Pirms sarunas Norvēģijas valsts aģentūras Innovation Norway vadītāja Anita Krona Traseta gadskārtējā Ziemeļvalstu un Baltijas biznesa forumā sniedza lekciju par līderību pārmaiņu laikos. Pēc lekcijas kāds ievērojams Latvijas investoru vides pārstāvis DB sacīja, ka lekcijā pārāk daudz figurējis vārds «pārmaiņas», lai saprastu, kas tieši mainās. Šai sarunā rodamā atbilde ir, ka Norvēģijā mainās viss, un A.K. Traseta izsaka piesardzīgas bažas, vai tas notiks gana strauji, lai norvēģi saglabātu ierasto labklājības līmeni.
X-diena Norvēģijā ir klāt?
Mums, kas strādājam ar inovācijām, krīze ir visbrīnišķīgākais laiks. Beidzot tas ir noticis! OECD 2014. gadā bija veicis uzņēmējdarbības mērījumus Norvēģijā, un tā ir aktualitāte 84% iedzīvotāju – visu laiku rekords. Parasti šis rādītājs ir ap 50%. Tā ka krīze beidzot ir ietekmējusi norvēģu domāšanu, ka viņi spēj arī kaut ko darīt un ražot.
Vai tas liecina par izmisumu, vai arī tiešām cilvēki krīzi uztver tik pozitīvi kā jūs?
Norvēģi ir tādi labsirdīgi, ne sevišķi mērķtiecīgi par katru cenu. Bet jaunā paaudze tomēr ir atšķirīga. Viņi grib radīt lietas. Tāpēc vecākajai paaudzei šī krīze tiešām ir zināma frustrācija, jo mainās ierastā kārtība un daudzi zaudē darbu. Bet gados uzņēmīgākā vidē jau parādās zināma kaislība par darāmo un entuziasms.
Mums 44 gadus ir bijusi nepārtraukta ekonomikas izaugsme, un tas sabiedrībai nemaz nav tik labi. Es daudz ceļoju, man ir, ar ko salīdzināt, tāpēc es saprotu, ka ar tik lieliem pabalstiem cilvēki vienkārši nenovērtē savu augsto labklājības līmeni un kļūst slinki.
Tāpēc šis ir arī labs laiks sākt novērtēt visu, kas mums ir. Jātur prātā tie naftas industrijas pleci, uz kuriem mēs stāvam, un jābūt pateicīgiem par visu doto labklājību, tomēr ir pienācis laiks mainīties.
Bet vai cilvēki tiešām tā domā? Viņi to saprot?
Viņi sāk saprast. Tas notika, kad naftas cena nokritās uz pusi. Lielas trauksmes sajūtas vēl nav, tomēr aug bezdarbs, arī migrantu skaits strauji aug, kas ir papildu atbildība. Ir skaidrs, ka labklājība vairs nebūs pašsaprotama, tomēr vēlme mainīties un pārmaiņu ātrums vēl nav pienācīgais.
Diemžēl kādā pētījumā atklājās, ka pirms pāris gadiem Norvēģijā jauniešu starpā populārākais vārds bija NAV – sociālās apdrošināšanas sistēmas saīsinājums (kā VSAA Latvijā – red. piez.). «Ko dari?» – «Ai, es NAV-oju.» Vēl manā jaunībā tas bija neiespējami, jo cilvēki uzskatīja, ka sociālā sistēma ir tiem, kam to tiešām vajag.
Inovācijās parasti lielais jautājums ir riska kapitāls. Ņemot vērā, ka jūs pat dodat grantus, piemēram, zaļo tehnoloģiju startapiem ārzemēs, arī Latvijā, nauda jums acīmredzot nav jautājums, ne?
Vispār mums ir gan naudas jautājums, jo visa Norvēģijai piederošā nauda ir kaut kur ieguldīta – tā nav tā vienkārši pieejama. Ir plašas diskusijas, kā mēs varētu atbrīvot daļu no kapitāla investīcijām jaunajās attīstības industrijās.
Pie iepriekš teiktā par jaunatni jāpiebilst, ka es tomēr redzu arī uzņēmējdarbības degsmi jaunajā paaudzē, tāpēc esmu cerīga. Jautājums vien, vai pārmaiņas notiks pietiekami strauji? Jo inovācijas vienmēr nāk ar graujošām pārmaiņām – tās maina visu un pieprasa pārmaiņas, sākot ar investīciju vidi un politiku. Inovācijas būs izaicinājums Norvēģijā valdošajai politiskajai kultūrai, piemēram, nodokļu sistēmai. Jo startapi un investīcijas tajos iet kopā ar nodokļu atlaidēm – tā vienkārši notiek, bet Norvēģijā tā nav. Un tās būs milzīgas debates. Iznākumā norvēģi to izdarīs, bet tā visa ieviešana prasīs laiku.
Tad faktiski Norvēģijā pašlaik mainās viss?
Jā, viss ir uz kārts! Tā notiek, ja 60% no jūsu eksporta ienākumiem ir no vienas industrijas un tā ap sevi ir radījusi arī piegāžu ķēdes. Norvēģijas valdība savā pēdējā gadā iesniedz stratēģisko ziņojumu par paredzamo nākotni. Pēdējā laika perspektīvas ziņojumos ir norādes uz to, ka mums būs budžeta problēmas, jo vienudien tas vairs nebūs sabalansēts.
Nu tas ir klāt, un tā vairs nevar būt viena industrija, uz ko balstīties. Ir jāaptver, kuros virzienos attīstīt jaunas industrijas. Jūrā tā vairs nebūs nafta un gāze, bet citas industrijas saistībā ar jūras potenciālu, kas, pēc dažiem aprēķiniem, pašlaik ir apgūts vien par 3%. Tur ir daudz vairāk par lašiem, un mums ir jāatrod savas konkurētspējas priekšrocības.
Jaunā konkurētspējas priekšrocība ir sastrādāšanās, kas kļūst svarīgāka nekā jebkad, jo ekonomika ir kļuvusi ļoti sarežģīta. Arī Latvijā tūlīt sāksies Eiropas Ekonomiskās zonas jeb Norvēģijas finanšu instrumenta jaunais periods, un šis ir labs laiks, kad to aktualizēt.
Visu interviju Norvēģijā mainās viss lasiet 20. novembra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/2
