mēra ekonomikas temperatūru un brīdina par atdzišanas un pārkaršanas riskiem. Ja iedzīvotāju nākotnes redzējums ir pozitīvs, tie nebaidīsies ienākumus atgriezt ekonomikā - patērējot un investējot. Savukārt situācijās, kad iedzīvotāji nākotnē raugās ar bažām, tie var uz laiku atteikties no noteiktu preču un pakalpojumu patēriņa, un piesardzības vadīti veidot uzkrājumus, kas kalpotu kā drošības spilvens nebaltām dienām. Tādējādi informācija par patērētāju noskaņojumu var palīdzēt izprast valsts ekonomisko situāciju, kā arī prognozēt tās tālāku attīstību. Lai saprastu, cik noderīgi ir patērētāju noskaņojuma rādītāji Latvijā, šajā rakstā centīšos rast atbildi uz jautājumu: vai patērētāju noskaņojuma rādītājus Latvijā var saukt par ekonomikas termometru?

Latvijas kinoteātros pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu, kas ir trīsreiz vairāk nekā 2021.gadā, informē Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa.

NKC apkopojis aizvadītā gada statistikas datus filmu nozarē, un 2022.gada filmu izrādīšanas dati liecina, ka skatītāji atgriežas kinoteātros, interese par Latvijas filmām pieaugusi divkārt salīdzinājumā ar pandēmijas ierobežojumu ietekmēto 2021.gadu.

Aizvadītais gads kinoteātros Latvijā un pasaulē iezīmēja vairākas tendences - filmu izrādīšanu klātienē vairs neierobežoja nekādi epidemioloģiskie aizliegumi, bet konkurence par skatītāja uzmanību bija ļoti sīva, jo uz ekrāniem parādījās liels daudzums "pandēmijas aizkavētu" filmu, turklāt pēdējos gados arvien populārāka kļuvusi filmu skatīšanās tiešsaistē.

NKC vadītāja Dita Rietuma skaidro, ka aizgājušo gadu nosacīti var uzskatīt par atgriešanos normalitātē - ģeopolitiskie satricinājumi un pandēmijas ierobežojumu atstātās pēdas filmu skatīšanās ieradumos ir jūtamas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tomēr pamazām skatītāji atgriežas kinoteātros, par to liecina arī Latvijas kino apmeklējumu statistika, kas uzrāda pozitīvu tendenci, lai gan 2019.gada līmenis, kad Latvijā tika nopirkts 2,7 miljoni kinobiļešu, vēl nav sasniegts.

66% patērētāju pasaulē gatavi tērēt vairāk par plaša patēriņa precēm, kas ražotas, ievērojot ilgtspējīgas biznesa prakses principus – rūpējoties par vidi un sabiedrību, izmantojot ekoloģiskas izejvielas, liecina Nielsen pētījums. Šī tendence ir augoša - 2014.gadā šādu gatavību apliecināja 55% patērētāju, bet 2013. gadā – 50%. Ilgtspējīgu zīmolu pārdošanas apjoms gada laikā pasaulē pieaudzis par 4%, secināts pētījumā.

«Ilgtspēja ir pasaules sabiedrības un uzņēmumu uzmanības centrā, īpaši valstīs, kur pieaugošais iedzīvotāju skaits rada papildu riskus videi,» skaidro Nielsen valdes locekle Latvijā Iveta Pukše. «Pētījumā redzam, ka arvien vairāk patērētāju, un jo īpaši attīstītajos tirgos – Eiropā un Ziemeļamerikā, zīmolu sociāli atbildīgu darbību uzskata nevis par īpašu pazīmi un pievienoto vērtību, bet par obligātu priekšnoteikumu dalībai tirgū.»

To, ka investīcijas sociāli atbildīgas biznesa prakses īstenošanā atmaksājas, apliecina arī tirdzniecības rādītāji. 2014.gadā sociāli atbildīgu zīmolu tirdzniecības apjoms pasaulē pieauga par 4%, tikmēr zīmoli, kas nepievērš tik lielu uzmanību ilgtspējīgas darbības principiem, pārdošanas apjomus audzējuši vien par 1%.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojušies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu sezonāli izlīdzinātie dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas COVID-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību 2,2. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, taču ir par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā pagājušā gada septembrī. Konfidences rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji septembrī bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā. Negatīva konfidence joprojām saglabājusies automobiļu apkopē un remontā.

Pašreizējā tiešā futbola atdeve Latvijas ekonomikai kopumā sasniedz 27,8 miljonus eiro, liecina UEFA GROW attīstības programmas ietvaros veiktais pētījums, kas mēra futbola vērtību un pienesumu sabiedrībai.

Iegūtie dati rāda, ka investīcijas futbolā ienes līdzekļus valsts ekonomikā – piemēram, rada jaunas darba vietas, un reizē ļauj valstij ietaupīt miljonus veselības aprūpē, noziedzības apkarošanā un citos būtiskos segmentos.

Minēto atdevi veido esošo futbola laukumu vērtība, ietverot 3,1 milj. eiro ieguldījumu būvniecības nozarē un 9,4 milj. eiro ieguldījumu laukumu izveidē un nomā, kā arī futbola dalībnieku tēriņu vērtība 15,3 milj. eiro apmērā, kas ir tiešie izdevumi, dalības maksas, aprīkojums, transporta izdevumi u.c.

Sociālajai nozarei futbols sniedz ietaupījumu 1,9 milj. eiro apmērā, ietverot noziedzības samazinājumu un izglītības sistēmas uzlabojumus. Savukārt veselības nozarei futbols sarūpē 15 milj. eiro ietaupījumu, dalībnieku vidū novēršot kardiovaskulārās saslimšanas, diabēta gadījumus, mentālās saslimšanas un citus veselības riskus. Pētījuma dati apliecinājuši, ka ikgadējā investīcija 118 eiro apmērā uz vienu spēlētāju dod Latvijas tautsaimniecībai 1515 eiro lielu atdevi.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 14.aprīlī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma projektu, ko izstrādājusi Finanšu ministrija, informē Saeimas Preses dienests.

«Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojekts Saeimā ir gaidīts daudzus gadus, un tā pieņemšana ir būtiska pašvaldību finanšu un budžeta plānošanai un līdzsvarotai visu Latvijas novadu attīstībai,» pauda Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Komisijas priekšsēdētājs, vērtējot izstrādāto likuma projektu, atzīmēja, ka «Finanšu ministrijai pietiekami īsā laikā ir izdevies sagatavot tādu finanšu izlīdzināšanas likumprojektu, kas ir sociāli atbildīgs un orientēts uz līdzsvarotu novadu attīstību. Svarīgi, ka projekta izstrādē iesaistījās sociālie partneri, kas pārstāv pašvaldību intereses, un ar likumprojektu jau ir iepazīstināta vairāk nekā puse Latvijas pašvaldību, kas paudušas atbalstu jaunajam finanšu izlīdzināšanas modelim».

2016. gada demogrāfiskie rādītāji Babītes novadā liecina par kārtējiem rekordiem jaundzimušo un kopējā iedzīvotāju skaita ziņā, pavēstīja Lelde Drozdova-Auzāne, Babītes novada pašvaldības pārstāve. Dzimstības rādītāji novadā esot divas reizes augstāki par mirstības rādītājiem. Palielinājies arī noslēgto laulību skaits.

2016. gada nogalē Babītes novadā bija 10 711 iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2015. gada nogales rādītājiem, iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 372. Šāds pieaugums gadā ir lielākais kopš 2010. gada. Katru gadu turpina pieaugt jaundzimušo skaits, arī 2016. gadā sasniedzot rekordu - pērn piedzimuši 152 bērni (2015. gadā - 138). Aizvadītajā gadā Babītes novadā reģistrēta 71 meitene un 81 zēns, to skaitā arī trīs dvīņu pāri.

Salīdzinot ar dzimstības rādītājiem, 2016. gadā gandrīz divreiz mazāks ir mirušo skaits. Aizvadītajā gadā novadā miruši 77 iedzīvotāji, kas ir arī par pieciem mazāk nekā 2015. gadā.

Visvairāk iedzīvotāju Babītes novadā ir vecuma grupā 31-40. Novada vecākajam iedzīvotājam šogad aprit 100 gadi.

Populārākais sociālo mediju kanāls, kurā Latvijas iedzīvotāji seko līdzi vienam vai vairākiem influenceriem, ir Youtube, ko izmanto 63% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas zina, kas ir influenceri.

Savukārt kā otrs populārākais sociālais medijs tiek minēts Facebook, tā liecina sabiedrisko attiecību aģentūras Golin Riga un tirgus izpētes centra Norstat Latvija veiktās aptaujas rezultāti.

Pētījums atklāj, ka sociālajā tīklā Facebook influenceru ikdienas gaitām seko līdzi 58% aptaujāto, bet Instagram – 35% respondentu. Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Latvijā samazinās blogu autoru sekotāju skaits. Tam savu laiku ir gatavi atvēlēt vien 11% sociālo mediju lietotāju. Vēl mazāk cilvēku jeb 7% respondentu ir informēti par saturu, ko influenceri rada sociālajā portālā Twitter.

2018. gadā influenceru aktivitātēm Latvijas iedzīvotāji sekojuši līdzi dažādos sociālo mediju kanālos – YouTube (63%), Facebook (58%), bet Instagram (35%), tā liecina Norstat Latvija veiktās aptaujas rezultāti.

Par grantu programmas «Atspēriens» šīs sezonas uzvarētājiem, kas grantos saņems līdz 12 tūkstošiem eiro, ir kļuvuši uzņēmumi SIA «Your Move», SIA «Minku» un SIA «ENME». Šajā sezonā finālā bija 10 pretendenti, par kuriem sabiedrība varēja balsot 10 dienas. Kopējais saņemtais balsu skaits ir lielāks par 19 tūkstošiem balsu.

Uzņēmumam «Your Move» ir darba un informācijas portāls reemigrantiem, kas savieno pasaules pieredzi guvušus profesionāļus ar mūsdienīgiem un maksātspējīgiem uzņēmumiem Latvijā, tādējādi veicinot izbraukušo profesionāļu atgriešanos Latvijā.

SIA «Minku» komercdarbības pamatā ir pakalpojums, kurš nodrošina patērētājam viegli pieejamu, lētu un, galvenais, augsti kvalificētu medicīnas speciālistu programmu, kas ļauj bērniem pirmsskolas mācību iestādē saņemt kompleksu ārstnieciskās vingrošanas kursu veselības un stājas normālai attīstībai.

Savukārt SIA «ENME» uzņēmuma komanda ir izstrādājusi produktu, kas paredzēts lietošanai biznesa struktūrvienību un personāla vadītājiem. «ENME» ir darbinieku iesaistes un apmierinātības monitoringa rīks (datorprogramma – mākoņpakalpojums), kas paredzēts lietošanai maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Aizvadītas izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras” organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2022, kurās noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt valsti Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā šovasar izcīnījis SMU “ThreeCube”. Skolēni radījuši ar 3D printeri drukājamas dažādu rotaļu tēlu figūras. Tās kopā ar aplikāciju “C-app” ļaus sākumskolas vecuma bērniem saistošā veidā apgūt dažādus mācību priekšmetus, piemēram, matemātiku, angļu valodu vai latviešu valodu.

Uzņēmumu izveidojuši četri skolēni no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas un konkursā uzņēmums saņēma arī titulu “Latvijas labākais tehnoloģiju SMU”. Šo titulu piešķir labākajam “Junior Achievement Latvia” un “Printful” SMU tehnoloģiju un inovāciju programmas dalībniekam, kas programmas ietvaros radījis dzīvotspējīgāko tehnoloģijās balstīto produktu.

Nedēļas nogalē Biķernieku sporta trasē jau ceturto gadu notika autošosejas festivāls Riga Summer Race.

Svētdien, 23. augustā, ar spraigām cīņām tika aizvadīta Baltijas autošosejas čempionāta Riga Summer Race otrā diena. Uzvarētāji tika noskaidroti sešās ieskaites klasēs. Abās sacīkšu dienās autošosejas festivāla ietvaros uz starta stājās 148 dalībnieki no 9 valstīm, kas ir jauns rekords ne tikai šo sacensību ietvaros, bet arī pēdējo gadu Latvijas autošosejas sacensību vēsturē, informē Riga Summer Race pārstāve Evita Tidmane.

Svētdienas sacīkšu braucieni tika atklāti ar aviošovu virs Biķernieku trases, kur skatītājiem bija iespēja vērot divu Latvijā būvētu lidmašīnu demonstrāciju. Ar skatītāju aplausiem tika pavadīti Aleksandra Brinciālova paraugdemonstrējumi ar sporta lidmašīnu PITTS 12 Monster.

Rīgas domes rīkotajā grantu programmas «Atspēriens» rudens konkursā godalgotas četras biznesa idejas - SIA «Babbit and Friends», SIA «Lowtech», Arturs Burņins un Ēvalds Urtāns, informē Rīgas domē.

Konkursa laureāti saņems līdz pat 12 000 eiro lielu naudas summu no Rīgas pašvaldības savas biznesa idejas attīstībai.

SIA «Babbit and Friends» ir ģimenes uzņēmums, kas izveidots ar mērķi ražot un tirgot unikālu un ilgtspējīgu mūzikas atskaņošanas iekārtu Babbit music. Tās tehnoloģiskā funkcionalitāte paredz, ka to var patstāvīgi lietot gan pieaugušie, gan mazi bērni bez vecāku palīdzības. Mūzikas atskaņošanai tiek izmantotas kartītes vai rotaļlietas, kurās ir iestrādāts čips. Novietojot šo kartīti vai rotaļlietu uz iekārtas tā uztver, atpazīst un atskaņo tai piesaistīto saturu no mūzikas straumēšanas servisiem, interneta radio vai USB/MP3. Izmantojot Spotify dziesmu bibliotēku, tiek izstrādāta bērniem domāta muzikālā bāze Babbit rainbow - 49 kartīšu (atskaņošanas sarakstu) komplekts ar aptuveni 1500 dziesmām. Tāpat ir izveidota iespēja vecākiem pašiem izvēlēties un piesaistīt saturu tukšajās kartītēs.

Lai rosinātu Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni par drošu uzņēmuma autoparku un veicinātu labo praksi to pārvaldībā, aicina pieteikties gada balvai Drošākais uzņēmuma autoparks. Ikgadējā konkursa rezultātā tiks noskaidroti un godināti Latvijas uzņēmumi, kuros vissekmīgāk tiek veikta autoparku pārvaldīšana, vienlaikus akcentējot, ka visa autoparka drošība sākas ar šoferi.

Jau sesto gadu apdrošināšanas sabiedrības «Balta» (PZU grupa) rīkotā konkursa «Drošākais uzņēmuma autoparks» mērķis ir noskaidrot Latvijā prasmīgākos un atbildīgākos uzņēmumu autoparku pārvaldītājus, kā arī uzlabot kopējo satiksmes drošību, ieviešot praktiskas un pozitīvas pārmaiņas autoparku pārvaldīšanā. Dalība gada balvā uzņēmumu vadītājiem un autoparku atbildīgajiem darbiniekiem dos iespēju iegūt neatkarīgu skatījumu par autoparka stiprajām pusēm un jomām, kur iespējams pilnveidoties, saņemot individuālu izvērtējumu un ieteikumus autoparku pārvaldīšanas uzlabojumiem nākotnē. Labākie dalībnieki tiks apbalvoti ar vienu no trim – zelta, sudraba vai bronzas – kategorijām.

Sociāli apdrošinātie vecāki, kuriem no šā gada 1.oktobra radīsies tiesības uz vecāku pabalstu, varēs saņemt vienlaikus gan vecāku pabalstu, gan bērna kopšanas pabalstu. Izmaiņas paredz iespēju vecākiem izvēlēties saņemt vecāku pabalstu līdz bērna 1 vai 1,5 gada vecumam, informē Labklājības ministrija (LM).

No 1.oktobra sociāli apdrošinātiem vecākiem noteiktas tiesības vienlaikus saņemt bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu, pabalsta pieprasīšanas dienā būs iespēja izvēlēties vecāku pabalsta apmēru un izmaksas periodu: vienā variantā nestrādājošs sociāli apdrošināts vecāks varēs saņemt vecāku pabalstu 60% apmērā no pabalsta saņēmēja bruto algas līdz bērna 1 gada vecumam. Papildus viens no vecākiem saņems bērna kopšanas pabalstu 171 eiro apmērā; otrā variantā nestrādājošs sociāli apdrošināts vecāks varēs saņemt vecāku pabalstu 43,75% apmērā no pabalsta saņēmēja bruto algas līdz bērna 1,5 gada vecumam, papildus vienam vecākam saņemot bērna kopšanas pabalstu 171 eiro apmērā.