Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts politiskā atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu, savukārt projekta autori domā, ka to pietikšot visiem.

«Ir analizēta celulozes rūpīcai nepieciešamo izejvielu bāze, kas rāda divus secinājumus. Proti, šobrīd Latvijas eksportā ir celulozes izejvielas - papīrmalka un šķelda -, kuru apjoms atbilst iecerētā projekta jaudām, tomēr jārēķinās, ka salīdzinājumā ar a/s Baltic Pulp projektu jau šobrīd ir būtiski mainījies - pieaudzis šīs izejvielas patēriņš Latvijā,» situāciju skaidro Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Viņš zina teikt, ka perspektīvā celulozes rūpnīcai nepieciešamo izejvielu apjomu iegūt būs vēl grūtāk, jo Latvijā līdz ar enerģētikas jauno stratēģiju, kā arī topošo koģenerācijas staciju izveidi šādas koksnes izejvielu pašmāju patēriņš tikai pieaugs.

Rūkot pieprasījumam pēc papīrmalkas Skandināvijā, Baltiju pamet viens no lielākajiem pircējiem UPM; glābj citi tirgi .

Par to liecina DB veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Teju vai visi respondenti norāda, ka papīrmalkas eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš pašmāju tirgū. Latvijā sekmīgi darbojas SIA Kronospan Riga plātņu rūpnīca, kas «apēd» daļu no papīrmalkas, kura agrāk lielākoties tika eksportēta un pārstrādāta kādā ārvalstu celulozes ražotnē. Ekspluatācijā ir nodotas vairākas biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs ievērojamu apjomu dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs. Tomēr, neraugoties uz to, pēc vairāku aptaujāto domām, Latvijā ir vieta vēl vienam kokrūpniekam – papīrmalkas patērētājam plātņu ražošanā. Vai šāda ideja arī materializēsies, rādīs laiks, jo tās izveidei ir vajadzīgi ievērojami kapitālieguldījumi – vairāk nekā 100 milj. eiro. Ir vēl viens reālāks mazvērtīgās koksnes izmantošanas 30 milj. eiro projekts, ko varētu īstenot Fortum – bioeļļas ražošanu no šķeldas (zariem, celmiem utt.), vēl jo vairāk, ja pirmos piecus gadus ES varētu segt pat tās ražošanas izmaksas (DB, 17.01.2014.)

Investori gatavi ieguldīt celulozes rūpnīcas celtniecībā pie Līvāniem vienu miljardu eiro. Šis Latvijā ir trešais celulozes rūpnīcas būves mēģinājums. Taču valdība to neatbalsta, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Arī vēstule, kuru šajā sakarā līvānieši nosūtījuši Ministru prezidentam, palikusi neatbildēta. Līvānu novada zemnieku Pēteri Turkopoli, kurš ir arī privāto mežu īpašnieku sabiedrības Jersika valdes priekšsēdētājs, šāda attieksme tracinot: «Nevajag stiept gumiju, bet tūliņ ķerties pie sagatavošanas darbiem!»

Turkopolis stāstījis, ka investori, kas esot no Saūda Arābijas, gatavi par savu naudu arī tiltu pār Daugavu Līvānos uzbūvēt. Viņi prasot tikai vienu – lai valdība šim projektam dotu zaļo gaismu, citādi varot sanākt tāpat, kā notika pirms gadiem desmit ar skandināviem, kuri vēlējās celt šādu ražotni Ozolsalā, taču beigās saņēma negatīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Šoreiz gan varētu būt citādi, jo celulozes balināšana plānota bez hlora, ar ūdeņradi, kas ir dārgāk, taču videi draudzīgāk.

Jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai, līdz ar to jārēķinās ar manāmu degvielas cenu pieaugumu.

Pašmāju degvielas tirgotāja "Virši" Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs atgādina, ka, saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli, 2020. gadā būs izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs, kas paredz būtisku degvielas cenu pieaugumu -- no 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam palielināsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielai par 4,2 centiem litrā, lauksaimniecības degvielai par 0,6 centiem litrā, bet sašķidrinātai propāna gāzei (LPG) par 4,1 centiem kilogramā. Papildus akcīzes likmi apliek ar PVN 21 % apmērā.

"Akcīzes likmes palielināšana nav vienīgais faktors, kas atstās negatīvu iespaidu uz degvielas cenām tuvākajā nākotnē. Benzīna cenu, kuru redzēsim degvielas uzpildes stacijās jau pirmajā gada dienā, ietekmēs arī grozījumi "Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, 95. markas benzīnu Latvijā būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 9,5 % bioetanola piejaukumu līdzšinējo 5 % vietā. Abu šo faktoru ietekmē 95. markas benzīna cena jaunajā gadā palielināsies aptuveni par 6 centiem," skaidro A. Andrianovs.

Biodegvielas ražotāji vēlas arī turpmāk saņemt subsīdijas, Ekonomikas ministrija vēl domā, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Tas izriet no Biodegvielas attīstības konsultatīvās padomes sēdē spriestā. Šo padomi vada ekonomikas ministrs Artis Kampars, kas savā prezentācijā uzsvēra, ka biodegvielas patēriņš valstī ir jākāpina un tas izdarāms trijos veidos: palielinot obligāto bioetanola piejaukumu benzīnam no 5 uz 10%, biodīzeļdegvielas piejaukumu no 5 uz 7% un ieviešot biodīzeļa piejaukumu arī ziemas dīzeļdegvielai. Savukārt no 2016. gada ikvienā degvielas uzpildes stacijā jārada iespēja uzpildīt automašīnās vismaz 50% biodegvielu, turklāt jāveicina tas, lai lauksaimnieki vairāk izmantotu biodegvielu un uz videi draudzīgo degvielu pārietu arī pašvaldību transports. Tādā veidā Ekonomikas ministrija cer, ka ar biodegvielas gala patēriņa veicināšanu varētu pietikt un nevajadzēs turpināt tiešās subsīdijas biodegvielas ražotājiem, lai tie ar savām lieljaudas ražotnēm varētu «noturēties virs ūdens». No 2006. līdz 2010. gadam biodegvielas ražotāji no valsts budžeta saņēma teju 67,3 milj. Ls subsīdijās, lai arī krīzes dēļ šie maksājumi novēlojās un radīja daudziem ražotājiem problēmas ar bankām.

Celulozes rūpnīcai politiskais atbalsts liegts

Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu.

«Šķiet, pašreizējā politiskā elite jau ilgstoši izvairoties atbildēt konkrēti JĀ vai NE, bet vienkārši novilcina atbildes sniegšanu,» saka nesen izveidotās celulozes rūpnīcas projekta izveides kompānijas SIA Nord Papyrus valdes priekšsēdētājs Ivars Zorgenfreijs. Arī ciki investori atzīst, ka projektiem Latvijā ir tendence iestrēgt nodokļu un birokrātijas slazdos.

Atkritumu apsaimniekošanai izvēlas koncesiju

Celulozes ražotne nav iespējama bez politiska atbalsta, kā arī bez izejvielām no valsts mežiem. To sarunā ar DB atzīst nesen izveidotās celulozes rūpnīcas projekta izveides kompānijas SIA Nord Papyrus (NP) valdes priekšsēdētājs Ivars Zorgenfreijs.

DB jau rakstīja, ka 2010. gada decembrī premjera vadītajā Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē tika skatīts jautājums par jaunas celulozes un papīrfabrikas izveides iespēju Latvijā, taču nekādi konkrēti lēmumi netika pieņemti.

Ballīte veļas mazgātavā

Jā, kāpēc gan ne? Kamēr mazgājas veļa, klienti var iedzer kafiju, uzspēlēt galda spēles vai sērfot internetā.

Kredīti

Mērķis - samazināt tirgus spēlētāju skaitu

Nebanku kreditētāju licencēšanas mērķis ir arī tirgus dalībnieku skaita samazināšana.

Vide

Ieņēmumi no CO2 emisijām pārsniedz 200 miljonus eiro

Finanšu ministrs Artis Kampars šaubās par iespējām Latvijā attīstīt celulozes rūpnīcu, norādot uz «ļoti nopietnām» vides prasībām un valsts resursu pieejamību tik lielam projektam.

Intervijā Latvijas Radio ministrs norāda, ka ir vēl viens būtisks iemesls, lai šaubītos par šāda projekta realizāciju, proti, tendences, ka šāda veida celulozes rūpnīcas patlaban pārvietojas no Eiropas uz Dienvidameriku, kur koksnes resurss ir daudz ātrāk augošs un ražošanas izmaksas ir zemākas nekā Eiropā.

A. Kampars skaidro, ka šādas rūpnīcas realizācijas iespējas tiks analizētas, taču, balstoties uz ekspertu izteikumiem, šādas celulozes rūpnīcas attīstības nepieciešamība patlaban esot ļoti grūti pamatojama.

Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome uzdevusi LIAA un Zemkopības ministrijai veikt analīzi par celulozes ražošanai nepieciešamo resursu pieejamību, kā arī apkopot ekspertu viedokļus un sagatavot priekšlikumu par priekšizpētes veikšanu, šodien vēsta Dienas bizness.

Kokskaidu granulu ražošanas līderis Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atver savu ceturto ražotni, tādējādi pieaugs granulu ražošana un eksports

Ražotnes izveide tika uzsākta pērn, bet testa režīmā tā sāka strādāt jau šā gada vasarā. SIA Latgran šobrīd ir lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, un jaunā ražotne tikai nostiprinās uzņēmuma pozīcijas šajā jomā. 17 milj. eiro vērtā investīcija ir lielākā meža nozarē, kuras rezultātā mazvērtīgā koksne tiks pārvērsta produktā ar augstāko iespējamo pievienoto vērtību – kokskaidu granulās. To, ka šis investīciju projekts ir būtisks arī Skandināvijas uzņēmējiem, apliecināja meža nozares giganta Billerudkorsnas (kura meitas kompānija Latvijā ir viens no ražošanai nepieciešamās koksnes izejvielu piegādātājiem) prezidenta Pera Lindberga klātbūtne.

Norvēģija balstās uz trīs vaļiem – enerģētikas, kuģniecības un zivīm. Bet, domājot par nākotni, norvēģu biznesa attīstības vidē dominē tādi atslēgas vārdi kā atjaunojamie energoresursi, tīrās tehnoloģijas, klimata izmaiņu apturēšana, ilgtspējīga arhitektūra. Atjaunojamo energoresursu blokā norvēģi debitē vēja ģeneratoru parkos Lielbritānijā, palīdz Francijai ar pieredzi hidroenerģijas jomā, investē saules enerģijā, piedāvā savus iztukšotos naftas laukus oglekļa glabāšanai, plāno pāreju uz sašķidrināto dabas gāzi kā kuģu degvielu, ir pieņēmuši pasīvo dzīvojamo ēku standartu un izveidojuši fondu Enova, lai finansiāli motivētu pasīvo ēku celtniecību. Norvēģi aktīvi šķiro atkritumus, uz ielām var redzēt elektomobiļus, un vienā no Seed Foruma (starptautisks sēklas kapitāla piesaistes forums) sesijām 3 no piedāvātajiem 8 projektiem bija saistīti ar elektromobiļiem. Jo Norvēģija domā «zaļi» un saprot, ka tas ir vienīgais attīstības scenārijs, lai varētu turpināt dzīvot «zaļi» (nozīmē – labi), nenodarot vēl papildu kaitējumu videi, bet arī neatsakoties no patērētāju dzīves veida.

Norvēģija patiesi šķiet esam miera osta krīzes satrakotajā Eiropā – arodbiedrības runā par algu paaugstinājumiem, bezdarbs turas 3% ietvaros, mājokļu cenas un mājsaimniecību patēriņš aug. Viss iepriekšminētais ir padarījis Norvēģiju par pievilcīgu vietu, uz kuru ar cerībām raugās daudzas valstis, par ko liecina pastiprināta ārzemnieku piedalīšanās norvēģu pašmāju izstādēs.

Mājokļu cenu pieaugums rada pieprasījumu dzīvojamo ēku būvniecības segmentā, kas kopā ar valdības īstenotajiem būvniecības stimulēšanas pasākumiem rada pieprasījumu pēc celtniecības materiāliem un būvniecības pakalpojumiem. Tāpēc šobrīd tas ir sektors, kur ir abpusēja interese par sadarbību, jo Latvijā būvniecība ir viena no krīzes smagāk skartajām nozarēm. No Latvijas uzņēmumiem Norvēģijā jau kādu laiku veiksmīgi darbojas UPB, Arčers, Staļi, Rīgas Parkets, Arbo. Brīvdienu māju hytte nišā jau daudzus gadus tirgū ir Latlaft, Moriss Celtniecība, Woodlaft, Timber House, WWL un citi.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Latvijas tipogrāfijas United Press uzvara Norvēģijas valsts akciju sabiedrības konkursā sacēlusi jezgu poligrāfijas tirgū Norvēģijā.

United Press atzīta par uzvarētāju Norvēģijas valsts akciju sabiedrības Vinmonopolet (alkohola tirdzniecības organizācija Vīna monopols) rīkotajā iepirkumā, iegūstot divu gadu līgumu ar iespēju to pagarināt trīs reizes par gadu; līguma apjoms ir turpat viens miljons eiro gadā, informēja uzņēmuma komercdirektors Artūrs Broks. Tas nav paticis vairākām Norvēģijas poligrāfijas kompānijām, nozares asociācijai, kas «klauvējusi» pie vairāku ministriju, pat premjerministra durvīm, cenšoties nepieļaut šādu precedentu.

«Šogad vinnējam vīna monopola rīkotajā iepirkuma konkursā. Ilgi strādājām, lai pie šāda pasūtījuma tiktu, bet bija vērts,» saka A. Broks.

Pirms pāris mēnešiem bija ieradušies pircēji no Skandināvijas, kas vēlējušies pirkt uzņēmumu un interesējušies par tā cenu, bet pēc tam pazuduši. Šobrīd notiekošais, iespējams, ir saistīts ar skandināvu interesi par uzņēmumu, tā DK Daugava īpašnieks Aigars Vaivars. Bankas rīcību uzņēmējs sauc par finanšu terorismu.

Iepriekšējo vētru mācības neesam ņēmuši vērā

K. Miķelsons: dabas stihiju rezultātā klientiem tiek atslēgta elektrība, tā ir bijis un būs.

Būve&Īpašums

Ieskicē Rīgas arhitektūras vārtus

Līdztekus jau izstrādātajām Daugavas kreisā krasta un labā krasta telpiskās un funkcionālās attīstības koncepcijām pašlaik pēc Rīgas pilsētas arhitekta biroja pasūtījuma notiek K. Ulmaņa gatves/Lielirbes ielas areāla «revīzija».

Investors

Atsevišķi biržas favorīti

Ieilgušais akciju cenu kāpums liek rūpīgāk apsvērt investīcijām pievilcīgākos uzņēmumus.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Ir pienācis laiks sagraut stikla griestus uz visiem laikiem. Sievietes spēju pilnīgāka izmatošana nav tikai vienlīdzības jautājums. Tas ir uzņēmējdarbības jautājums. Un sievietes ir cieši saistītas ar uzņēmējdarbību. Diemžēl fakti atklāj citādu ainu: tikai katrs desmitais valdes loceklis Eiropas Savienībā ir sieviete un tikai 3 % vadītāju ir sievietes. Progress Eiropā ir ļoti lēns: pēdējos septiņus gadus sieviešu īpatsvars valdēs Eiropas Savienībā katru gadu ir palielinājies par pusprocentpunktu. Saglabājot šādu tempu, būs nepieciešami vēl 50 gadi, lai sasniegtu dzimumu līdzsvaru uzņēmumu valdēs!

Vienlīdzība starp sievietēm un vīriešiem ir viens no Eiropas pamatprincipiem. Jau 1957. gadā princips vienādi atalgot par vienādu vai līdzvērtīgu darbu kļuva par Romas Līguma daļu. Dažas Eiropas valstis pašlaik ir priekšgalā jautājumā par sieviešu līdzdalību valdēs: Norvēģija bija pirmā 2003. gadā ar 40 % kvotu ieviešanu attiecībā uz sievietēm valdēs, tai sekoja Spānija 2007. gadā un Īslande, kura ieviesa dzimumu kvotas pērn. Francija, kas ir vienlīdzības dzimtene, šī gada janvārī pieņēma tiesību aktus, kas paredz, ka līdz 2017. gadam 40 % valdes locekļu lielākajos biržā kotētajos uzņēmumos būs sievietes. Otrpus Reinai Vācijā politiķi diskutē par pārmaiņu nepieciešamību. Arī Austrija apsver iespējamos pasākumus.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

Valsts uzņēmumi var būt efektīvāki par privātajiem pat par 50%, ja tos pārvalda pēc principiem, ja tiek īstenoti pareizi pārvaldes principi, šodien raksta Dienas bizness.

To ekskluzīvā intervijā DB saka Norvēģijas valsts uzņēmumu pārvaldes guru Mortens M. Kallevigs. Attiecībā uz galvenajiem valsts uzņēmumu labas pārvaldības principiem viņš norāda, ka galvenais ir pieņemt pareizu lēmumu par to akciju apjomu, kas ir valsts īpašumā un kas tiek nodots privātiem investoriem. Lēmumu par to Norvēģijā pieņem parlaments. Ļoti būtisks nosacījums ir tas, ka valsts uzņēmumu padomēs nav politiķu vai ministriju darbinieku. Parasti padomē trešdaļa balsu pieder uzņēmuma darbinieku pārstāvjiem- tā var būt vai nebūt arodbiedrība-, savukārt valsti pārstāv, piemēram, universitāšu profesori vai citi nozares profesionāļi. Savi pārstāvji ir, protams, arī privātajam biznesam. Būtiski ir arī tas, ka mēs šo uzņēmumu vadībā nodrošinām lielu caurspīdību, tiek darīts tas, kas tiek sacīts un rakstīts un par to tiek sniegtas atskaites gan parlamentam, gan publicēti jau minētie darbības ziņojumi. Svarīgs princips ir arī tas, ka valsts uzņēmumi tiek vadīti tāpat kā veiksmīgi privāti uzņēmumi, tas nozīmē, ka šos uzņēmumu vada konkrētā biznesa profesionāļi un nevis politiski deleģētas personas. «Ja politiķi jaucas uzņēmuma darbībā, tas noņem atbildību no uzņēmuma vadītājiem, tāpēc viens no pirmajiem jautājumiem, uz ko potenciālam Norvēģijas valsts uzņēmuma valdes loceklim ir jāvar atbildēt- vai jūs spēsiet pateikt ministram «nē», ja viņš mēģinās ietekmēt uzņēmuma darbību,» tā M. Kallevigs.

Uzņēmēji brīdina par spekulantu uzdarbošanos un uzsver, ka būtiskai pārtikas cenu celšanai nav pamata.

Nekonsekventā tirgus dalībnieku uzvedība pašlaik sadārdzina cenas un ievieš būtiskus sarežģījumus jebkuram ražotājam, kas izmanto graudus kā izejvielu lauksaimniecības produktu ražošanā, tā Putnu fabrikas Ķekava valdes priekšsēdētājs Vitālijs Judins.

Cenas kāps, bet tās noteikti nedubultosies. Vienkāršajiem jeb pirmās nepieciešamības produktiem cenas nekāps, bet pārējiem produktiem tās celsies. Iemesls – izejvielu cenu kāpums, skaidro Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe.

Enerģētika

Maksājot astoņus santīmus, par biogāzi var aizmirst

Pieaugot ražošanas apjomiem, Norvēģija jau četrus ceturkšņus pēc kārtas uzrāda pozitīvu izaugsmi, ziņo Dienas Bizness.

Norvēģijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī augusi par 0,5%, pārspējot analītiķu iepriekš prognozēto. Arī pirmā ceturkšņa izaugsme koriģēta par 0,1 procentpunktu līdz 0,2%. Šis rādītājs attiecas uz Norvēģijas «sauszemes ekonomiku», neiekļaujot apjomīgo naftas un gāzes sektoru un kuģniecības industriju, un tāpēc tiek uzskatīts par labāku valsts pamata ekonomiskās veselības indikatoru.

«Ievērojams aktivitātes pieaugums konstatēts gan ražošanas, gan pakalpojumu sektorā,» norādīts statistikas biroja paziņojumā. Savukārt ekonomisti uzsver, ka galvenais dzinējs bijušas biznesa investīcijas, kas liecinot par cerībām uz ekonomisko apstākļu uzlabošanos gada otrajā pusē un nākamajā gadā.

«Es atbalstu tās valsis, kas savu valūtu ir saglabājušas (Anglija, Norvēģija, Zviedrija), un domāju, ka tas ir viens no instrumentiem, ar kuru lielākas ES krīzes gadījumā šīs valstis varētu operēt un izdzīvot,» intervijā laikrakstam Dienas bizness saka lielākās Latvijas būvniecības kompānijas SIA Skonto būve līdzīpašnieks un vadītājs Guntis Rāvis.

«Igaunija priecīgi pievienojās eiro zonai, bet, manuprāt, tas ir pēdējais, svarīgākais, ko valsts var zaudēt. Ja tai nav savas naudas, kā pastāvīgai valstij tai ir cauri. Tāpēc nevajadzētu priecāties brīdī, kad ir ļoti nestabila situācija Eiropā. Par katru cenu lats būtu jāpatur kā alternatīvs naudas līdzeklis, ja nu notiek kādas lielas mega izmaiņas Eiropā un pasaulē,» viņš turpina.

Vaicāts: «Vai eiro ieviešana Igaunijā varētu ietekmēt situāciju Latvijā?» G. Rāvis atbild: «Būvniecības tirgu tā īpaši neietekmēs, ir daudz svarīgāku nozari ietekmējošu lietu - valdības lēmumi, ekonomikas izpratne. Investori vairāk vērtē, cik stabila ir valsts kopumā, kādas ir iespējas tai izdzīvot, cik tās ekonomika ir sašūpota (kā Spānijā, Itālijā, Īrijā u.c.). Kur viņi ar savu eiro ir tikuši? Vai tas viņus tagad paglābs?»