Informācijas tehnoloģiju industrija klientiem lielākoties ļauj gulēt uz lauriem, pieļaujot ilūziju par digitālo drošību.
«Būs daži nejauki, tiešām nejauki datu drošības pārkāpumi,» par globālās digitalizācijas paredzamo trauksmes zvanu saka IT infrastruktūras un pakalpojumu grupas ATEA vadītājs Steinars Sonstebijs.
Kādi ir jūsu attīstības plāni Latvijā – programmizstrāde vai IT infrastruktūra un biznesa atbalsta pakalpojumi?
Mūsu biznesa kodolam ir jābūt tādam pašam ikvienā valstī, kurā strādājam, tāpēc Latvijā mums nav citu ambīciju kā Norvēģijā vai Dānijā, un ilgtermiņa mērķis ir visās zemēs sasniegt vienādi augstu veiktspēju, un tas nozīmē IT infrastruktūru. Tas gan nenozīmē, ka mēs nepiestrādātu pie programmām kā šīs infrastruktūras daļas. Proti, tā ir specifiskas, mūsu infrastruktūrai atbilstīgas programmatūras attīstīšana. Tāda ir tendence industrijā vispār – mūsu problēmu risinājums vairs nav aizvien ātrākos datoros, bet gudrākā programmatūrā. Interesantā kārtā lielākā daļa mūsu programmēšanas notiek tieši Baltijā un visvairāk – Latvijā un ne, piemēram, Norvēģijā. Tāpēc tagad mēs gribam šīs jūsu zināšanas eksportēt uz Ziemeļvalstīm.
Kāpēc šeit ir labāki programmētāji?
Dažos gados, kurus es strādāju arī ar Baltiju, man ir radies iespaids, ka jums ir labākas pamatzināšanas, ko gūstat universitātēs, un absolventi grib nodarboties ar programmēšanu. Turpretī daudzās citās zemēs tas tiek uzskatīts par kaut ko garlaicīgu. ASV, protams, ir izņēmums – ja tu programmē, tu tur esi varonis, tomēr Norvēģijā, Zviedrijā un Dānijā tas tiek uzskatīts par garlaicīgu. Bet Rīgā mēs varam dabūt ļoti zinošus darbiniekus. Daudzi saka – tas ir zemākā algu līmeņa dēļ, bet nē, tās nav algas, tās ir zināšanas, ar kurām jūsu programmētāji ir konkurētspējīgāki. Līdzīga mentalitāte ir Somijā. Ne velti tur radās Nokia.
Lasīju visai biedējošu rakstu no Nīderlandes, kur žurnāliste bija uzaicinājusi savu hakeru paziņu ar viņa «melno kastīti» padzīvoties tuvējās kafejnīcās ar bezvadu internetu. Apraksts par nākamajās pāris stundās notikušo, t.i., par iespējamo izdarāmo kaitējumu, bija drūms.
Pilnīgi piekrītu. Mūsu nozarē ir cilvēki, kuriem es šā iemesla dēļ nepatīku, bet vienmēr saviem klientiem saku – mēs neesam gana labi. Ne «mēs» kā ATEA, bet mēs visi – IT kopiena, tehnoloģiju lietotāji, cilvēki – gana neapzināmies, kādus riskus līdz ar digitalizāciju uzņemamies. Tas noteikti nenozīmē, ka mēs apstāsimies šai procesā; nē, bet ir jānovērš problēma. Un problēmai ir divi aspekti: viens ir mācīt cilvēkiem, kādi ir viņu digitalizācijas riski, un otrs – labāku tehnoloģiju attīstīšana.
Pagaidām diemžēl paredzu, ka mums – plašā nozīmē mums – būs daži nejauki, tiešām nejauki datu drošības pārkāpumi, kad hakeri ielauzīsies kādā tiešām svarīgā datu bāzē un nozags kaut ko tiešām nozīmīgu. Esmu ļoti pārliecināts, ka gatavošanās tam notiek jau pašlaik.
Bet kura ir galvenā drošības problēma – nepietiekami ieguldījumi?
Jā. Tas nav nekas monstrozs un noslēpumains. Mēs to vienkārši neesam pareizi sapratuši.
Es viņdien runājos ar lielas Norvēģijas pašvaldības – Tronheimas – IT direktoru, un viņš teica: zini, mēs nepārcelsimies uz mākoņdatiem, tomēr ar Microsoft Office 365 uz mākoni pārcelsim visus savus e-pastus. Es viņam ieteicu to pārdomāt vēlreiz, jo arguments, ka e-pastā nav būtiskākie dati, nav derīgs. Kas notiks, ja municipalitātes e-pasts uz dienu pārstās darboties? Tā apstātos, jo e-pasts ir veids, kā darbinieki komunicē, tā ir būtiskākā informācija pilsētā konkrētajā dienā.
Mēs iekšējā saziņā izmantojam Skype. Vai tas ir labāks?
Vispār domāju, ka ir gan labāks, tomēr arī tas nav pilnīgi drošs. Bet pārcelt 27 tūkst. darbinieku ikdienas komunikāciju uz datu mākoni... Nav jau tā, ka es neuzticētos Microsoft, bet tā datu centrs Īrijā pilnīgi objektīvi var tikt uzlauzts, un bez pārrāvumu un hakeru riska ir arī tas, ka vajadzības gadījumā e-pasta pakalpojumus dabūt no mākoņdatiem atpakaļ nebūs vienkārši.
Lielā tirdzniecības ķēde Mark & Spencer savu tiešsaistes pasūtījumu sistēmu pirms diviem gadiem pārcēla uz Amazon, jo tai likās, ka savu tiešsaistes sistēmu nespēj attīstīt pietiekami ātri, lai turētu līdzi konkurentiem, tāpēc cieš bizness. Tā nu tās IT kompānija pierunāja pārcelties uz Amazon, kur viss notiks ātrāk un lētāk. Bet Amazon tā vairs nevarēja mainīt neko, nevarēja noteikt neko savas tiešsaistes tirdzniecības stratēģijā ārpus tā, kas bija kontraktā.
Tad viņi gribēja pārtraukt šo kontraktu un pārcelt savu informāciju atpakaļ pie sevis, bet Amazon to neļāva, jo tā jau bija viņu – operatoru – informācija. Iznākumā Mark & Spencer zaudēja visu informāciju par klientiem un darījumiem attiecīgajā periodā un savā datu centrā bija jāsāk no nulles. Tikai padomājiet! Mūsdienīgā biznesa sistēmā informācija par klientu ir visspēcīgākais un vērtīgākais, kas tev ir, un viņiem tā zuda.
Vai zināt, ka jūsu kompānijas nosaukums latviešu valodā ļoti atgādina vārdu «ateja»?
Jā, mēs to zinām. Vārdiem dažādās valodās ir atšķirīgas nozīmes. Es esmu norvēģis, un Norvēģijā pirms kāda laika bija... es tagad nevaru atcerēties, kura tieši Japānas zīmola mašīna tā bija, bet viņi izvērsa plašu mārketinga kampaņu, un konkrētā modeļa nosaukums norvēģu valodā nozīmēja «mauka». «Tā ir ātra, tā ir izmērā maza, tā ir gatava tev!»
«Tā dara, ko tai liek!»
Jā! Jā, vārdi ir grūta lieta, tomēr mēs domājam, ka ar laiku ATEA informācijas tehnoloģiju vidē būs sinonīms drošai, labai, zinīgai IT.
Visu interviju Mēs neapzināmies digitalizācijas riskus lasiet 27. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.