Norvēģija balstās uz trīs vaļiem – enerģētikas, kuģniecības un zivīm. Bet, domājot par nākotni, norvēģu biznesa attīstības vidē dominē tādi atslēgas vārdi kā atjaunojamie energoresursi, tīrās tehnoloģijas, klimata izmaiņu apturēšana, ilgtspējīga arhitektūra. Atjaunojamo energoresursu blokā norvēģi debitē vēja ģeneratoru parkos Lielbritānijā, palīdz Francijai ar pieredzi hidroenerģijas jomā, investē saules enerģijā, piedāvā savus iztukšotos naftas laukus oglekļa glabāšanai, plāno pāreju uz sašķidrināto dabas gāzi kā kuģu degvielu, ir pieņēmuši pasīvo dzīvojamo ēku standartu un izveidojuši fondu Enova, lai finansiāli motivētu pasīvo ēku celtniecību. Norvēģi aktīvi šķiro atkritumus, uz ielām var redzēt elektomobiļus, un vienā no Seed Foruma (starptautisks sēklas kapitāla piesaistes forums) sesijām 3 no piedāvātajiem 8 projektiem bija saistīti ar elektromobiļiem. Jo Norvēģija domā «zaļi» un saprot, ka tas ir vienīgais attīstības scenārijs, lai varētu turpināt dzīvot «zaļi» (nozīmē – labi), nenodarot vēl papildu kaitējumu videi, bet arī neatsakoties no patērētāju dzīves veida.
Norvēģija patiesi šķiet esam miera osta krīzes satrakotajā Eiropā – arodbiedrības runā par algu paaugstinājumiem, bezdarbs turas 3% ietvaros, mājokļu cenas un mājsaimniecību patēriņš aug. Viss iepriekšminētais ir padarījis Norvēģiju par pievilcīgu vietu, uz kuru ar cerībām raugās daudzas valstis, par ko liecina pastiprināta ārzemnieku piedalīšanās norvēģu pašmāju izstādēs.
Mājokļu cenu pieaugums rada pieprasījumu dzīvojamo ēku būvniecības segmentā, kas kopā ar valdības īstenotajiem būvniecības stimulēšanas pasākumiem rada pieprasījumu pēc celtniecības materiāliem un būvniecības pakalpojumiem. Tāpēc šobrīd tas ir sektors, kur ir abpusēja interese par sadarbību, jo Latvijā būvniecība ir viena no krīzes smagāk skartajām nozarēm. No Latvijas uzņēmumiem Norvēģijā jau kādu laiku veiksmīgi darbojas UPB, Arčers, Staļi, Rīgas Parkets, Arbo. Brīvdienu māju hytte nišā jau daudzus gadus tirgū ir Latlaft, Moriss Celtniecība, Woodlaft, Timber House, WWL un citi.
Mājoklis ir arī interjers un mājas tekstils – Nakts mēbeles, Rauko un Mežroze ir Latvijas uzņēmumi, kas sevi veiksmīgi prezentējuši norvēģiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Norvēģijas interjera un mēbeļu dizaina asociāciju plāno organizēt semināru par norvēģu interjeru produktu ražošanas iespējām Latvijā.
Tekstila tirgū mēs, protams, nevaram konkurēt ar Ķīnu, Indiju, Pakistānu – cenas līderu lomai mēs nederam. Bet norvēģiem dažreiz ir vajadzīgi augstas kvalitātes un neliela apjoma precīzi pasūtījumi, kurus viņi nekādā gadījumā negrib redzēt nokopētus masveida tirāžā. Tādēļ jūnijā norvēģi Latvijā apmeklēja nelielus šūšanas un trikotāžas uzņēmumus, kuru pakalpojumus varētu piedāvāt Norvēģijas modes dizaineriem prototipu, nelielu kolekciju, un, iespējams, arī lielāku pasūtījumu izgatavošanai. Pēdējā laika pieredze rāda, ka arī daļa no lielākiem pasūtījumiem sāk atgriezties tuvāk pie pasūtītājiem Eiropā.
Norvēģija nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Tas iespaido pārtikas produktu eksporta iespējas, jo tirgus tiek aizsargāts ar kvotu un ievedtarifu mehānismiem. Arī alkohola tirgū ir valsts monopols ar saviem ierobežojošajiem plānoto izsoļu likumiem. Taču Latvijas Balzams ar Kirow Vodka ir spējis iekarot Vinmonopolet veikalu plauktus.
Būtisks ir Norvēģijas tirgus «mazums», jo Latvijas jaudas ir pieņemamas un saprotamas valstī ar 4,9 miljoniem iedzīvotāju. Darbojas arī nelielam tirgum raksturīgās uz pazīšanos un personīgām atsauksmēm balstītās biznesa attiecības. Taču Norvēģijas teritorija ir 5 reizes lielāka un ar sarežģītu topogrāfiju, kas padara transporta izmaksas par nozīmīgu izmaksu komponenti. Tirgus ir augošs – gadā iedzīvotāju skaits pieaug par gandrīz 100 000 cilvēku. Paralēls process ir vecu ļaužu īpatsvara pieaugums, un viens no populāriem inovatīvo produktu atzariem ir vecu ļaužu aprūpes sistēmas efektivitātes uzlabošana. Tādēļ ilgtermiņā norvēģi interesējas par telemedicīnas un veselības pakalpojumu sniegšanas iespējām, šīs nozares ir cieši saistītas ar IT nozares attīstību. Tāpat norvēģus interesē Latvija kā noliktavu un tranzītvalsts ceļā uz Krievijas un Āzijas tirgiem. Norvēģija ir kuģniecības lielvalsts, tur viņu interese ir savīt kopā Latvijas kuģu būves un remonta tradīcijas ar savu pieredzi un Latvijas ģeogrāfisko stāvokli.
Kas jāzina par norvēģiem? Norvēģijas tirgū nav viegli ienākt, bet, ja ir izdevies, tad tas ir uz palikšanu. Biznesa attiecības ir balstītas uz savstarpēju uzticību, tādēļ bieži norvēģiem cena nav noteicošais faktors, būtiskākais ir iespēja paļauties uz darījuma partneri. Taču tas nav jāuztver kā iespēja pārdot katru preci dārgi - veikala cena Norvēģijā jādala aptuveni ar 2, 3, lai saprastu, cik saņems preces piegādātājs. Norvēģu uzņēmumos ir zema vadības hierarhija un demokrātiska attieksme. Norvēģi nekavē tikšanās, bieži ierodas 5 minūtes ātrāk. Tikšanās jāplāno ļoti savlaicīgi – mazākais 2 nedēļas iepriekš. Norvēģijā darbojas latviešu izteiciens «neskati vīru no cepures», jo biznesa etiķete neprasa uzvalku un kaklasaiti. Prezentācijai par savu uzņēmumu un produktu jābūt īsai un izsmeļošai, jāizvairās no vispārākās pakāpes īpašības vārdiem – vislielākais, vislabākais, visprofesionālākais utt. Produktu ir vieglāk pārdot norvēģiem, ja tas jau ir Zviedrijā vai Dānijā, vislabāk, ja ir atsauce uz kādu norvēģi, jo lojalitāte savas nācijas ietvaros ir augsta. Tikšanās laikā ir jājūt robeža, līdz kurai var savu produktu reklamēt – ļoti viegli ir to pārkāpt. Tomēr ir jāprot par sevi neuzbāzīgi laiku pa laikam atgādināt, jo ienākšana tirgū parasti paņem laiku, un ir jābruņojas ar pacietību. Ir jārēķinās, ka norvēģiem ir «klusie» periodi ap Ziemassvētkiem un Lieldienām un vasarā laikā no 20. jūnija līdz 20. augustam.
Lai ienāktu tirgū, ir jābūt atpazīstamam un jāiekaro uzticība. Norvēģijā salīdzinājumā ar Zviedriju vai Vāciju nav ļoti daudz profesionālo izstāžu. Būvniecībā tā ir Bygg Reis Deg, brīvdienu māju segmentā – Hytteliv, interjera un tekstila jomā – Gave&Interiorn, kuģu būvē – Nor-Shipping. Visas izstādes ir minētas LIAA mājas lapā, un nozaru asociācijas sadarbībā ar LIAA bieži veido kopīgu Latvijas stendu. Tad piedalīšanos izstādē var apvienot ar kādu izglītojošu semināru vai kontaktbiržu, kam var izmantot vēstniecības telpas. Tikai tādiem pasākumiem jāgatavojas ļoti laicīgi, jo norvēģiem par sevi jāatgādina vairākkārt un parasti jāveic apzvanīšana, kur daļa darba jāuzņemas arī pašam uzņēmumam.
Vēstniecība palīdz uzņēmējiem arī ar individuālo tikšanos organizēšanu. Tad uzaicinājums uz tikšanos vēstniecības telpās darbojas kā uzticības garants, un uzņēmumi šo iespēju ir vairākkārt izmantojuši. Vienmēr esat aicināti atklātai sarunai un ieteikumiem par savu produktu un pakalpojumu iespējām Norvēģijā, jo mēs šeit esam priekš jums un savu iespēju un zināšanu robežās gatavi palīdzēt.
* raksts tapis sadarbībā ar LIAA pārstāvi Norvēģijā Dinu Grūbi
